Priekšdarbu ciklā būtiska ir arī Eiropas Savienības PHARE programma "Atbalsts teritoriālajai reformai Latvijā". Eksperti nule beiguši izpētes sākotnējo posmu Talsu rajona pagastos un pilsētās, un šīs nedēļas sākumā rajona centrā pulcējās prāva daļa pašvaldību darbinieku, lai iepazītos ar pētījumu rezultātiem.

Kopā ar viņiem bija ne tikai projekta vadītājs Rolands Blezūrs, eksperti profesors Edvīns Vanags un speciāliste Inga Vilka, bet arī pašvaldību lietu valsts ministrs Jānis Bunkšs un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Jānis Kalviņš, Pašvaldību lietu pārvaldes un Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāta darbinieki.

Secinājums bija vienprātīgs — jau tagad ir sasniegti galvenie mērķi:

— izpētīt un sniegt reālu pārskatu par situāciju izraudzītajās pagastu, pilsētu un rajonu pašvaldībās;

— parādīt iedzīvotāju attieksmi pret teritoriālo reformu;

— sniegt priekšlikumus par jaunu pašvaldību izveides iespējām un pasākumiem, kas veicami, lai to sasniegtu.

Talsu rajona padomes priekšsēdētājs Māris Ārbergs un izpilddirektors Gunārs Līdums vērtēja, ka iegūti atzinumi, kas dod vielu pārdomām, jo pētījumi veikti vairākās būtiskās jomās: informācijas infrastruktūrā, iestāžu un uzņēmumu sadalījumā pēc ekonomiskās darbības veidiem, ieņēmumu kopainā uz vienu iedzīvotāju, pagastu un pilsētu rangu izkārtojumā, deputātu kvalifikācijas vērtēšanā un tā joprojām.

Zīmīgas ir iedzīvotāju atbildes uz jautājumiem. Tikai 26 procenti uzskata, ka viņi ir pietiekami informēti par teritoriālreformu, 34 procenti domā, ka viņiem ir grūti pateikt, toties 40 procenti atsaka — nē. Tāpat vienīgi 12 procenti Talsu rajona iedzīvotāju vēlas, lai viņu pašvaldība apvienotos ar kādu citu, 25 procenti šaubās, bet 63 procenti pateikuši — nē.

Profesors Edvīns Vanags detalizēti analizēja visus "par" un "pret" piecdesmit tūkstošu talsinieku kopumā. Diemžēl šajā novadā, tāpat kā daudzviet Latvijā, ir negatīva demogrāfiskā bilance, kaut gan šis ir otrs latviskākais apvidus (aiz Ventspils rajona). Arī bezdarba līmenis te ir divas reizes zemāks nekā valstī kopumā. Pozitīvo ekonomisko rādītāju ziņā statistikas pirmajā simtā Latvijā ir Talsi, Stende, Roja un Kolka, kā arī vairāki pagasti. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka te nav savu problēmu. Par tām runāja pagastu vadītāji, norādīdami, ka teritoriālajai reformai vajadzētu būt ciešā saistībā ar ekonomisko reformu.

Pašvaldību lietu valsts ministrs Jānis Bunkšs analizēja gan pašreizējo situāciju, gan pievērsās nākotnes stratēģijai. Arī tam, ka varētu būt īpašs Reformas likums.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Rēzeknes rajona padomes izpilddirektors Valerijs Zvidriņš runāja par pašvaldību funkciju precizēšanu, jo likumā noteiktie pienākumi nereti pārsniedz reālās iespējas. Joprojām nav līdzsvara līdzekļu centralizācijā un funkciju decentralizācijā.

Eiropas Savienības PHARE programmas "Atbalsts teritoriālajai reformai Latvijā" nākamā izpētes teritorija — Ludzas rajons. Jau jūlija pirmajā pusē paredzams noslēguma seminārs. Tas gan būs radniecīgs Talsu sarunai, tomēr ar citu ievirzi. Jo Ziemeļkurzemē ir pavisam cita situācija nekā Austrumlatgalē.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" nozares redaktors