• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvju virsnieku slavu spodrinot, par valsts drošību domājot Baltijas jūras valstu padome, Latviju atbalstot Ministrijas konsultatīvā padome, tuvinot likumsargus sabiedrībai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.06.1998., Nr. 186/187 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48866

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvju virsnieku slavu spodrinot, par valsts drošību domājot (turpinājums) Baltijas jūras valstu padome, Latviju atbalstot (turpinājums) Ministrijas konsultatīvā padome, tuvinot likumsargus sabiedrībai (turpinājums)

Vēl šajā numurā

26.06.1998., Nr. 186/187

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

MINISTRIJĀS

Latvju virsnieku slavu spodrinot, par valsts drošību domājot

Par preses konferenci Aizsardzības ministrijā

Vakar, 25. jūnijā, Aizsardzības ministrijā notika Otrajam latviešu virsnieku salidojumam veltīta preses konference, kurā piedalījās Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris pulkvedis Juris Eihmanis, kā arī salidojuma rīkotāji. Tālavs Jundzis uzsvēra, ka latviešu virsniekiem liktenis lēmis dienēt dažādās valstīs, un pastāstīja, ka salidojumā piedalās gan pašmāju virsnieki, gan arī atbraucēji no Lielbritānijas, Austrālijas, ASV, Kanādas, Vācijas un Krievijas. Pavisam no 188 salidojuma dalībniekiem gandrīz trešā daļa — 56 latviešu virsnieki — ieradusies no ārzemēm. Tālavs Jundzis atgādināja pirmo latviešu virsnieku salidojumu 1993. gadā un izteica pārliecību, ka izveidojusies jauna tradīcija — ik pa pieciem gadiem latviešu virsniekiem no dažādām valstīm pulcēties savā salidojumā.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris pulkvedis Juris Eihmanis bija gandarīts, ka viņam viens no pirmajiem pienākumiem pēc stāšanās augstajā komandiera amatā ir piedalīties Otrajā latviešu virsnieku salidojumā, kas iezīmē arī jaunizveidotu tradīciju. Juris Eihmanis pauda cerību, ka salidojuma laikā virsniekiem būs iespēja diskutēt un, ja vajadzīgs, arī pastrīdēties par mūsu valsts Nacionālo bruņoto spēku izveides principiem.

Salidojuma rīcības komitejas vadītājs no Latvijas puses Gundars Zaļkalns atzina, ka sākumā, veicot salidojuma organizēšanas priekšdarbus, viņš ar saviem kolēģiem esot domājis par daudz mazāku dalībnieku skaitu — nepilniem simt virsniekiem.

Baltijas jūras valstu padome, Latviju atbalstot

Par preses konferenci Ārlietu ministrijā

Vakar, 25. jūnijā, notika ārlietu ministra Valda Birkava preses konference, kurā viņš informēja par Baltijas jūras dalībvalstu padomes sēdi, kas notika Dānijā:

— Baltijas jūras valstu padomē par vienu no galvenajiem jautājumiem izvērtās sekošana Latvijas parlamenta darbam, pieņemot grozījumus Pilsonības likumā. Baltijas jūras valstu 11 ārlietu ministri un Lielbritānijas ārlietu ministrs, kurš pārstāvēja Eiropas Savienības prezidējošo valsti, un EDSO komisārs Hanss van den Bruks — visi ļoti uzmanīgi sekoja, kā tiks pieņemts šis likums. Tajā brīdī, kad runāja Krievijas ārlietu ministrs Jevgēņijs Primakovs, izsakot asu Latvijas nosodījumu, es saņēmu ziņu, ka likums ir akceptēts. Līdz ar to es saņēmu visu Baltijas jūras valstu apsveikumus, izņemot Krieviju. Vēl pirms prombraukšanas man bija īsa saruna ar Primakovu, kurš teica, ka viņam vispirms ir jāiepazīstas ar pieņemtajiem dokumentiem un tikai tad viņš varēšot paust savu attieksmi. Tajā brīdī, kad vēl nebija zināms par likuma akceptēšanu, J. Primakovs savā runā skaidri paziņoja par lielākā labvēlības statusa — ekonomiskā ziņā — atcelšanu attiecībās ar Latviju.

Runājot par Baltijas jūras valstu padomē lemto, es gribētu uzsvērt divas no Latvijas viedokļa svarīgas lietas. Pirmkārt, padomes sēdē piedalījās ASV, Francija un Ukraina, kas bija pārstāvēta visaugstākajā līmenī — ar ārlietu ministru. Tā ir kārtība, kuru ieviesa Latvijas prezidentūras laikā.

Ministrijas konsultatīvā padome, tuvinot likumsargus sabiedrībai

Par tikšanos Iekšlietu ministrijā

Vakar Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments uz kārtējo tikšanos bija aicinājis 1997.gada septembrī izveidoto sabiedrības konsultatīvo padomi. Tās dalībniekiem tika piedāvāts darba dokuments — mape ar daudzām lappusēm, kurās lūkots sniegt atbildes uz diviem desmitiem dažādu iepriekš uzdotu jautājumu, tostarp par padomes turpmāko darbību, nāvessoda piespriešanu un iedzīvotāju attieksmi, par policijas prestiža celšanu sabiedrībā, par klaiņojošo bērnu un pusaudžu noziedzību un tās profilaksi, par garīgās aprūpes dienesta nepieciešamību iekšlietu sistēmā, par nepilsoņu pasu izsniegšanas gaitu Latvijā, par korupcijas mazināšanu, spirta un cigarešu nelegālo tirdzniecību un daudzām citām šobrīd aktuālām ievirzēm.

Iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš bilda, ka par šādas padomes izveidi uzzinājis tikai pirms mēneša, stādamies šajā amatā, un secināja, ka padomes eksistence plašai sabiedrībai vēl maz zināma, kaut gan tieši tāds varētu būt viens no tās galvenajiem uzdevumiem: tuvināt ministrijas ieceres un darbības pamatvirzienus Latvijas iedzīvotājiem. Jo diemžēl vēl daudzi kopš padomju laika šo ministriju uzskata nevis par sabiedroto, bet gan par biedu.

Ministrs izteicās par šobrīd daudz diskutēto nāvessoda vajadzību Latvijā un norādīja, ka būdams zvērināts advokāts un gana pieredzējis cilvēks tiesību sargāšanas jomā, esot pret.

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!