• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kā zemnieka precei iekļūt lielveikalā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.06.1998., Nr. 182/183 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48794

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas lauku cerība - jaunā zemnieku audze

Vēl šajā numurā

19.06.1998., Nr. 182/183

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kā zemnieka precei iekļūt lielveikalā

Mēs kā tirdzniecības

un ražošanas partneri

P1.JPG (11148 BYTES)
Uldis Ļebedevs

P2.JPG (18253 BYTES)
Viens no dārzeņu stendiem

TOMATI.JPG (25720 BYTES)
Tomātus RIMI veikaliem piegādā SIA "Mārupe"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Katrs rīdzinieks zina, ka "Rimi" nosaukumu nes trīs lielveikali — "Centrs", "Dole" un "Purvciems" un ka tajos var iepirkties ātrāk un lētāk nekā citur.

Uzziņai

. "Rimi" ir pārtikas veikalu ķēde, kas izveidota 1996. gada beigās un pārstāv Norvēģijas pārtikas mazumtirgotāju grupu "Hakon", kurā pavisam ietilpst aptuveni 1250 veikalu. "Rimi" ir varenākā no astoņām šīs grupas ķēdēm. Kopumā grupa "Hakon" veido trešdaļu no Norvēģijas pārtikas biznesa. "Rimi" ir savs veikalu tīkls ar 483 veikaliem pašā Norvēģijā, 60 — Zviedrijā un 20 — Somijā. Baltijā "Rimi" pārstāvēts vienīgi Rīgā ar trim jau nosauktajiem lielveikaliem.

Ir skaidrs, ka norvēģu biznesmeņiem naudas ieguldījums Latvijas tirdzniecības objektos izrādījies izdevīgs, bet ko tas devis mūsu valsts iedzīvotājiem un vietējiem ražotājiem? Par to saruna ar SIA "Rimi Baltija" iepirkšanas daļas vadītāju Uldi Ļebedevu .

— Ko iegūst Latvijas iedzīvotāji norvēģu biznesa aktivitāšu rezultātā?

— Vinnētāji ir paši cilvēki, jo palētinās preču cena — īpaši tas attiecas uz pirmās nepieciešamības precēm. Nepārtikas preces izvēlamies nevis visdārgākās un prestižākās (tās cilvēki parasti iegādājas specializētajos veikalos), bet gan tās, kas ir pietiekami kvalitatīvas un par vidējām cenām.

— Kāda izveidojusies sadarbība ar vietējiem lauksaimniecības produktu ražotājiem?

— Viens no mūsu lielākajiem dārzeņu piegādātājiem ir SIA "Mārupe". Tur ražošana izvērsta uz rūpnieciskiem pamatiem. Esam "Mārupē" bijuši, vērojuši, kā speciālisti kontrolē augu mēslošanas procesu, un zinām, ka mārupiešu zaļumi un dārzeņi satur divkārt mazāk nitrātu, nekā noteikts Eiropas standartu normās. Tas ir ļoti labs rādītājs. "Mārupei" ir kvalitatīva produkcija un regulāras piegādes.

Par sadarbības iespējām ir interesējušās dažas dārzeņu tirgotāju apvienības. Visiem izstāstu, ka mūs interesē pēc iespējas plašāks sortiments, stabilas piegādes, augsta kvalitāte un zemas cenas pircēju interesēs. Piemēram, Norvēģijā 480 šīs sistēmas veikaliem ir aptuveni 60 piegādātāju, bet trim mūsu veikaliem — 190. Pieņemt kādu jaunu piegādātāju tikai tādēļ, lai viņš mums atvestu speciālas šķirnes burkānus vai kartupeļus, nav izdevīgi.

— Vai tas nozīmē, ka individuālajiem zemkopjiem nav nekādu izredžu?

— Nē, kāpēc? Jebkurš var piedāvāt savu preci. Apskatāmies paraugus un, ja mūs apmierina kvalitāte un varam vienoties par cenu, slēdzam līgumu. Te gan bieži veidojas interešu sadure: audzētājs vēlas pārdot pēc iespējas dārgāk, bet mēs vēlamies nopirkt pēc iespējas lētāk, lai būtu spējīgi konkurēt ar tirgiem. Vēl kāds nosacījums: regulāras piegādes jānodrošina nevis kādam atsevišķam veikalam, bet gan vienlaicīgi visiem trim, jo "Rimi" ir vienota datorizēta vadības sistēma, un preču klāsts visos lielveikalos ir vienāds. Saprotams, ka šādas piegādes ir vieglāk noorganizēt tām zemnieku saimniecībām, kas ir kooperējušās. Tas paplašina sortimentu un apjomu, palīdz atrisināt transporta problēmas.

Ja līgums noslēgts, tas tomēr negarantē tā mūžīgumu. Vienmēr pastāv zināma konkurence. Ja, teiksim, pēc pāris nedēļām kāds cits ražotājs piedāvā labākus tos pašus dārzeņus, iepriekšējo līgumu varam uzteikt. Zinu, ka Latvijā ir zemkopji, kuri audzē Rietumu standartiem atbilstošus kartupeļus — tādus, kas tiešām domāti cilvēku pārtikai, nevis lopbarībai, kā tas ir mūsu tirgos, kur sajauktas dažādas šķirnes. Ar šiem zemkopjiem kontaktējamies ar vairumtirgotāju starpniecību.

Uzziņai

. Šobrīd augļus un dārzeņus lielveikalu trijotnei piegādā 10 zemnieku saimniecības un SIA "Mārupe". Ik mēnesi šī produkcija tiek iztirgota 150 000 latu vērtībā.

— Pašlaik Latvijā popularitāti iegūst bioloģiskā lauksaimniecība. Ir jau vairāki simti zemnieku saimniecību, kas saņēmušas sertifikātu un audzē ekoloģiski tīru produkciju. Vai šī tendence guvusi atspoguļojumu jūsu darbā, vai šķirojat piedāvājumus pēc šī aspekta?

— Nākotnē tas būs obligāts nosacījums, taču šobrīd paļaujamies vienīgi uz kvalitātes, nevis ekoloģiski tīras produkcijas sertifikātiem. Mēs vienmēr vēlamies redzēt tikai sertificētu preci, taču individuālajiem piegādātājiem ne vienmēr ir sertifikāts, jo tā saņemšana prasa laiku un līdzekļus. Savukārt no lielajiem vairumtirgotājiem sertifikātus prasām vienmēr.

— Tātad — ja zemniekam šī sertifikāta nav, bet viņš savu produkcija uzskata par augstvērtīgu, jūs viņu uzklausāt?

— Jā.

— Kā jums šķiet, vai sadarbība ar mazajām zemnieku saimniecībām varētu paplašināties?

— Droši vien. Ja mums būs vairāk veikalu, vajadzēs arī vairāk produktu. Nezin vai "Mārupe" viena pati tad spēs nodrošināt mūs ar nepieciešamo dārzeņu apjomu. Turklāt atsevišķs zemkopis specializējoties, iespējams, varēs piedāvāt kaut ko tādu, kā nebūs tradicionālajiem ražotājiem.

— Vai tiek paredzēta arī tāda iespēja, ka vietējo ražotāju produkciju jūs eksportētu uz ārzemēm?

— Nē, šobrīd neko vēl neesam eksportējuši, bet principā šāda sadarbība sākas. Piemēram, norvēģu firma "Kristiansen" ir noslēgusi līgumu ar "Līvānu stiklu" par izstrādājumu eksportēšanu uz Norvēģiju. Pagaidām tas ir vienīgais piemērs, kaut gan uzņēmumi paši meklē potenciālos eksporta partnerus. Jūs jau zināt, ka Latvijas lielākie, stiprākie, slavenākie ražotāji savu produkciju eksportē.

— Kuri no šiem Latvijas labākajiem uzņēmumiem pārstāvēti "Rimi" lielveikalos?

— Tādu ir desmitiem, nu, kaut vai "Aldaris", "Rīgas vīni", "Latvijas balzams", "Rīgas miesnieks", "Uzvara", "Laima", "Staburadze", Rīgas piena kombināts, a/s "Vidzemes piens" un vēl, un vēl. Faktiski visi mūsu piegādātāji ir vietējie ražotāji, un tirdzniecības apjoma ziņā vietējā produkcija daudzkārt pārspēj importēto. Piemēram, 80 procentu no veikalā nopērkamajiem augļiem un dārzeņiem audzēti tepat Latvijā. Savukārt piens, kefīrs, krējums simtprocentīgi iepirkts no vietējiem ražotājiem. Piena produktus un sieru mums piegādā 10 lielas firmas un 20 nelielas vietējās saimniecības.

Vasaras sezona ir sākusies. Pieprasījums pēc vietējās produkcijas pieaug, un lielveikalu iepirkšanas daļa labprāt uzklausīs ražotāju piedāvājumus. Ja jūsu izaudzētā vai saražotā produkcija atbilst kvalitātes rādītājiem, ja jums produktu realizācijas iespēja ir būtiskāka par augstas cenas uzturēšanu, ja regulāras piegādes nesarežģī ikdienu — esat šeit laipni gaidīti. Un, pateicoties jums, "Rimi" ikviens varēs iepirkties vairāk, labāk un lētāk.

Līga Zītara

Foto: Jānis Gžibovskis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!