Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par apdrošināšanas līgumu

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apdrošinājuma summa — apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā — atbildības limits;

2) apdrošināmā interese — interese neciest zaudējumus, iestājoties apdrošinātajam riskam;

3) apdrošināšanas atlīdzība — apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam;

4) apdrošināšanas gadījums — ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam;

5) apdrošināšanas līgums — apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam;

6) apdrošinājuma ņēmējs — juridiskā vai fiziskā persona, kas noslēdz apdrošināšanas līgumu savā vai citas personas labā;

7) apdrošināšanas objekts:

a) apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem — mantiskas vērtības vai intereses ,

b) civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā — personas civiltiesiskā atbildība,

c) personu apdrošināšanā — personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis;

8) apdrošināšanas pieteikums — apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai;

9) apdrošināšanas polise — dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī visus šā līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies apdrošināšanas līguma darbības laikā;

10) apdrošināšana pret zaudējumiem un bojājumiem —apdrošināšana, kad tiek apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses un izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no apdrošinātajam radušos zaudējumu apmēra;

11) apdrošināšanas prēmija — apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu;

12) apdrošinātais — juridiskā vai fiziskā persona, kurai ir apdrošināmā interese un kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums:

a) apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem — apdrošināšanas polisē norādītā persona, kurai paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa zaudējumu un bojājumu gadījumos,

b) civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā — apdrošināšanas polisē norādītā persona, kuras civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta,

c) personu apdrošināšanā — apdrošināšanas polisē norādītā fiziskā persona, par kuras dzīvību, veselību vai fizisko stāvokli ir noslēgts apdrošināšanas līgums;

13) apdrošinātais risks — apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē;

14) apdrošinātājs — apdrošināšanas akciju sabiedrība vai savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvā biedrība;

15) atbildības limits — civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā izmaksājamā maksimālā naudas summa;

16) civiltiesiskās atbildības apdrošināšana — apdrošināšana, kad tiek apdrošināta personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai;

17) labuma guvējs — personu apdrošināšanā persona, kurai izmaksājama apdrošināšanas atlīdzība atbilstoši apdrošināšanas līgumam;

18) kopapdrošināšana — vairāku apdrošinātāju vienošanās apdrošināt vienu un to pašu apdrošināšanas objektu viena apdrošināšanas līguma ietvaros;

19) personu apdrošināšana — personas dzīvības, veselības vai fiziskā stāvokļa apdrošināšana;

20) trešā persona — civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā persona, kurai paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa.

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums attiecas uz visiem apdrošināšanas līgumiem, ja likumā nav noteikts citādi vai puses nav vienojušās par citas valsts likumu piemērošanu savu attiecību regulēšanā.

(2) Šis likums neattiecas uz valsts sociālo apdrošināšanu, kā arī uz pārapdrošināšanu.

3.pants. Strīdu izšķiršanas kārtība

(1) Ar apdrošināšanas līgumu saistītos strīdus izšķir likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Pu sēm vienojoties, strīdus var izšķirt šķīrējtiesa.

II nodaļa. Apdrošināšanas līguma noslēgšana

4.pants. Apdrošināšanas pieteikums un apdrošinātāja piedāvājums

(1) Apdrošināšanas līguma noslēgšanai apdrošinātājs ir tiesīgs pieprasīt no apdrošinājuma ņēmēja apdrošināšanas pieteikumu.

(2) Apdrošināšanas pieteikums neuzliek par pienākumu nedz apdrošinātājam noslēgt apdrošināšanas līgumu vai uzņemties saistības segt zaudējumus, ko ir cietis apdrošināšanas pieteikuma iesniedzējs, nedz apdrošināšanas pieteikuma iesniedzējam uzņemties kādas saistības.

(3) Ja apdrošinātājs 15 dienu laikā no apdrošināšanas pieteikuma saņemšanas dienas nav rakstveidā paziņojis apdrošināšanas pieteikuma iesniedzējam apdrošināšanas noteikumus, saskaņā ar kuriem apdrošinātājs ir gatavs noslēgt apdrošināšanas līgumu, vai apdrošinātājs nav paziņojis par nepieciešamību veikt pirmsapdrošināšanas pārbaudi, tiek uzskatīts, ka apdrošinātājs ir atteicies noslēgt apdrošināšanas līgumu.

(4) Ja apdrošinātājs nosaka noteiktu termiņu atbildei uz savu piedāvājumu, tam nav tiesību atteikties no piedāvājuma līdz noteiktā termiņa beigām. Ja termiņš nav noteikts, apdrošinātājam ir tiesības ņemt atpakaļ savu piedāvājumu, ja otra puse 30 dienu laikā nav paziņojusi par piedāvājuma pieņemšanu vai noraidīšanu.

5.pants. Sākotnējā informācija par apdrošināmo risku

(1) Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums ir sniegt visu apdrošinātāja pieprasīto informāciju par apstākļiem, kas nepieciešama apdrošinātājam apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības novērtēšanai un ir svarīga, slēdzot apdrošināšanas līgumu.

(2) Apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātais ir atbildīgi par sniegtās informācijas patiesīgumu.

(3) Ja apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas nav rakstveidā iesniedzis informāciju, kuru rakstveidā pieprasījis apdrošinātājs, un apdrošinātājs ir noslēdzis apdrošināšanas līgumu, tas nevar izmantot informācijas nesniegšanas faktu kā apdrošināšanas līguma izbeigšanas vai tā noteikumu grozīšan a s iemeslu, izņemot gadījumus, kad informācija nav iesniegta ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ.

(4) Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums ir paziņot apdrošinātājam par citiem tam zināmiem spēkā esošiem apdrošināšanas līgumiem, kas attiecas uz to pašu apdrošināšanas objektu.

6.pants. Apdrošināšanas līguma vispārīgie un sevišķie noteikumi

(1) Apdrošināšanas līguma vispārīgajiem un sevišķajiem noteikumiem jābūt skaidriem un saprotamiem.

(2) Apdrošināšanas līgumā norāda līguma noslēgšanas vietu un datumu, līguma spēkā stāšanās datumu un darbības termiņu, ziņas par apdrošinātāju, apdrošināto (ja tas vienlaikus nav arī apdrošinājuma ņēmējs) un apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto risku, apdrošināšanas objektu, apdrošināšanas summu, apdrošināšanas p r ēmiju, tās maksājuma termiņus un kārtību, apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju, līguma izbeigšanas noteikumus, pušu pienākumus un atbildību par līguma noteikumu neievērošanu, strīdu izšķiršanas kārtību.

(3) Apdrošināšanas līgumā var ietvert arī citus nosacījumus, kas atbilst šim likumam un Civillikumā paredzētajiem vispārīgiem darījuma noteikumiem, kā arī līguma raksturīgos noteikumus, kuri skar apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā intereses.

7.pants. Apdrošināšanas līguma noslēgšana un stāšanās spēkā

(1) Apdrošināšanas līgums uzskatāms par noslēgtu tikai tad, kad apdrošinātājs un apdrošināšanas pieteikuma iesniedzējs rakstveidā vienojušies par apdrošināšanas līguma noteikumiem.

(2) Apdrošināšanas līgums stājas spēkā nākamajā dienā pēc apdrošināšanas polisē norādītās apdrošināšanas prēmijas vai tās daļas samaksāšanas apdrošināšanas līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā. Apdrošināšanas līgumā var paredzēt citu tā spēkā stāšanās kārtību.

8.pants. Ļauns nolūks vai rupja neuzmanība

Ja apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā ļauns nolūks (Civillikuma 1641.pants) vai rupja neuzmanība (Civillikuma 1645.pants) ir bijusi par iemeslu apdrošinātāja maldināšanai par apstākļiem, kas tam jāzina apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības novērtēšanai, apdrošināšanas līgumu atzīst par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža. Iemaksāto apdrošināšanas prēmiju apdrošinātājs neatmaksā.

9.pants. Viegla neuzmanība

(1) Ja apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā viegla neuzmanība (Civillikuma 1646.pants) ir bijusi par iemeslu apdrošinātāja maldināšanai par apstākļiem, kas tam jāzina apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības novērtēšanai, apdrošināšanas līgums ir spēkā.

(2) Apdrošinātājs 15 dienu laikā no dienas, kad tas uzzināja par apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības faktiskajiem apstākļiem, rakstveidā piedāvā apdrošinājuma ņēmējam izdarīt grozījumus apdrošināšanas līguma noteikumos. Grozījumi apdrošināšanas līguma noteikumos stājas spēkā pēc pušu vienošanās.

(3) Ja apdrošinājuma ņēmējs ir noraidījis apdrošinātāja piedāvājumu izdarīt grozījumus apdrošināšanas līguma noteikumos vai ir pagājušas 15 dienas no apdrošinātāja piedāvājuma nosūtīšanas dienas, apdrošinātājs var vienpusēji atkāpties no apdrošināšanas līguma. Šīs tiesības apdrošinātājs var izmantot 15 dienu laikā no nor a idījuma saņemšanas dienas vai piedāvājuma termiņa beigām. Šajā gadījumā apdrošinātājs atmaksā apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas prēmijas daļu, kuras apmēru nosaka, atskaitot no iemaksātās apdrošināšanas prēmijas daļu par apdrošināšanas līguma darbības i zbeigušos periodu, kā arī pierādāmos ar apdrošināšanas līgumu noslēgšanu saistītos apdrošinātāja izdevumus, kuri nedrīkst pārsniegt 25 procentus no apdrošināšanas prēmijas.

(4) Ja apdrošinātājs pierāda, ka, zinādams par apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības faktiskajiem apstākļiem, tas nebūtu noslēdzis apdrošināšanas līgumu, apdrošinātājs var izbeigt apdrošināšanas līgumu, nosūtot par to paziņojumu 15 dienu laikā no dienas, kad tas uzzināja par šiem apstākļiem. Apdrošināšanas līguma izbeigšanas gadījumā apdrošinātājs atmaksā apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas prēmijas daļu, kuras apmēru nosaka, atskaitot no iemaksātās apdrošināšanas prēmijas daļu par apdrošināšanas līguma darbības izbeigušos periodu, kā arī pierādāmos ar apdrošināšanas līguma noslēgša n u saistītos apdrošinātāja izdevumus, kuri nedrīkst pārsniegt 25 procentus no apdrošināšanas prēmijas.

(5) Ja apdrošinātājs nav nedz izbeidzis apdrošināšanas līgumu, nedz arī piedāvājis apdrošinājuma ņēmējam izdarīt grozījumus apdrošināšanas līguma noteikumos likumā paredzētajos termiņos, apdrošināšanas līgums paliek spēkā un apdrošinātājs turpmāk nevar izmantot apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības faktisko apstākļu nepaziņošanas faktu kā apdrošināšanas līguma izbeigšanas vai tā noteikumu grozīšanas ie meslu.

(6) Ja apdrošinājuma ņēmējs ir pieļāvis vieglu neuzmanību un apdrošināšanas gadījums notiek, pirms stājas spēkā apdrošināšanas līguma izbeigšana vai apdrošināšanas līguma noteikumu grozīšana, apdrošinātāja pienākums ir izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību tādā proporcijā, kāda ir starp iemaksāto apdrošināšanas prēmiju un to apdrošināšanas prēmiju, kura apdrošinājuma ņēmējam būtu jāmaksā, ja tas būtu paziņojis par apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības faktiskajiem apstākļiem.

(7) Ja apdrošinātājs pierāda, ka tas nekādā gadījumā nebūtu noslēdzis apdrošināšanas līgumu, ja būtu zinājis par apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības faktiskajiem apstākļiem, kuri atklājušies, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt iemaksāto apdrošināšanas prēmiju.

(8) Ja pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas atklājas apstākļi, kas varēja ietekmēt apdrošināšanas līguma noslēgšanu un nebija zināmi nevienai no pusēm, piemērojams šā likuma 15. un 16.pants.

10.pants. Apdrošināmās intereses neesamība

(1) Ja laikā, kad stājas spēkā apdrošināšanas līgums, apdrošināmā interese nepastāv, apdrošināšanas līgums nav spēkā no tā noslēgšanas brīža.

(2) Ja apdrošināšanas līgums noslēgts bez apdrošināmās intereses ar apdrošinājuma ņēmēja ļaunu nolūku vai tā rupjas neuzmanības dēļ, apdrošinājuma ņēmēja iemaksāto apdrošināšanas prēmiju apdrošinātājs neatmaksā.

(3) Pārējos gadījumos apdrošinātājs atmaksā apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas prēmijas daļu, kuras apmēru nosaka, atskaitot no iemaksātās apdrošināšanas prēmijas daļu par apdrošināšanas līguma darbības izbeigušos periodu, kā arī pierādāmos ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos apdrošinātāja izdevumus, kuri nedrīkst pārsniegt 25 procentus no apdrošināšanas prēmijas.

(4) Ja apdrošināmā interese pārstāj pastāvēt apdrošināšanas līguma darbības laikā, apdrošināšanas līgums nav spēkā no dienas, kad pārstāj pastāvēt apdrošināmā interese. Par apdrošināmās intereses neesamību apdrošinājuma ņēmējs rakstveidā paziņo apdrošinātājam. Apdrošinātājs a tmaksā apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas prēmijas daļu, kuras apmēru nosaka, atskaitot no iemaksātās apdrošināšanas prēmijas daļu par apdrošināšanas līguma darbības izbeigušos periodu, kā arī pierādāmos ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos apd r ošinātāja izdevumus, kuri nedrīkst pārsniegt 25 procentus no apdrošināšanas prēmijas.

(5) Ja, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošināmā interese nepastāv, apdrošinātājs atmaksā apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas prēmijas daļu, kuras apmēru nosaka, atskaitot no iemaksātās apdrošināšanas prēmijas daļu par apdrošināšanas līguma darbības izbeigušos periodu, kā arī pierādāmos ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos apdrošinātāja izdevumus, kuri nedrīkst pārsniegt 25 procentus no apdrošināšanas p r ēmijas.

11.pants. Apdrošinātā riska iestāšanās neiespējamība

(1) Ja laikā, kad stājas spēkā apdrošināšanas līgums, apdrošinātā riska iestāšanās iespējamība nepastāv vai apdrošinātais risks jau ir iestājies, apdrošināšanas līgums nav spēkā no tā noslēgšanas brīža.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos apdrošinājuma ņēmējs ir slēdzis apdrošināšanas līgumu ar ļaunu nolūku vai, apdrošināšanas līgumu slēdzot, ir pieļāvis rupju neuzmanību, apdrošinātājs neatmaksā apdrošinājuma ņēmēja iemaksāto apdrošināšanas prēmiju.

(3) Pārējos gadījumos apdrošinātājs atmaksā apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas prēmijas daļu, kuras apmēru nosaka, atskaitot no iemaksātās apdrošināšanas prēmijas pierādāmos ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos apdrošinātāja izdevumus, kuri nedrīkst pārsniegt 25 procentus no apdrošināšanas prēmijas.

(4) Ja apdrošinātā riska iestāšanās iespējamība pārstāj pastāvēt apdrošināšanas līguma darbības laikā, apdrošināšanas līgums nav spēkā no dienas, kad apdrošinātā riska iestāšanās iespējamība pārstājusi pastāvēt. Apdrošinātājs atmaksā apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas prēmijas daļu, kuras apmēru nosaka, atskaitot no iemaksātās apdrošināšanas prēmijas daļu par apdrošināšanas līguma darbības izbeigušos periodu, kā arī pierādāmos ar a p drošināšanas līguma noslēgšanu saistītos apdrošinātāja izdevumus, kuri nedrīkst pārsniegt 25 procentus no apdrošināšanas prēmijas.

12.pants. Izņēmumi

(1) Apdrošinātājs nav atbildīgs par nodarītajiem zaudējumiem, kuri radušies karadarbības, masu nemieru, radioaktīvās saindēšanās, radioaktīvā piesārņojuma, dabas katastrofu un citu līdzīgu apdrošināšanas polisē noteikto gadījumu rezultātā, ja apdrošināšanas līgumā nav paredzēts citādi.

(2) Nav apdrošināmi zaudējumi, kuri rodas nodiluma, nolietojuma vai citu līdzīgu procesu dēļ.

(3) Apdrošināšanas līgumslēdzējas puses apdrošināšanas līgumā var paredzēt citus izņēmuma gadījumus, kuru dēļ radušos zaudējumus apdrošinātājs nesedz.

(4) Apdrošinātāja pienākums ir pierādīt jebkurus apstākļus, kas to atbrīvo no apdrošināšanas līgumā minēto saistību izpildes izņēmuma gadījumā.

13.pants. Apdrošināšanas polise

(1) Apdrošināšanas polisē norādāmi apdrošināšanas līguma vispārīgie un sevišķie noteikumi.

(2) Apdrošināšanas polisi, kā arī grozījumus tajā paraksta apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs vai abu pušu pilnvarotas personas.

III nodaļa. Apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības palielināšanās un samazināšanās

14.pants. Izmaiņas sākotnējā informācijā

(1) Apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas līguma darbības laikā, izņemot personas dzīvības un veselības apdrošināšanas gadījumu, atbilstoši šā likuma 5.pantā noteiktajam ir pienākums rakstveidā paziņot apdrošinātājam par visiem tam zināmajiem apstākļiem, kuri var ievērojami palielināt apdrošinātā risk a iestāšanās iespējamību vai iespējamo zaudējumu apjomu.

(2) Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas un tā darbības laikā apdrošinātājam ir tiesības apdrošināšanas līgumā noteiktajā kārtībā pārbaudīt apdrošināto objektu, lai pārliecinātos, vai nav notikušas izmaiņas sākotnējā informācijā.

15.pants. Apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības samazināšanās

(1) Apdrošinātājs groza apdrošināšanas līguma noteikumus vai pārslēdz apdrošināšanas līgumu, ja apdrošinātā riska iestāšanās iespējamība vai iespējamais zaudējuma lielums ir ievērojami samazinājies un ja to rakstveidā pieprasa apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs.

(2) Ja apdrošināšanas līgumslēdzējas puses par jaunajiem apdrošināšanas līguma noteikumiem nevar vienoties 15 dienu laikā no dienas, kad iesniegts apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja rakstveida pieprasījums par apdrošināšanas līguma noteikumu grozīšanu sakarā ar apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības samazināšanos, apdrošinājuma ņēmējs var izbeigt apdrošināšanas līgumu. Šajā gadījumā apdroši n ātājs atmaksā apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas prēmijas daļu, kuras apmēru nosaka, atskaitot no iemaksātās apdrošināšanas prēmijas daļu par apdrošināšanas līguma darbības izbeigušos periodu līdz apdrošināšanas līguma izbeigšanās brīdim, kā arī pierādā m os ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos apdrošinātāja izdevumus, kuri nedrīkst pārsniegt 25 procentus no apdrošināšanas prēmijas.

16.pants. Apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības palielināšanās

(1) Ja apdrošinātā riska iestāšanās iespējamība ir palielinājusies apdrošināšanas līguma darbības laikā un apdrošinātājs var pierādīt, ka tas, zinot par šo palielināšanos, apdrošināšanas līgumu būtu slēdzis ar citiem apdrošināšanas noteikumiem, apdrošinātājs, izņemot dzīvības un veselības apdrošināšan a s gadījumu, 15 dienu laikā no dienas, kad tas uzzinājis par apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības palielināšanos, var rakstveidā piedāvāt apdrošinājuma ņēmējam izdarīt apdrošināšanas līguma noteikumu grozījumus un norādīt to spēkā stāšanās dienu.

(2) Ja apdrošinātā riska iestāšanās iespējamība ir palielinājusies apdrošināšanas līguma darbības laikā un apdrošinātājs var pierādīt, ka tas, zinot par šo palielināšanos, apdrošināšanas līgumu nebūtu slēdzis, apdrošinātājs, izņemot dzīvības un veselības apdr o šināšanas gadījumu, var izbeigt apdrošināšanas līgumu, paziņojot par to rakstveidā apdrošinājuma ņēmējam. Šajā gadījumā apdrošinātājs atmaksā apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas prēmijas daļu, kuras apmēru nosaka, atskaitot no iemaksātās apdrošināšanas p r ēmijas daļu par apdrošināšanas līguma darbības izbeigušos periodu, kā arī pierādāmos ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos apdrošinātāja izdevumus, kuri nedrīkst pārsniegt 25 procentus no apdrošināšanas prēmijas.

(3) Ja apdrošinājuma ņēmējs ir noraidījis apdrošinātāja rakstveidā piedāvātos apdrošināšanas līguma noteikumu grozījumus vai ir beidzies apdrošinātāja piedāvājuma 15 dienu termiņš un piedāvājums nav akceptēts, apdrošinātājs var izbeigt apdrošināšanas līgumu. Šīs tiesības apdrošinātājs var i zmantot 15 dienu laikā no noraidījuma saņemšanas dienas vai piedāvājuma termiņa izbeigšanās dienas. Šajā gadījumā apdrošinātājs atmaksā apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas prēmijas daļu, kuru nosaka, atskaitot no iemaksātās apdrošināšanas prēmijas daļu p a r apdrošināšanas līguma darbības izbeigušos periodu, kā arī pierādāmos ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos apdrošinātāja izdevumus, kuri nedrīkst pārsniegt 25 procentus no apdrošināšanas prēmijas.

(4) Ja apdrošinātājs nav izbeidzis apdrošināšanas līgumu vai rakstveidā piedāvājis apdrošinājuma ņēmējam izdarīt grozījumus apdrošināšanas līguma noteikumos šajā likumā paredzētajos termiņos, tas nevar turpmāk izmantot apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības palielināšanās apstākļu nepaziņošanas faktu kā apdrošināšanas līguma izbeigšanas vai tā noteikumu grozīšanas iemeslu.

(5) Ja apdrošināšanas gadījums iestājas pirms apdrošināšanas līguma noteikumu grozīšanas vai pirms tā izbeigšanas un apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs ir izpildījis šā likuma 14.pantā noteiktās prasības, apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas līgumā paredzēto apdrošināšanas atlīdzību.

(6) Ja apdrošināšanas gadījums iestājas pirms apdrošināšanas līguma noteikumu grozīšanas vai pirms tā izbeigšanas un apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs nav izpildījis šā likuma 14.pantā noteiktās prasības, apdrošinātājs izmaksā:

1) apdrošināšanas līgumā paredzēto apdrošināšanas atlīdzību — ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs nav vainojams apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības palielināšanās fakta nepaziņošanā;

2) apdrošināšanas līgumā paredzēto apdrošināšanas atlīdzību tādā attiecībā, kāda ir starp iemaksāto apdrošināšanas prēmiju un apdrošināšanas prēmiju, kura apdrošinājuma ņēmējam būtu jāmaksā, ja tas būtu paziņojis par apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības palielināšanās faktiskajiem apstākļiem — ja nepaziņošanas iemesls ir apdrošinājuma ņēmēja viegla neuzmanība.

(7) Ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav izpildījis šā likuma 14.pantā noteiktās prasības, apdrošinātājam ir tiesības neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Šajā gadījumā apdrošinātājs var izbeigt apdrošināšanas līgumu un neatmaksāt apdrošinājuma ņēmēja iemaksāto apdrošināšanas prēmiju.

(8) Ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ ir veicis darbības vai pieļāvis bezdarbību, kas palielina apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību, apdrošinātājam ir tiesības izbeigt apdrošināšanas līgumu un neatmaksāt iemaksāto apdrošināšanas prēmiju.

IV nodaļa. Apdrošinātā, apdrošinājuma ņēmēja, labuma guvēja un apdrošinātāja pienākumi

17.pants. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā savstarpējie pienākumi

(1) Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā savstarpējie pienākumi, ja apdrošinājuma ņēmējs nav vienlaikus arī apdrošinātais, nosakāmi atbilstoši šim likumam un apdrošināšanas līgumam.

(2) Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir informēt apdrošināto par to, ka viņš tiek apdrošināts.

(3) Apdrošinātajam ir tiesības pieprasīt no apdrošinājuma ņēmēja informāciju par apdrošināšanas līgumu, un apdrošinājuma ņēmējs nav tiesīgs atteikt šādas informācijas sniegšanu.

18.pants. Apdrošināšanas prēmijas samaksa

(1) Apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums samaksāt apdrošināšanas prēmiju apdrošināšanas līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā.

(2) Apdrošinātājs ir tiesīgs izbeigt apdrošināšanas līgumu šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā, ja apdrošinājuma ņēmējs nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju atbilstoši apdrošināšanas līguma noteikumiem.

19.pants. Apdrošin āšanas prēmijas nepilnīga samaksa

(1) Ja pretēji apdrošināšanas līguma noteikumiem apdrošināšanas prēmijas samaksa nav bijusi pilnīga, līdz tās pilnīgai samaksai apdrošinātājs var apturēt apdrošināšanas līguma darbību. Apturot apdrošināšanas līguma darbību, apdrošinātājs uz laiku aptur savas saistības.

(2) Pirms apdrošināšanas līguma darbības apturēšanas apdrošinātājs nosūta apdrošinājuma ņēmējam rakstveida paziņojumu par nepilnīgu apdrošināšanas prēmijas samaksu un uzaicina samaksāt atbilstoši apdrošināšanas līguma noteikumiem nesamaksāto apdrošināšanas prēmiju, un norāda samaksas termiņu un nesamaksāšanas iespējamās sekas. Apdrošināšanas līguma darbība tiek apturēta nākamajā dienā pēc rakstveida paziņojuma nosūtīšanas.

(3) Apdrošinātāja nosūtītajā paziņojumā noteiktais samaksas termiņš nevar būt mazāks par 15 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas.

(4) Apdrošināšanas līguma darbības apturēšana beidzas ar brīdi, kad ir samaksāta apdrošinātāja paziņojumā norādītā apdrošināšanas prēmija.

(5) Ja apdrošinājuma ņēmējs paziņojumā noteiktajā termiņā un apmērā nesamaksā apdrošināšanas prēmiju, apdrošinātājam ir tiesības izbeigt apdrošināšanas līgumu un neatmaksāt iemaksāto apdrošināšanas prēmiju.

(6) Šā panta nosacījumi attiecībā uz apdrošināšanas līguma darbības apturēšanu nav piemērojami apdrošināšanas līgumiem, kuros apdrošināšanas prēmijas maksājumu termiņš nav precīzi noteikts.

20.pants. Apdrošināšanas līguma darbības apturēšanas sekas

Apdrošināšanas līguma darbības apturēšana neietekmē apdrošinātāja tiesības pieprasīt apdrošināšanas prēmiju vai tās daļu saskaņā ar apdrošināšanas līgumu. Apdrošināšanas līguma darbības apturēšanas periods var būt līdz sešiem mēnešiem no apdrošināšanas līguma darbības apturēšanas dienas.

21.pants. Apdrošinātā pienākumi pēc apdrošinātā riska iestāšanās

(1) Par apdrošinātā riska iestāšanos apdrošinātais nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, paziņo apdrošinātājam un veic visus iespējamos saprātīgos pasākumus, lai samazinātu zaudējumus.

(2) Apdrošinātais nevar iebilst pret apdrošinātāja prasību konstatēt un novērtēt zaudējumu apjomu, to rašanās apstākļus, kā arī iesniedz apdrošinātājam visus pie sevis esošos dokumentus, kas raksturo apdrošinātā riska iestāšanos un tā izraisītos zaudējumus. Apdrošinātais sniedz arī citu tā rīcībā esoš o informāciju, kuru pieprasījis apdrošinātājs, kā arī pilda citus apdrošināšanas līgumā paredzētos pienākumus.

22.pants. Apdrošinātā pienākumu nepildīšanas sekas

(1) Apdrošinātājs var atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinātais ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav izpildījis kādu no šā likuma 21.pantā noteiktajiem pienākumiem.

(2) Apdrošinātājs var samazināt apdrošināšanas atlīdzību, bet ne vairāk kā par 50 procentiem, ja apdrošinātais vieglas neuzmanības dēļ nav izpildījis kādu no šā likuma 21.pantā noteiktajiem pienākumiem.

23.pants. Glābšanas izdevumi

(1) Apdrošinātājs sedz visus pieteiktos un pierādāmos apdrošinātā saprātīgos izdevumus, kas radušies sakarā ar neatliekamiem bojājumu novēršanas un samazināšanas pasākumiem, kuri veikti pēc apdrošinātā iniciatīvas vai apdrošinātāja pieprasījuma, pat tajos gadījumos, ja šie pasākumi nav bijuši sekmīgi.

(2) Glābšanas izdevumi nedrīkst pārsniegt apdrošināšanas atlīdzības apmēru, ja apdrošināšanas līgumā nav paredzēts citādi.

24 .pants. Apdrošinātāja pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību

(1) Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību apdrošināšanas līgumā noteiktajai personai.

(2) Apdrošinātājam nav tiesību:

1) bez pārliecināšanās par apdrošinātā riska iestāšanos noraidīt vai apstiprināt prasību, kas iesniegta, pamatojoties uz apdrošināšanas līgumu;

2) atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, nepārbaudot visu pieejamo informāciju;

3) atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā, ja saņemti pierādījumi par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos;

4) izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinātā riska iestāšanos ir izraisījis apdrošinājuma ņēmēja, apdrošinātā, labuma guvēja vai trešās personas ļauns nolūks vai rupja neuzmanība. Šajos gadījumos apdrošinātājs iemaksāto apdrošināšanas prēmiju neatmaksā.

(3) Apdrošinātāja pienākums ir izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinātā riska iestāšanos izraisījusi apdrošinājuma ņēmēja, apdrošinātā, labuma guvēja vai trešās personas viegla neuzmanība un ja tas nav pretrunā ar apdrošināšanas līgumu.

(4) Pēc pušu vienošanās apdrošinātājs, pirms veikta pilnīga zaudējumu aprēķināšana, var izmaksāt daļu apdrošināšanas atlīdzības tādā apmērā, kādu neapstrīd neviena no pusēm.

(5) Apdrošinātājam ir tiesības pēc apdrošinātā riska iestāšanās pārbaudīt, kā apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs ir ievērojis apdrošināšanas līguma noteikumus.

V nodaļa. Apdrošināšanas līguma termiņš un līguma izbeigšana

25.pants. Apdrošināšanas līguma termiņš

(1) Apdrošināšanas līguma termiņu nosaka, pusēm vienojoties, un tas nedrīkst būt ilgāks par trim gadiem.

(2) Dzīvības un veselības apdrošināšanas līgumu maksimālais termiņš netiek ierobežots.

26.pants. Apdrošināšanas līguma izbeigšana vai spēkā neesamība

(1) Apdrošināšanas līgumu var izbeigt pirms termiņa šādu iemeslu dēļ:

1) apdrošinātājs pilnībā ir izpildījis savas saistības;

2) apdrošinātā fiziskā persona un apdrošināšanas līgumā norādītais labuma guvējs ir miruši un viņie m nav mantinieku;

3) apdrošinātā juridiskā persona ir likvidēta un tai nav tiesību pārņēmēja;

4) puses par to ir vienojušās;

5) pārējos šajā likumā, citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos.

(2) Apdrošināšanas līgumu uzskata par spēkā neesošu visos šajā likumā, citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos.

27.pants. Īpaši apdrošināšanas līguma izbeigšanas gadījumi

(1) Apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs var izbeigt apdrošināšanas līgumu laikā starp apdrošināšanas līguma noslēgšanas dienu un apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās dienu. Par šādu apdrošināšanas līguma izbeigšanu paziņo otrai līgumslēdzējai pusei ne vēlāk kā 15 dienu laikā pirms tā stāšanās spēkā. Ja apdrošināšanas līgums t i ek izbeigts pēc apdrošinājuma ņēmēja iniciatīvas, apdrošinātājs atmaksā apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas prēmijas daļu, kuras apmēru nosaka, atskaitot no iemaksātās apdrošināšanas prēmijas pierādāmos ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos apdro š inātāja izdevumus, kuri nedrīkst pārsniegt 25 procentus no apdrošināšanas prēmijas. Pārējos gadījumos apdrošinātājs atmaksā apdrošinājuma ņēmējam iemaksāto apdrošināšanas prēmiju.

(2) Apdrošinājuma ņēmējs var izbeigt dzīvības un veselības apdrošināšanas līgumu katru gadu tajā dienā, kad apdrošināšana stājās spēkā pirmo reizi, vai dienā, kad iemaksājama ikgadējā apdrošināšanas prēmija, paziņojot par to apdrošinātājam rakstveidā ne vēlāk kā 15 dienas pirms iepriekšminētās dienas, ja apdrošināšanas līgumā nav paredzēts citādi. Šajā gadījumā apdrošinātājs atmaksā noteiktu naudas summu atbilstoši apdrošināšanas līgumam.

28.pants. Apdrošināšanas līguma izbeigšanas kārtība

(1) Ja apdrošināšanas līgumu izbeidz, attiecīgā līgumslēdzēja puse nosūta rakstveida paziņojumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu.

(2) Apdrošināšanas līgums ir izbeigts pēc 15 dienām no rakstveida paziņojuma nosūtīšanas dienas.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas normas nav piemērojamas gadījumos, kuros šis likums paredz citu apdrošināšanas līguma izbeigšanas kārtību.

29.pants. Apdrošināšanas līguma izbeigšana pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās

(1) Ja apdrošināšanas līgumā ir paredzētas tiesības izbeigt apdrošināšanas līgumu pēc apdrošināšanas gadījuma izraisīto zaudējumu noteikšanas vai apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, jebkura no līgumslēdzējām pusēm var izbeigt apdrošināšanas līgumu. Apdrošināšanas līgums ir izbeigts pēc 15 dienām no dienas, kad attiecīgā līgumslēdzēja puse nosūtījusi rakstveida paziņojumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu.

(2) Ja apdrošinātais risks iestājas apdrošinātā, apdrošinājuma ņēmēja, labuma guvēja vai trešās personas ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ, apdrošināšanas līgums uzskatāms par izbeigtu no minēto faktu konstatācijas brīža. Šajā gadījumā apdrošinātājam ir tiesības neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.

30.pants. Apdrošināšanas līguma izbeigšana apdrošinājuma ņēmēja likvidācijas vai maksātnespējas gadījumā

(1) Apdrošinātājam un administratoram vai likvidatoram ir tiesības izbeigt apdrošināšanas līgumu ar rakstveida paziņojumu.

(2) Administrators vai likvidators var izbeigt apdrošināšanas līgumu tikai viena mēneša laikā no administratora vai likvidatora iecelšanas dienas. Apdrošinātājs nevar izbeigt apdrošināšanas līgumu agrāk kā pēc viena mēne ša no administratora vai likvidatora iecelšanas dienas.

(3) Šajā pantā noteiktajos apdrošināšanas līguma izbeigšanas gadījumos apdrošinātājs atmaksā prēmiju, kuru nosaka, atskaitot no iemaksātās apdrošināšanas prēmijas daļu par apdrošināšanas līguma darbības izbeigušos periodu līdz apdrošināšanas līguma izbeigšanas brīdim, kā arī pierādāmos ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos apdrošinātāja izdevumus, kuri nedrīkst pārsniegt 25 procentus no apdrošināšanas prēmijas.

(4) Šā panta noteikumi neattiecas uz personu apdrošināšanu.

31.pants. Apdrošinājuma ņēmēja nāves gadījums

(1) Ja apdrošinājuma ņēmēja nāves gadījumā notiek viņa saistību pārņemšana, saistību pārņēmējs uzņemas visas apdrošinājuma ņēmēja apdrošināšanas līgumā paredzētās tiesības un pienākumus un rakstveidā paziņo par to apdrošinātājam 15 dienu laikā no saistību pārņemšanas dienas.

(2) Apdrošinātājam un saistību pārņēmējam ir tiesības izbeigt apdrošināšanas līgumu. Saistību pārņēmējs par apdrošināšanas līguma izbeigšanu rakstveidā paziņo apdrošinātājam 15 dienu laikā no saistību pārņemšanas dienas. Apdrošinātājs par apdrošināšanas līguma izbeigšanu rakstveidā paziņo saistību pārņēmējam 15 dienu laikā no dienas, kad tas ir uzzinājis par saistību pārņemšanu.

(3) Šā panta noteikumi neattiecas uz personu apdrošināšanu.

32.pants. Prasības noilgums

(1) Prasības noilgums sākas no apdrošinātā riska iestāšanās brīža.

(2) Prasības tiesības izbeidzas, ja apdrošināšanas līgumā norādītā persona tās neizmanto triju gadu laikā, bet dzīvības un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas gadījumā — 10 gadu laikā.

(3) Ja apdrošināšanas līgumā ir noteikts, ka apdrošināšanas saistības izpildei jāgaida apdrošinājuma ņēmēja vai citas apdrošināšanas līgumā norādītās personas paziņojums, termiņš sākas no dienas, kad apdrošinājuma ņēmējam vai citai apdrošināšanas līgumā norādītajai personai radušās tiesības un iespējas sniegt paziņojumu.

(4) Pēc paziņojuma sniegšanas apdrošinātājam tiek izbeigts prasības noilgums.

(5) Ja apdrošinātājs izpilda noilgušu prasījumu, viņam nav tiesību no apdrošinājuma ņēmēja vai citas apdrošināšanas līgumā norādītās personas prasīt atpakaļ izpildīto.

VI nodaļa. Kopapdrošināšana un vadošais apdrošinātājs

33.pants. Kopapdrošināšana

(1) Kopapdrošināšanā apdrošināšanas polisi paraksta visi apdrošinātāji, kas noslēdz apdrošināšanas līgumu.

(2) Apdrošinātāju tiesības un pienākumi tiek sadalīti atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp apdrošinātājiem. Katra apdrošinātāja saistību apjoms norādāms apdrošināšanas polisē. Ja apdrošināšanas līgumā nav īpašas vienošanās starp apdrošinātājiem, kopapdrošināšana nerada apdrošinātāju kopēju atbildību.

34.pants. Vadošais apdrošinātājs

(1) Vadošais apdrošinātājs norādāms apdrošināšanas polisē. Tā tiesības un pienākumi tiek noteikti līgumā, kas noslēgts starp apdrošinātājiem. Vadošais apdrošinātājs tiek pilnvarots par visu pārējo apdrošinātāju pārstāvi.

(2) Apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais ar apdrošināšanas līgumu saistītos paziņojumus adresē vadošajam apdrošinātājam, ja apdrošināšanas līgumā nav paredzēts citādi.

(3) Vadošais apdrošinātājs informē apdrošinājuma ņēmēju par apdrošinātāju tiesību un pienākumu sadali, par visām izmaiņām šo tiesību un pienākumu sadalē, kā arī par visām izmaiņām apdrošinātāju sastāvā.

VII nodaļa. Apdrošināšana pret zaudējumiem un bojājumiem un civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

35.pants. Kompensācijas princips

Apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā zaudējumus atlīdzina pēc kompensācijas principa. Izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt apdrošinātajam apdrošināšanas gadījumā radītos zaudējumus.

36.pants. Virsapdrošināšana

(1) Ja apdrošinājuma summa apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem saskaņā ar vienu vai vairākiem apdrošināšanas līgumiem attiecībā uz vienu un to pašu apdrošināto risku pārsniedz apdrošinātā objekta vērtību (virsapdrošināšana), pēc jebkuras līgumslēdzējas puses prasības tā samazināma apdrošināšanas līgumu noslēgšanas hronoloģiskā secībā, sākot no pēdējā apdrošināšanas l īguma, līdz šī summa nepārsniedz apdrošinātā objekta vērtību.

(2) Ja nepieciešams, vienu vai vairākus apdrošināšanas līgumus izbeidz.

(3) Apdrošinātāji var vienoties par citu apdrošinājuma summas samazināšanas kārtību, ja tam piekrīt apdrošinājuma ņēmējs.

(4) Ja apdrošināšanas gadījums ir iestājies, pirms notikusi apdrošinājuma summas samazināšana atbilstoši šā panta otrās daļas normām, apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību tādā apmērā, kādā tā būtu jāizmaksā, ja apdrošinājuma summa būtu vienāda ar apdrošinātā objekta vērtību.

(5) Ja apdrošinājuma summa saskaņā ar vienu vai vairākiem apdrošināšanas līgumiem, kuri noslēgti ar vienu vai vairākiem apdrošinātājiem, pārsniedz apdrošinātā objekta vērtību, tie apdrošināšanas līgumi, kuri noslēgti ar apdrošinājuma ņēmēja ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ, nav spēkā no to noslēgšanas brīža. Šajos gadījumos iemaksāto apdrošināšanas prēmiju neatmaksā.

37.pants. Apdrošināšanas atlīdzības izmaksu sadalījums, ja ir vairāki apdrošināšanas līgumi

(1) Ja viens un tas pats apdrošinātais objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem vienā un tajā pašā apdrošināšanas veidā ir apdrošināts pie vairākiem apdrošinātājiem, katrs apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību proporcionāli katrā apdr o šināšanas līgumā noteiktajai apdrošinājuma summai.

(2) Ja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā viena un tā pati persona ir apdrošinājusi savu atbildību pie vairākiem apdrošinātājiem, katrs apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību proporcionāli apdrošināšanas līgumos noteiktajam atbildības limitam.

(3) Neviens no apdrošinātājiem nevar izmantot citu apdrošināšanas līgumu esamību kā pamatojumu apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pilnīgai vai daļējai noraidīšanai, izņemot krāpšanas gadījumus.

(4) Apdroš inātāji var vienoties par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas citādu kārtību, ja tam piekrīt apdrošinātais.

38.pants. Apdrošināšanas atlīdzības izmaksa, ja ir obligātā apdrošināšana

Ja apdrošināšanas objekts apdrošināts vienlaikus obligātajā un brīvprātīgajā apdrošināšanā, brīvprātīgās apdrošināšanas atlīdzību izmaksā neatkarīgi no obligātās apdrošināšanas atlīdzības izmaksas nosacījumiem, ievērojot šā likuma 35.panta normas.

39.pants. Kaitējums personas dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim

Ja, i estājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātā persona ir gājusi bojā vai tās veselībai vai fiziskajam stāvoklim nodarīts kaitējums, apdrošināšanas atlīdzību izmaksā saskaņā ar visiem noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem, kuri paredz izmaksu par šādu ga d ījumu, neievērojot šā likuma 35., 36., 37. un 38.panta normas, izņemot gadījumus, kad apdrošināšanas līgumā ir paredzēts izmantot kompensācijas principu.

40.pants. Regresa prasība

(1) Apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums personas dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim. Šis izņēmums nav spēkā, ja apdrošināšanas līgumā ir par e dzēts piemērot kompensācijas principu.

(2) Ja apdrošinātāja izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība sedz tikai daļu no nodarītajiem zaudējumiem, apdrošinātājs savas tiesības uz regresa prasību var izmantot vienīgi pēc tam, kad apdrošinātā persona ir cēlusi prasību tiesā pret atbildīgo personu par nodarītajiem zaudējumiem, kuri nav nosegti ar apdrošināšanas atlīdzību.

(3) Apdrošinātājs un apdrošinātā persona var rakstveidā vienoties par prasības celšanu tiesā vienlaikus, kā arī apdrošinātā persona var rakstveidā atteikties no prasības celšanas tiesā, un tādā gadījumā apdrošinātājs var izmantot savas tiesības uz regresa prasību, neievērojot šā panta otrās daļas normas.

(4) Saskaņā ar tiesas nolēmumu par zaudējumu atlīdzināšanu piedziņa no atbildīgās personas vispirms tiek izdarīta par labu cietušajam un tikai pēc tam, kad pilnībā ir atlīdzināti zaudējumi cietušajam, piedziņa tiek izdarīta par labu apdrošinātājam.

(5) Ja cietušais viena gada laikā nav cēlis tiesā prasību pret personu, kas ir atbildīga par nodarītajiem zaudējumiem, apdrošinātājs var izmantot savas tiesības uz regresa prasību, neievērojot šā panta otrās daļas normas.

(6) Ja apdrošinātā ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ nav iespējama regresa prasība par labu apdrošinātājam, apdrošinātājs var prasīt no apdrošinātā izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības atmaksāšanu tādā apmērā, par kādu nav iespējama regresa prasība.

(7) Apdrošinātājs nevar griezties ar regresa prasību pret apdrošinātā bērniem, vecākiem vai laulāto; izņēmums ir tādi apdrošināšanas gadījumi, kas izraisīti ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ.

41.pants. Apdrošināšanas objekta vērtība

(1) Apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem apdrošinājuma summa nedrīkst pārsniegt apdrošinātā objekta vērtību.

(2) Līgumslēdzējas puses apdrošināšanas līgumā var vienoties par apdrošināšanas objekta novērtēšanas metodi.

(3) Līgumslēdzējas puses apdrošināšanas līgumā var vienoties par apdrošināšanu objekta atjaunošanas vērtībā.

42.pants. Apdrošināšanas objekta saskaņotā vērtība

(1) Ja apdrošin a īpašu neatvietojamu apdrošināšanas objektu, līgumslēdzējas puses var īpaši vienoties par šā objekta saskaņoto vērtību.

(2) Ja apdrošināšanas objekts, kas ir apdrošināts, līgumslēdzējām pusēm vienojoties par tā saskaņoto vērtību, zaudē lielu daļu vērtības, līgumslēdzējām pusēm ir tiesības pēc vienošanās samazināt objekta sākotnējo vērtību vai izbeigt apdrošināšanas līgumu.

43.pants. Zemapdrošināšana

Ja apdrošinājuma summa apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem saskaņā ar vienu vai vairākiem apdrošināšanas līgumiem attiecībā uz vienu un to pašu apdrošināto risku ir mazāka par apdrošinātā objekta vērtību (zemapdrošināšana), apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību tādā proporcijā, kāda ir starp apdrošinājuma summu un šo vērtību, ja apdrošināš a nas līgumā nav paredzēts citādi.

44.pants. Īpašnieka maiņa

(1) Ja apdrošinātajam nekustamajam īpašumam mainās īpašnieks, apdrošināšanas līgums ir spēkā par labu jaunajam īpašniekam vienu mēnesi pēc tam, kad ir noformēti visi īpašuma tiesību maiņas dokume nti.

(2) Iepriekšminētais nosacījums nav spēkā gadījumos, kad apdrošināšanas līguma termiņš izbeidzas ātrāk, nekā tiek noformēti īpašuma tiesību maiņai nepieciešamie dokumenti, vai jaunais īpašnieks ir noslēdzis citu apdrošināšanas līgumu pirms minētā termiņa izbeigšanās.

(3) Ja apdrošinātajam kustamajam īpašumam mainās īpašnieks un nav spēkā cita vienošanās ar apdrošinātāju, apdrošināšanas līgums izbeidzas brīdī, kad kustamais īpašums tiek nodots tā jaunajam īpašniekam.

45.pants. Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas radušies zaudējumi

Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā var paredzēt, ka tiek segti zaudējumi, kurus izraisījis ar zaudējumiem cēloniski saistīts notikums, kas iestājies pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas, ja neviena no pusēm par tā iestāšanos nav zinājusi apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī.

46.pants. Zaudējumu segšana pēc apdrošināšanas līguma termiņa izbeigšanās

Apdrošinātājs civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā sedz zaudējumus, kas radušies noslēgtā apdrošināšanas līguma darbības laikā, ja apdrošinātā persona par zaudējumus izraisījušo notikumu ir iesniegusi zaudējumu piedziņas prasību triju gadu laikā pēc apdrošināšanas līguma termiņa izbeigšanās.

47.pants. Pārstāvība civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā

(1) Apdrošinātājam ir tiesības darboties apdrošinātā labā un pārstāvēt apdrošinātā intereses apdrošināšanas līgumā noteiktā atbildības limita ietvaros no brīža, kad pret apdrošināto var tikt celta zaudējumu piedziņas prasība.

(2) Pārstāvības pienākumu uzņemšanās nenozīmē, ka apdrošinātājs automātiski atzīst apdrošinātā atbildību, un nerada apdrošinātājam vai apdrošinātajam saistības atlīdzināt trešajai personai radītos zaudējumus.

(3) Apdrošinātājs nevar uzņemties pārstāvības pienākumus gadījumos, kad šāda pienākumu pildīšana tieši vai netieši var negatīvi ietekmēt apdrošinātā interešu objektīvu pārstāvēšanu.

48.pants. Vienošanās ar trešo personu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā

(1) Ja apdrošinātais ir jebkādā veidā atlīdzinājis vai devis atlīdzības solījumu trešajai personai bez apdrošinātāja rakstveida piekrišanas, apdrošinātā darbības rezultātā radītie vai iespējamie izdevumi nav saistoši apdrošinātājam.

(2) Ja apdrošinātā persona riska iestāšanās gadījumā ir veikusi pasākumus zaudējumu samazināšanai vai sniegusi neatliekamo palīdzību cietušajai personai, tas nedod apdrošinātājam tiesības atteikties no saistībām, kas tam noteiktas apdrošināšanas līgumā.

49.pants. Apdrošināšanas atlīdzības un citu izdevumu maksājumi civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā

(1) Apdrošinātājs saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem izmaksā apdrošināšanas atlīdzību tikai trešajai personai, un šī atlīdzība nevar pārsniegt apdrošināšanas līgumā noteikto atbildības limitu.

(2) Apdrošināšanas līgumā var paredzēt, ka tiek segti arī ar tiesvedību, ekspertīzi vai citām ar prasības nokārtošanu pamatotām darbībām saistītie izdevumi.

(3) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā apdrošināšanas atlīdzība nesedz naudas sodu un citus līdzīgus maksājumus.

(4) Ja apdrošinātā ļauns nolūks vai rupja neuzmanība ir bijusi par iemeslu tam, lai tas nepiedalītos ar likumu noteiktajās izmeklēšanas darbībās vai tiesas procesā, apdrošinātais atlīdzina apdrošinātājam šīs darbības vai bezdarbības izraisītos zaudējumus.

50.pants. Trešās personas tiesības celt prasību

Trešajai personai ir tiesības celt prasību tieši pret apdrošinātāju, un apdrošinātājam ir tiesības apstrīdēt celtās prasības pamatotību.

VIII nodaļa. Personu apdrošināšana

51.pants. Personu apdrošināšanas veidi

(1) Perso nu apdrošināšanas veidi ir dzīvības apdrošināšana, nelaimes gadījumu apdrošināšana un veselības apdrošināšana.

(2) Līgumslēdzējas puses apdrošināšanas līgumā var paredzēt, ka, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs izmaksā apdrošinājuma summu vai citu apdrošināšanas līgumā paredzēto summu, kuras apmērs ir noteikts, slēdzot apdrošināšanas līgumu. Šādos gadījumos netiek piemērots kompensācijas princips.

(3) Personu apdrošināšanā, izņemot dzīvības apdrošināšanu, līgumslēdzējas puses apdrošināšanas līgumā var vienoties par kompensācijas principa piemērošanu apdrošināšanas atlīdzības izmaksā. Šādā gadījumā jāievēro šā likuma 35., 36., 37., 38., 39., 40. un 43.panta normas.

52.pants. Apdrošināšanas atlīdzība un maksājumu dažādība

Ja līgumslēdzējas puses apdrošināšanas līgumā nav vienojušās citādi, maksājumi, ko apdrošinātais vai labuma guvējs saņēmis no citiem avotiem, nesamazina apdrošinātāja saistības.

53.pants. Labuma guvējs

(1) Apdrošinātajam ir tiesības dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumos norādīt vienu vai vairākas personas — labuma guvējus, kas saņems apdrošināšanas atlīdzību apdrošinātā nāves gadījumā, kā arī aizstāt šīs personas ar citām personām apdrošināšanas līguma darbības laikā, rakstveidā paziņojot par to apdrošinātāj am.

(2) Ja apdrošinātais, noslēdzot apdrošināšanas līgumu vai šā apdrošināšanas līguma darbības laikā, nav norādījis labuma guvēju, tam ir jābūt nosakāmam prasības celšanas brīdī.

(3) Ja apdrošinātais nav norādījis labuma guvēju vai prasības celšanas brīdī to nav iespējams noteikt, apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta apdrošinātā mantiniekiem Civillikumā noteiktajā kārtībā.

(4) Labuma guvējam ir tiesības atteikties par tādu būt.

54.pants. Labuma guvēja tiesības iepazīties ar apdrošināšanas līgumu

Labu ma guvējam ir tiesības pieprasīt no apdrošinājuma ņēmēja, apdrošinātā vai apdrošinātāja informāciju par apdrošināšanas līgumu un iepazīties ar to.

Pārejas noteikumi

1. Apdrošināšanas polises, kuru paraugus ir apstiprinājusi Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, saskaņojamas ar šā likuma prasībām viena gada laikā no likuma spēkā stāšanās dienas.

2. Apdrošināšanas polises, kuru paraugi ir apstiprināti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izmantojamas līdz šā likuma pārejas noteikumu 1.punktā minētajam termiņam.

Likums stājas spēkā 1998.gada 1.septembrī.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 10.jūnijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 30.jūnijā