— pie Valsts prezidenta

Valsts prezidents aicināja dalībniekus uz diskusiju par iekļaujošas sabiedrības veidošanu Latvijā, uzsverot, ka integrācija ir ne tikai pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā, bet vesels kopums norišu, kas ietver sevī izglītību, valsts valodas apguvi, kultūras jomu utt.

G.Ulmanis aicināja diskutēt par to, kādai jābūt sarunai par integrāciju, lai tā būtu radoša un rezultatīva, jo integrācija nav sasniedzama, aktīvi piedaloties nelielai sabiedrības daļai, tai jāaptver visa sabiedrība.

Oļģerts Tipāns, valdības darba grupas vadītājs integrācijas stratēģijas sagatavošanai, uzsvēra, ka sabiedrībā nav skaidrots jēdziens "integrācija", jo šis jēdziens sevī ietver arī reģionālos, sociālos, kultūras un informētības aspektus. Viņš pauda viedokli, ka liela daļa sabiedrības baidās no integrācijas. Latvieši bieži vien uzskatot, ka integrācija varētu kaitēt valsts neatkarībai, bet cittautieši šo jēdzienu saista ar asimilāciju.

Valsts prezidents apsveica Nilu Muižnieku, kura vadītais Latvijas cilvēktiesību un etnisko studiju centrs sakarā ar Māršala plāna piecdesmitgadi un Eiropas Kopienas Romas līguma četrdesmitgadi saņēma Eiropas Savienības (ES) un ASV demokrātijas balvu. N.Muižnieks, iesaistoties diskusijā, sacīja, ka grozījumi Pilsonības likumā ir ļoti spilgts signāls ārpasaulei par Latvijas vēlmi integrēties ES.

Naturalizācijas pārvaldes vadītāja Eiženija Aldermane aicināja veidot pastāvīgu apaļo galdu, kurā varētu diskutēt par integrācijas jautājumiem. Šī jautājuma izskaidrošanai pārvalde veido informācijas centru, kas nodarbosies ar informācijas izplatīšanu un izglītošanas jautājumiem, kā arī rīkos seminārus. Viņa uzsvēra, ka valdības izstrādātajai integrācijas programmai nepieciešams valsts finansējums.

Diskusijas laikā tika ierosināts šo programmu apstiprināt Saeimā, tā norādot tās lielo lomu sabiedrības saliedēšanās procesā.

Sarunā iesaistījās arī ASV, Lielbritānijas vēstnieki, ES Komisijas vadītājs. Viņi pauda viedokli, ka integrācija nepieciešama Latvijas sabiedrībai, lai stiprinātu valsts stabilitāti un drošību.

Socioloģe Ilze Ostrovska runāja par to, ka jārada valsts nākotnes redzējums nākamajiem divdesmit un trīsdesmit gadiem. Tas veicinātu diskusiju par integrētas sabiedrības nepieciešamību un kliedētu dažādus mītus.

G.Ulmanis uzsvēra, ka šī ir pirmā diskusija, kas vērsta uz vispārīgākiem jautājumiem, bet turpmākajās tikšanās reizēs viņš aicinās runāt par konkrētiem jautājumiem, kas skar integrāciju.

Uzsākot sarunu, G.Ulmanis sacīja, ka pēc Pilsonības likuma grozījumu pieņemšanas Saeimā vēlas rosināt sabiedrību ielūkoties dziļāk integrācijas procesa būtībā. Runājot par vairāku deputātu rīcību pēc grozījumu pieņemšanas Pilsonības likumā, Valsts prezidents norādīja, ka saredz zināmus simptomus, kas varētu liecināt par vēlmi nepieļaut to reālu īstenošanu.

Valsts prezidenta preses dienests