nevar un negrib būt nenoteiktības ķīlnieki

Ukrainas prezidents Leonids Kuema 1998. gada 18. jūnijā — savai tautai

Godātie tautieši!

Vakar notika Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēde, kurā tika apspriests valsts ekonomiskais stāvoklis. Tas joprojām ir sarežģīts un saspringts.

Šajā gadā mēs pirmoreiz apturējām ilgstošo rūpniecības lejupslīdi. Taču tas vēl nav palielinājis budžeta ieņēmumus un uzlabojis ekonomikas stāvokli kopumā.

Tajā pašā laikā mums ir nesamērīgi liela budžeta izdevumu daļa, kuras veidošanas principi ir maz mainījušies kopš vecās administratīvās ekonomikas laikiem.

Tas viss jau sen prasa budžeta reformas īstenošanu. Taču mēģinājumus to uzsākt nav atbalstījusi daļa Augstākās Radas iepriekšējā sasaukuma deputātu.

Lai saglabātu stabilitāti, nākas izmantot ievērojamus iekšējos un ārējos aizņēmumus.

Valsts parāda apjoms tuvojas kritiskam. Turklāt jūtama pasaules finansu krīzes ietekme.

Ekonomikas atveseļošanā galvenā loma ir Ministru kabinetam un citām valsts pārvaldes institūcijām centrā un perifērijā. Esmu prasījis un prasu, lai tās nodrošinātu apstākļus ražošanas palielināšanai, stingri taupītu līdzekļus un pastiprinātu cīņu pret nodokļu nemaksāšanu.

Taču kopumā ir skaidrs, ka, lai izvairītos no krīzes draudiem, ar izpildvaras pūlēm vien ir par maz.

Šobrīd — un es gribu, lai to zinātu visi — akūto ekonomisko problēmu risināšanas centrs ir pārvietojies uz parlamentu, kur vēl kopš gada sākuma atrodas valdības iesniegtie 42 likumdošanas aktu projekti, kuru īstenošana varētu ievērojami uzlabot finansu situāciju.

Turklāt ir ļoti svarīgi izveidot reāla nākamā gada budžeta izstrādes un pieņemšanas pamatu. Budžeta, kas nodrošinātu ekonomisku augšupeju, sociālo jautājumu risināšanu.

Augstākās radas iepriekšējam sastāvam neizdevās pievērsties šiem dokumentiem. Gar tiem nav nekādas daļas arī jaunievēlētajam parlamentam — jau otro mēnesi to ir paralizējusi krīze, kas saistīta ar vadošo institūciju formēšanu.

Veltīgi tiek izšķiests laiks, kura jau tāpat nav. Reāla kļūst perspektīva, ka šī sesija nepieņems likumus, kas ļoti vajadzīgi ekonomikas atveseļošanai.

Īpašas bažas manī rada tas, ka jaunā finansu krīze iedragās grivnas stabilitāti. Tas savukārt izraisīs cenu kāpumu un jaunu ražošanas lejupslīdi.

Es nedrīkstu, man nav tiesību pieļaut šādu notikumu attīstību. Tādēļ es netaisos gaidīt, kamēr Augstākajā radā norims vadošo posteņu dalīšanas kaislības.

17.jūnija sēdē, detalizēti izskatījusi finansu stabilizēšanas jautājumus, valdība lūdza apspriest tos Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sēdē.

Ievērojot ekonomiskās un sociālās situācijas sarežģītību un nozīmību, kā arī vadoties no Konstitūcijas, padome ieteica Ukrainas prezidentam noregulēt virkni valstij vitāli svarīgo ekonomiskās dzīves jautājumu ar rīkojumu palīdzību. Tas attiecas uz neatliekamu pasākumu kompleksu, lai samazinātu nodokļu spiedienu, stimulētu ražošanu.

Tostarp ir paredzēta pievienotās vērtības nodokļa likmes un darba samaksas fonda nodokļu slodzes samazināšana, zemnieku sengaidītā vienotā lauksaimniecības nodokļa ieviešana, vienkāršota kārtība, kādā ar nodokļiem apliek mazos uzņēmējus. Starp citu, tieši to savās priekšvēlēšanu programmās solīja visi tagadējie deputāti.

Tas attiecas arī uz neizmaksāto darba algu un citiem parādiem. Valdība ir izstrādājusi likumprojektus, kas ļauj to dzēšanai papildus mobilizēt vairāk nekā miljardu grivnu. Taču regulēšanas trūkums likumdošanas līmenī neļauj iesaistīt visus iespējamos finansu resursus.

Tauta, valsts nevar arī turpmāk būt ķīlnieki nenoteiktībai, kāda izveidojusies Augstākajā radā.

Tādēļ es uzņemos atbildību un, balstoties uz Nacionālās drošības un aizsardzības padomes rekomendācijām, nolemju izdot vajadzīgos rīkojumus. Vienlaikus Augstākajā radā tiks iesniegti atbilstošie likumprojekti, kas tai jāizskata mēneša laikā.

Tādējādi mēs, pirmkārt, netērēsim laiku parlamenta politisko ķīviņu dēļ, otrkārt, iegūsim iespēju pārbaudīt piedāvātās normas praksē un vajadzības gadījumā ieviest grozījumus, papildinājumus vai precizējumus tieši likumos.

Godātie tautieši!

Saprotu, ka ne visi šie soļi būs populāri. Taču ceru, ka jūs atbalstīsit prezidenta rīcību un ka tā radīs sapratni parlamentā.

Cita ceļa vienkārši nav.

Tajā pašā laikā jau kuro reizi aicinu tautas deputātus beidzot aptvert: no diviem likumdevējas un izpildvaras attiecību variantiem — konfrontācijas turpināšana vai sadarbība — pieņemams ir tikai otrais.

"Latvijas Vēstneša" (Juris Afremovičs) tulkojums