Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis — vakar, 19.jūnijā, sesiju beidzot, — "Latvijas Vēstnesim"

— Pēc divām stundām beigsies Saeimas pavasara sesija, kas sākās pēc Lieldienām. Kādā noskaņojumā sagaidāt vasaras brīvdienas?

— Paldies Dievam un paldies deputātiem par to, ka pusotras dienas laikā, spriežot par 1998.gada valsts budžeta grozījumiem, tomēr tos tikko pieņēmām pēdējā, trešajā lasījumā. Tagad izskatām jautājumu par Nacionālo bruņoto spēku komandiera iecelšanu. Vēl runāsim par Zemessardzes komandiera kandidatūru, un tad acīmredzot paliks tikai vēl daži darba kārtības jautājumi un pieprasījumi. Bet pulksten piecos mēs pavasara sesiju noteikti slēgsim.

Man ar lielu prieku jāpasaka godājamajiem "Latvijas Vēstneša" lasītājiem, ka no tās apņemšanās, ko es jau vairākkārt esmu paudis šajā laikrakstā, mēs 95 vai pat 99,9 procentus būsim izpildījuši. Būs palikuši neizskatīti tikai daži jautājumi. Tas man rada gandarījumu par paveikto.

Tiesa, 22.jūnijā saskaņā ar 35 deputātu parakstītu pieprasījumu Prezidijs nolēma sasaukt ārkārtas sēdi pulksten deviņos no rīta, kurā tiks izskatīti grozījumi Pilsonības likumā. Ļoti ceru, ka pavisam tuvie Jāņi lielu runāšanu neveicinās un ka līdz ar to apmēram pusdienas laikā varēsim tikt galā ar likumprojektu. Zinu, ka nupat deputāti ļoti aktīvi vāc parakstus lēmuma projektam, ar ko Saeima pieprasītu ierasties uz šo ārkārtas plenārsēdi Ministru prezitentu Guntaru Krastu, lai ziņotu par valdības viedokli attiecībā uz Pilsonības likuma grozījumiem.

— Tātad Saeimas deputāti ar mierīgu sirdi, ar līdz galam padarīta darba apziņu varēs doties atpūtā?

— Visumā varēs doties vasaras brīvdienās ar diezgan mierīgu sirdi, ja vien 22. jūnijā izdosies pieņemt grozījumus Pilsonības likumā. Tad būsim patiešām lielu darbu šajā pavasara sesijā paveikuši.

— Pēdējā laikā Saeima ir strādājusi visai saspringtā darba režīmā. Vai tas tomēr negatīvi neietekmēja likumdošanas kvalitāti?

— Manuprāt, nē. Šajā nedēļā mēs esam strādājuši piecas dienas pēc kārtas. Pirmdien, 15.jūnijā, mēs izskatījām Lauku attīstības programmu, ko bija sagatavojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un akceptējis Ministru kabinets. Bet no otrdienas līdz pat šodienai mēs izskatījām tos jautājumus, kurus dažādu iemeslu dēļ nepaguvām izskatīt tajā laikā, kad plenārsēdes notika tikai vienu vai divas reizes nedēļā. Tādēļ šonedēļ strādājām pie darba kārtības jautājumiem četras dienas. Un gandrīz visu, ko bijām ieplānojuši, būsim izskatījuši. Tie nebija īpaši būtiski jautājumi, kur būtu vajadzīga nopietna ekonomiskā analīze un kur steigā varētu kļūdīties. Gluži vienkārši bija sakrājušies ļoti daudzi trešajā lasījumā pieņemami likumprojekti, kur bija tikai viens vai daži labojumi, turklāt nebūtiski. Tagad tie beidzot ir pieņemti, un Valsts prezidents varēs tos izsludināt.

Protams, bija politiskās kaislības, apspriežot valsts budžetu. Kā jau teicu, runājām pusotru dienu. Beigās debašu laiku saīsinājām līdz vienai minūtei pirmajā reizē un vienai minūtei otrajā reizē. Deputātiem gan bija ļoti grūti iekļauties šajā laikā. Tāpēc man dažbrīd pagrūti gāja ar sēdes vadīšanu, jo mēs nemākam koncentrēti un lakoniski runāt. Bet beigu beigās visus 440 priekšlikumus par grozījumiem budžetā tomēr izskatījām.

— Bet kā jūs kopumā vērtējat visu aizvadīto sesiju? Kādi plusi un mīnusi, panākumi un neveiksmes šoreiz bija Saeimas darbā?

— Es domāju, ka par neveiksmi uzskatāma mūsu Krimināllikuma otrreizējā caurlūkošana, kad, neraugoties uz Valsts prezidenta prasību, trešajā lasījumā atkārtoti izskatot Krimināllikumu, divdesmit deputāti izteica savu viedokli un pēc tam tomēr ar nelielu balsu vairākumu nobalsoja par nāvessoda saglabāšanu. Kā jau "Latvijas Vēstneša" lasītāji zina, es vairākkārt esmu paudis savu personīgo uzskatu — pašlaik esmu par nāvessoda saglabāšanu. Godīgi jāsaka — tādēļ es nepiedalījos balsošanā par šo likumprojektu. Arī deputātu vairākums nosliecās par labu tam, ka šis soda mērs ir jāsaglabā. Neveiksme tā ir tajā ziņā, ka atteikšanās no nāvessoda ir viena no Eiropas Savienības prasībām, lai mēs varētu sekmīgi turpināt pārrunas par iestāšanos tajā. Grūti teikt, kā tur tagad uz mums skatīsies. Bet tāda nu ir Latvijas parlamenta griba, kas acīmredzot ir arī lielākās daļas vēlētāju griba. Un ar to mums ir jārēķinās.

Par veiksmēm es pat īpaši negribētu runāt. Nevaru neko īpašu izcelt. Tomēr mēs vairāk vai mazāk veiksmīgi apstiprinājām grozījumus valsts budžetā. Tika sadalīti vairāk nekā 30 miljoni latu no šā gada pirmajā pusē papildus ieņemtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Man pašam personīgi nepatīk, ka valdības rokās palika pārāk liela rīcības brīvība pārpalikuma sadalīšanā. Bet acīmredzot tāda bija valdošās koalīcijas vienošanās. Mēs dažkārt ilgi un neauglīgi strīdējāmies par visai niecīgām summām — par pāris tūkstošiem latu kādas slimnīcas, skolas vai cita objekta jumta remontam vai kaut ko tamlīdzīgu. Tas nozīmē, ka valdība nav īsti nopietni strādājusi pie budžeta grozījumiem. Tas, kas faktiski bija jāizdara valdībai, tika paveikts Saeimā pusotras dienas laikā.

— Faktiski tikai divarpus mēnešu atlicis ko strādāt sestās Saeimas deputātiem. Bet vai nav tā, ka tikai tagad ir iegūtas parlamenta locekļiem nepieciešamās iemaņas un zināšanas?

— Jā, Saeima atsāks darbu 17.augustā, bet jau 6.novembrī jāsanāk septītajai Saeimai. Patiešām, jums taisnība, vismaz tiem deputātiem, kas Saeimā tika ievēlēti pirmoreiz, viens gads pagāja, kamēr viņi apguva parlamenta darba specifiku. Tagad visi ir iemācījušies strādāt, taču diemžēl deputātu pilnvaru laiks jau beidzas. Tieši tāpēc es esmu ļoti gandarīts, ka septītās Saeimas pilnvaru laiks būs jau četri gadi. Tad vismaz divus gadus varēs pastrādāt mazliet ražīgāk. Protams, pēdējais, ceturtais gads atkal paies kārtējo vēlēšanu gaisotnē.