Privāto uzņēmējdarbību pārlūkojot

Dzintra Cīrule

Juris Cīrulis

Gunārs Cīrulis

Grūti aprakstīt tikko ceptas rudzu maizes kārdinošo smaržu. Tieši tā mūs rīta agrumā sagaida Kauguru pagasta Briežu mājās, kur saimniece Dzintra Cīrule velk kārtējo cepienu ārā no krāsns. Vēl pēdējo reizi kukulīši tiek mīļi apglaudīti, tad tie gluži silti tiks vesti uz Valmieru, Limbažiem, Cēsīm, kur tik iecienīta ir rudzu maize ar ķimenēm un medu. Katra pircēja gaumei — sava.

Maize — tas ir viens no Cīruļu ģimenes ražotajiem produktiem. Kāpēc tieši tā?

Cīruļiem, tāpat kā visiem zemniekiem, saimniecības veidošanas gaitā nācies pieredzēt dažādus pārbaudījumus. 1992. gadā viņi sāka apsaimniekot 50 hektārus savas zemes. No kolhoza "Kaugurieši" privatizācijas gaitā iegūtas 100 bišu saimes. Tās Gunāra Cīruļa pārziņā, jo viņš bija strādājis kopsaimniecībā par bitenieku. Nekāds dižs sākums jau nebija. Stāsta jaunais saimnieks Juris Cīrulis:

— Mums visiem bija liela vēlēšanās strādāt, bet nevarējām īsti saprast, kas ir izdevīgi un kas nav. Vienu gadu peļņu guvām no graudu pārdošanas, toties citu — nezinājām kur tos likt. Mājās bija maizes krāsns, jo vienmēr esam cepuši lauku maizi. Nolēmām, ka darbība jāpaplašina. Mīklas mīcītājs tālu nebija jāmeklē — līdz ar privatizāciju bijām ieguvuši bišu barības maisītāju, tas labi noderēja. Krāsnis maizes cepšanai gan piepirkām. Iesākām ar simts kukulīšiem nedēļā, bet tagad jau cepam trīs reizes nedēļā pa 100 kukulīšiem dienā. Ar maizes receptēm gan gāja grūtāk, jo visi beķeri tās glabā lielā noslēpumā. Vienu otru ideju guvu pieredzes braucienos Šveicē un Austrijā. Tomēr maizes recepte ir mūsu, jo nekur citur taču cukura vietā medu neliek. Netaupām arī aizdaru, kā to nereti dara citās ceptuvēs.

Jāpiekrīt Jurim, jo Cīruļu maize ir gan garda, gan sātīga. Tā jau ir, ka nav labākas reklāmas par kvalitatīvu darbu. Sākumā abi ar māsu Ievu visvisādi izmēģinājušies, pircējus pievilinot.

Liela nozīme kvalitatīvu graudu ieguvē arī tam, vai labība novākta laikus. Pašlaik Briežu zemnieku saimniecība papildus nomā 100 hektārus zemes. Pietiek gan labības audzēšanai, gan ganībām. Augsta raža nav būtiskākais, vidēji no hektāra iekultas 2,5 t graudu.Turklāt maizes labība netiek apstrādāta ar ķimikālijām. Visi agrotehniskie pasākumi ievēroti, un rudzu laukā nezāļu nav.

Turpmāk Juris plāno lielāku vērību veltīt ganību kopšanai, audzēt vairāk medus augu. Lai tiek gan bitēm, gan gotiņām. Diplomētam agronomam vieglāk domāt par augu seku, priekšaugu izvēli, sulīgās barības audzēšanu. Arī pašlaik Juris turpina studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātes maģistratūrā lauksaimniecības zinātnē un ekonomikā.

Gūtās zināšanas iznāk praktiski likt lietā, veidojot finansu plānu saimniecības attīstībai. Juris Cīrulis ir pārliecināts, ka ienesīga var būt arī piena lopkopība. Patlaban ganāmpulkā ir 11 slaucamas govis, vidējais izslaukums no govs pērn bijis 4880 kg. Izstrādājis biznesa plānu un saņēmis kredītu "Alfa Laval" slaukšanas iekārtas iegādei un kūts remontam. Gada procentu likme gan augsta — 17 procentu gadā. Turklāt tagad ieķīlāta visa zemnieku saimniecība — zeme, mājas, mežs. Juris Cīrulis teic:

— Jāmācās ražot lētāk. Viena no iespējām ir palielināt ražošanas apjomu. Tam, protams, nepieciešami līdzekļi, kopējās izmaksas ir 7 līdz 12 tūkstoši latu. Esmu veicis aprēķinus, cik izmaksās lopbarība, cik veterinārārsta pakalpojumi. Visas ganāmpulka govis mums ir pārraudzībā, maksimālo ražību Latvijas brūnajām prognozējam 6000 kg piena gadā. Bet ar pašreizējo izslaukumu būs nepieciešami vismaz pieci gadi, lai spētu atmaksāt kredītu. Tāpēc esam nolēmuši iepirkt ražīgākas govis — Holandes melnraibās. Tām trešajā laktācijā vajadzētu dot vidēji vismaz 8000 kg piena gadā. Tad mēs spētu kredītu atmaksāt divarpus gados. Esmu rēķinājies ar to, ka vidēji par piena kilogramu maksās 10 santīmus.

Ja negadīsies, kas neparedzēts, šīm iecerēm vajadzētu īstenoties. Esmu daudz mācījies no Agrārās ekonomikas institūta direktora, Dr.oec. Andra Miglava.

Jāpiebilst, ka Juris prakses gaitās studentu apmaiņas programmas ietvaros strādājis Vācijā Hannoveres apgabalā zemnieku saimniecībā, kur Vaita kungs viens pats apkopis 30 ha zemes, audzējis 7000 tītarus, 24 buļļus un ap pustūkstoti cūku. Šeit Juris arī guvis atziņu, ka galvenais, lai darbs laukos nekļūtu par smagu pārbaudījumu.

Tāpēc nepieciešama racionāla darba organizācija. Kaut vai siena laiks, kas prasa tik daudz spēka. Tagad jau vairāki uzņēmēji no Cēsīm un Rūjienas piedāvā siena rulona preses. Atliek tikai parādīt lauku, un rupjā lopbarība ziemai gatava.

Juris iepazīstina ar datorprogrammām, kas vēl jāapgūst — tās ir saistītas ar lauku ražības palielināšanu. Veicamā vēl ir daudz.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Aleksejs Koziņecs