Ar Atbrīvošanās cīņām sākās mūsu valsts Nāk 22.jūnijs — Varoņu piemiņas diena
— atceroties sākuma 70 tūkstošus, godinot šodienas visvecākos
Vakar, 19.jūnijā, Guntars Krasts ieradās Kara muzejā, lai godinātu visvecākos latviešu karavīrus — neatkarības cīņu dalībniekus. Pasākums notika muzeja zālē, kur izvietoti Pirmā pasaules kara ieroči, lādiņi, formas tērpi, kara fotogrāfu uzņēmumi, bet paši karavīri sēdēja goda vietā.Sarīkojums bija veltīts varoņu piemiņas dienai (22.jūnijam). Dzīvajo vidū no 70 tūkstošu lielā tālaika karavīru pulka ir palikuši seši. Ministru prezidents roku spieda Antonam Brūverim un Kārlim Meirim, kuri Ziemeļlatvijas brigādes sastāvā piedalījušies Cēsu kaujās un cīnījušies pret bermontiešiem; Rūdolfam Puriņam, kurš cīnījies pret bermontiešiem un vedis ar kuģīti karavīrus pāri Daugavai uz Bolderāju, un Arnoldam Hofmanim, kurš 1919.gadā kopā ar septiņiem skolas biedriem pieteicies Jelgavas komandantūrā atbrīvošanās cīņām. Kopā ar viņiem tika godināti arī šo cīņu dalībnieki Kārlis Skalders un Jānis Griezāns, kuru gadu skaits tuvojas simtam un kuri nav varējuši atbraukt un piedalīties svinīgajā pasākumā. Ministru prezidents uzrunā augstu novērtēja karavīru nopelnus Latvijas valsts neatkarības veidošanas pašā sākumā, un kā pēctecība šī ideja ir īstenota tagad un neatkarība atjaunota. Katram karavīram piešķirts tūkstoš latu liels pabalsts, bet Rīgas Dome parūpējusies, lai tiktu nosegts Antona Brūvera dzīvokļa parāds.
Veterānus sveica arī latviešu karavīru jaunākā paaudze — Nacionālo karavīru organizācijas vārdā Nikolajs Romanovskis, karavīru Palīdzības fonda vadītājs Pauls Lapsa, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs. Karavīru dziesmas skandēja kara veterānu koris.
"LV" informācija
Foto: Agris Dzelme — "Latvijas Vestnesim
Atbrīvošanās cīņu dalībnieki: Rūdolfs Puriņš, Kārlis Meiris, Antons Brūveris, Arnolds Hofmanis "