Koru skanējumu vērtē starptautiska žūrija

Koru līdzjutēju vidū arī Valsts prezidents un Lielās balvas iedibinātājs Guntis Ulmanis un prezidenta padomnieks Raimonds Pauls Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Turpinājums no 1.lpp.

Jau pirms dziedātāju, dejotāju un muzikantu tūkstošiem, kas Rīgā sabraukuši un salidojuši no visiem Latvijas novadiem un visas plašās pasaules, — pilsētā goda vietu ieņēma XXII Vispārējo latviešu dziesmu un XII Deju svētku emblēma — Saules ritenis. Tas ir latvju rakstu slīpā krusta motīvs, kas raisa asociācijas ar Saules ritējumu un gaismu. Pēc svētku galvenā mākslinieka Ivara Mailīša ieceres, gaismai jākļūst par visu šo svētku vizuālo dominanti, sasaucoties ar gaismu vēsturiskajā Līgo karogā, ar ugunskuru, ko iekuram Saulgriežu naktī, liekot tumsai atkāpties un gaismai ar gaismu satikties. Ar gaismu kā pretspēku, ko tauta krājusi svešu varu ēnā. Ar gaismu, ko izstaro tauta, vienojoties kopkorī, kopizjūtā. Ar gaismu, kas mūsu Dziesmotajā revolūcijā kļuva par tautas gara spēka apliecinājumu pasaulē. Reizē šie gaismas riteņi ir pārvērtības un attīstības zīme, kas senos laikus vieno ar mūsu laiku un nākamību. Saules ritenis kā laika rituma, kustības un gaismas zīme.

Šajos Dziesmu svētkos, kas šajā gadsimtā un gadu tūkstotī ir pēdējie, reizē svinam savu pirmo dziesmu svētku 125.gadskārtu un dziedam slavu Latvijas proklamēšanas 80.gadadienai un jau tuvajai Rīgas 800 gadu jubilejai. Tie visi ir nozīmīgi latviešu tautas likteņgaitas krustpunkti, par kuriem ticis domāts, veidojot svētku programmu.

Sestdien, 27.jūnijā, svētkus ielīgoja Dikļos, kur jau 1864.gadā sāka veidoties viens no kopu dziesmas avotiem, kas lauza ceļu uz Pirmajiem vispārējiem dziedāšanas svētkiem. Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags vadīja dievkalpojumu Dikļu baznīcā un deva svētību atjaunotajām ērģelēm. Krietnā Valmieras ērģeļbūves meistara Jāņa Dūrēja instruments atkal atguvis savu daudzkrāsaino skanējumu, pateicoties kādreizējās diklēnietes Milijas Lūsiņas–Hoves ziedojumam.

Svētkiem savas durvis plaši atvēris Rīgas Latviešu biedrības nams. Te paredzēts gan rakstnieku cēliens un Vasaras sanāka par mūzikas kultūru Latvijā, gan pašmāju un viesu koru un deju kopu sadziedāšanās un sadancošanās. Jau piektdien, 26.jūnijā, Baltajā zālē tika atklātas vairākas izstādes, ko vieno dziesmas un Dziesmu svētku tematika. Atkal skatāma Latvjijas valsts arhīva veidotā plašā ekspozīcija par pasaules brīvo latviešu Pirmajām dziesmu dienām Visbijā 1979.gada jūnijā, kas Otro Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētku laikā pagājušajā vasarā bija izstādīta Gotlandē un pēc tam — arī Kongresu namā Rīgā.

... Skan kordiriģentes un dziedātājas Lilijas Zobenas suģestējoši aicinošā balss, ļaujot iejusties to tālo dienu gaisotnē, kad pasaules vējos klaidētie latvieši bija pulcējušies Gotlandē, lai ar dziesmu "taisītu tiltu pār plašo jūru". Šo ierakstu Valsts arhīvam savulaik uzdāvinājis dzejnieks Andrejs Irbe.

Kā stāsta izstādes ieceres autors un izveidotājs Valsts arhīva nodaļas vadītājs Māris Brancis, trimdas latviešu atsaucība bijusi ļoti liela. Kaut arī ekspozīcija ir plaša un bagāta, te esot izstādīta tikai kāda desmitā daļa no savāktajiem materiāliem. Fotogrāfijas, dokumentu kopijas, svētku pasākumu programmiņas un citi materiāli, kas izkārtoti uz divdesmit planšetēm, ļauj izsekot svētkiem Gotlandē, sākot ar idejas dzimšanu un beidzot ar to raisīto rezonansi, un salīdzināt to gaisotni ar norisēm tā laika padomju Latvijā, kur pat uz Skolēnu dziesmu svētkiem tiek mobilizēti speciālie dienesti, lai nepieļautu kaitīga noskaņojuma izpausmes.

Pirmais dokuments datēts ar 1977. gada 24.augustu. Tā ir pazīstamā komponista un diriģenta Alberta Jēruma (1919—1978) vēstule nākamajam svētku rīcības komitejas priekšsēdim Jānim Muchkam, kurā rakstīts: "Nākamie Dziesmu svētki varētu notikt Visbijā. Nesmejies, jo to izdarīt var: jāuzceļ skatuve uz jūras, skatītāji varētu sēdēt malā."

Kā saka Māris Brancis, no šīs idejas gan nekas nav iznācis: kaut gan vākuši līdzekļus un arī Zviedrijas valdība bijusi pretimnākoša, naudas pietrūcis. Svētki notikuši Botāniskā dārza teritorijā. Nedēļas laikā latviešu mākslinieku izstādēs, vairāku koru koncertos, teātra izrādēs un citos pasākumos sanākuši kopā vairāk nekā 30 reizes.

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore