ATSAUCĒ IETVERT:
Par migrācijas rotora cēloņiem un sekām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.06.1998., Nr. 184/185 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48840
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Problēmas
Par migrācijas rotora cēloņiem un sekām
Dr.oec. Bruno Mežgailis, Statistikas institūta vadošais pētnieks, - "Latvijas Vēstnesim"Turpinājums.
Sākums "LV" 18.06.1998. Nr.180/181
Iedzīvotāju skaita uzplūdos un atplūdos
Tagadējais iedzīvotāju skaits Latvijā - 2,5 miljoni - nav ne optimālais, ne reālais iedzīvotāju skaits. Liekas, ka šis skaits mainīsies līdz gadsimta beigām un var stabilizēties nākamā gadsimta sākumā. Tikai jautājums: kādā līmenī?
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā dabiskās un mehāniskās kustības rezultātā redzamas 2.tabulā.
Pēdējie 35 gadi (no 1961.gada) rāda periodu pirms neatkarības atgūšanas un neatkarības pirmos gadus. Iedzīvotāju skaita un to veidojošo faktoru ziņā šie laika posmi radikāli atšķiras.
Kaut arī periodi pirms un pēc neatkarības atgūšanas atšķiras būtībā ar pretējām (plusa un mīnusa) zīmēm, nevienu no tiem demogrāfiski nevar raksturot kā pozitīvu vai izteikti negatīvu. Abi šie periodi bija dažādi, atšķirīgi un tajā pašā laikā vienādi sarežģīti tāpēc, ka objektīvie apstākļi veidoja tiem adekvātus demogrāfiskos procesus.
Gribam vai negribam to atzīt, laikaposmā pēc Otrā pasaules kara līdz Latvijas neatkarības atgūšanai tika darīts viss, lai iespējami īsā laikā (un pasaulei nemanot) latviešus padarītu savā zemē par minoritāti un likvidētu šo nacionālo republiku. Precedents tam jau bija Somijai atrautā Karēlijas Republika.
Latvijas gadījumā tādai "attīstībai" pietrūka nedaudz gadu. Šis tautu pakļaušanas modelis jau bija labi "noslīpēts" ar nelielajām Ziemeļu un Tālo Austrumu tautām, ko pēc Sibīrijas iekarošanas veica krievi plašos apgabalos.
Ka tas tika plānots tā un ne citādi arī Latvijā, par to liecina demogrāfiskie procesi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Redzot, ka viņu laiks beidzies, desmitiem tūkstošu šeit pēckara laikā sabraukušo, sasūtīto Latviju pamet un atgriežas Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā u.c.
Iedzīvotāju kustība - kā pa viļņiem
Cik strauji iedzīvotāju skaits Latvijā pēckara laikā līdz 1990.gadam (ieskaitot) pieauga, tikpat strauji ar 1990.gadu tas samazinās. Atšķirība starp abiem šiem periodiem (pirms un pēc 1990.gada) ir tāda, ka pirmajā no tiem pieaugumu Latvijā kopumā veidoja tiklab ar dabisko, kā arī ar mehānisko kustību, kamēr otrajā periodā abas šīs kustības iedzīvotāju skaitu samazināja. Līdzīga situācija bija arī pilsētās. Lauku iedzīvotāju skaits pirmajā periodā kritās, galvenokārt ar mehānisko kustību, arī otrajā periodā vērojama zināma iedzīvotāju skaita samazināšanās. To savukārt regulēja teritoriālās izmaiņas starp laukiem un pilsētām.
Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņas visā pēckara periodā galvenokārt notika migrācijas rezultātā. Iebraukušo un izbraukušo skaits Latvijā un tā radītais migrācijas saldo raksturots 3.tabulā.
Latvijā liels skaits nelatviešu iebrauca (demobilizējās) ne tikai tūlīt pēc kara. Viņi turpināja iebraukt visu pēckara laiku. No 1951. līdz 1990.gadam Latvijā iebrauca (pierakstījās) 2172 tūkstoši cilvēku vai vidēji gadā 54,3 tūkst. cilvēku.
Ne jau visi te sabraukušie palika uz ilgu laiku. Daļa pēc zināma (īsāka vai ilgāka) laika Latviju atkal pameta. Tādu no 1951.-1990.gadam bija 1829 tūkstoši vai vidēji gadā - 45,1 tūkstotis. Tādā kārtā no 1951.-1990.gadam Latvijā palika uz dzīvi 370 tūkstoši cilvēku vai gadā vidēji 9,2 tūkst. cilvēku.
Nebija tāda gada, kad Latvijā no austrumu puses nebūtu iebraukuši un palikuši uz dzīvi daudzi tūkstoši cilvēku. Visā padomju varas laikā (kopš 1940.gada) Latvijā kopējais migrācijas saldo (līdz 1990.gadam) bija 941 tūkstotis cilvēku.
Migrācijas pagrieziens sākās no 1990.gada, kad iebraukušo skaits stipri samazinājās, bet izbraukušo - palielinājās, pieaugumu (līdz 1990.gadam) nomainīja demogrāfiskie atplūdi, samazinājums, turklāt regulārs.
1991.-1995. gadā Latvijā no citām valstīm iebrauca 30,9 tūkstoši cilvēku vai 6,2 tūkstoši gadā, bet no tās uz citām valstīm, galvenokārt uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, izbrauca 145,8 tūkstoši vai vidēji ik gadu 29,2 tūkstoši cilvēku. Šajā posmā migrācijas saldo bija negatīvs - 114,9 tūkstoši cilvēku vai 23,0 tūkstoši cilvēku gadā.
Lēni, bet samērā noteikti demogrāfiskie procesi Latvijā sakārtojas. Pamazām viss atgriežas izejpozīcijās. Uz kurieni tad emigranti dodas un no kurienes imigranti Latvijā iebrauc?
To rāda 4. tabula, kas liecina, ka (ilgi) galvenie "rēķini" Latvijai ar imigrantiem un emigrantiem būs jākārto ar Krieviju. Lai gan iebraukušo īpatsvars 1996.gadā visā migrācijas apgrozījumā ir 12%, gandrīz divas trešdaļas no tiem nāk no Krievijas. No Krievijas pārsvarā Latvijā ierodas nevis krievi, bet gan Krievijā mītošie latvieši, kuri atgriežas dzimtenē (tēvzemē).
Nākamais lielākais imigrācijas avots ir citas valstis, starp kurām ir arī rietumvalstis, no kurām arī latvieši atgriežas dzimtenē (tēvzemē).
Pat nedaudz vairāk, nekā no Latvijas izbrauc (reemigrē) krievi, no šejienes uz Krieviju dodas (emigrē) arī nekrievi.
Ne visi citu etnosu cilvēki dodas uz savu etnisko dzimteni. Sevišķi tas jāsaka par ukraiņiem. No visiem 1996.gadā no Latvijas aizbraukušajiem ukraiņiem uz Ukrainu devās 47%, bet uz Baltkrieviju aizbrauca 85% baltkrievu. Dati to pašu neliecina par krieviem, jo uz Krieviju no Latvijas dodas turpat par 20% vairāk cilvēku, nekā krievi izbrauc no Latvijas.
Uz faktiem jālūkojas reāli. Bez politiskiem motīviem uz Latviju no bijušās impērijas devās galvenokārt labākas dzīves meklējumos. Taču jau tuvāk Rietumiem. Tāpēc arī tagad, atgriežoties etniskajā dzimtenē, kur nostalģiski it kā gribētos būt, grūti tāpēc, ka Latvijā dzīves, īpaši sadzīves (kultūras) līmenis ir augstāks nekā joprojām nesakārtotajā Krievijā.
Nav jau izslēgts, ka ar laiku, politiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem Austrumos uzlabojoties, daudzi no Latvijas labprātīgi dosies uz savu etnisko vidi. Arī līdzšinējā Latvijas vēsture liecina, ka daudzi šeit kādreizējie iekarotāji (ienācēji) - vācieši, poļi, zviedri - Latvijā uz ilgu dzīvi palikuši maz.
Kā tas veidosies ar pēdējiem ienācējiem Latvijā - krieviem -, to rādīs laiks.
Pasaules pieredze rāda, ka bijušie kolonizatori no bijušajām pakļautajām teritorijām savus tautiešus atsaukuši. Tā rīkojās visas demokrātiskās un kulturālās kolonijvalstis: Anglija, Vācija, Francija, Japāna, Holande, Beļģija, Spānija, Portugāle u.c.
Varbūt arī Krievija, Ukraina un Baltkrievija pēc tam, kad tajās būs nostiprinājušās demokrātiskās iekārtas, audzis tautas vispārējais kultūras līmenis, pārvarētas totalitārisma režīma radītās sekas, varēs sākt reāli rūpēties par savu tautiešu atgriešanos dzimtenē (tēvzemē). Labi zināma situācija, kad kāda tautas daļa, atrauta no savas etniski kulturālās vides, bezperspektīvi nīkuļo. Labi to zina latvieši, kas, likteņa dzīti, bija nonākuši Austrumos un Rietumos. Var būt, ka trimdas latviešu negatīvais piemērs būs par biedinājumu šeit esošajām kaimiņtautām - krieviem, baltkrieviem, ukraiņiem, poļiem, kuri Latvijā lielā skaitā palikuši pāri no impērijas laikiem.
Lai cik lielā mērā iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā ietekmēja iebraukušie un izbraukušie, tas ir, migrācija un tās rezultāts - mehāniskais pieaugums vai samazinājums - pamatiedzīvotāju, tai skaitā latviešu, skaitu un sastāvu visbūtiskāk ietekmē iedzīvotāju dabiskā kustība: dzimstība, mirstība, laulība, šķiršanās.
Latvijas iedzīvotāju dabiskās kustības raksturotāji doti 5.tabulā
Latvijā dzimušo skaits pēckara laikā līdz astoņdesmito gadu vidum aizvien pieauga. Līdz šim visaugstākais dzimušo skaits visā XX gadsimtā Latvijā konstatēts 1987.gadā - 42 135 jaundzimušie.
Tuvu šim dzimušo skaitam Latvija bija 1922. - 1927.gadā, kad katru gadu piedzima pāri par 41 tūkstotim bērnu. Vēlāk dzimušo skaits samazinājās un trīsdesmitajos gados nedaudz pārsniedza 35 tūkstošus.
Neliels dzimušo skaita pieaugums bija vērojams 1941. un 1942.gadā, kad vidēji gadā piedzima 37 tūkstoši bērnu.
Vispār astoņdesmitajiem gadiem raksturīgs augstāks dzimušo skaits. No 1983. līdz 1988.gadam Latvijā piedzima nedaudz pāri par 40 tūkstošiem bērnu katru gadu. To panāca zināmā mērā mākslīgi, jo 1980.gadā noteica piemaksas par katru dzimušo bērnu. Taču ilgi šis "bums" nevilkās. Jau ar 1989.gadu sākās dzimušo skaita samazināšanās, kas turpinās vēl joprojām. 1995.gadā Latvijā piedzima 57% no tā bērnu skaita, kas dzima 1990.gadā.
Lai gan dabiskās kustības rādītāji Latvijā kļuva arvien negatīvāki visā deviņdesmito gadu pirmajā pusē, ar 1995.gadu iezīmējās zināma stabilizācija. Nedaudz kritās mirstības intensitāte, samazinājās šķiršanos skaits. Taču dzimušo un laulāto skaits joprojām sarūk, kaut arī nedaudz lēnākos tempos nekā 1991. - 1994.gadā.
Latvijā visā XX gadsimtā dzimušo bērnu skaits jāuzskata par nepietiekamu normālas iedzīvotāju ataudzes nodrošināšanai. Nepietiekams tas bija jau pirms Pirmā pasaules kara. Tāds tas saglabājās laikā starp abiem pasaules kariem. Arī pēc Otrā pasaules kara Latvijā dzimušo bērnu skaits nebija pietiekami augsts. Tikai ar astoņdesmito gadu vidū dzimušo bērnu skaitu varējām saglabāt (ne paaugstināt) tagadējās paaudzes lielumu nākamajās paaudzēs.
Zināms paaudžu nomaiņas rādītājs ir summārais dzimstības koeficients (vidējais bērnu skaits, kas sievietei piedzimst visas dzīves laikā). Paaudžu (nepaplašinātai) nomaiņai pietiek ar sievietei tās mūžā piedzimušiem (vidēji) 2,1 bērnu. Latvijā šāds bērnu skaits piedzima vidēji (katrai) sievietei astoņdesmito gadu vidū (1986. - 1987.gadā). 1991.gadā Latvijā tas bija 1,859, 1994.gadā - 1,389 bērni.
Pilsētās vidēji sievietei piedzimst mazāk nekā divi bērni. Tā, piemēram, Latvijas pilsētās summārais dzimstības koeficients 1991.gadā bija 1,651 (Rīgā 1,461). 1994.gadā tas pazeminājās un bija 1,194 (un 1,045).
Sakarā ar zemo summāro dzimstības koeficientu Latvijas pilsētās zemāks par vienkāršās ataudzes līmeni tas bija arī valstī kopumā. Tas nozīmē, ka, sākot ar deviņdesmito gadu sākumu, Latvija kopumā nodrošina tagadējo paaudžu saglabāšanu nākotnē mazākā apjomā, nekā tas ir tagad, t.i., noris sašaurināta iedzīvotāju skaita atjaunošana ar dabisko kustību.
Lai gan Latvijā summārais dzimstības koeficients ir zemāks, nekā tas būtu nepieciešams tautas augšanas vajadzībām, par ļoti negatīvu to nevar uzskatīt, ja zinām, ka Eiropas valstīs, sevišķi tās rietumdaļā (Vācijā, Francijā, Austrijā, Itālijā u.c.), pēdējos gados šis koeficients ir 1,3 - 1,5 dzimušo bērnu robežās.
Negatīva tendence Latvijā ir ne vien dzimstībai, bet arī mirstībai. Mirušo skaits samērā strauji aug kopš sešdesmitajiem gadiem. Pa šiem gadiem mirušo skaits ir divkāršojies. No 21,3 tūkstošiem mirušo 1960.gadā līdz 41,8 tūkst. mirušo 1994.gadā. Turklāt mirušo skaits auga gan tajā laikā, kad iedzīvotāju skaits Latvijā palielinājās, gan pēdējos gados, kad tas samazinās. Tomēr mirušo skaita augšanas temps ir lēnāks nekā dzimstības samazināšanās temps. To parāda 1994.gada salīdzinājums ar 1990.gadu. Dzimušo skaits šajā laikā saruka par 36 procentiem, kamēr mirušo skaits pieauga par 20 procentiem.
Bez mirušo skaita mirstības līmeni un tā izmaiņas raksturo cilvēka mūža ilguma rādītājs. Mūža ilgums pasaules valstīs pēc Otrā pasaules kara audzis sakarā ar medicīnas zinātnes un prakses strauju progresu. Tas pats notika arī Latvijā.
Trīsdesmito gadu vidū (1934 - 1935) jaundzimušo paredzamais mūža ilgums Latvijā vīriešiem bija 55,3 gadi, sievietēm - 60,6 gadi. 1994.gadā vīriešiem - 60,7 gadi, sievietēm - 72,9 gadi.
Pirmskara gados (1931 - 1935) visaugstākais mūža ilgums bija Zviedrijā: vīriešiem - 63,2 gadi, sievietēm - 65,3 gadi. Arī pēdējos gados mūža ilgums Zviedrijā ir viens no lielākajiem pasaulē, un 1993.gadā vīriešiem tas bija 75,5 gadi, sievietēm - 80,8 gadi. Pats garākais pasaulē (1987) tas ir Japānā - 75,6 gadi vīriešiem un 81,4 gadi sievietēm.
Latvijā, līdzīgi kā mirušo skaita pazemināšanos pēckara gados pavadīja mūža ilguma pagarināšanās un otrādi, deviņdesmito gadu sākumā, vidū palielinoties mirušo skaitam, samazinājās mūža garums.
2.tabula
Latvijas iedzīvotāju skaita pārmaiņas
(tūkst. cilv.)| Teritorija | 1991 | 1992 | 1993 | 1994 | 1995 | 1996 |
| Visi iedzīvotāji | -10,9 | -50,8 | -40,3 | -36,3 | -27,8 | -21,8 |
| ar dabisko kust. | -0,1 | -3,9 | -12,4 | -17,5 | -17,3 | -14,5 |
| ar mehān. kust. | -10,8 | -46,9 | -27,9 | -18,8 | -10,5 | -7,3 |
| Pilsētu iedzīvotāji | -42,8 | -55,4 | -15,6 | -29,0 | -21,6 | -13,2 |
| ar dabisko kust. | -0,8 | -3,3 | -9,3 | -12,7 | -12,1 | -9,9 |
| ar mehān. kust. | -10,6 | -41,6 | -25,1 | -16,3 | -0,0 | -6,1 |
| terit. izmaiņas | -31,9 | -10,5 | 18,8 | - | - | 2,8 |
| Lauku iedzīvotāji | 31,9 | 4,8 | -24,7 | -7,3 | -6,7 | -8,6 |
| ar dabisko kust. | 0,2 | -0,6 | -3,1 | -4,8 | -5,2 | -4,6 |
| ar mehān. kust. | -0,2 | -5,3 | -2,4 | -2,5 | -1,5 | -1,2 |
| terit. izmaiņas | 31,9 | 10,5 | -18,8 | - | - | -2,8 |
3. tabula
Iedzīvotāju starpvalstu migrācija
| Gadi | Iebrauca . | Izbrauca . | Migrācijas saldo . | |||
| Kopā | vid.gadā | Kopā | vid.gadā | Kopā | vid.gadā | |
| 1991-1995 | 30 908 | 6182 | 145 843 | 29 169 | -114 935 | -22 987 |
| 1991 | 14 684 | 25 480 | -10 796 | |||
| 1992 | 6199 | 53 130 | -46 931 | |||
| 1993 | 4114 | 31 998 | -27 884 | |||
| 1994 | 3046 | 21 856 | -18 810 | |||
| 1995 | 2799 | 13 376 | -10 547 | |||
| 1996 | 2747 | 9999 | -7252 | |||
4.tabula
Imigrācija un emigrācija Latvijā pa valstīm 1995.gadā
| Gadi | Iebrauca . | Izbrauca . | Migrācijas saldo . | |||
| Skaits | % | Skaits | % | Skaits | % | |
| Visi | 3046 | 100 | 21 856 | 100 | -18 810 | 100 |
| Igaunija | 99 | 3,2 | 54 | 0,2 | 45 | - |
| Lietuva | 88 | 2,9 | 239 | 1,1 | -151 | 0,8 |
| Krievija | 1925 | 63,2 | 16 874 | 77,2 | -14 949 | 79,5 |
| Baltkrievija | 240 | 7,9 | 1402 | 6,4 | -1162 | 6,2 |
| Ukraina | 208 | 6,8 | 1254 | 5,7 | -1046 | 5,6 |
| Citas valstis | 486 | 16,0 | 2033 | 9,4 | -1547 | 7,9 |
* Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 1995. 135.lpp.
5.tabula
Iedzīvotāju dabiskā kustība Latvijā
| Gadi | Dzimuši . | Miruši . | Dab.pieaugums . | |||
| Skaits | % | Skaits | % | Skaits | % | |
| 1990 | 37 918 | 100 | 34 812 | 100 | 3106 | 100 |
| 1991 | 34 633 | 91 | 34 749 | 100 | -116 | -37 |
| 1992 | 31 569 | 83 | 35 420 | 102 | -3851 | -124 |
| 1993 | 26 759 | 71 | 39 197 | 113 | -12 438 | -400 |
| 1994 | 24 256 | 64 | 41 757 | 120 | -17 501 | -563 |
| 1995 | 21 595 | 57 | 38 931 | 112 | -17 336 | -558 |
5.tabulas turpinājums
| Gadi | Laulāti . | Šķīrušies . | |||
| Skaits | % | Skaits | % | uz 1000 laulībām | |
| 1990 | 23 619 | 100 | 10 783 | 100 | 46 |
| 1991 | 22 337 | 95 | 11 070 | 103 | 50 |
| 1992 | 18 906 | 80 | 14 553 | 135 | 77 |
| 1993 | 14 595 | 62 | 10 278 | 95 | 70 |
| 1994 | 11 572 | 49 | 8416 | 78 | 73 |
| 1995 | 11 072 | 47 | 7821 | 73 | 71 |
Turpinājums seko