Par Latvijas lauku attīstību domājot

Jānis Miglavs

Kauguru pagastmāja Mūrmuižā

Bērnudārzs "Pasaciņa"

Kokapstrādes uzņēmums SIA "Skabarga divi"

Mēbeļu meistars Kaspars Bašķis

Rasma Freimane

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Krejotava"

Valmieras rajona Kauguru pagasta teritorija aizņem 8891 hektāru, no tiem lielākā daļa — 4333 hektāri — ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet pārējā — meži. Pagastā dzīvo pusotra tūkstoša cilvēku. Pēdējo gadu demogrāfiskā situācija ir labvēlīga, pērn piedzimis 21 bērns un ģimenes nodibinājuši pieci pāri. Pagastā ir 191 zemnieku un 139 piemājas saimniecības, vislielākā — paju sabiedrība "Mūri". Lielākie ražošanas uzņēmumi — piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Krejotava" un "Kauguri", kokapstrādes uzņēmumi, degvielas uzpildes stacija.

Veseli un izglītoti cilvēki

Mūrmuižas pagastmāja spoguļojas dīķa tumšajos ūdeņos, bet simtgadīgie parka koki sasaucas ar debesīm. Miers un pamatīgums valda šajā lauku ciematā. Senas kultūrvides tradīcijas apliecina piemiņas plāksne Zentai Mauriņai un viņas iedibinātajai Tautas universitātei. Nesen nosvinēta universitātes atjaunotnes desmitgade. Cilvēki uz nodarbībām šurp brauc arī no Cēsīm.

Pagasta priekšsēdētāja Jāņa Miglava galvenais darbības moto: lai pagastā būtu veseli un izglītoti cilvēki! Šā mērķa vārdā saglabāts un veiksmīgi darbojas bērnudārzs "Pasaciņa", ko apmeklē 107 bērni. Vecākiem jāmaksā par uzturu, bet visus pārējos izdevumus sedz pagasts. Tas ir ieguldījums pagasta nākotnē. Bērni, kas apmeklē bērnudārzu, ir labāk sagatavoti skolai, turklāt tas ir arī atbalsts trūcīgajām ģimenēm. Pagasts gādā arī par Jāņa Endzelīna vārdā nosaukto pamatskolu, kurā mācās 200 skolēnu. Dievdesmit no viņiem nāk no kaimiņu — Brenguļu pagasta. Tur nav bērnudārza, un tāpēc skolā šiem bērniem sākumklasēs klājas grūtāk.

Kauguros ir labi attīstīta infrastruktūra, darbojas kultūras nams, divas bibliotēkas, viens patērētāju biedrības un pieci privāti veikali. Šeit ir arī savs doktorāts, kuru vada ārste Sarmīte Saleniece, tāpat ģimenes aprūpē arī ģimenes ārsts, darbojas zobārstniecības un protezēšanas individuālais uzņēmums. Ar pagasta atbalstu pērnā gada beigās doktorātam iegādāta vieglā automašīna. Jāpiebilst, ka pašvaldība cenšas segt pagasta ļaudīm izdevumus par operācijām, ārstēšanos slimnīcā, daļēji — par medikamentiem, zobu protēzēm un brillēm pensionāriem.

Atbalstīt lauku uzņēmējus

Kauguru pagasta 1997. gada budžets bija 122 tūkstoši latu. Turklāt neilgi pirms finansu gada sākuma pašvaldībām nācās sākt izmaksāt algas bērnudārza darbiniekiem. 1998. gadā līdzekļu palielinājums tikko jūtams, un patlaban pašvaldības budžets ir 137 tūkstoši latu. Savukārt izdevumi ir pieauguši. Tāpēc jādomā par palīdzību pensionāriem un maznodrošinātajiem.

Kā uzskata Jānis Miglavs, iespējami vairāk jāatbalsta zemnieki un uzņēmēji, jo viņi strādā un maksā nodokļus. Un tas ir pamats pārējo pagasta iedzīvotāju nodrošinātai dzīvei.

"Skabarga divi" un siltumapgāde

Pagastam izveidojušās partnerattiecības ar kokapstrādes uzņēmumu "Skabarga divi", kuru vada Māris Ērglis un Raitis Zīders. Abi īpašnieki šo biznesu uzsāka pārmaiņu laikā. Kolhozam "Kaugurieši" likvidējoties, toreiz bija palicis pusuzcelts gateris, ko abi uzņēmīgie vīri kopā ar partneriem privatizēja. Celtniecība ir pabeigta, un tagad darba apjoms krietni palielinājies. Toreizējais uzņēmums "Skabarga" gan ir sadalījies, izveidojoties "Skabargai divi". Šeit patlaban strādā 23 darbinieki, bet saspringtākajos periodos to skaits palielinās līdz 40. Bez mežizstrādes un kokapstrādes jau ceturto gadu darbojas arī galdniecība, kur tiek izgatavoti logi, durvis, grīdas un arī mēbeles. Divstāvīgām bērnu gultām pasūtījums saņemts no ārvalstīm — Vācijas, Somijas.

Ir vēl kāda darbības nozare, kurā "Skabarga divi" darbojas kopš pērnā rudens, — tā ir ciemata komunālā saimniecība. Ar Kauguru pagasta pašvaldību noslēgts nomas līgums uz septiņiem gadiem par ciemata apkures sistēmu ar pazemes komunikācijām, attīrīšanas iekārtām un ūdensvadu pārņemšanu savā valdījumā. Ieguvējas ir abas puses. Pašvaldībai vairs nav jālauza galva par ciemata apkuri. Turklāt līgums neparedz apkures tarifa paaugstināšanu, tas nedrīkst pārsniegt 35 santīmus par kvadrātmetru, un uzņēmumam divu gadu laikā jāuzstāda ūdens mīkstināšanas iekārta. Savukārt "Skabargas divi" ieguvums ir tāds, ka vairs nav jādomā par ražošanas atkritumiem, jo tie tiek sadedzināti. Abām pusēm izdevīgi un ciemata iedzīvotājiem labi.

"Krejotavas" izaugsmes gadi

Pašā Mūrmuižas centrā atrodas vēl viena senatnīga celtne — krejotava. Šurp rīta agrumā zemnieki nogādā pienu no saviem nelielajiem ganāmpulkiem. Te saimnieko 1992. gada rudenī nodibinātā kooperatīvā piensaimnieku sabiedrība "Krejotava".

Pirms sešiem gadiem tās biedri bija 87 zemnieki un viena lielsaimniecība — paju sabiedrība "Mūri". Tolaik pārraudzībā bija 203 govis, lielākā daļa no tām — 153 — piederēja kopsaimniecībai.

Sabiedrības vadītāja Rasma Freimane uzskata, ka citādi rīkoties nebija iespējams: ja nebūtu privatizējuši, būtu aizgājis postā tik labi kārtotais ciltsdarbs, mākslīgā apsēklošana — viss, kas ir pamatā lopkopības nozares attīstībai. Tā bija dzīves radīta nepieciešamība. Pašlaik jau biedru skaits palielinājies līdz 92, un piens tiek piegādāts no 400 govju liela ganāmpulka.

Kāpēc gan šie jaunpienācēji izvēlējušies "Krejotavu"? Stāsta Rasma Freimane :

— Spējam palīdzēt ganāmpulka pārraudzībā. Šajā nozarē strādā kompetenta speciāliste ar 15 gadu stāžu Aina Gravāne. Pārraudzībā esošo govju vidējais izslaukums jau kopš 1994. gada pārsniedz 4000 kg piena laktācijā. Ir arī savas rekordistes, piemēram, zemnieku saimniecības "Bērzi" saimniece Raita Tūtiņa no govs Vizbulītes pērn vidēji izslaukusi 8500 kg piena. Viens no perspektīvākajiem ganāmpulkiem ir Cīruļu ģimenei, kas aprūpē 11 slaucamas govis. Vēl ir minami arī citi zemnieki. Tā ka varam ieteikt ganāmpulka uzlabošanai labākās govis — buļļu māšu meitas. Pērn tika izaudzētas 8 šķirnes telītes. Izslaukumi ir krietni palielinājušies. 1997. gada maijā nodevām 45 t piena, bet šogad — turpat 70 t.

Ļoti pietrūkst subsīdiju. Diemžēl ir mainījies subsīdiju nolikums, un tagad neliela ganāmpulka saimniekiem nav cerību saņemt pat tos pāris latus par ganāmpulka izkopšanu. Ciltsdarbā rezultāti nav tik ātri sasniedzami, labi ja pēc trim gadiem var vērtēt, cik ražīga ir katra gotiņa.

Mums ir arī viens no labākajiem piena kvalitātes rādītājiem — 90 procentus nododam "Vidzemes pienam" augstākajā šķirā. Vieni no pirmajiem iegādājāmies arī somatisko šūnu skaitītāju. Ceturto gadu pēc kārtas organizējam seminārus, kuros zemniekiem mācām ne vien uzlabot piena kvalitāti, izkopt ganāmpulku un rūpēties par piena standarta ievērošanu, bet iepazīstinām arī ar biznesa organizāciju un nodokļu politiku. Seminārus apmeklējušas vismaz divas trešdaļas visu biedru.

Piensaimnieku biedrība ir izdevīga arī tāpēc, ka palīdzam zemniekiem saimnieciskā ziņā. Izsniedzam bezprocentu aizdevumu uz 6 mēnešiem saldējamo iekārtu iegādei. Daži pat kooperējas un iegādājas šādas iekārtas pa diviem kopā. Palīdzam arī ar piena aizvešanu: ik dienas, braucot pa loku, no attālākajām saimniecībām savāc piena kannas. Tie zemnieki, kas paši piegādā pienu, par to saņem naudu.

Aizvadītais finansu gads bijis veiksmīgs, jo par vienu akciju dividendēs pienācās 2,30 lati. Tomēr patlaban svarīgi ir pabeigt remontdarbus krejotavas ēkā. Tā ir pašvaldības īpašums, savulaik bijusi krietni izpostīta. Pašlaik piensaimnieku biedrības privatizācijas projektu apstiprinājusi pašvaldība. Pērn "Krejotava" ieguldījusi remontdarbos 7000 latu.

Rasmas Freimanes nākotnes ieceres saistās ar nesen nodibinātās Krājaizdevu sabiedrības aktīvu darbību. Ražošanas attīstībai nepieciešami kredīti, kas palīdzētu atsperties arī nelielām saimniecībām.