Dziesmu svētki — kurus atceramies un kurus gaidām

IX Dziesmu svētku dalībnieku gājiens pāri Zemgales tiltam Rīgā 1938.gadā

Tieši 60 vasaras aizritējušas pēc IX Vispārējiem dziesmu svētkiem — pēdējiem brīvā Latvijā uz ilgiem gadiem. Ar skaistu gājienu pāri Daugavai uz estrādi Uzvaras laukumā. Šajos svētkos diriģē Teodors Reiters un Teodors Kalniņš, bet dziesmu karos, kuros no 381 kora piedalās 13, pirmo godalgu izcīna Lazdonas draudzes koris un tā jaunais, aizrautīgais diriģents Haralds Mednis. Ar diviem fotoattēliem no šiem neaizmirstamajiem svētkiem redakcijā ieradās arhitekts Alfrēds Zilberts — zemgalietis ar saknēm Tērvetes, Naudītes un Dobeles pusē. Kara pēdējā dienā viņš kopā ar dzīvesbiedri izkāpis Gotlandes salā, un uz Latviju atkal atbraucis tikai pēc neatkarības atgūšanas 1992.gadā. Īsta atgriešanās vēl nav notikusi, jo īpašuma atgūšana nesokas tik labi kā viņiem ar sievu Lidiju, nu jau astoņdesmitgadniekiem, gribētos. Stokholmā ir paša projektēta un celta māja un iedzīve, taču sirmais vīrs gaida dienu, kad varēs uz palikšanu atgriezties tēva mājās. Pagaidām — īsāka vai garāka ciemošanās. Tūlīt pēc Dziesmu svētkiem atkal steigšoties atpakaļ uz Stokholmu, jo arī tur taču māja jātur kārtībā.

Vai Zilberta kungs arī pats korī dziedājis?

— Nē, ar manām muzikālajām dotībām no tā nekas nav iznācis. Mamma gan bija sadomājusi, ka es varētu iemācīties, teiksim, vijoli spēlēt, un divus semestrus es mocīju sevi un skolotāju, bet viņš pirmais "uzdeva". Bija ievērojis, ka man gluži vienalga — vijole ir vai nav uzskaņota. Uz Dziesmu svētkiem esmu gājis vienmēr, bet visvairāk atmiņā palikuši šie, pēdējie. Un pasaules latviešu Dziesmu svētki Gotlandē 1979.gadā. Īpaši Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēža Ilgvara Spinlera un dzejnieka Andreja Eglīša runas, kad viņi ar lielu dedzību apgalvoja, ka ilgi vairs nevar turpināties mūsu dzimtenes okupācija.

Šie fotoattēli piederējuši kādreizējam Latvijas statistikas pārvaldes direktoram Voldemāram Salnajam, kas līdz 1940. gadam bija Latvijas sūtnis Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā. Vēlāk viņa arhīvs pārgājis ārstam Emīlam Ogriņam, kurš par sava testamenta izpildītāju savukārt iecēlis Alfrēdu Zilbertu.

— Ļoti daudz grāmatu, gleznu, fotogrāfiju un citu mantu nodevām Minsteres ģimnāzijai, PBLA un citām latviešu organizācijām. Šie divi attēli palikuši pie manis. Varbūt lasītājiem interesanti paskatīties.

Tāpat kā dakteris Emīls Ogriņš, kura 100. dzimšanas diena nesen tika atzīmēta, arī Alfrēds Zilberts Zviedrijā varējis strādāt savā profesijā un par dzīvi viņam neesot iemesla žēloties. Kopā ar dzīvesbiedri apceļojuši vai puspasauli. Stokholmā strādājis arī pie slavenā zviedru arhitekta Alvara Ālto, bet viņa lielākā autoritāte allaž bijis paša skolotājs — profesors Pauls Kundziņš.

— Viņa grāmata "Latvju sēta" man ir kā Bībele. Un arī mums vajadzētu atkal celt godā lauku sētu un zemnieku. Tad būs arī Dziesmu svētki.

"LV" informācija

Lazdonas draudzes koris sumina savu diriģentu Haraldu Medni pēc uzvaras IX Dziesmu svētku " dziesmu karos"

No žurnāla "Dziesmusvētki"

IX Dziesmu svētki Uzvaras laukumā Pārdaugavā. Kā stāsta Alfrēds Zilberts, pa kreisi redzamie puiši baltajos kreklos ir "ātrie satiksmes pionieri" — 1.ģimnāzijas skolēnu vienība satiksmes drošības veicināšanai.

Buldurietis Osvalds Štrauss — pusgadsimtu ar deju un zinātni

Mūzikas ritmā izpildītās kustības, vienotībā ar muskuļu spēku un mērķtiecīgu gribas piepūli ietekmē ritma sajūtu. Savukārt ritma sajūta stimulē gribasspēka attīstību un noturību, modina vēlmi ar skaistām, harmoniskām kustībām izpaust savas iekšējās sajūtas un pārdzīvojumus."

Valsts Bulduru dārzkopības tehnikums ir bagāts ar izcilām, zinīgām un darbīgām personībām. Tāds ir arī skolotājs Osvalds Štrauss. Viņš dzimis Kalnciema mežsarga ģimenē. Tēvs aprūpējis Melderu apgaitu. Māte un māsa bijušas lielas dziedātājas. Dziedājuši pildot mājas soli, svinot mājas svētkus. Abas dziedājušas koros. Ko īsti Osvalds ģenētiski mantojis no vecākiem un vecvecākiem? Tas vēl jāizpēta.

Otrā pasaules kara gados Osvalds iestājies Bulduru dārzkopības skolā 1942.gadā. To beidzis, viņš mācības turpinājis turpat — tehnikumā, un no Bulduriem vairs nav šķīries.

Kad vajadzīgs labs skolotājs, talantīgais Osvalds, kurš pratis daudzus darbus, sācis mācīt ģeodēziju, biškopību, dekoratīvo stādu audzēšanu un, kad vajadzējis, bijis arī fizkultūras skolotājs.

... Deja. Dejas māksla. Horeogrāfija. Jaunrade. Tas viss veidojies deju kolektīvos. O.Štrauss ilgi dejojis ansamblī "Dzintarzeme" Rīgā. Agrīnā jaunībā vadījis arī Bulduru tehnikuma deju kolektīvu, kā arī vairākus deju ansambļus Jūrmalā. Osvaldu Štrausu dejas solī un vadītāja darbā saskata. Ierauga. Atrod.

Osvalda Štrausa dejas mūžs ir bagāts. Daudzšķautņains. Trauksmains. Apgarots. Mazgāts sviedros. Un tomēr gandarīts, laimes nemiera pilns. Uzskaitīsim Latvijā un arī ārpus tās aizskanējušos lielākos darbus, kurus paveicis Osvalds Štrauss.

Baletmeistara asistents VI Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā Maskavā 1957.gadā. Baltijas republiku studentu deju svētku "Gaudeamus" VIII virsvadītājs 1981.gadā Rīgā.

Lauksaimniecības ministrijas vidējo speciālo mācību iestāžu Draudzības un Zemes svētkos deju kolektīvu virsvadītājs: Smiltenē (1981), Kandavā (1986), Saldū (1991) un Višķos (1994) (..)

Republikas skolu jaunatnes Deju svētku virsvadītājs 1972., 1979., 1984., 1989. un 1995.gadā.

Republikas Deju svētku virsvadītājs 1970., 1975., 1980., 1985., 1990. un 1995.gadā.

Lielais deju skolotājs ir arī daudzu jaunrades deju autors. 1967.gads. Tuvojas skolēnu Dziesmu un deju svētki. Dzimst "Rotaļnieks". Mūzikas apdari tai veido komponists, diriģents un mūzikas zinātnieks Georgs Dovgjallo. Šis sākums pārtop turpinājumā daudzu gadu garumā.

Šī gada deju svētkiem Osvalds Štrauss izveidojis vairākas līvu dejas, piemēram, "Vecandre". Svētkos jaunrades deju autors iepriecinās skatītājus arī ar citām Kurzemes novada dejām.

Osvalds Štrauss — zinātnieks. Nesen kļuvis par pedagoģijas maģistru. Viņš uzskata, ka mēģinājis zinātniski to, kas nekad Latvijā neticis kārtots. Tas ir vērienīgs pētījums, kas ietverts piecās plašās nodaļās. Darba ievadā lielais deju skolotājs, psihologs un zinātnieks raksta, ka viņš pētījis deju svētku, tautas deju un tautisko deju ietekmi uz skolēnu psihi, emocijām un to izpausmi brīvās, dabiskās un nepiespiestās kustībās: "Dejošana palīdz skolēnam asāk izjust un redzēt sev apkārt notiekošo un to pārdzīvot savas personības emocionālā skatījumā. Daudzu mūsu sabiedrības cilvēku vislielākā nelaime ir dvēseliskuma trūkums, garīguma zudums. Līdz šim ļoti maz vērības veltīts cilvēka labestības, viņa jūtu pasaules audzināšanai. Dejošana ir viens no šādas veselīgas, harmoniskas un emocionālas audzināšanas ceļiem. Tautisko deju dejošana ir viens no ceļiem, kā panākt skolēna dvēseles un ķermeņa harmoniju, palīdzēt viņiem — dzīvot saskaņā ar savas personības iekšējām prasībām un bioloģisko ritmu.

Ritms — tas ir noslēpumainais spēks, kas liek mums izjust un saprast pasaules kustību, dinamisko spēku, dvēseles tieksmi pēc harmonijas, skaistuma. Ritms ir abstrakts un konkrēts, garīgs un miesīgs, tas ir kā dievišķa vara, kas regulē kustību kā dabā, tā pašā cilvēkā. Bez ritma mākslas darbs ir haotisks (..).

Deju mācīšanās palīdz veidot stāju un ieklausīties sevī un apkārtējos, tā modina un atraisa dvēseles un visa organisma prasības pēc ritma un skaistuma. No dvēseles noskaņojuma rodas ierosme cilvēka garīgai un fiziskai darbībai.

Atziņas vairāk pamatojas uz cilvēka dvēseles ticību labajam un gaišajam, kas ir vispārēja psihiska parādība. Cilvēka psihiskā attīstība nosaka viņa dzīves un darba vispārējos virzienus un intensitāti. Garīgās audzināšanas īpaši svarīgs līdzeklis ir māksla. Deja ir viens no mākslas veidiem, kas ar mūzikas un kustības palīdzību ierosina un attīsta cilvēkā ieprogrammēto ritma sajūtu. Mūzikas ritmā izpildītās kustības, vienotībā ar muskuļu spēku un mērķtiecīgu gribas piepūli ietekmē ritma sajūtu. Savukārt ritma sajūta stimulē gribasspēka attīstību un noturību, modina vēlmi ar skaistām, harmoniskām kustībām izpaust savas iekšējās sajūtas un pārdzīvojumus."

Osvalds Štrauss ir izstrādājis plašu dejotāju mācīšanas pedagoģisko pamatojumu. Cerams, ka tas sasniegs skolas un bērnu jaunrades pulciņus. Autors šo pētījumu sācis ar prāta darbības un radošās domāšanas psiholoģiju. Taču neaizmirstot norādīt, ka īpaša nozīme ir arī atmiņas uzlabošanai. Autors plaši iztirzā motivāciju dejas mākslā kā mācīšanas svarīgāko uzdevumu. Osvalds Štrauss uzrakstījis apjomīgu nodaļu par dejas lomu estētiskajā audzināšanā. Svarīgi, ka šo jautājumu pētījis dažādās jauniešu vecuma grupās. Autors dejas mākslas mācīšanas principus apvieno vienpadsmit likumos, kas bieži vien saskan ar plaši pazīstamiem pedagoģijas likumiem.

Atsevišķā nodaļā autors iztirzā radošo procesu deju jaunradē.

Vēl dažos teikumos — par autora atziņām pēc kādas aptaujas un viņa dažas atziņas.

"Aptaujājot piecās Latvijas vidusskolās 239 skolēnus, autoram izdevās noskaidrot, ka tikai 0,84% aptaujāto sāk dejot 2 gadu vecumā, bet 3 gadu vecumā — 13,84%. Visvairāk aptaujāto skolēnu (28,87%) sāk dejot 7 gadu vecumā. Acīmredzot skolas iespaids uz dejošanas sākumu ir nenoliedzams. Tas izskaidrojams ar iespējām un skolēnu ieinteresēšanu, ko veic skola un skolotāji. 8 gadu vecumā sāk dejot tikai 4,6% aptaujāto, 9 gadu vecumā — 5,86% un nākamajos gados šie procenti arvien samazinās, līdz 13 gadu vecumā sāk dejot vairs tikai 1,26% aptaujāto.

Analizējot vidējos rādītājus, secinām, ka vidēji bērni pie mums sāk dejot tikai 6,13 gadu vecumā. Ir atšķirība starp meiteņu un zēnu dejot sākšanas vecumu. Meitenes sāk dejot 5,59 gadu vecumā, bet zēni — gadu vēlāk, 6,66 gadu vecumā. (..)

Autoram 1965.gadā laimējās kļūt par Latvijas deju svētku virsvadītāju Mildas Lasmanes un Ingrīdas Saulītes asistentu, un šeit iegūtā pieredze ir pamats visam turpmākajam darbam deju svētku vadīšanā.

Visus nākamos sešus deju svētkus autors ir šo deju svētku virsvadītājs, inscinējot 19 tautiskās dejas apmēram 20 000 dejotāju.

Lai sasniegtu tādu deju kolektīvu māksliniecisko līmeni, kādu mēs redzam deju svētkos, ir jāsāk mācīties dejot pirmsskolas un sākumskolas vecumā, jāturpina pamatskolā un vidusskolā, pieaugušo deju kolektīvos un tautas deju ansambļos.

Tikai dejojot tautiskās dejas no bērnības līdz sirmam vecumam, varēsim attaisnot A.Brigaderes sacīto" Mazas tautas ir tik lielas, cik liela ir viņu māksla.""

Autors savu zinātnisko darbu izstrādājis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Humanitārā institūta Pedagoģijas katedrā.

Sigizmunds Timšāns,

"LV" informācijas redaktors

Foto no Osvalda Štrausa

un Sigizmunda Timšāna kolekcijām

Biškopības skolotājs. Šī prieksmeta mācīšanai ziedots ļoti daudz laika. Arī diplomdarbs Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātē izstrādāts biškopībā. Izvērtēta Talsu Valdgales un Limbažu Liepupes dravošanas pieredze

Pats Osvalds visvairāk gandarīts par ilgstošo sadarbību ar Ingrīdu Saulīti. Ar viņu "labi sapasēja". Un tā turpinās jau daudzus gadus. Arī šogad Ingrīda Saulīte un Osvalds Štrauss vadīs deju svētku noslēgumu