• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai mēs kā tauta un valsts pastāvam Latvijā, Eiropā, pasaulē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.06.1998., Nr. 186/187 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48863

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai mēs kā tauta un valsts pastāvam Latvijā, Eiropā, pasaulē (turpinājums)

Vēl šajā numurā

26.06.1998., Nr. 186/187

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai mēs kā tauta un valsts pastāvam Latvijā, Eiropā, pasaulē

Latvijas Republikas Pilsonības likuma grozījumu sakarā:

Valsts prezidents Guntis Ulmanis Saeimā 1998. gada 22. jūnijā

Mums jāuzņemas lielāka atbildība par savu zemi

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs!

Saeimas deputāti!

Pateicos par doto iespēju šodien runāt Saeimas plenārsēdē.

Dienas kārtībā ir nozīmīgs jautājums, kas skar mūsu sabiedrības nākotni. Tas nav tikai formāli juridisks jautājums. Tas ir viens atbildīgs posms iekļaujošas sabiedrības veidošanā. Ikvienam ir skaidrs, ka Latvijā nepieciešams veidot iekļaujošu sabiedrību jeb, citiem vārdiem sakot, integrētu sabiedrību. Tāpēc šo Saeimas sēdi uzskatu par daļu no tās diskusijas, kas noris jau ilgāku laiku par to, kādu vēlamies redzēt sabiedrību un valsti nākotnē un kādiem līdzekļiem gribam realizēt šobrīd jau valdības izvēlēto un konkretizēto politiku.

Pagājušā gada pavasarī es pirmoreiz publiski uzdevumu jautājumu, vai logu sistēma veicina stipras pilsoniskas sabiedrības veidošanos. Šo pašu jautājumu atgādināju arī 18. novembrī. Es aicināju uz diskusiju par sabiedrības attīstību un tagad esmu gandarīts, ka jau ilgāk nekā gadu gan politiķi un masu mediji, gan zinātnieki un sabiedrība kopumā ir iesaistījusies šajā diskusijā.

Atzīstami ir arī tas, ka valdībā strādā speciāla darba grupa, kas jau ļoti drīz pabeigs integrācijas stratēģijas pirmo variantu, kuru pēc tam varēs jau detalizēti apspriest.

Atskatoties uz laika posmu, kurš pagājis, kopš aizsākām sarunu par sabiedrības nākotni, vēlos izdarīt vairākus secinājumus.

Pirmkārt, tas veicinājis plašāku un dziļāku latviešu identitātes apzināšanos. Tas ir labi, un tas ir jāturpina. Otrkārt, tas veicinājis latviešu valodas svarīguma apzināšanos cittautiešos un veicinājis vēlmi apgūt mūsu valodu. Treškārt, guvām pārliecību, ka nepieciešama daudzpusīgas izglītības stratēģija. Ceturtkārt, Naturalizācijas pārvaldes veiktie socioloģiskie pētījumi liecina, ka pilsoņu — un arī latviešu vairākums atbalsta pilsonības politikas papildināšanu tā, lai veidotos un nostiprinātos iekļaujoša sabiedrība.

Līdz ar to varu droši apgalvot, ka šodien izskatāmie grozījumi Pilsonības likumā sabiedrībai nav sveši. Tie ir daudzkārt pārdomāti, par tiem ir diskutēts, tie ir nepieciešami. Tie iederas un tiem ir jākalpo stabilas nākotnes sabiedrības veidošanai. Tie ir kā apliecinājums mūsu ticībai un pārliecībai par šīs valsts ilgu un drošu nākotni.

Godātie deputāti!

Šodienas sēde ir izraisījusi daudz emociju, tas ir saprotami, un būtu dīvaini, ja mēs, domājot un runājot par šiem jautājumiem, paliktu vienaldzīgi.

Pirms desmit gadiem sākās Atmodas laiks. Toreiz mēs izvirzījām ideālus, kas ļāva nostāties uz demokrātiskas valsts attīstības ceļa. Mūsu uzmanība bija un ir pievērsta mūsu nacionālajām vērtībām — kultūrai un valodai, jo padomju laikos tām nebija attīstības perspektīvas.

Ministru prezidents Guntars Krasts Saeimā 1998. gada 22. jūnijā

Šodien robežšķirtne ir valsts valodas prasme

Godātais Valsts prezidenta kungs, cienījamie deputāti!

Tautas identitātes apliecinājuma — Līgo svētku — priekšvakarā Saeima ir sanākusi, lai lemtu par vienu no būtiskākajiem jautājumiem kopš neatkarības atjaunošanas — par Pilsonības likuma grozījumiem.

Valdība savu viedokli ir paudusi, iesniedzot Pilsonības likuma grozījumus Saeimā. Tagad savs viedoklis jāpauž Saeimai.

Es gribu vēlreiz uzsvērt — Pilsonības likuma grozījumi nav valdības koalīcijas jautājums. Tā apspriešanā un lēmuma pieņemšanā dalījums "pozīcija — opozīcija" nepastāv. To skaidri parādīja labojumu apspriešana pirmajos divos lasījumos.

Izskatāmais jautājums ir stratēģiski svarīgs. Mūsu šodienas lēmumi neapšaubāmi ietekmēs valsts attīstību gan tuvākajos mēnešos, gan arī daudzu gadu gaitā. Tādēļ es lūdzu iespēju uzstāties — ar mērķi aicināt jūs katru balsojumu izvērtēt ar vislielāko atbildību savas tautas, valsts un arī pasaules priekšā. Un lai pirmssvētku gaisīgais noskaņojums šo atbildību nemazina.

Pilsonības jautājumi ir uzkarsuši, ap tiem virmo ne tikai loģika un pragmatisms, bet arī nervozitāte un spekulācija; no kā, pieņemot svarīgus lēmumus, vajadzētu vairīties.

Cienījamie deputāti, es negrasos jums uzspiest savu vai kādu citu viedokli, jo ir jau ne mazums dzirdēti uzstājīgi un pat kareivīgi izteikumi. Es aicinu jūs stāvēt pāri sīkumainai, nervozai steigai un lietišķi pieņemt tādus lēmumus, kuri vislabāk atbilstu tautas un valsts interesēm.

Ir skaidrs, ka nekādi grozījumi Pilsonības likumā pēc to pieņemšanas integrācijas jautājumus neatrisinās īsā laika sprīdī. Tas var būt vesels laikmets mūsu sabiedrībā.

Vēlreiz lietišķi jāizsver, vai grozījumi veidos stabilu pamatu sabiedrības integrācijai vai arī tie tikai mehāniski palielinās Latvijas pilsoņu skaitu. Ir jāizvērtē, kādos aspektos šie grozījumi pilsonību kā integrācijas mehānismu var nostiprināt un kādos — tieši otrādi — vājināt.

Man ir šaubas, vai grozījumi, kādi tie ir pašreizējā redakcijā, veicinās latviešu valodas apguvi. Latviešu valodu kā galveno integrācijas faktoru atzīst lielākā sabiedrības daļa, gan pilsoņi, gan nepilsoņi.

Latvijas sabiedrība nav sašķelta latviešos un krievvalodīgajos. Šāds dalījums ir samākslots.

Patiesībā sabiedrība ir sašķelta latviski runājošos un latviski nerunājošos. Robežšķirtne ir valsts valodas prasme. Tā ir viena no būtiskākajām indivīda lojalitātes pazīmēm attieksmē pret valsti.

Šajā sakarībā naturalizācijas logu atcelšana, saglabājot stingras prasības valodas pārbaudē, principiālus iebildumus nerada. Daudz vairāk bažu izraisa apspriežamā likuma citi aspekti. Un proti.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!