Domājot par

privatizācijas lietām

Jānis Naglis

JĀNIS NAGLIS, Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors, — "Latvijas Vēstnesim"

Kazahstānas firma nosolījusi valsts stividorkompānijas"Rīnūži" akciju paketi, "Ventspils nafta" izsolē tikusi pie akciju sabiedrības "Preses nams"; miljoni griežas, un privatizācija Latvijā rit savu gaitu — kaislību un pretrunu piesātinātu, kas arī liecina, ka šis process iegājis beigu posmā. Nu jau vairāk nekā četros pastāvēšanas gados Privatizācijas aģentūrā pieņemti 12 tūkstoši lēmumu par uzņēmumu nodošanu privatizācijai, bet īpašnieki jāatrod vairs tikai 12 uzņēmumiem.Tuvojas lielie saulgriežu svētki. Kādā noskaņā tie tiks sagaidīti?

— Līdz Jāņiem vēl ir ļoti daudz laika. Taču vienu zinu — tos nesvinēšu Rīgā, bet, visticamāk, Valmieras rajonā. Varbūt mazliet žēl, ka svētku dēļ tiek zaudēts tik daudz darba dienu, bet — Jāņiem taču ir jābūt! Kas būs Latvija bez Jāņiem?

— Šis ir bijis smags gads. Vai pietiks prieka un enerģijas līgošanai?

— Dzīve taču ir tik skaista! Nē, nav nekādu stresu.

— Taču tūlīt aiz Jāņiem nāk arī 1. jūlijs — kad solīts pamatos pabeigt valsts īpašumu privatizāciju.

— Jā, šodien, 15. jūnijā, atlikuši tieši 12 uzņēmumi, kuros ir vairāk par 50 strādājošo un kuriem vēl nav uzrakstīti privatizācijas noteikumi. Tostarp milži — "Latvenergo", "Latvijas kuģniecība", taču ir vēl daži nozīmīgi uzņēmumi — Rīgas elektromašīnu rūpnīca ar 2,5 tūkstošiem strādājošo, "Radiotehnika RRR" ar 850 strādājošajiem, Priekuļu un Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacijas ar 60 — 80 darbiniekiem; nozīmīgs uzņēmums ir arī "Vulkāns", par kuru šobrīd notiek tiesvedība. Ļoti sarežģīta finansu restrukturizācija notiek "Latvijas naftā", kur strādā vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Ja izdosies panākt parādu norakstīšanu par humānās palīdzības ceļā saņemto degvielu, tad privatizācijai varētu nodot arī šo uzņēmumu. Šeit ir sarežģījumi, jo, no vienas puses, ir degvielas dāvinājums, kas administratīvā kārtā tika iekļauts uzņēmuma bilancē, bet, no otras puses, ir zemnieku saimniecības, kuras saņēma šo degvielu, bet diemžēl kā debitori ir bezcerīgi, jo šeit neko nevar piedzīt. Vēl ir arī Celtniecības zinātniskās pētniecības institūts, maksātnespējas un bankrota procedūra paredzama uzņēmumam "Tehnika un sports".

— Pēdējā laikā reti kura nozīmīga uzņēmuma privatizācija norit bez domstarpībām, pretenzijām un sarežģījumiem. Viena no dramatiskākajām ir valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizācijas lieta, kurā iesaistīta ļoti plaša sabiedrība — no valdības vadītājiem līdz ierindas speciālistiem un iedzīvotājiem, kuru zināšanas par šo nozari ir visai niecīgas...

— "Latvenergo" jau pēc savas būtības ir ļoti sarežģīts uzņēmums, bet vēl sarežģītākas šīs lietas rada pirmsvēlēšanu cīņas. Privatizācijas jautājums zināmā mērā ir politizēts, un pragmatiski lēmumi pat nav iespējami.Tālab jāteic — paldies Dievam, ka deputāti apturējuši jebkādu lēmumu pieņemšanu saistībā ar "Latvenergo" privatizāciju. No otras puses — tas ir slikti, jo neļauj risināt jautājumus kaut vai "Latvenergo" un "Latvijas kuģniecības" parādu sakarā. Izšķirīgie lēmumi droši vien tiks pieņemti jau pēc jaunās Saeimas ievēlēšanas un jaunas valdības izveidošanas, un tad tiks rasts arī kaut kāds kompromiss. Pa šo laiku var veikt visādas izpētes, analīzes... Jāteic, ka "Latvenergo" pašlaik ļoti sekmīgi strādā pie struktūras pārveides, ievieš neatkarīgu grāmatvedību.

— Bet Privatizācijas aģentūra paliks pie savām "Latvenergo" privatizācijas pamatnostādnēm?

— Jā, mums nav pamata mainīt viedokli par to, ka, privatizējot šo uzņēmumu, vajadzētu tomēr pārdot meitasuzņēmumu akcijas, nevis mātesuzņēmuma akcijas. Šeit ir ļoti liels racionālais grauds, un šīs nostādnes nenozīmē saišu saraušanu starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumiem; to pārvaldīšana notiek no mātessabiedrības puses, kura varētu būt simtprocentīgi valstij piederoša, caur tās rīcībā esošajām akcijām. Nevar teikt, ka šeit ir runa par absolūti sadalītas sistēmas privatizāciju. Absolūti sadalītas sistēmas privatizācijas programma ir apstiprināta Igaunijā. Es domāju, mēs tik drosmīgi nebūsim un tik drosmīgus lēmumus nespēsim pieņemt, kā to izdarīja igauņi.

— Sarežģījumi ir arī ar "Latvijas gāzes" akciju kapitāla palielināšanu un akciju pārdošanas kvotām.

— Es negribētu teikt, ka tie ir sarežģījumi. Ir viena ļoti laba metode — pārliecināšana un argumentācija, un šādu paņēmienu nāksies izmantot, lai politizētā "Latvijas gāzes" padome pieņemtu šā jaunā akciju laidiena noteikumus, un jādomā, ka pēc tam pilnsapulcē šādu pozitīvu lēmumu varētu pieņemt arī pilnvarnieki. Jāteic, ka partneri Vācijā un Krievijā ir gatavi uz šādiem lēmumiem, bet mēs šeit, Latvijā, vēl ne. Kaut gan pirmais solītis jau sperts — konceptuāli akceptēts pamatkapitāla palielinājums.

— Diskusijas notiek gan par jaunemitēto akciju divējām cenām — esošajiem akcionāriem — 1,46 lati, bet publiskajām akcijām — 2,50 lati, gan par to, ka tādējādi LG partneri varēs iegūt gandrīz trīs reizes vairāk akciju nekā Latvijas fiziskās un juridiskās personas ...

— Šīs slēgtās emisijas akcijas izlaiž pati sabiedrība, un tā arī nosaka akciju cenu. Likums reglamentē minimālo cenu, bet pati sabiedrība, pārdodot akcijas uz āru, var noteikt akciju emisijas uzcenojumu. Šajā gadījumā tie ir 2,50 lati un stingri jāievēro, ka tas nav akciju publiskais piedāvājums, valstij piederošo akciju pārdošana. Šo jēdzienu jaukšana arī rada protestus un neskaidrības. Nākamais, kas jāņem vērā — šajā gadījumā rasts zināms kompromiss starp to, ko varēja veikt atbilstoši likumdošanai— izlaist akcijas kapitalizēta valsts budžeta parādu pilnā apmērā un tad proporcionāli krietni lielāku akciju daudzumu iegādātos esošie akcionāri— gan Krievijas kompānija "Gazprom", gan vācu kompānijas "Ruhrgas &PreussenElectra", ja kapitalizācija notiktu 1:1; šis tomēr ir zināms kompromiss, kas dod iespēju piesaistīt līdzekļus, ar kuriem var nosegt nodokļu parādus, bet neļauj ievērojami palielināt stratēģisko partneru kapitāla ietekmi šajā kompānijā. Var saprast arī stratēģiskos partnerus — tajā laikā, kad tika privatizēta "Latvijas gāze", viņi par akcijām maksāja ļoti augstu cenu — Ls 2,50, kas ir ievērojami augstāka nekā sabiedrības novērtējums atbilstoši starptautiskajiem auditiem. Tādējādi viņiem var būt arī zināma vēlme uzturēt tik augstu akciju cenu. Uzskatu, ka no tā vietējie akcionāri var tikai iegūt, jo sagaidāms, ka biržā centīsies uzturēt tādu augstu cenu, un iegūs tie, kuri piedalīsies publiskajā piedāvājumā un pirks akcijas par sertifikātiem.

— Pagājušajā sestdienā beigusies arī kaislību pilnā cīņa par stividorkompānijas "Rīnūži" akciju paketi.

— Viss ir normāli. Tas tāds labs process, jo vairs nav daudz atlicis, ko pārdot. Ja būtu vairāk, tad arī mazāka vērība tiktu pievērsta šiem objektiem. Taču to ir maz, kapitāls ir uzkrāts, to arī nepieciešams kaut kur ieguldīt. Bet es saprotu arī potenciālos investorus : viņiem lieki negribas tērēties, un tāpēc cīņā tiek laisti jebkuri līdzekļi — politiskā ietekmēšana, politiskā pretinieka "iebaidīšana", dažādu vainu meklēšana, procesa novilcināšana...Tā nu ir sanācis, ka starp 12 — 13 uzņēmumiem gadījies arī kāds gardāks kumosiņš: "Rīnūži", "Latvijas kuģniecība", "Latvenergo", "Preses nams"...

— Pie akciju sabiedrības "Preses nams" pagājušajā sestdienā par vairāk nekā 5 miljoniem latu tika "Ventspils nafta" (VN). Kā vēsta masu saziņas līdzekļi, tās padomes loceklis Aivars Lembergs izteicies, ka VN konceptuāli pieņēmusi lēmumu par iesaistīšanos mediju un reklāmas biznesā. Tomēr varbūt pēc 5 gadiem Preses nama vietā būs naftas tranzīta firmu biroju centrs vai kas tamlīdzīgs?

— Par "Prese namu" jau arī bija interesanta cīņa. Saltais ekonomiskais aprēķins no "NCH Advisors" puses un zināmā mērā politiskais uzstādījums no VN. Interese kaut kādā mērā nodrošināt iespaidu uz presi tagad tiks realizēta. Normāli. Jā, privatizācijas noteikumi paredz piecus gadus saglabāt "Preses nama" pašreizējo darbības profilu. Bet man nekas nebūtu pretī, ja pēc pieciem gadiem skaistā vietā pie Rīgas, pie šosejas un kāda dzelzceļa atzara tiktu uzbūvēts moderns modulis, kurā atrastos jaunākās iespiediekārtas. Darbiniekus ar transportu nogādātu darba vietā, nodrošinātu viņiem labus darba apstākļus, bet šajā augstceltnē varētu atrasties "Hilton" vai kāds līdzīgs hotelis. Tā vieta ir piemērota. Kāpēc blakus "Radisson SAS" nevarētu atrasties vēl kādas lielas viesnīcu ķēdes pārstāvniecība? Es saprotu, ka tam būtu nepieciešami ārkārtīgi lieli līdzekļi, bet — kāpēc nepasapņot?

— Pēdējā laikā ir sākusies arī diskusija par maksāšanas līdzekļu maiņu privatizācijas projektos no naudas uz sertifikātiem. Tam uzmanību pievērsis arī ekonomikas ministrs, valsts pilnvarnieks un PA padomes priekšsēdētājs Laimonis Strujevičs. Ekonomikas ministrija izveidojusi arī darba grupu šā jautājuma izskatīšanai. Kā jūs komentētu šo lietu? Vai tam ir sakars ar atteikumu mainīt maksāšanas līdzekļus "Latvijas naftas tranzītam" (LNT)?

— Šeit ir vairāki aspekti. Kaut kādā mērā to iespējams saistīt arī ar LNT gadījumu. No otras puses — arī mūsu pieņemtie lēmumi aptuveni 260 gadījumos devuši zināmu naudas plūsmas samazinājumu valsts īpašuma privatizācijas fondā. Ilgākā laika posmā, triju un vairāk gadu laikā, šī summa varētu kļūt aptuveni 7 miljonus latu liela. Tik milzīgs skaitlis patiešām varētu izraisīt zināmas šaubas. Turklāt kādā brīdī ir nepieciešams šīs vispārpieņemtās tendences lēmumu pieņemšanā arī formalizēt. Šāda prasība ir loģiska. Pašlaik ekonomikas ministra vadībā strādā darba grupa, kura gatavo izmaiņas šajos noteikumos. Pirmais variants pirmajā lasījumā Privatizācijas padomes sēdē pamatos tika akceptēts. Jādomā, ka līdz padomes ārkārtas sēdei 20. jūnijā tiks izstrādāti tiešām konstruktīvi priekšlikumi. Es ceru, ka jaunajos noteikumos tiks iestrādāti nosacījumi, kas tomēr diferencēs šos uzņēmumus, jo nevar vienādi piemērot šīs likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 52. panta izmaiņas, teiksim, kādai lauku aptiekai nomaļā Latvijas nostūrī un lielam uzņēmumam. Aptiekai 1 procents maksāšanas līdzekļu izmaiņu būs varbūt 1 lats, bet, piemēram, tāda mēroga uzņēmumam kā "Ventspils nafta" — 2 miljoni. Jāatrod racionāls risinājums, lai mēs spētu nodrošināt arī likumā noteiktos ieskaitījumus Valsts īpašuma privatizācijas fondā. Šogad tie ir 50, 4 miljoni, plānots, ka nākamā gada budžetā ir jāieskaita vairāk nekā 20 miljoni latu. Jādomā arī par to, lai mēs spētu nodrošināt maksātnespējīgo un bankrotējušo uzņēmumu sociālo maksājumu vajadzības aptuveni 10 — 12 miljonu latu apmērā, kā arī izpildīt starp Finansu ministriju un Ekonomikas ministriju noslēgto vienošanos par Latvijas krājbankas rehabilitāciju (šī summa gan nav iekļauta budžetā, bet ir rakstiska vienošanās starp divu ministriju vadītājiem un tātad izpildāma). Arī īpašuma kompensācijas sertifikātu īpašniekiem nepieciešams izmaksāt aptuveni 6,2 miljonus latu. Tās ir ļoti nozīmīgas summas. Es vēl neesmu pieminējis ieskaitījumus pašvaldību fondos utt. Te ir ļoti rūpīgi jāizsver un jārēķina.

— Kā jūs vērtējat "Ventspils naftas" akciju publiskā piedāvājuma gaitu?

— Pieprasījums pēc "Ventspils naftas" akcijām bija ļoti liels. Pirmajā vietā pēc akcionāru skaita atradās "Latvijas balzams" ar 22 — 23 tūkstošiem akcionāru, bet pašlaik šķiet, ka VN ir pārspējusi šo rekordu un tai būs vēl vairāk akcionāru. Lielo pieprasījumu apliecina arī akciju augstā cena. Varbūt mums neizdevās ideja par tā dēvēto "tautas kārtu", bet — tirgus ekonomikas likumsakarības ne vienmēr iespējams iepriekš paredzēt. Mēs prognozējām, ka akciju cena būs diezgan augsta, taču, ka tā sasniegs 35 latus, kaut vai privatizācijas sertifikātos, nebijām gaidījuši.

— Kā jūs vērtējat privatizēto uzņēmumu kontroli no PA puses? Laiku pa laikam izgaismojas gadījumi, kad stratēģiskie investori nav pildījuši savas saistības un kāds no privatizētajiem uzņēmumiem nonācis līdz maksātnespējai. Pēdējā ziņa ir par Liepājas zivju konservu rūpnīcu.

— Jā, tā notiek. Taču uz vispārējā privatizācijas fona statistika ir ļoti labvēlīga Privatizācijas aģentūrai. Protams, ir pārkāpumi un neprecizitātes, ir neveiksmīga uzņēmumu saimnieciskā darbība, kas nav devusi vēlamo efektu, taču tas ir mazāk par 5 procentiem no kopējā privatizēto objektu skaita. Taču, protams, katrs no šiem gadījumiem ir ļoti nepatīkams un sāpīgs. Tā ir Vagonu rūpnīca ar 2,5 tūkstošiem strādājošo, bijušās putnu fermas Zaķumuižā, tagad tukšas un nopostītas, kur neizdevās grandiozie plāni ar tītaru audzēšanu... Mūsu eksperti ir bijuši Liepājas zivju konservu rūpnīcā, izpētījuši tās darbību. Sameklēti jauni investori, kuri gatavi uzņemties atbildību par šīs ražotnes tālāko nākotni, un jādomā, ka tā tiks veiksmīgi nodrošināta. Taču šī neveiksme tiešām ir pārsteidzoša, jo pārējās privatizētās zivju pārstrādes rūpnīcas strādā ļoti sekmīgi. Jā, jau sākotnēji Liepājas rūpnīca finansiāli bija visvājākā no visām ražotnēm; taču arī stratēģiskais partneris savas saistības nav izpildījis un tālab šobrīd ir rasts cits risinājums. Tā nav taisnība, ka mēs līdz šim neko nezinājām par liepājnieku likstām un neko nedarījām viņu labā. Vienkārši nebija iespējas piedāvāt kaut ko labāku. Mēs nevēlējāmies šo uzņēmumu "salauzt", pieņemot lēmumu par maksātnespējas ierosināšanu. Tagad kopīgiem spēkiem ir atrasti interesenti tā darbības nostiprināšanai. Jā, te kopā strādājuši gan PA eksperti, gan Liepājas uzņēmuma speciālisti un Liepājas dome, gan arī Saeima, pieņemot likumu par speciālo ekonomisko zonu un radot šai pilsētai gluži citu pievilcības auru investoru acīs. Bet, kad jāmeklē vainīgie sliktajā, tad paliek viens — Privatizācijas aģentūra...

— Kā šobrīd klājas Vagonu rūpnīcai?

— Ļoti smagi. Diemžēl šajā maksātnespējas procesa laikā nav noslēgts neviens liels pasūtījums par vilcienu izgatavošanu. Rūpnīcas speciālisti ļoti intensīvi strādā ar Ukrainu, Baltkrieviju, Uzbekiju, daļēji arī Krieviju, lai tās savos budžetos iekļautu sadaļu par jaunu vilcienu pasūtīšanu, bet pašlaik viss ir tikai sarunu līmenī. Jādomā par to, lai tālāk samazinātu administratora izmaksas. Šeit neizbēgams ir arī nepatīkamais process — darbinieku atlaišana, bet to mēģinām saskaņot ar līdzekļu piešķiršanu neizmaksāto darba algu un sociālo nodokļu izmaksām, kā arī veselībai nodarīto kaitējumu atlīdzināšanai. Konstruktīva sadarbība šajā sakarā ir ar Ministru kabinetu, kas, uzklausot argumentus, pieņem atbilstošus lēmumus. Nav vienkārši rast tik lielus līdzekļus — lai atrisinātu šīs problēmas, nepieciešami 2,7 — 2,8 miljoni latu.

— Vagonu rūpnīcas iespēju laiks ir līdz jūlijam?

— Jūlijs ir kreditoru pieteikšanās laiks. Pēc tam kreditoru sapulcei jālemj par tālāko rīcību. Bet, ņemot vērā administrēšanas ļoti augstās ikmēneša izmaksas, manuprāt Vagonu rūpnīcai būs jāiziet nepatīkamā bankrota procedūra. Speciālisti gan patlaban strādā un veido kompaktāku ražošanas teritoriju; jāatbrīvojas arī no neražojošiem objektiem, no visa liekā. Tas pakāpeniski notiek.

— Ministru kabinets nule apstiprināja grozījumu projektus trijos ar privatizāciju cieši saistītos likumos. Kā jūs apmierina pašreizējā likumdošana privatizācijas jomā?

— Mēs vienmēr esam strādājuši saskaņā ar pastāvošo likumdošanu. Protams, likumdošanas precizēšana ir nepieciešama, to dara arī tādās stabilās demokrātijas valstīs kā Lielbritānijā, ASV un citās. Taču svarīgi ir izvirzīt stingrus principus. Viens no tādiem ir — vienādas iespējas ārzemju un vietējam kapitālam. Tāds lozungs mums bija, un tas tiek konsekventi realizēts. Taču, tuvojoties vēlēšanām, lai medītu vēlētāju balsis, atkal priekšplānā tiek izvirzīta prasība — priekšroka jādod vietējiem investoriem. Vietējiem jau ir kaut vai viena milzu priekšrocība — viņi atrodas šajā valstī, visperfektāk pārzina šejienes apstākļus un īpatnības un tādējādi var pieņemt vispareizākos lēmumus. Ja rodas idejas par uzņēmējdarbības ierobežojumiem ārvalstu biznesmeņiem, tas ir bīstami. Likumu izmaiņas ļoti ietekmē investoru interesi par mūsu valsti. Sevišķi tajos gadījumos, kad tās orientētas uz birokrātijas šķēršļu būvēšanu. Investori ne reizi vien uzsvēruši — labāk, lai likumdošana nav tik perfekta, taču — ir stabila. Lai vismaz galvenie virzieni būtu iezīmēti nemainīgi.

Bet kopumā jāteic, ka likumdošana mūsu valstī kļūst arvien labāka, perfektāka, sakārtotāka. Ģenerālā līnija ir pareiza. Bet, par zemes privatizāciju runājot, jāteic, ka svarīgi ir pieņemt visaptverošu lēmumu par visu zemesgabalu, kas atrodas zem privatizētajiem objektiem, nodošanu privatizācijai. Tas atrisinātu sastrēgumus un vienkāršotu mūsu darbu.

Mudīte Luksa, "LV"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"