The General Conference of the International Labour Organisation,

Having been convened at Geneva by the Governing Body of the International Labour Office and having met in its Sixty-second Session on 13 October 1976, and

Recalling the provisions of the Seafarers' Engagement (Foreign Vessels) Recommendation, 1958, and of the Social Conditions and Safety (Seafarers) Recommendation, 1958, and

Having decided upon the adoption of certain proposals with regard to substandard vessels, particularly those registered under flags of convenience, which is the fifth item on the agenda of the session, and

Having determined that these proposals shall take the form of an international Convention,

adopts this twenty-ninth day of October of the year one thousand nine hundred and seventy-six the following Convention, which may be cited as the Merchant Shipping (Minimum Standards) Convention, 1976:

Article 1

1. Except as otherwise provided in this Article, this Convention applies to every sea-going ship, whether publicly or privately owned, which is engaged in the transport of cargo or passengers for the purpose of trade or is employed for any other commercial purpose.

2. National laws or regulations shall determine when ships are to be regarded as sea-going ships for the purpose of this Convention.

3. This Convention applies to sea-going tugs.

4. This Convention does not apply to:

(a) ships primarily propelled by sail, whether or not they are fitted with auxiliary engines;

(b) ships engaged in fishing or in whaling or in similar pursuits;

(c) small vessels and vessels such as oil rigs and drilling platforms when not engaged in navigation, the decision as to which vessels are covered by this subparagraph to be taken by the competent authority in each country in consultation with the most representative organisations of shipowners and seafarers.

5. Nothing in this Convention shall be deemed to extend the scope of the Conventions referred to in the Appendix to this Convention or of the provisions contained therein.

Article 2

Each Member which ratifies this Convention undertakes:

(a) to have laws or regulations laying down, for ships registered in its territory:

(i) safety standards, including standards of competency, hours of work and manning, so as to ensure the safety of life on board ship;

(ii) appropriate social security measures; and

(iii) shipboard conditions of employment and shipboard living arrangements, in so far as these, in the opinion of the Member, are not covered by collective agreements or laid down by competent courts in a manner equally binding on the shipowners and seafarers concerned;

and to satisfy itself that the provisions of such laws and regulations are substantially equivalent to the Conventions or Articles of Conventions referred to in the Appendix to this Convention, in so far as the Member is not otherwise bound to give effect to the Conventions in question;

(b) to exercise effective jurisdiction or control over ships which are registered in its territory in respect of:

(i) safety standards, including standards of competency, hours of work and manning, prescribed by national laws or regulations;

(ii) social security measures prescribed by national laws or regulations;

(iii) shipboard conditions of employment and shipboard living arrangements prescribed by national laws or regulations, or laid down by competent courts in a manner equally binding on the shipowners and seafarers concerned;

(c) to satisfy itself that measures for the effective control of other shipboard conditions of employment and living arrangements, where it has no effective jurisdiction, are agreed between shipowners or their organisations and seafarers' organisations constituted in accordance with the substantive provisions of the Freedom of Association and Protection of the Right to Organise Convention, 1948, and the Right to Organise and Collective Bargaining Convention, 1949;

(d) to ensure that:

(i) adequate procedures-subject to over-all supervision by the competent authority, after tripartite consultation amongst that authority and the representative organisations of shipowners and seafarers where appropriate exist for the engagement of seafarers on ships registered in its territory and for the investigation of complaints arising in that connection;

(ii) adequate procedures-subject to over-all supervision by the competent authority, after tripartite consultation amongst that authority and the representative organisations of shipowners and seafarers where appropriate exist for the investigation of any complaint made in connection with and, if possible, at the time of the engagement in its territory of seafarers of its own nationality on ships registered in a foreign country, and that such complaint as well as any complaint made in connection with and, if possible, at the time of the engagement in its territory of foreign seafarers on ships registered in a foreign country, is promptly reported by its competent authority to the competent authority of the country in which the ship is registered, with a copy to the Director-General of the International Labour Office;

(e) to ensure that seafarers employed on ships registered in its territory are properly qualified or trained for the duties for which they are engaged, due regard being had to the Vocational Training (Seafarers) Recommendation, 1970;

(f) to verify by inspection or other appropriate means that ships registered in its territory comply with applicable international labour Conventions in force which it has ratified, with the laws and regulations required by subparagraph (a) of this Article and, as may be appropriate under national law, with applicable collective agreements;

(g) to hold an official inquiry into any serious marine casualty involving ships registered in its territory, particularly those involving injury and/or loss of life, the final report of such inquiry normally to be made public.

Article 3

Any Member which has ratified this Convention shall, in so far as practicable, advise its nationals on the possible problems of signing on a ship registered in a State which has not ratified the Convention, until it is satisfied that standards equivalent to those fixed by this Convention are being applied. Measures taken by the ratifying State to this effect shall not be in contradiction with the principle of free movement of workers stipulated by the treaties to which the two States concerned may be parties.

Article 4

1. If a Member which has ratified this Convention and in whose port a ship calls in the normal course of its business or for operational reasons receives a complaint or obtains evidence that the ship does not conform to the standards of this Convention, after it has come into force, it may prepare a report addressed to the government of the country in which the ship is registered, with a copy to the Director-General of the International Labour Office, and may take measures necessary to rectify any conditions on board which are clearly hazardous to safety or health.

2. In taking such measures, the Member shall forthwith notify the nearest maritime, consular or diplomatic representative of the flag State and shall, if possible, have such representative present. It shall not unreasonably detain or delay the ship.

3. For the purpose of this Article, "complaint " means information submitted by a member of the crew, a professional body, an association, a trade union or, generally, any person with an interest in the safety of the ship, including an interest in safety or health hazards to its crew.

Article 5

1. This Convention is open to the ratification of Members which:

(a) are parties to the International Convention for the Safety of Life at Sea, 1960, or the International Convention for the Safety of Life at Sea, 1974, or any Convention subsequently revising these Conventions; and

(b) are parties to the International Convention on Load Lines, 1966, or any Convention subsequently revising that Convention; and

(c) are parties to, or have implemented the provisions of, the Regulations for Preventing Collisions at Sea of 1960, or the Convention on the International Regulations for Preventing Collisions at Sea, 1972, or any Convention subsequently revising these international instruments.

2. This Convention is further open to the ratification of any Member which, on ratification, undertakes to fulfil the requirements to which ratification is made subject by paragraph I of this Article and which are not yet satisfied.

3. The formal ratifications of this Convention shall be communicated to the Director-General of the International Labour Office for registration.

Article 6

1. This Convention shall be binding only upon those Members of the International Labour Organisation whose ratifications have been registered with the Director-General.

2. It shall come into force twelve months after the date on which there have been registered ratifications by at least ten Members with a total share in world shipping gross tonnage of 25 per cent.

3. Thereafter, this Convention shall come into force for any Member twelve months after the date on which its ratification has been registered.

Article 7

1. A Member which has ratified this Convention may denounce it after the expiration of ten years from the date on which the Convention first comes into force, by an act communicated to the Director-General of the International Labour Office for registration. Such denunciation shall not take effect until one year after the date on which it is registered.

2. Each Member which has ratified this Convention and which does not, within the year following the expiration of the period of ten years mentioned in the preceding paragraph, exercise the right of denunciation provided for in this Article, will be bound for another period of ten years and, thereafter, may denounce this Convention at the expiration of each period of ten years under the terms provided for in this Article.

Article 8

1. The Director-General of the International Labour Office shall notify all Members of the International Labour Organisation of the registration of all ratifications and denunciations communicated to him by the Members of the Organisation.

2. When the conditions provided for in Article 6, paragraph 2, above have been fulfilled, the Director-General shall draw the attention of the Members of the Organisation to the date upon which the Convention will come into force.

Article 9

The Director-General of the International Labour Office shall communicate to the Secretary-General of the United Nations for registration in accordance with Article 102 of the Charter of the United Nations full particulars of all ratifications and acts of denunciation registered by him in accordance with the provisions of the preceding Articles.

Article 10

At such times as it may consider necessary the Governing Body of the International Labour Office shall present to the General Conference a report on the working of this Convention and shall examine the desirability of placing on the agenda of the Conference the question of its revision in whole or in part.

Article 11

1. Should the Conference adopt a new Convention revising this Convention in whole or in part, then, unless the new Convention otherwise provides -

(a) the ratification by a Member of the new revising Convention shall ipso jure involve the immediate denunciation of this Convention, notwithstanding the provisions of Article 7 above, if and when the new revising Convention shall have come into force;

(b) as from the date when the new revising Convention comes into force this Convention shall cease to be open to ratification by the Members.

2. This Convention shall in any case remain in force in its actual form and content for those Members which have ratified it but have not ratified the revising Convention.

Article 12

The English and French versions of the text of this Convention are equally authoritative.

Minimum Age (Sea) Convention (Revised), 1936 (No. 58), or Minimum Age (Sea) Convention, 1920 (No. 7);

Shipowners' Liability (Sick and Injured Seamen) Convention, 1936 (No. 55), or

Sickness Insurance (Sea) Convention, 1936 (No. 56), or

Medical Care and Sickness Benefits Convention, 1969 (No. 130);

Medical Examination (Seafarers) Convention, 1946 (No. 73);

Prevention of Accidents (Seafarers) Convention, 1970 (No. 134) (Articles 4 and 7);

Accommodation of Crews Convention (Revised), 1949 (No. 92);

Food and Catering (Ships' Crews) Convention, 1946 (No. 68) (Article 5);

Officers' Competency Certificates Convention, 1936 (No. 53) (Articles 3 and 4);

Seamen's Articles of Agreement Convention, 1926 (No. 22);

Repatriation of Seamen Convention, 1926 (No. 23);

Freedom of Association and Protection of the Right to Organise Convention, 1948 (No. 87);

Right to Organise and Collective Bargaining Convention, 1949 (No. 98).

Starptautiskās Darba Organizācijas Ģenerālā Konference,

kuru Ženēvā sasaukusi Starptautiskā Darba biroja Administratīvā padome, un kura 1976.gada 13.oktobrī ir sanākusi uz savu sešdesmit otro sesiju,

ņemot vērā 1958.gada Rekomendāciju par jūrnieku iekārtošanu darbā (uz ārvalstu kuģiem) un 1958.gada Rekomendāciju par (jūrnieku) sociālajiem apstākļiem un drošību,

nolemjot sesijas dienas kārtības piektā punkta izskatīšanas gaitā pieņemt dažus piedāvājumus attiecībā uz tiem kuģiem, uz kuriem darba apstākļi neatbilst starptautiskajām normām, it īpaši uz kuģiem, kuri reģistrēti zem ērtajiem karogiem,

izlemjot noformēt šos piedāvājumus kā starptautisku konvenciju,

šajā tūkstoš deviņi simti septiņdesmit sestā gada divdesmit devītajā oktobrī pieņem šādu Konvenciju, kura turpmāk tiek saukta par 1976.gada Konvenciju par minimālajām normām uz tirdzniecības kuģiem:

1. pants

1. Ja šajā pantā nav norādīts citādi, šī Konvencija piemērojama jebkuram jūras kuģim, kurš atrodas valsts vai privātā īpašumā, kurš tiek izmantots kravu vai pasažieru pārvadāšanai komerciālos nolūkos vai tiek izmantots jebkuros citos komerciālos nolūkos.

2. Nacionālie likumi vai noteikumi nosaka, kad kuģi šīs Konvencijas izpratnē uzskatāmi par jūras kuģiem.

3. Šī Konvencija ir piemērojama jūras velkoņiem.

4. Šī Konvencija nav piemērojama:

a) kuģiem, kuru galvenais dzinējspēks ir bura, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav aprīkoti ar palīgdzinējiem;

b) kuģiem, kuri tiek izmantoti zvejā vai vaļu medībās, vai līdzīgās nodarbēs;

c) maztonnāžas kuģiem un tādiem kuģiem kā naftas ieguves iekārtas un urbšanas platformas, kad tās netiek izmantotas kuģošanā; lēmumu par to, attiecībā uz kādiem kuģiem šis apakšpunkts tiek piemērots, pieņem katras valsts kompetentās institūcijas pēc konsultācijām ar autoritatīvākajām kuģu īpašnieku un jūrnieku organizācijām.

5. Nekas šajā Konvencijā nevar tikt uzskatīts par tādu, kas paplašina šīs Konvencijas pielikumā minēto konvenciju vai tajos ietverto noteikumu piemērošanas apjomu.

2. pants

Katra Dalībvalsts, kura ir ratificējusi šo Konvenciju, apņemas:

a) nodrošināt, ka tai ir tādi likumi vai noteikumi, kas nosaka tās teritorijā reģistrētiem kuģiem:

i) drošības normas, ieskaitot kompetences standartus, darba laika un apkalpes komplektēšanas normas, lai garantētu dzīvības drošību uz kuģa;

ii) atbilstošus sociālās drošības pasākumus; un

iii) tādus darba un dzīves apstākļu noteikumus uz kuģa, ciktāl tie pēc Dalībvalsts uzskatiem nav ietverti kolektīvajos līgumos vai noteikti ar kompetentu tiesu lēmumiem, lai tie būtu vienlīdz saistoši attiecīgajiem kuģu īpašniekiem un jūrniekiem;

un pārliecināties, ka šo likumu un noteikumu normas pēc būtības atbilst tām konvencijām vai konvenciju pantiem, kuras norādītas šīs Konvencijas pielikumā tādā mērā, kādā Dalībvalsts nav citādi saistīta pildīt norādītās konvencijas;

b) īstenot efektīvu jurisdikciju vai kontroli pār tās teritorijā reģistrētiem kuģiem attiecībā uz:

i) nacionālajos likumos vai noteikumos paredzētajiem drošības noteikumiem, tajā skaitā attiecībā uz kompetences standartiem, darba laiku un apkalpes komplektēšanu;

ii) nacionālajos likumos vai noteikumos paredzētajiem sociālās drošības pasākumiem;

iii) nacionālajos likumos vai noteikumos paredzētajiem vai kompetentu tiesu lēmumos noteiktajiem noteikumiem par darba un dzīves apstākļiem uz kuģa tā, lai tie būtu vienlīdz saistoši attiecīgajiem kuģu īpašniekiem un jūrniekiem;

c) ja nav efektīvas jurisdikcijas, pārliecināties, ka pasākumi dzīves un darba apstākļu efektīvai pārbaudei uz kuģa ir saskaņoti starp kuģu īpašniekiem vai viņu organizācijām un jūrnieku organizācijām, kuras dibinātas saskaņā ar 1948.gada Konvenciju par asociācijas brīvību un tiesību aizsardzību apvienoties organizācijās un 1949.gada Konvenciju par tiesībām apvienoties organizācijās un vest kolektīvās sarunas;

d) nodrošināt:

i) kompetentās institūcijas vispārēju uzraudzību - pēc trīspusējām šīs institūcijas, kuģu īpašnieku un jūrnieku pārstāvības organizāciju konsultācijām, kur tas paredzēts, - pār esošo kārtību, kādā jūrnieki tiek pieņemti darbā uz šīs valsts teritorijā reģistrētiem kuģiem, un šajā sakarā radušos sūdzību izskatīšanu;

ii) kompetentās institūcijas vispārēju uzraudzību - pēc trīspusējām šīs institūcijas, kuģu īpašnieku un jūrnieku pārstāvības organizāciju konsultācijām, kur tas paredzēts, - pār jebkuras sūdzības izskatīšanu, kuru šīs valsts teritorijā iesnieguši šīs valsts pilsoņi sakarā ar pieņemšanu darbā un, ja iespējams, darbā pieņemšanas laikā uz ārvalstī reģistrēta kuģa, un lai par šo sūdzību, kā arī par jebkuru sūdzību, kuru šīs valsts teritorijā iesnieguši ārvalsts pilsoņi sakarā ar pieņemšanu darbā un, ja iespējams, darbā p ieņemšanas laikā uz ārvalstī reģistrēta kuģa, šīs valsts kompetentā institūcija nekavējoties paziņotu tās valsts kompetentajai institūcijai, kurā kuģis reģistrēts, sūdzības kopiju nosūtot Starptautiskā Darba biroja Ģenerālsekretāram;

e) nodrošināt, lai jūrniekiem, kuri pieņemti darbā uz tās teritorijā reģistrēta kuģa, būtu pietiekama kvalifikācija vai profesionālā sagatavotība to pienākumu pildīšanai, kuri tiem uzlikti, pieņemot darbā, pienācīgi ievērojot 1970.gada Rekomendāciju par (jūrnieku) profesionālo sagatavošanu;

f) inspekcijas ceļā vai, izmantojot citus atbilstošus līdzekļus, pārbaudīt, kā tās teritorijā reģistrētie kuģi atbilst spēkā esošajām, tās ratificētajām un piemērojamām starptautiskajām darba konvencijām, likumiem un noteikumiem, kuri paredzēti šī panta a) apakšpunktā, un, ja tas atbilst nacionālajiem tiesību aktiem, - piemērojamajiem kolektīvajiem līgumiem;

g) veikt jebkura nopietna jūras negadījuma oficiālo izmeklēšanu, ja tas saistīts ar kuģiem, kuri reģistrēti tās teritorijā, īpaši, ja ir ievainotie un/vai bojā gājušie; galīgais ziņojums par šādu izmeklēšanu parasti tiek publicēts.

3. pants

Katra Dalībvalsts, kura ratificējusi šo Konvenciju, iespēju robežās vērš savu pilsoņu uzmanību uz iespējamām problēmām, kuras var rasties, iekārtojoties darbā uz kuģa, kas reģistrēts tādā valstī, kura nav ratificējusi šo Konvenciju, kamēr tā nav pārliecināta par to, ka tiek piemērotas normas, kas līdzvērtīgas šīs Konvencijas normām. Pasākumi, ko šajā sakarā veic šo Konvenciju ratificējusī valsts, nav pretrunā ar strādājošo brīvās pārvietošanās principu, ko paredz līgumi, kuru puses var būt šādas divas ieinteresētās valstis.

4. pants

1. Ja tā dalībvalsts, kura ratificējusi šo Konvenciju, un kuras ostā, normāli veicot savu darbību vai operatīvu apstākļu spiests, ienāk kuģis, saņem sūdzību vai arī iegūst pierādījumu tam, ka kuģis neatbilst šīs Konvencijas normām pēc tās stāšanās spēkā, valsts var sagatavot ziņojumu tās valsts valdībai, kurā šis kuģis reģistrēts, ziņojuma kopiju nosūtot Starptautiskā Darba biroja Ģenerāldirektoram, un var veikt nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu jebkurus apstākļus uz kuģa, kuri nepārprotami apdraud drošību vai veselību.

2. Veicot šādus pasākumus, Dalībvalsts nekavējoties paziņo tuvākajam karoga valsts jūras, konsulārajam vai diplomātiskajam pārstāvim un iespēju robežās nodrošina šāda pārstāvja klātbūtni. Tā nedrīkst kuģi nepamatoti aizturēt vai aizkavēt tā iziešanu jūrā.

3. Šajā pantā "sūdzība" nozīmē informāciju, kuru sniedzis kāds kuģa apkalpes loceklis, profesionāla iestāde, asociācija, arodbiedrība vai arī vispār jebkura persona, kas ieinteresēta kuģa drošībā, ieskaitot ieinteresētību tā apkalpes drošībā vai veselībā.

5. pants

1. Šī Konvencija ir atklāta ratificēšanai Dalībvalstīm, kuras ir:

a) puses 1960.gada Starptautiskajai konvencijai par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, vai 1974.gada Starptautiskajai konvencijai par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, vai jebkurai citai Konvencijai, ar kuru vēlāk pārskatītas minētās Konvencijas; un

b) puses 1966.gada Starptautiskajai konvencijai par kravas marku, vai jebkurai citai Konvencijai, ar kuru vēlāk pārskatīta šī Konvencija; un

c) puses vai pielieto 1960.gada Noteikumus sadursmju novēršanai uz jūras vai 1972.gada Konvenciju par starptautiskajiem noteikumiem kuģu sadursmju novēršanai uz jūras, vai ir puse vai pielieto jebkuru citu konvenciju, ar kuru vēlāk pārskatīti šie starptautiskie instrumenti.

2. Turpmāk šī Konvencija ir atklāta ratificēšanai jebkurai Dalībvalstij, kura, ratificējot, apņemas izpildīt šī panta 1.punkta prasības, kuras paredz ratifikāciju un kuras vēl nav īstenotas.

3. Oficiālie šīs Konvencijas ratifikācijas instrumenti jānosūta reģistrēšanai Starptautiskā Darba biroja Ģenerāldirektoram.

6. pants

1. Šī Konvencija ir saistoša tikai tām Starptautiskās Darba organizācijas dalībvalstīm, kuru ratifikācijas instrumentus reģistrējis Ģenerāldirektors. s.

2. Tā stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem, skaitot no dienas, kad ir reģistrēti vismaz desmit Dalībvalstu ratifikācijas instrumenti, kurām kopā pieder 25 procenti no pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības.

3. Pēc tam šī Konvencija attiecībā uz jebkuru Dalībvalsti stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem no dienas, kad reģistrēti tās ratifikācijas instrumenti.

7. pants

1. Jebkura šo Konvenciju ratificējusī Dalībvalsts var denonsēt to pēc desmit gadiem, skaitot no dienas, kad tā pirmo reizi stājusies spēkā, nosūtot denonsēšanas aktu reģistrēšanai Starptautiskā Darba biroja Ģenerāldirektoram. Denonsēšana nevar stāties spēkā ātrāk kā pēc viena gada pēc tās reģistrēšanas datuma.

2. Jebkura šo Konvenciju ratificējusī Dalībvalsts, kura viena gada laikā pēc iepriekšējā punktā minētā desmit gadu termiņa izbeigšanās neizmanto šajā pantā paredzētās denonsēšanas tiesības, ir saistīta turpmākos desmit gadus un pēc tam var denonsēt šo Konvenciju ik pēc katra desmit gadu perioda šajā pantā noteiktajā kārtībā.

8. pants

1. Starptautiskā Darba biroja Ģenerāldirektors paziņo visām Starptautiskās Darba Organizācijas dalībvalstīm par visu ratifikācijas instrumentu un denonsēšanas aktu reģistrēšanu, kurus tam nosūtījušas Organizācijas dalībvalstis. s.

2. Pēc tam, kad ir izpildītas 6.panta 2.punkta prasības, Ģenerāldirektors vērš Dalībvalstu uzmanību datumam, kurā Konvencija stāsies spēkā.

9. pants

Starptautiskā Darba biroja Ģenerāldirektors saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102.pantu nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram reģistrēšanai pilnīgu informāciju par visiem ratifikācijas instrumentiem un denonsēšanas aktiem, kurus viņš reģistrējis saskaņā ar iepriekšējo pantu noteikumiem.

10. pants

Gadījumos, kad Starptautiskā Darba biroja Administratīvā padome to uzskata par nepieciešamu, tā iesniedz Ģenerālajai konferencei ziņojumu par šīs Konvencijas darbību un lemj, vai vēlams Konferences dienas kārtībā iekļaut jautājumu par Konvencijas pilnīgu vai daļēju pārskatīšanu.

11. pants

1. Ja konference pieņem jaunu konvenciju, ar kuru tiek pilnīgi vai daļēji pārskatīta šī Konvencija un, ja jaunajā konvencijā nav paredzēts citādi, tad: d:

a) jaunās pārskatītās konvencijas ratificēšana no kādas Dalībvalsts puses, neatkarīgi no tā, ko paredz 7.panta noteikumi, nozīmē nekavējošu šīs Konvencijas denonsēšanu, ja un kad pārskatītā konvencija stājas spēkā;

b) sākot ar jaunās pārskatītās konvencijas spēkā stāšanās datumu, šī Konvencija vairs Dalībvalstīm nav pieejama ratifikācijai. i.

2. Jebkurā gadījumā šī Konvencija tās pašreizējās formas un satura ziņā paliek spēkā attiecībā uz Dalībvalstīm, kuras to ratificējušas, bet nav ratificējušas jauno pārskatīto konvenciju.

12. pants

Šīs Konvencijas teksti angļu un franču valodā ir autentiski.

1936.gada (pārskatītā) Konvencija par minimālo vecumu (darbam uz jūras) (nr. 58), vai

1920.gada Konvencija par minimālo vecumu (darbam uz jūras) (nr. 7);

1936.gada Kuģu īpašnieku atbildības konvencija (jūrnieku slimību un traumu gadījumos) (nr. 55), vai

1936.gada Konvencija par apdrošināšanu slimību gadījumiem (nr. 56), vai

1969.gada Konvencija par medicīnisko palīdzību un slimības pabalstiem (nr.130);

1946.gada Konvencija par medicīnisko apskati (jūrnieki) (nr. 73);

1970.gada Konvencija par nelaimes gadījumu novēršanu (jūrnieki) (nr.134) (4. un 7.pants);

1949.gada (pārskatītā) Konvencija par apkalpju telpām (nr. 92);

1946.gada Konvencija par (jūrnieku apkalpju) pārtiku un ēdināšanu (nr. 68) (5.pants)

1936.gada Konvencija par virsnieku kompetences apliecībām (nr. 53) (3. un 4.pants);

1926.gada Konvencija par jūrnieku darba līgumiem (nr. 22);

1926.gada Konvencija par jūrnieku repatriāciju (nr. 23);

1948.gada Konvencija par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās (nr. 87);

1949.gada Konvencija par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu (nr. 98).