Lauku saimniecības bilanci kārtojot

Andrejs Kārkls un jauniegādātās Holšteinas šķirnes teles

Valmieras rajona Bērzaines pagasta padomes priekšsēdētāju Andreju Kārklu pazīst arī kā veiksmīgu uzņēmēju, zemnieku saimniecības "Dzintari" īpašnieku. Vakaros viņu vienmēr var satikt kūtī, govis slaucot. Šeit rosās arī dēls Kaspars. Viņi abi veic smagākos un reizē arī atbildīgākos darbus, atstājot ģimenes sieviešu — Andreja dzīvesbiedres Īras un vedeklas Aigas — ziņā jaunlopu kopšanu un mājas soli. Stāsta Andrejs Kārkls:

— Katru vakaru līdz deviņiem strādājam.Vajadzētu pārkārtoties, samazinot darbdienas ilgumu. Lai gan algotu darbaspēku ņemt negribu. Ja pats dari, tad zini, ko dari. Turklāt kalpu un kungu attiecībās vienmēr pastāv sociālā spriedze.

"Dzintaru" jaunsaimniecībā galvenais darbības virziens ir piena lopkopība, un tam ir pakārtota visa dzīve. Pirms astoņiem gadiem, kad Andrejs Kārkls kļuva par vienu no pirmajiem "Breša zemniekiem", vajadzēja sākt klajā vietā, jo no "Dzintaru" vecsaimniecības pāri bija palikuši tikai pamatakmeņi. Grūti pazīt, kā viss ir pārvērties. Iekopti lauki un ganības, uzceltas jaunas saimniecības ēkas — kūts, siena šķūnis, tehnikas novietne un gluži neliels namiņš pašiem saimniekiem. Kā uzskata Andrejs Kārkls, tad lielajai mājai laiks vēl nav pienācis. Kūts gan apgādāta ar modernu "Alfa Laval" slaukšanas iekārtu un nesen uz kredīta nopirkts "John Deere" traktors. Un tas tagad jāatpelna.

Aprēķins ir vienkāršs — ar 32 slaucamu govju ganāmpuku tas nav iespējams, kaut arī pērn vidēji no govs izslaukti 6508 kg piena un ganāmpulkā ir trīs buļļu mātes. Pirms trim gadiem izslaukums bija 5300 kg. Un tolaik šis veikums izvirzīja "Dzintaru" saimniecību konkursa "Sējējs" līderu godā. Piena mājā izvietotie goda raksti ir liecība teicamam darbam. To vidū ir arī Ministru kabineta Atzinības raksts. Bet tā jau ir pagātne.

Slaucamo govju skaits šajā laikā palielinājies par desmit brūnaļām. A. Kārkls teic:

— No Latvijas brūnajām govīm nekādu dižu izslaukumu nākotnē nevar gaidīt. Ganāmpulka maksimālā ražība varētu būt līdz 7000 kg piena vidēji no govs. Toties Holšteinas šķirnes govju ražība jau sasniedz 10 000 kg vidēji vienā laktācijā. Tāpēc mans mērķis ir panākt šādu izslaukumu. Iepirkām 20 melnraibās grūsnās telītes, kas atnesīsies rudenī. Ar interneta palīdzību izvēlējos ražīgākos buļļus sēklošanai. Tā ka izslaukumam vajadzētu būt aptuveni 10 000 kg laktācijā. Rudenī piena cena arī būs augstāka nekā patlaban — 9,5 santīmi par kilogramu. Pērn nodevām 105 tonnas piena, šogad jau vajadzētu būt aptuveni 300 tonnām. Rudenī dienā izslauksim pusotras tonnas piena. Tad jau varēsim cerēt uz kredīta atmaksu. Kā nekā 6000 latu gadā maksāju bankai procentos vien. Kredīts ļoti izdzen, bet liek arī strādāt iespējami ražīgāk.

Jāpiebilst, ka A. Kārkls ir viens no Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas dibinātājiem. Patlaban asociācijā ir 55 biedri, kuru mērķis — iegūt iespējami augstākus izslaukumus, lai nākotnē varētu sasniegt Eiropas Savienības līmeni piena lopkopībā un konkurēt tirgū. Asociācija saviem biedriem palīdz iegādāties bioproduktus. Šiem mērķiem atvēlēti 27 tūkstoši latu. Tā ir valdības atbalstītā programma piena ražošanā un šķirnes ganāmpulka izkopšanā. Tikai tā iespējams nodrošināt augstvērtīga ganāmpulka veidošanu.

A. Kārkla saimniecībā pirmo reizi veikta embriju transplantācija. Jaundzimušie melnraibie bullīši šogad guva arī pašsaziņas līdzekļu ievērību. Pašlaik tie itin ņipri un, tāpat kā pārējie teliņi, atrodas āra aplociņos, bet izslaukums no mātes dienā sasniedz 35 kg.

Gadu gaitā ir gūtas vairākas atziņas. Piemēram, veidojot sabalansētu lopbarības bāzi, ir svarīgi, lai siens un skābsiens, arī kukurūza tiktu sagatavoti laikus, kad augsts olbaltumvielu saturs. Parasti "Dzintaros" tiek gatavoti maisījumi no skābsiena un graudiem. Bieža lopbarības maiņa nav ieteicama, tad samazinās izslaukums. Tas pats sakāms par dzīvnieku turēšanas apstākļiem. Nav nekādas nepieciešamības pēc pārlieku liela siltuma kūtī, daudz svarīgāk, lai būtu svaigs gaiss. Pašu audzētie teliņi jau no mazotnes tiek turēti āra aplokos. Un kā pierādījās pērnziem, arī nojumē dzīvnieki pat visbargākajos laika apstākļos jūtas labi.

Protams, jābūt ļoti labai lopbarībai. Tās gatavošanai tiek patērēts visvairāk laika un enerģijas. Pašu zeme aizņem 40 hektārus, bet pārējie 100 hektāri tiek nomāti. Pagaidām gan īpašnieki neprasot nekādu bargo maksu, bet A. Kārkls prognozē, ka zemes cena varētu pieaugt, jo pagastā brīvas zemes tikpat kā vairs nav.

Nākotne pieder lielražošanai. Arī par to ir pārliecināts A. Kārkls, jo tikai tā ir iespējams ar mazākiem izdevumiem panākt augstāku darba ražīgumu un līdz ar to ražot lētāku produkciju. Jāpiebilst, ka "Dzintari" valsts mērogā izvirzīta kā labas prakses saimniecība. Šeit pieredzi var gūt ikviens zemnieks, kurš interesējas par jaunākās tehnoloģijas un tehnikas ieviešanu lopkopībā.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Aleksejs Koziņecs