izglītības, zinātnes un kultūras apritē

Rīgā vizītē ieradies

UNESCO ģenerāldirektors Federiko Majors

— sarunā ar Valsts prezidentu

Vakar, 29.jūnijā, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un UNESCO ģenerāldirektors Federiko Majors (attēlā pa labi) parakstīja Latvijas Republikas un Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) sadarbības memorandu, kas paredz plašu sadarbību izglītības, zinātnes, kultūras, sakaru, informātikas un informācijas jomā.

Kā sarunā ar F.Majoru uzsvēra G.Ulmanis, parakstītais dokuments ir svarīgs Latvijai, jo tas paredz palīdzēt attīstīt tās nozares Latvijā, kas ir būtiskas valsts un tās iedzīvotāju nākotnei. Latvijā ir svarīgi izglītības jautājumi, nepieciešams apzināties, ka šodiena prasa nemitīgi papildināt savas zināšanas un būtiski apzināties savas tautas vēsturi un līdz ar to savu attīstības ceļu. Valsts prezidents atzina, ka jāveicina valsts ekonomiskā attīstība un infrastuktūras sakārtošana, kas ir priekšnoteikums aktīvam tūrismam. Latvijā ir iespējas attīstīt gan kultūras, gan dabas tūrismu, jo ir daudz kulturvēsturisku objektu un daudzviet Latvijā sastopama neskarta daba, kas šodien ir liela vērtība Eiropā.

F.Majors runāja par tūrisma tradīcijām Spānijā, kur viņš ir dzimis, uzsverot, ka ir būtiski parādīt un saglabāt ne tikai kultūrvēsturiskās un dabas, bet arī valodas un ētikas vērtības. Viņš atzina, ka UNESCO nedala valstis pēc lieluma, bet gan pēc to kultūras, dabas un intelektuālo bagātību apjoma.

Vakar Doma laukumā G.Ulmanis un F.Majors atklāja piemiņas plāksni, kas apliecina, ka Rīga kļuvusi par pasaules kultūras mantojuma daļu. Neapolē UNESCO pasaules mantojuma komitejas 21.sesijā pagājušā gada decembrī Rīga tika iekļauta pasaules mantojuma sarakstā.

Valsts prezidenta preses dienests

— tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju

Vakar, 29.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar UNESCO ģenerāldirektoru Federiko Majoru, kurš ieradies Latvijā divu dienu vizītē. Sarunā piedalījās Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Dzintars Ābiķis un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Aristids Lambergs.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvija augstu vērtē UNESCO īpašo lomu miera kultūras popularizēšanā un savstarpējās sapratnes stiprināšanā starp nācijām visas starptautiskās sabiedrības interesēs. "Latvija pieliks visus spēkus, lai nostiprinātu efektīvu konvencijas "Par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību" īstenošanu, un ar UNESCO tehnisku palīdzību ir gatava sagatavot arī citu objektu iekļaušanu Pasaules kultūras mantojuma sarakstā," sacīja A.Čepānis. Viņš atgādināja, ka UNESCO Latvijas Nacionālā komisija 1993.gada novembrī rīkoja starptautisku konferenci "Rīgas centrs — pilsētbūvniecisks piemineklis". Tajā pirmoreiz izskanēja doma par Rīgas vēsturiskā centra iekļaušanu Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Pēc tam tika veikti visi nepieciešamie sagatavošanās darbi, un Rīga tika iekļauta Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. A.Čepānis apliecināja, ka Latvija ir gatava sadarboties ar UNESCO jauniešu iesaistē pasaules kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā, lai skolēnos radītu priekšstatu par vides un pasaules mantojuma problēmām.

"Ar izglītības un kultūras starpniecību cilvēku apziņā var veidot miera izpratni," sacīja UNESCO ģenerāldirektors, uzsverot UNESCO mērķi — skaidrot dažādu valstu parlamentiem izglītības nepārvērtējamo nozīmi. Tieši tādēļ UNESCO dibina saiknes ar valstu parlamentiem. UNSECO sadarbojas ar parlamentiem, iepazīstinot tos ar organizācijas sagatavotajiem ziņojumiem, tiek attīstīta arī sadarbība informātikā.

Saeimas priekšsēdētājs atzina, ka Latvija būtu pateicīga par UNESCO atbalstu tehniskās un profesionālās izglītības attīstības reformai. Turpinot sarunu par izglītību, UNESCO ģenerāldirektors mudināja Latvijas parlamentāriešus palīdzēt valdībai īstenot izglītības politiku, īpašu uzmanību veltot kvalitātes rādītājiem. "Ja mēs spēsim pamatos mainīt pieeju augstākās izglītības sistēmai, tā būs ķīla daudz gaišākai nākotnei," uzskata UNESCO ģenerāldirektors F.Majors.

Saeimas preses dienests

— atklājot piemiņas zīmi Doma laukumā

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar Vecrīgā Doma laukumā, klātesot Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, UNESCO ģenerāldirektoram Federiko Majoram, Rīgas Domes priekšsēdētājam Andrim Bērziņam, tika atklāta piemiņas plāksne

— atklājot Starptautisko zinātnisko institūtu

Ministru prezidents Guntars Krasts:

Runa starptautiskā Biomedicīnas un biotehnoloģijas centra atklāšanā 1998.gada 29.jūnijā

Augsti godātais ģenerāldirektora kungs!

Dāmas un kungi!

Ekonomikas izaugsme Latvijā ir jūtama ne tikai makroekomiskajos rādītājos. Arvien biežāk Latvijā tiek atklāti jauni ražošanas un infrastrukūras objekti.

Ir svarīgi, lai Latvijas ekonomikas izaugsme būtu vērsta ne tikai uz esošo jaudu un tradicionālo nozaru ražošanas paplašināšanu, bet skartu arī perspektīvās, nākotnes, "high–tech" jomas. Tikai tā mēs varam nodrošināt sabalansētu, ilgtspējīgu izaugsmi, XXI gadsimtā ieejot.

Biomedicīnas centrs, kas Latvijā izveidots ar UNESCO palīdzību, ir solis šajā virzienā.

Zinātņu akadēmijas prezidents

akadēmiķis, profesors Jānis Stradiņš:

Uzruna starptautiskā Biomedicīnas un biotehnoloģijas centra atklāšanā 1998.gada 29.jūnijā

Godājamie UNESCO ģenerāldirektora kungs, premjerministra kungs, ekselences! Cienījamās dāmas un kungi!

Priecājos, ka tik augsta līmeņa UNESCO viesis pirmoreiz vēsturē neatkarīgajā Latvijā izrāda cieņu ne tikai kultūras un izglītības jomai, bet atbalsta arī zinātni.

Zinātnei Latvijā ir dziļas tradīcijas. Jau pašos pirmsākumos kopš XVIII gadsimta tā veidojusies kā internacionāla zinātne; gan pagājušā gadsimta beigās, kad Rīgā strādāja tādi pasaulslaveni zinātnieki kā ķīmiķi Vilhelms Ostvalds un Pauls Valdens, astronautikas pamatlicējs Frīdrihs Canders.

Kā arī pirmajā Latvijas Republikā, kad zinātni te pārstāvēja, piemēram, valodnieks Jānis Endzelīns vai ķīmiķis Mārtiņš Straumanis, gan arī padomju okupācijas gados. Toreiz gan bijām anonīma PSRS zinātnes sastāvdaļa, taču zinātne reizē arī bija garīgs patvērums jauniem Latvijas cilvēkiem, kas tiecās pēc izcilākas augšupejas nekā tās, kura būtu saistīta ar kompartijas vai komjaunatnes karjeru.

Zinātne bija mūsu garīgais patvērums, un ar gandarījumu varu teikt, ka Latvijas zinātnieki jau toreiz bija guvuši labu reputāciju ne tikai Austrumos — Krievijā, bet arī starptautiskajā zinātnes pasaulē. Lai pieminam kaut akadēmiķi Solomonu Hilleru un Organiskās sintēzes institūtu ar oriģināliem medicīnas preparātiem.

Pāreja no impērijas uz mazu valsti vienmēr iezīmē lūzumu, prioritāšu maiņu, bieži vien trūcības ienākšanu ikdienā, tomēr mūsu Latvijas nepilnu septiņu gadu neatkarības posma liels panākums ir tas, ka mēs neesam pazaudējuši fundamentālo zinātni, esam centušies iespēju robežās to saglabāt.

Mūsu mērķis ir noturēt fundamentālās zinātnes jomas līmenī tik ilgi, kamēr mēs neiekļausimies internacionālajās Eiropas Savienības programmās, jo ir skaidrs, ka ar muļķiem un intelektuāli mazattīstītiem partneriem ir pavisam cits sarunas tonis nekā ar gudriem un domājošiem partneriem.

Lūk, kādēļ mēs šodien ar gandarījumu vērojam starptautiskās zinātnieku sabiedrības draudzīgi pastiepto roku. Gribētos cerēt, ka šī roka nākotnē pastiepsies ne tikai biomedicīnā un biotehnoloģijā, bet arī informātikā, fizikā un ķīmijā, jūras, upju un mežu saglabāšanas zinātnēs un vēl jo vairāk humanitārajās un sociālajās zinātnēs, sekmēs mūsu nacionālās identitātes saglabāšanu un jaunas, internacionālas eiropeiskas identitātes veidošanu, par ko sapņoja mūsu lielais dzejnieks Rainis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā man ir liels prieks pateikties Latvijas augstajam viesim, Latvijas Valsts prezidentam, mūsu valdībai un tās premjeram par parādīto godu, morālo atbalstu un ticību šodien atklājamajam pirmajam UNESCO starptautiskajam ekselences centram Baltijas valstīs un novēlēt šim centram attīstīties un iegūt augstu starptautisko reputāciju. Lai tas būtu pirmais, bet ne pēdējais Latvijā! Paldies par uzmanību!

Ir jāatzīst, ka Latvijas ekonomikas pārejas perioda laikā aktuālās ikdienas vajadzības bieži vien aizsteidzas priekšā tiem ieguldījumiem, kas vērsti uz nākotni, kādas ir izglītības un zinātnes nozares.

Arī zinātnei un izglītībai Latvijā vajadzēja izcīnīt savu vietu jaunajos apstākļos pat tajās jomās, kur attīstītās tirgus ekonomikas valstīs tās varētu saņemt valsts palīdzību.

Pašreizējā posmā Latvijai ir īpaši svarīga starptautisko organizāciju, it īpaši UNESCO, palīdzība šajā jomā.

Arī Latvijā, pakāpeniski uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un nodokļu ienākumiem, stabilizējot budžetu, pavērsies lielākas iespējas zinātnes un izglītības finansēšanai.

Tomēr ir jāatzīmē, ka nenotiks veco un sevi neattaisnojušo struktūru un institūciju uzturēšana, bet gan līdzekļu novirzīšana jauniem un perspektīviem projektiem.

Zinātniekiem jākļūst aktīvākiem jaunu pieeju un jaunu formu meklēšanā. Tirgus saimniecības loģika nosaka, ka labas un derīgas iniciatīvas agrāk vai vēlāk tiks iedzīvinātas ar nepieciešamajiem finansu resursiem, atbrīvojot valsts līdzekļus atsevišķu fundamentālo pētījumu finansēšanai.

Viena no šādām iniciativām un perspektīvajām nozarēm ir biomedicīna, kas Latvijā neveidojas tukšā vietā. Jaunizveidotais centrs palīdzēs šo Latvijas zinātnisko potenciālu transformēt pasaules zinātnes apritē.

Biomedicīnas metodes paredz iejūtīgu iejaukšanos cilvēka organismā notiekošajos procesos, neizjaucot izveidojušos līdzsvaru un uzlabojot tā pašorganizācijas spējas.

Biomedicīnas centrs, es ceru, dos ieguldījumu medicīnas zinātnes un prakses attīstībā ne tikai Latvijā vien.

Latvijas valdības nesen akceptētais sadarbības memorands ar UNESCO rada stabilu pamatu mūsu tālāko sakaru attīstībai. Šī sadarbība ļauj mums piedalīties pasaules izglītības, zinātnes un kultūras procesos, XXI gadsimtā ieejot.