Privāto uzņēmējdarbību pārlūkojot

ARNIS KALNIŅŠ, Dr. hab. oec., Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, — "Latvijas Vēstnesim"

Arnis Kalniņš

Latvijas lauksaimniekiem no agrākajiem laikiem daļēji ir pazīstams rapsis un ripsis, taču pašlaik šīs kultūras audzēšanā ir panīkums. Un kā jebkura lieta un darbība, nekas labs nekad neiznāk, ja par saražoto produkciju neko prātīgu nemaksā un vispār nav skaidri zināms, kam šo produkciju piedāvāt realizācijai. Tā tas līdz šodienai bija ar rapsi un ripsi (tālāk vienkāršības labad zem rapša sapratīsim arī ripsi).

Tomēr, domājot par lauksaimnieku darbības paplašināšanas un ieņēmumu palielināšanas iespējām nākotnē, rapsi nevajadzētu "norakstīt". Rapša audzēšanas saimniecisko izdevīgumu un šīs kultūras audzēšanas ēnas puses manuprāt veido šādi apstākļi.

Pirmkārt, ārvalstīs ir pieprasījums pēc rapša sēklām. Cenas pa gadiem svārstās, bet vidēji var rēķināt aptuveni 130 — 140 latu par tonnu. Protams, tā nav tāda "naudas" kultūra kā kvieši un cukurbietes Zemgales novadā. Tas ir tad, ja no rapša sējuma hektāra iegūsim aptuveni 2 tonnas rapša sēklu. (Zviedrijā iegūst apmēram 2,7 — 3,2 t/ha ziemas rapsi un 1,4 t/ha vasaras rapsi). Citos Latvijas apvidos rapsis ir konkurētspējīgāks.

Otrkārt, pozitīvi ir tas, ka rapsis būtiski uzlabo augsni, lauks kļūst tīrāks no nezālēm, spēcīgā mietsakne salauž augsnē izveidojušos "zoli". Rapsis palielina barības vielu un jo īpaši slāpekļa saturu augsnē, atstāj labvēlīgu ietekmi uz pēcaugiem.

Treškārt, graudkopības specializācijas saimniecībās augu sekā der pa starpu ielaist rapsi, jo daudzās no tām nav nopietnas lopkopības, un ilggadīgo zālāju īpatsvars ir krasi sarucis. Turklāt graudaugu audzēšanas saimniecībās rapša audzēšanai parasti nav nepieciešami lieli jauni kapitālieguldījumi (pamattehnika tā pati kā graudaugu audzēšanai), ja nu vienīgi jāiegādājas sējmašīna sīku sēklu izsējai.

Ceturtkārt, rapša ziedi ir vērtīgs medus augs. Pēc dažiem datiem, viens hektārs rapša sējumu dod medus papildienesumu aptuveni 100 — 250 kg. Ja par pieticīgāko ienesumu uzskata 100 kg/ha, rapsis varētu no hektāra dot ap 200 latu papildu naudas ieņēmumu biškopībā.

Piektkārt, ja rapša sēklas izspiež eļļā uz vietas, kā to dara, piemēram, paju sabiedrībā "Naukšēni", tad paliek ļoti vērtīgi spraukumi (izspaidas) lopbarībai ar augstu olbaltumvielu saturu.

Sestkārt, perspektīvā var pieaugt uz rapša eļļas pamata ražotās biodīzeļdegvielas kā parastās dīzeļdegvielas aizstājēja nozīme.

Izmaksas un cenas

Protams, rapša audzēšana ir smalka lieta. Tas ir prasīgs kultūraugs. Prast laikā un pareizi iesēt, veiksmīgi cīnīties ar rapša kaitēkļiem, prasmīgi novākt un nokult ražu ar maziem zudumiem un izžāvēt sēklu — tā ir māksla, kura apgūstama tikai ar gadiem. Bet tas mūsu lauksaimniekiem ir paveicams, jo ir tikts galā ar ne vienu vien jaunu lietu.

Lauksaimniekiem, izšķiroties par šīs kultūras audzēšanas uzsākšanu, rūpīgi jāizanalizē izdevumu un ieņēmumu sabalansētība un tas, kāda te var būt peļņa. Latvijā patiesībā nav informācijas par šīs kultūras audzēšanas pašizmaksu. Šādos informācijas trūkuma apstākļos aprēķinos var vadīties no šādiem pieņēmumiem:

a) viena hektāra graudaugu un rapša audzēšanas izmaksas (tiklab mainīgās, kā arī fiksētās izmaksas) ir apmēram līdzīgas;

b) ražas attiecību starp rapsi un graudaugiem no viena hektāra var aplēst kā attiecību 1:2, tas ir, piemēram, ja kviešu raža ir aptuveni 4 tonnas no hektāra, tad rapša ražu var paredzēt apmēram 2 tonnas no hektāra. Tātad vienas tonnas rapša sēklu pašizmaksa būtu vērtējama apmēram divas reizes augstāka nekā iegūtās graudu tonnas pašizmaksa.

Ievērojot šos divus pieņēmumus un zinot, piemēram, ka konkrētajā saimniecībā graudu tonnas pašizmaksa ir 60 Ls/t, rapša sēklas tonnu var kalkulēt aptuveni 120 latu līmenī. Protams, te nevar operēt tikai ar mainīgajām izmaksām, kā tas šobrīd praksē nereti tiek kļūdaini darīts, neņemot vērā fiksēto izmaksu līmeni. Noteikti jārēķina pilna pašizmaksa, summējot gan mainīgās, gan fiksētās izmaksas. Dažreiz fiksētās izmaksas veido pusi no kopējām izmaksām.

Tālāk var atgriezties pie iespējamās rapša sēklu realizācijas cenas. Ja izdodas realizēt tonnu rapša sēklu par 130 — 140 latiem, tad rentabilitāte var būt 8 — 16%. Tam var pierēķināt zināmu augsnes uzlabojumu, biškopības ienesīgumu. Un tomēr tas viss jāsalīdzina ar iespējamo graudaugu audzēšanas un realizācijas rentabilitāti. Zināms arī, ka graudu realizācijas cenas pēdējā laikā nav tik cerīgas kā pagājušajā un aizpagājušajā gadā. Tātad pirmais nosacījums, lai rapsi audzētu, ir laba sējmašīna, miglotājs, kvalitatīvs kombains un sēklu vēdināšanas un kaltēšanas iekārtas, kā arī pakāpeniski uzkrātā pieredze.

Salīdzināšanai var minēt arī Vācijā veiktās kalkulācijas. Vācijā ieteikumu un normatīvu veidā, pastāvot optimāliem ražošanas nosacījumiem un sēklu ražībai 4 t/ha, izmaksas viena hektāra rapša izaudzēšanai kalkulē vidēji DM 2360 apmērā (ar svārstībām no 1780 līdz 5600 DM/ha). Vienas tonnas rapša sēklas pilna pašizmaksa, ja ražība ir 4 tonnas no hektāra, varētu būt 590 DM/t (196 Ls/t), ja ražība ir 3,5 tonnas no hektāra — 653 DM/t (217 Ls/t) un, ja ražība ir 3 tonnas no hektāra, — 737 DM/t (245 Ls/t). Vienlaikus jāatzīmē, ka šajā kalkulācijā fermeri vienu darba stundu vērtē DM 28 apmērā (jeb 9,3 Ls/st.), ieskaitot darba devēja sociālos apdrošināšanas maksājumus, apmaksājamo atvaļinājumu, slimības laika apmaksu, kā arī piemaksas par darbu brīvdienās, svētdienās un par virsstundu darbu. No šī viedokļa Latvijas lauksaimnieki pagaidām var būt konkurētspējīgāki. Izmaksās iekļauti arī maksājumi par sējumu apdrošināšanu pret krusu un citiem dabas postījumiem, nomas maksa par zemi, peļņas procents no izmantotās tehnikas vērtības un apgrozāmo līdzekļu kopsummas un citi izdevumi.

Realizācijas realitāte

Viena no vājākajām vietām šīs kultūras audzēšanā ir nodrošināt paša ražoto sēklu stabilu realizāciju. Taču pēdējā laikā te sāk veidoties labvēlīgāka situācija. Tā, piemēram, bijusī valsts Liepājas eļļas ekstrakcijas rūpnīca pēdējos gados ir ieguvusi daudzsološus saimniekus un pārtapusi par akciju sabiedrību "Liepājas eļļas ekstrakcijas rūpnīca". Un šopavasar ar šo rūpnīcu zemnieki jau noslēguši pirmos līgumus par vasaras rapša sēklu audzēšanu un pārdošanu šai rūpnīcai. Rūpnīcas direktors Juris Dabars lēš, ka šogad rapša (vasaras rapša) sējumi Latvijā var būt aptuveni 500 ha lieli. Rūpnīca ir piedāvājusi arī zemniekiem piemērotu dāņu rapša šķirni STAR avansā (norēķinoties rudenī, kad rapša sēklas paredzēts pārdot rūpnīcai) vai pārdodot par 1,5 Ls/kg. Iespējamā rapša sēklas cena, pārdodot rūpnīcai, tiek prognozēta 120 — 140 Ls/t diapazonā bez pievienotās vērtības nodokļa. LVZZPI "Agra" pētījumi (Dr. agr. L.Borovko) rāda, ka vidējā ražība šķirnei STAR, pastāvot standartam atbilstošam mitrumam 12%, bijusi 3,6 t/ha ar 42,28% eļļas saturu.

Šobrīd rūpnīca strādā ar importēto izejvielu — galvenokārt saulespuķu sēklām no Krievijas un Argentīnas. Rūpnīcas izdevīgais novietojums pie ostas ļauj racionāli strādāt, gan pārdodot savu produkciju — izspiesto eļļu — Rietumvalstu firmām eļļas tālākai rafinācijai, gan iepērkot izejvielas, ja rūpnīcas jaudu nevarēs pilnīgi segt pašu mājās izaudzētais rapsis. Rūpnīcas tālāko darbību sekmēs arī tas, ka tā iegūs speciālajā ekonomiskajā zonā strādājoša uzņēmuma statusu, saņemot nodokļu atvieglojumus (samazinās uzņēmuma ienākuma nodoklis un īpašuma nodoklis, ieguldījumi netiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli un ievedmuitas nodokli) un vienkāršojoties preču ievešanas un izvešanas procedūrai.

Rūpnīca var pārstrādāt 45 000 — 60 000 tonnu sēklas gadā un Latvijas lauksaimniekiem spētu samaksāt 10 — 12 miljonus latu gadā. Jaudas pagaidām nav noslogotas pat uz pusi. Pagājušajā gadā rūpnīcas modernizācijā ieguldīti 195 000 latu, šogad ieguldījums būs apmēram 164 000 latu. Rūpnīcā tiek uzstādīta jauna jaudīga fasēšanas līnija, kas ļaus safasēt apmēram 200 tonnu eļļas diennaktī, iedarbināta jauna ūdens dzesēšanas iekārta, iegādātas jaunas saldējamās iekārtas, modernizēta laboratorija, paplašinātas noliktavas birstošām kravām. Paredzēts Kurzemes zemniekiem uzstādīt arī atbilstošu rapša sēklas kalti, kura atmaksātos, ja rapša sējumu platības būtu vismaz 1000 ha, kā arī sniegt speciālistu konsultācijas šīs kultūras audzēšanā. Kopumā var secināt, ka zemniekiem rodas pamatotas iespējas savas saimnieciskās darbības tālākai paplašināšanai. Jāprot tikai iegūt normālu ražu un pēc kombainēšanas to ātri un pareizi izkaltēt. Rūpnīca ir gatava centralizēti iepirkt augstas kvalitātes rapša sēklu. Tā ir saimniekošana masveidā, ko zemnieki var attīstīt, kooperējoties vienā pagastā.

Nākotnē rūpnīca plāno nodrošināt arī pilnu eļļas rafinācijas ciklu, jo pašlaik pēc rafinētās eļļas ir pieprasījums, lai gan Liepājas nerafinētā eļļa ir vairāk pieprasīta (tai ir lielāka pārtikas vērtība, tikai izskats nav tik pievilcīgs). No rūpnīcas produkcijas 70% līdz 80% tiek eksportēti uz Lietuvu, Krieviju, Poliju un Dāniju. Parādu rūpnīcai nav, visi nodokļi nomaksāti.

Šā gada pirmajos mēnešos "RAISIO GROUP Agricultural Division" izteica konkrētu priekšlikumu iepirkt ripsi no Latvijas ripša audzētājiem. Minimālais iepērkamais ripša sēklas daudzums 1998. gadam tika ieteikts 1000 tonnu apjomā. Rīgas ostas elevatorā cena tiek solīta (ar PVN) aptuveni 130 — 150 Ls/t. Norēķināšanās — viena mēneša laikā. Sēklas paraugus kvalitātes noteikšanai ņem, iekraujot kuģī vai dzelzceļa vagonos, un pircējs tos nodod analīzei neatkarīgā laboratorijā Dānijā, Vācijā vai Nīderlandē. Kvalitātes analīzes izmaksas sedz pircējs. Bāzes cena noteikta, pastāvot šādiem rādītājiem: eļļas saturs sēklās — 40%, maksimālais sēklu mitrums — 9% un pieļaujamās piemaisījumu normas — 4% (bāze — 2%).

No pircēja var saņemt arī noteiktas šķirnes sertificēta ripša sēklu "KULTA" par 1,8 Ls/kg. Šo sēklas vērtību atrēķina no izmaksājamās summas par rudenī pārdotajām sēklām. Līdzīgi no firmas "KEMIR" var saņemt minerālmēslus un pesticīdus ripša audzēšanai, kuru vērtību arī var atskaitīt no pārdotās ripša sēklas cenas.

Kaimiņos, Igaunijas vidienē, jau dažus gadus rapša audzētāji pārdod sēklas somu firmai "Mildola", kas pēdējos gados Somijas dienvidos uzcēlusi modernu augu eļļas fabriku. Šī somu firma ar rapša audzētājiem Igaunijā slēdz sēklas iepirkšanas līgumus ar šādiem noteikumiem:

– visa raža pieder firmai "Mildola", un audzētājs sēklu (parasti šķirni "KULTA") ņem no šīs firmas (par 6 — 12 Vācijas markām kilogramā atkarībā no šķirnes);

– līgumā norāda pārdodamās tonnas un ar rapsi apsēto platību;

– sēklu nogādes izmaksas līdz Pērnavas ostai sedz pats rapša audzētājs. Dīleri organizē iekraušanu kuģī, minimālā partija ir 400 tonnu;

– samaksa tiek veikta divu nedēļu laikā, un bankas pakalpojumus sedz pircējs. Tāpēc igauņu zemnieki iecienījuši šo darbošanos kā "ātrās naudas" iegūšanas iespēju;

– cena pagājušā gada rudenī Pērnavas ostā bija DM 405 par tonnu (apmēram 132 Ls/t). Garantētā cena ir, ja eļļa saturs rapša sēklās ir 40%, un nezāļu sēklu piemaisījums nav augstāks par 2%. Par katru tauku procenta pārsniegumu virs 40% cena pieaug par 1,5 procentiem.

Ieskats perspektīvā

Globāli vērtējot, augu eļļas patēriņam ir jāpieaug. Tā kļūst arvien populārāka mājsaimniecībā un pārtikas rūpniecībā. Pasaulē patlaban tiek saražoti tikai apmēram 1,45 procenti no minimālā augu eļļas pieprasījuma. Ne mazāk svarīgs fakts ir arī tas, ka Eiropas Savienībā saražotās augu eļļas procentuālā daļa no vidējā patēriņa 1989. gadā bija 65% (1992./93. gadā ES saražotie graudi, izņemot rīsus, sedza patēriņu par 124%, cukurs — 116%, liellopu un teļa gaļa — 113%, cūkgaļa — 103%, putnu gaļa — 106%, aitas un kazas gaļa — 83%, olas — 103%).

Eksperti paredz, ka 15 ES valstīs rapša sēklu kopraža 2005. gadā var pieaugt līdz 7,9 miljoniem tonnu jeb par 12 procentiem salīdzinājumā ar 1995. gada līmeni. Pasaules tirgū turpmāk palielināsies pieprasījums pēc rapša sēklām un paredz, ka tuvākajā nākotnē cena par vienu tonnu varētu būt DM 450 — 500 (apmēram 146 — 162 Ls/t). Šā gada augustā — septembrī nokultās rapša sēklas cena pircēja noliktavā Vācijā noslēgtajos pirmskontraktos svārstās no DM 420 līdz 450 par tonnu (aptuveni 138 — 148 Ls/t). Labvēlīgākos apstākļos — jūras ostu un upju ostu reģionos — paredz saņemt piemaksu 10 DM/t pie iepriekš minētās cenas.

Rapša kultivēšanā vēlams arī valsts atbalsts. Piemēram, Zviedrijā par rapša sēklām fermeri saņem pasaules tirgus cenu, kas patlaban ir 1,75 zviedru kronas par kilogramu (13 — 14 san./kg). Turklāt fermeri saņem no Eiropas Savienības apmēram 3000 kronu (jeb 227 Ls/ha vai 7 — 8 san./kg) par katru ar rapsi apsētu hektāru. Tātad te fermeri saņem apmēram 21 san./kg jeb 210 latu par tonnu. Tādēļ arī Latvijā savlaicīgi jārada priekšnosacījumi, lai pavērtu iespēju saimniekiem — rapša audzētājiem 1999. gadā piemaksas veidā saņemt valsts atbalstu no kopējā Zemkopības ministrijai izdalītā subsīdiju fonda 50 — 60 latu apmērā par katru pārdoto rapša sēklas tonnu, ja šīs kultūras sējumu platība nav mazāka par 3 hektāriem un ja ir noslēgts atbilstošs līgums ar pārstrādes rūpnīcu (uzpircējiem). Pagaidām valsts atbalsts 1998. gadā rapsim noteikts tikai kā proteīna kultūrai līdz 30 latu apmērā par katru sējumu hektāru, ja platība nav mazāka par 3 ha.

Biodīzeļdegvielas ieguve

Sakarā ar rapša sējumu iespējamo atjaunošanu un paplašināšanu Latvijā var rasties interese arī par eļļas spiešanu no rapša sēklām dažādos apstākļos, tajā skaitā arī pašās rapšaudzētāju saimniecībās. Ārvalstīs šim nolūkam ražo eļļas spiedes. Piemēram, Zviedrijā mašīnbūves uzņēmumi piedāvā dažādas spiedes ar atšķirīgām jaudām un kapacitātēm. Ar tām var pārstrādāt no 8 — 16 kilogramiem līdz 80 — 108 kilogramiem sēklu stundā (attiecīgi iegūstot no 2 — 6 līdz 20 — 27 litriem eļļas stundā). Ar šīm spiedēm var iegūt eļļu arī no linsēklām, saulespuķēm un sinepēm. Iekārtas ir drošas, izturīgas, ērti ekspluatējamas, ar nelielu svaru un vienkāršu strāvas pievadu, izgatavotas no rūdītā tērauda. Šī pati mašīnbūves firma — "Skeppsta Maskin AB" piedāvā arī eļļas dzidrināšanas filtrus. Iegūto produktu izmanto daudzveidīgām tautsaimniecības vajadzībām: mājsaimniecībā kā pārtikas eļļu, kā traktoru degvielu, ķēžu eļļu (piemēram, VEGOIL — Husqvarna zāģu ķēžu eļļošanai), kā šķidro kurināmo attiecīgās iekārtās, impregnēšanai, krāsu gatavošanai.

Pēc šīs fabrikas instrukcijām traktoru biodīzeļdegvielu ražo, rapša eļļai pielejot 10% (no kopapjoma) metanola maisījumā ar 1 kilogramu kaustiskās sodas (uz 500 litriem eļļas pielejot 50 litrus metanola maisījumā ar 1 kilogramu kaustiskās sodas). Maisa intensīvi 2 — 3 stundas 60 — 70 grādu temperatūrā vaļējā tvertnē. Pēc 2 — 3 dienu nostādināšanas iegūst biodīzeļdegvielu (RME) un nogulsnējušos glicerīnu. Ziemas laikā viskozitātes paaugstināšanai RME sajauc ar ziemas dīzeļdegvielu 60 procentu apmērā no tilpuma.

Biodīzeļdegvielas cenu visvairāk ietekmē rapša audzēšanas un sēklu ražošanas izmaksas, jo viena kilograma biodīzeļdegvielas ieguvei nepieciešami 3 kilogrami sēklu. Aptuveni aprēķini, ko veikuši darba grupas speciālisti, izvērtējot nacionālo programmu "Biodegvielu ražošana un pielietošana Latvijā", rāda, ka ar metanolu iegūtā biodīzeļdegviela Latvijā varētu izmaksāt 39 santīmus litrā, bet, atskaitot no ražošanas izmaksām iegūtā glicerīna vērtību, — apmēram 23 san./l. Šobrīd dīzeļdegvielas cena ir aptuveni 24 — 26 san./l, bet, tā kā lauksaimniekiem 1998. gadā ir noteikta kompensācija, atmaksājot akcīzes nodokli 10 santīmu apmērā par litru, tad faktiskā dīzeļdegvielas cena lauksaimniekam varētu būt apmēram 14 — 16 san./l.

Taču atsevišķu valstu speciālisti uzskata, ka nākotnē dīzeļdegvielas cenas celsies, turpretī biodīzeļdegvielas ražošanas izmaksas var stipri samazināties, īpaši uz rapša audzēšanas tehnoloģijas rēķina. Piemēram, Austrijā kādā kopsabiedrībā, kooperējoties vairākiem fermeriem, pārstrādāja 1500 tonnu rapša sēklu un ieguva 500 tonnu biodīzeļdegvielas, ar kuru darbina traktorus augu gadu. Austrieši apgalvo, ka šādā kooperatīvā ražošanas ciklā, ņemot vērā arī rapša audzēšanas labvēlīgo ietekmi uz laukkopību, ieņēmumus no eļļas raušiem un glicerīna, biodīzeļdegvielas izmaksas ir salīdzināmas ar parastās dīzeļdegvielas iegādes izmaksām.

Var atzīmēt Vācijā pastāvošos labvēlīgos saimnieciskos nosacījumus biodīzeļdegvielas ražošanai no rapša sēklām. Piemēram, Oksenfurtē tuvāko 12 mēnešu laikā tiks uzbūvēta kārtējā rūpnīca 75 000 tonnu biodīzeļdegvielas ražošanai, kura izmaksā apmēram 16 miljonus DM. Tās finansēšanā piedalās 1300 Dienvidvācijas rapšaudzētāji, 50% apmērā firma "Campa Biodiesel", kā arī Bavārijas federālā zeme ar 6 miljoniem DM lielām investīcijām. Rūpnīcā līdztekus biodīzeļdegvielas ražošanai no nepārtikas rapša sēklām iegūs arī uzturtaukus un augu eļļu no pārtikas rapša sēklām. Tas šai sabiedrībai ir jau trešais objekts biodīzeļdegvielas ražotnes izveidē.

Šķiet, arī Latvijā jārod iespēja izveidot vienu paraugražotni biodīzeļdegvielas ieguvei (RME), par bāzi izmantojot metanolu, finansējumam izvēloties līdzekļus no kāda vides aizsardzības atbalsta fonda, tajā skaitā arī no starptautiskajiem finansu atbalsta fondiem. Tas ļautu precīzi fiksēt biodīzeļdegvielas ražošanas izmaksas, pašizmaksu, kapitālieguldījumus, ienesīgumu un konkurētspēju cenas ziņā ar pašreiz lietojamo dīzeļdegvielu.

Kopslēdziens

Rapša sēklu audzēšana un to pārstrāde var būt ļoti nopietna un plaša darbošanās niša lauksaimniekiem, gan apgrozībā iekļaujot jaunas apstrādājamās zemes platības, gan iesaistot papildu darba rokas, gan dodot papildu ieņēmumus tiklab pašam zemniekam, kā arī dažādu nodokļu veidā pašvaldību un valsts budžetos. Tā ir kultūra, kura prasmīgi un pilnīgi jāizmanto, pirms ķeras pie alternatīviem nodarbošanās veidiem lauksaimniecībā. Svarīguma ziņā kopumā Latvijā tā var ierindoties tūlīt aiz graudaugiem. Pārtikas eļļas ražošanai rapša sējumu platības var sasniegt līdz 30 tūkstošiem hektāru. Tie ir papildu naudas ieņēmumi 8 — 10 miljonu latu apmērā ik gadu, plus vēl augsnes uzlabojumi. Savukārt arī biodīzeļdegvielas ieguvei tālākā perspektīvā, ja tas ekonomiski attaisnosies, var būt vajadzīga lielāka sējumu platība: sākot ar eksperimentālām 500 — 1000 hektāru lielām rapša sējplatībām, bet turpmāk — jau vairākiem desmitiem tūkstošu hektāru.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"