Kad jāatdod valsts parāds

Izstrādāta valsts parāda vadības stratēģija

Kā liecina Valsts kases informācija, 1997. gada 31. decembrī Latvijas valsts kopējais parāds bija sasniedzis 391,83 miljonus latu un tādējādi veidoja aptuveni 12 procentus iekšzemes kopprodukta. 45 procentus no valsts kopējā parāda veido 173,39 miljonus latus liels valsts iekšējais parāds — valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri un valsts saistības pret akciju sabiedrību "Latvijas Krājbanka". Otru daļu valsts kopējā parāda — 55 procentus — veido valsts ārējais parāds 218,44 miljonu latu apmērā, tie ir starptautisko finansu organizāciju, Eiropas Savienības, eksportkredīta aģentūru, kā arī privātā sektora aizdevumi — 45,7 procentus jeb 99,8 miljonus latu no ārējā parāda valsts ir izmantojusi tālākaizdošanai, savukārt trešdaļa no tālākaizdevumiem ir ar paaugstinātu kredītrisku. Problemātisks ir nevienmērīgais valsts ārējā parāda dzēšanas grafiks, tā piemēram, 2000. gadā paredzēts atmaksāt gandrīz 60 miljonus latu, kas var radīt pārfinansēšanas risku. Turpretī pirms un pēc tam ārējā parāda atmaksai nepieciešamā summa ikgadus svārstās tikai 20 miljonu latu apmērā.

Ar nesen izstrādātajā stratēģijā noteiktajiem valsts parāda vadības pamatprincipiem vakar, 19. jūnijā, žurnālistus iepazīstināja Valsts kases pārvaldnieks Aivars Veiss.

Kā uzsvēra A. Veiss, šīs stratēģijas galvenais mērķis ir, ievērojot pieļaujamos finansu riska limitus un vienlaikus arī Latvijas kapitāla tirgus un finansu sistēmas attīstības intereses, — samazināt valsts parāda apkalpošanas izmaksas, tādējādi nodrošinot valsti ar nepieciešamajiem finansu resursiem.

Stratēģijas izstrāde balstījusies uz pieņēmumiem, ka: Latvijas nacionālā valūta būs lats, kas tiks piesaistīts Starptautiskā valūtas fonda norēķinu vienībai SDR; iekšzemes kopprodukta pieaugums šajā piecu gadu periodā nebūs mazāks par 5 — 6 procentiem gadā un inflācija nepārsniegs 5 — 6 procentu rādītāju gadā; valsts pamatbudžets ik gadu tiks apstiprināts bez finansu deficīta un fiskālais deficīts nebūs lielāks par 1— 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta; saglabāsies vai paaugstināsies starptautisko kredītaģentūru Latvijai piešķirtais kredītreitinga rādītājs; arī turpmāk Latvijas pašvaldības varēs izdarīt aizņēmumus tikai ar Valsts kases starpniecību, tādējādi neradot valstij neparedzamas saistības.

Valsts parāda vadības stratēģijā izvirzītie vidēja termiņa uzdevumi paredz: Latvijas kapitāla tirgus attīstību; iekšējā parāda īpatsvara palielināšana valsts kopējā parādā līdz 60 procentiem, emitējot ilgtermiņa valsts vērtspapīrus; nolūkā samazināt strauju valūtas tirgu procentu likmju un valūtu kursu svārstību ietekmi, fiksēt procentu likmi vismaz pusei no valsts parāda portfeļa un valsts tīrā ārējā parāda portfeļa valūtu attiecības tuvināt Starptautiskā valūtas fonda norēķinu vienības SDR sastāvam; nodrošināt valsts parāda dzēšanas grafika vienmērību.

Savukārt jau 1998. gadā saskaņā ar stratēģijā izvirzītajiem uzdevumiem paredzēts nepieļaut valsts ārējā parāda īpatsvara pieaugumu valsts kopējā parādā ne vairāk kā par trim procentiem; fiksēt procentu likmi vismaz 35 procentiem no kopējā valsts parāda; saglabāt kopējā valsts parāda vidējo garumu 3 — 3,5 gadu robežās; samazināt ASV dolāros izdarīto aizņēmumu īpatsvaru valsts tīrā ārējā parāda portfelī no 61 līdz 55 procentiem; veikt valsts ārējā parāda dzēšanas grafika izlīdzināšanu, samazinot 2000. gadā atmaksājamā valsts parāda daļu vismaz par 20 procentiem; noteikt un nodrošināt minimālo brīvo naudas līdzekļu apjomu valdības ikdienas izdevumu un saistību izpildei; panākt budžeta brīvo līdzekļu latos procentu likmju paaugstināšanos; noteikt darījumu partneru limitus brīvo naudas līdzekļu izvietošanā.

Izpildot šos valsts parāda vadības stratēģijā izvirzītos uzdevumus, 1998. gada beigās valsts parāda apjoms varētu sasniegt 460,2 miljonus latu un veidotu 12,4 procentus no iekšzemes kopprodukta. No tā 43 procentus jeb 198,4 miljonus latu veidotu valsts iekšējais parāds, bet 261,8 miljonus latu, tātad 57 procentus — valsts ārējais parāds.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Pēc vētras paliek — vējlauzes un vējgāzes

Valsts meža dienesta Meža iesniegumu un līgumu daļas vadītājs Rihards Melnis — "Latvijas Vēstnesim"

Informācijas autors Rihards Melnis Gaigalavas mežniecībā

Nedēļas sākumā Rēzeknē un tās apkārtnē plosījās vētra. Tās rezultātā mežam tika nodarīti lieli zaudējumi. Visvairāk cietušas Rēzeknes un Gaigalavas mežniecības. Vējgāzes un vējlauzes ir skārušas gan valsts, gan privātos mežus. Pēc aptuveniem aprēķiniem Rēzeknes mežniecībā būs jānocērt 70 ha valsts meža, veicot sanitārās kailcirtes, t.i., aptuveni 15000 m3 koksnes, sanitārajās izlases cirtēs — ap 2000 m3 koksnes. Gaigalavas mežniecībā būs jānocērt ap 50 ha valsts meža sanitārajās kailcirtēs, t.i., ap 8000 m3 koksnes, sanitārajās izlases cirtēs — ap 1500 m3.

Privātajos un lietošanā nodotajos mežos vētras postījumu apmēri vēl tiek precizēti, bet jau tagad skaidri zināms, ka tie būs lieli.

Situācija, kas izveidojusies Rēzeknes virsmežniecībā nepārvarama spēka rezultātā, prasa operatīvu rīcību. Pirmkārt, tas jādara tādēļ, lai uzlabotu meža sanitāro stāvokli, kas vēja postījumu rezultātā ir pasliktinājies. Mežaudzēm sāk draudēt meža kaitēkļu invāzijas briesmas. Otrkārt, salauztie un izgāztie koki ātri zaudē savu tehnisko labumu, jo tie no lietkokiem pārvēršas malkā. Jo ātrāk tiek izstrādāta šādas vējlauzes vai vējgāzes cirsma, jo tajās var iegūt labākus kokmateriālus. Galvenokārt šo divu iemeslu dēļ visiem meža īpašniekiem un lietotājiem būtu nepieciešams visātrākā laikā apsekot savus mežus. Ja tos ir izpostījusi vētra, tad steidzami būtu jāuzsāk mežizstrāde, iepriekš noformējot visus nepieciešamos dokumentus vietējā mežniecībā.

Lai sekmētu mežizstrādes ātrāku norisi, Valsts meža dienests 1998.gada 19.jūnijā ir izdevis rīkojumu Nr.73 "Par veicamajiem pasākumiem sakarā ar vējlauzēm Rēzeknes virsmežniecībā". No tā izriet, ka Rēzeknes virsmežniecībai visīsākā laika posmā ir jārīko vētras bojāto cirsmu izsoles. Ir zināms, ka šādas izsoles notiks 26.jūnijā un 3.jūlijā Rēzeknes virsmežniecībā, tajās tiks izsolītas Gaigalavas mežniecības cirsmas.