NOZARU DOKUMENTI

Latvijas lauksaimniecības attīstības projekts

Aizdevums 3695-LV. Ieviešanas nobeiguma ziņojums

1998.gada 6.maijā

Tulkojumi

no angļu valodas

Pasaules Bankas

(Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas)

Eiropas un Centrālās Āzijas reģiona

Lauku attīstības un vides departamentam

Saturā

Priekšvārdā

Novērtējuma kopsavilkumā

 

1. nodaļa.

Projekta ieviešanas novērtējums

Pamatojums

A. Ziņojuma/novērtējuma mērķis

B. Mērķa sasniegšana

C. Projekta ieviešana

D. Galvenie projektu ietekmējošie faktori

E. Projekta ilgtspējība

F. Projekta izpilde no PB puses

G. Projekta izpilde no Latvijas puses

H. Rezultātu novērtējums

I. Turpmākā darbība

J. Galvenie secinājumi

2. nodaļa.

Statistikas tabulas

1.tabula

Novērtējuma kopsavilkums

2.tabula

Bankas aizdevumi/kredīti

3.tabula

Projekta laika grafiks

4.tabula

Aizdevuma/kredīta naudas izmaksas: kumulatīvi vērtētās un faktiskās

5.tabula

Projekta ieviešanas galvenie rādītāji

6.tabula

Projekta darbības galvenie rādītāji

7.tabula

Projektā iekļautās mācības

8.A tabula

Projekta izmaksas

8.B tabula

Projekta finansējums

9.tabula

Ekonomiskās izmaksas un ieguvums

10.tabula

Atbilstība Aizdevuma līgumam

11.tabula

Atbilstība darbības rokasgrāmatas nosacījumiem

12.tabula

Bankas resursi: personāla ieguldījumi

Vice-prezidents: Johannes Linn

Valstu direktors: Basil Kavalsky

Sektora vadītāja: Laura Tuck

Projekta vadītāja: Hoonae Kim

Lietotie saīsinājumi un valūtu ekvivalenti

Valūtu ekvivalenti

Valūtas vienība = Lats

1 Lats = 1,72 USD

1 USD = 0,58 Lats

Finansu gads

1.janvāris–31.decembris

Abreviatūras

un akronīmi

AKP Adaptējamā kreditēšanas

programma

FM Finansu ministrija

GIS Ģeogrāfiskās informācijas

sistēma

HZB Hipotēku un zemes banka

IFI Iesaistītās finansu institūcijas

Lauk- Latvijas Lauksaimniecības

kredīts finansu sabiedrība

LAP Lauksaimniecības attīstības

projekts

LIB Latvijas Investīciju banka

LLKD Latvijas Lauksaimniecības

konsultāciju dienests

LPA Latvijas Privatizācijas aģentūra

NVO Nevalstiskās organizācijas

PB Pasaules banka

(Starptautiskā rekonstrukcijas

un attīstības banka)

PB LA Pasaules bankas Lauku

PSV attīstības Projekta

sagatavošanas vienība

PSZ Projekta sagatavošanas

ziņojums

PVV Projekta vadības vienība

TP Tehniskā palīdzība

TM Tieslietu ministrija

SIDA Zviedrijas Starptautiskā

attīstības aģentūra

VPS Valsts palīdzības stratēģija

VZD Valsts zemes dienests

VIG Vietējās iniciatīvas grupas

ZM Zemkopības ministrija

Priekšvārdā

Šis ir Ieviešanas nobeiguma ziņojums (INZ) LAUKSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBAS PROJEKTAM (LAP I) Latvijā, kura realizēšanai 1994.gada 11.janvārī tika apstiprināts un 1994.gada 14.aprīlī stājās spēkā USD 25 miljonu Aizdevums 3695-LV.

Aizdevums tika slēgts 1997.gada 31.decembrī, kā bija paredzēts Novērtējuma dokumentā, bet faktiski tika pabeigts ap 1997.gada 30.septembri. Tas ir pilnībā izmaksāts, un pēdējā naudas izmaksa notika 1997.gada 11.novembrī. Projekta paralēlu kofinansēšanu nodrošināja ES Phare un Zviedrija.

INZ sagatavoja Hūna Kima (Hoonae Kim), PB Eiropas un Centrālās Āzijas reģiona Lauku attīstības un Vides vienības LAP I projekta vadītāja, kopā ar INZ misijas grupu (J.Intrators un M.Nelsons) un to analizēja sektora vadītāja Laura Taka (Laura Tuck). Aizdevuma ņēmējs — Latvijas valdība — deva rakstisku ieguldījumu INZ sagatavošanā, kura kopsavilkums ir iekļauts kā pielikums pie INZ.

INZ sagatavošana sākās PB pēdējās pārraudzības misijas laikā 1997.gada septembrī. INZ pamatojas uz informāciju, ko ieguva INZ misija, kas apmeklēja Latviju 1997.gada novembrī, esošajiem projekta dokumentiem, kā arī no diskusijām ar atbildīgajiem Zemkopības ministrijas (ZM), Finansu ministrijas (FM), Valsts kases, Latvijas Bankas un iesaistīto finansu institūciju (IFI) pārstāvjiem. Esošā informācija tika papildināta 1998.gada aprīlī, nākošā Lauku attīstības projekta Novērtēšanas misijas laikā.

 

Novērtējuma kopsavilkumā

Ievads.

Lauksaimniecības attīstības projekts tika apstiprināts 1994.gada janvārī, laikā, kad Latvijā notika lielas ekonomiskas un politiskas pārmaiņas, bet trūka institucionālu un cilvēku resursu pārejas procesa atbalstam. Pēc bijušās Padomju Savienības sabrukuma sekojošajā neatkarības periodā izveidojās liels skaits privāto zemnieku saimniecību un lauksaimniecības pārstrādāšanas uzņēmumu, taču tiem trūka pieejas kredītiem, lai iegādātos aprīkojumu, ražošanas iekārtas un pārējām investīcijām. Komercbankas galvenokārt nodarbojās ar īstermiņa kredītu izsniegšanu tirdzniecībai, tām nebija ne intereses, ne izpratnes par lauksaimniecības kreditēšanu, neskatoties uz to, ka lauksaimniecība bija otrā lielākā nozare Latvijas tautsaimniecībā, rēķinot pēc tā, ka tā deva gandrīz ceturto daļu no IKP un tajā bija nodarbināti 18% no visa darbaspēka.

Projekta mērķi un uzdevumi

Projekta galvenais mērķis bija palīdzēt jaunizveidotajām privātajām zemnieku saimniecībām, veicināt privatizācijas procesu lauksaimniecībā, lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumos un mežsaimniecības sektorā ar finansiālu un tehnisko palīdzību. Projekta uzdevums bija sasniegt to caur: (a) finansu kredītiem privātajiem zemniekiem gan investīcijām, gan apgrozāmiem līdzekļiem, lai varētu attīstīt dzīvotspējīgu ražošanu savās zemnieku saimniecībās un palielināt produkciju, (b) kredītiem privāto/privatizējamo lauksaimniecības pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumu attīstīšanai, modernizēšanai vai pārstrukturēšanai, un (c) atbalstu institucionālās attīstības tehniskās palīdzības programmai, ieskaitot atbalstu lauku banku sistēmai, zemes reformai, lauksaimniecības konsultācijām, mārketingam un realizācijai un projekta vadībai.

Ieviešanas pieredze un rezultāti

Vispārēji Lauksaimniecības attīstības projekts ir sasniedzis savus attīstības mērķus: atdzīvināt un komercializēt Latvijas lauksaimniecības sektoru ar kredītu palīdzību, paralēli tam nostiprinot lauku kredītiestāžu sistēmu, atjaunojot īpašumtiesības uz zemi un izveidojot hipotēku sistēmu. Tika izveidota biznesa atbalsta sistēma, tāda kā lauksaimniecības konsultācijas, kas sniedza atbalstu tehniskā ieguldījuma, mārketinga un realizācijas jautājumos, palīdzēja radīt labus biznesa plānus, kuri tika finansēti no projekta kredītlīnijas. Projekta savlaicīgā ieviešana un pabeigšana bija viens no projekta galvenajiem sasniegumiem, ņemot vērā, ka šis projekts bija pirmais Pasaules bankas finansētais investīciju projekts Latvijā, izmantojot jaunu finansu institūciju, kas tika izveidota šim projektam.

Projekta ieviešana un tā attīstības mērķu sasniegšana ir konsekventi tikusi vērtēta kā ļoti sekmīga. Latvijas Lauksaimniecības finansu sabiedrība (Laukkredīts), nebanku finansu institūcija, tika izveidota, lai apkalpotu daudzās mazās zemnieku saimniecības,kas bija teritoriāli izkliedētas. Tā kā Latvija ir neliela valsts un nolūkā samazināt fiksētās izmaksas, Laukkredīta veidošanas pieeja balstījās uz mobilajiem kredīta aģentiem, lai varētu apkalpot visus Latvijas nostūrus. Šāda veida koncepcija ļāva mobilajiem kredīta aģentiem bieži un regulāri apmeklēt klientus, uzturot ciešus kontaktus un ļaujot realizēt ilgstošu pārraudzību un atbalstu. Šādas biežas vizītes palīdzēja palielināt gan aizdevumu apjomu, gan to veiksmīgu atmaksu. Šāda pieeja, ka ‘banka nāk pie klienta’ palīdzēja arī pārvarēt transporta problēmas, ar kurām bieži saskārās zemnieki. 1997.gada maijā Latvijas valdība pievienoja Laukkredītu Hipotēku un zemes bankai (HZB). Eventuālā Laukkredīta apvienošana ar vienu vai vairākām komercbankām bija iepriekš noteikta novērtējumā un ierakstīta Projekta Sagatavošanas dokumentā. Kopš apvienošanas banka tika apstiprināta kā projektā iesaistītā finansu institūcija un tā sekmīgi pabeidza Kredīta komponentu pirmajā projektā.

Faktiski ieviešana tika sekmīgi pabeigta 1997.gada septembrī. Pēdējā naudas izmaksa no Aizdevuma konta tika izdarīta 1997.gada 11.novembrī un Aizdevums tika formāli slēgts 1997.gada 31.decembrī. Kredītlīnijas izmaksa notika pilnīgā saskaņā ar iepriekš plānoto un tehniskās palīdzības kopsumma nobeigumā palielinājās no plānotajiem USD 6,08 miljoniem uz USD 11,8 miljoniem, jo donori bija ieinteresēti turpināt un paplašināt tehniskās palīdzības veidus, kas bija jau iesākti LAP I. Noslēgumā kopējais Laukkredīta apstiprināto kredītu apjoms bija USD 34,9 miljoni, kas izsniegti 2 859 klientiem, un vidējo kredīta lielumu USD 11 200. Kredītu procenti bija ļoti pozitīvi (15% attiecībā pret inflāciju ap 7%). Projekts ir sasniedzis kredītu atmaksas līmeni virs 95% un uz šodienu nav neviena norakstītā kredīta. Investīciju banka LAP ietvaros ir izsniegusi 6 kredītus par kopējo summu USD 1,43 miljoni. No sešiem kredītiem četri vēl arvien ir aktīvi. LIB ir pārtraukusi savu līdzdalību LAP kredītlīnijas apkalpošanā 1996.gada vidū.

Projekta ietekme.

LAP I ietvaros zemnieki un lauksaimniecības pārstrādes sektors ir saņēmuši kritiski nepieciešamos investīciju kredītus, kas nebūtu bijis iespējams ārpus projekta. Projekts ir izveidojis arī lauku finansu sistēmu, balstītu uz komerciālās kreditēšanas nosacījumiem un noteikumiem, ko tagad ir adaptējušas arī pārējās komercbankas, demonstrējot komercbankām, ka lauku kreditēšana var būt dzīvotspējīga, iedibinājis disciplīnu kredītu gala saņēmēju vidū, kā arī sapratni par komerckredītu izsniegšanas noteikumiem un apstākļiem, izveidoja zemes īpašumu tiesisko reģistrēšanu Zemesgrāmatā, pamatu ķīlu un hipotēku sistēmai un funkcionējošu zemes tirgu, nostiprināja konsultāciju pakalpojumus lauksaimniecības ražotājiem un biznesa attīstībai, izveidoja kreditēšanas darbinieku kadrus, kas tika apmācīti lauku kreditēšanā, ieskaitot kredītu apstiprināšanu, riska novērtējumu, kredītu apkalpošanu un informācijas pakalpojumus un, nobeidzot,— izveidoja lauku finansēšanas projekta modeli.

Secinājumu kopsavilkums, turpmākā darbība un iegūtā pieredze.

LAP ir labs piemērs tam, kā Banka atsaucas uz aizņēmēju steidzamajām vajadzībām. Projekts tika identificēts, sagatavots, apstiprināts un ieviešana uzsākta laika posmā, kas bija mazāks par 12 mēnešiem, neskatoties uz faktu, ka tas bija pirmais investīciju projekts valstī, kas atradās būtisku institucionālo pārmaiņu procesā. LAP panāktā ietekme un rezultāti tika sasniegti, galvenokārt, pateicoties tā nospraustajiem mērķiem, vienkāršajam noformējumam, kā arī virknei inovatīvu iezīmju. Visbeidzot, un tas nebija mazsvarīgi, ka projekta sekmīgie rezultāti tika sasniegti arī Latvijas valdības stingro saistību projektā dēļ. Jaunas ne-banku finansu institūcijas radīšana (Latvijas Lauksaimniecības finansu sabiedrība jeb Laukkredīts), bija kontroversāls, taču drošs risinājums, kas beigās pierādīja, ka izvēle bijusi pareiza institucionālam veidojumam pārejas periodā. Laukkredīts ir kļuvis par bieži lietojamu vārdu Latvijas laukos un Laukkredīta mobilie kredītu aģenti kļuvuši par labiem zemnieku saimniecību konsultantiem, jo viņi spēj bieži apmeklēt saimniecības un uzturēt ciešus kontaktus ar klientiem.

Uz šodienu ir skaidrs, ka projekta sasniegumi ir ilgtspējīgi. Valdība ir stingri apņēmusies turpināt ekonomiskās un sektorālās reformu programmas, ieskaitot banku sektora reformas. No kredītiem atmaksātā nauda tiek aktīvi izsniegta jaunos aizdevumos, uzturot augstas kvalitātes kredītportfeli un kredītu atmaksu. Kopš Aizdevuma konta oficiālās slēgšanas 1997.gada 31.decembrī, apstiprināto kredītu skaits ir pieaudzis no 3 250 līdz 3 866 (19% pieaugums) uz 1998.gada marta beigām, bet kopējais apstiprināto kredītu apjoms sasniedz USD 49,9 miljonus. Kredītu atmaksa turpina būt augsta un kredītu procentu likmes ir izteikti pozitīvas.

Turpmākā darbība.

Latvijas valdība ir pieprasījusi Pasaules bankai nākošo projektu, kurš būtu ar plašāku darbības lauku un ar plašākiem uzdevumiem lauku iedzīvotāju atbalstīšanā. Piedāvātais Lauku attīstības projekts (LV-PE-44804) ir paredzēts izskatīt Direktoru Padomē 1998.gada septembrī.

Iegūtā pieredze.

Pamatā pieredze, kas iegūta no šī projekta un,kas varētu noderēt arī saistībā ar citiem projektiem, ir sekojoša:

* Būtisks elements projekta sekmīgu rezultātu sasniegšanā ir Aizdevuma saņēmēja īpašumtiesības uz projektu. Taču biežās Valdības maiņas (projekta laikā Latvijas valdībā 5 reizes) radīja papildus grūtības tam un prasīja papildus pūles publisko attiecību veidošanā.

* Ļoti svarīga ir projekta vadības un pārraudzības kompetence klienta valstī.

* Ļoti svarīga ir arī Bankas un Valdības pārraudzība, it sevišķi valstī, kas ir jauni klienti ar ierobežotu projektu vadības pieredzi.

* Relatīvi augstā projekta nepārtrauktības pakāpe, kas tika panākta, pateicoties gan PB, gan Projekta vadības vienības (PVV) kopējam darbam, kompensēja biežo Valdības maiņu radītās kavēšanās, nodrošinot projektam augstu stabilitātes pakāpi.

* Lauksaimniecības kreditēšana var būt ienesīga, ja banka un kredītņēmēji ieliek tajā patiesi centīgu darbu.

* Projekta uzsākšana parasti paņem ilgāku laiku nekā sākumā plānots, it sevišķi, ja projektā tiek iesaistītas jaunradītas institūcijas.

* Kredītlīnijas uzsākšanu valstīs ar pārejas ekonomiku noteikti jāpavada vienlaicīgas papildus reformas — zemes īpašumu juridiskā nostiprināšana, hipotēku un ķīlu attīstība, investīcijas zemnieku saimniecībās, ražošanas attīstība un mārketinga informācija.

* Ir iespējams radīt efektīvi darbojošos finansu institūciju, kas aizpilda esošo robu nacionālajā finansu sistēmā. Iespējams, ka šāda institūcija pārejas perioda ekonomikā ar neattīstītu finansu sistēmu ir sevišķi noderīga neilgam laika posmam, un tā jāpiemēro attiecīgajiem apstākļiem, kādi pastāv valstī tai laikā, kad tā tiek veidota.

* Nav vēlams, ka projektā piedalās tikai viena iesaistītā finansu institūcija, projektā vajadzētu iesaistīt vairākas IFI, lai radītu veselīgu konkurenci starp bankām, tādējādi nodrošinot plašāku piekļūšanu kredītiem.

* Ja IFI ir tikai viens kredītresursu avots (piem., Pasaules bankas kredītlīnija), tas ierobežo tās spēju samazināt kredīta procentus, kas, savukārt, mazina IFI konkurētspēju.

Ja projektā tiek izmantots kopfinansējums, ko veido PB aizdevums kopā ar dāvinājumu, projekta piedāvājumam jānodrošina, lai aizdevuma ņēmējs abu veidu līdzekļus izmantotu papildinošā nevis konkurējošā veidā.

 

1.nodaļa.

Projekta ieviešanas novērtējums

Pamatojums

1. Makroekonomiskais pamatojums. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas 1991.gadā, tā sekmīgi realizējusi enerģisku stabilizācijas politikas programmu, kuru papildināja virkne strukturālo pārkārtojumu ar mērķi panākt ātru pāreju ekonomikā. No paša sākuma tika liberalizētas vairums cenu un tirdzniecības režīmu. Šos soļus papildināja centieni restrukturizēt banku sistēmu, privatizēt tautsaimniecību un demonopolizēt lielos valstij piederošos uzņēmumus. Šī politika, kuru atbalstīja Staptautiskais Valūtas fonds un Pasaules banka, ļāva Latvijai ātri un ievērojami samazināt makroekonomikas nesabalansētību un akumulēt ievērojamu apjomu ārzemju valūtas rezervju. 1993.gada stingrā fiskālā un monetārā politika ir novedusi pie gandrīz sabalansēta budžeta, un strauja ikgadējās inflācijas likmes krituma — no gandrīz 1000% 1992.gadā līdz 13% 1996.gadā un pat mazāka par 9% 1997.gadā. Pēc stagnācijas gadiem ekonomikā atkal sākās pieaugums, ar IKP pieaugumu 2,8% 1996.gadā un gandrīz 6% 1997.gadā.

2. Lauksaimniecības sektors. Pirms neatkarības iegūšanas 1991.gadā, lauksaimniecība bija otra lielākā nozare Latvijas tautsaimniecībā, kas deva gandrīz ceturto daļu no IKP un, kurā bija nodarbināti 18% visa darbaspēka. Kopš tā laika lauksaimniecība ir pārcietusi būtisku pārstrukturēšanu gan pēc relatīvā īpatsvara ekonomikā, gan pēc produkcijas veidiem. No 1996.gada lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoru īpatsvars IKP ir sarucis līdz 9%. Kaut arī tās īpatsvars ekonomikā ir samazinājies, tomēr lauksaimniecības nozare turpina būt galvenais ienākuma un nodarbinātības avots, nodrošinot vērā ņemamus papildus ienākumus daudziem lauku iedzīvotājiem. Neskatoties uz produkcijas apjoma samazināšanos, salīdzinot ar 1989.gada līmeni, lauksaimniecības un pārtikas sektori ir kļuvuši par arvien pieaugoša apjoma eksportētājiem, sastādot vairāk kā 11% no kopējās eksporta vērtības — trešajā vietā aiz mežsaimniecības un tekstilsektora. Lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta vērtība 1995.gadā bija par 66% augstāks nekā 1994.gadā, un, neskatoties uz liellopu skaita samazināšanos, gaļas eksports palielinās.

 

A. Paziņojums/ Uzdevumu novērtējums

3. Projekts. Lauksaimniecības attīstības projekts tika ieplānots 1993.gadā, laikā, kad Latvijā notika lielas ekonomiskas un politiskas izmaiņas, un bija ļoti ierobežoti institucionālie un cilvēku resursi pārejas perioda atbalstam. Drīz pēc komunisma sabrukuma 1990. - 91.gg., tika steidzīgi privatizētas lauksaimniecības kooperatīvu (kolhozu) un valsts saimniecību zemes, radot vairāk kā 400 000 maza izmēra privātos īpašumus. Jaunizveidotajām privātajām zemnieku saimniecībām un pārstrādes uzņēmumiem trūka jaunu iekārtu, ražošanas iespēju un nepieciešamo ieguldījumu, kā arī trūka pieejas kredītiem. Stāvoklis banku sektorā nepārtraukti mainījās: bankas bija nodarbinātas galvenokārt ar īstermiņa aizdevumiem tirdzniecībai. Neviena komercbanka nebija ieinteresēta aizdot lauksaimniecības sektoram, ne arī izprata šī sektora kreditēšanas komplekso būtību un risku. Lauksaimniecības attīstības projekts (aizdevums 25 miljonu USD apjomā) tika plānots kā "korķis caurumā", kas aizstātu trūkstošo finansu starpnieku, un, kas apkalpotu jaunizveidotās zemnieku saimniecības un uzņēmējus.

4. Projekta galvenais mērķis bija palīdzēt jaunizveidotajām privātajām zemnieku saimniecībām, veicinot privatizācijas procesu lauksaimniecībā, lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumos un mežsaimniecības sektorā ar investīciju kredītu palīdzību, kuri tajā laikā trūka. Konkrēti runājot, projekta uzdevums bija nodrošināt: (a) finansu kredītus privātajiem zemniekiem gan investīcijām, gan apgrozāmiem līdzekļiem, lai varētu attīstīt dzīvotspējīgu ražošanu savās zemnieku saimniecībās un palielināt produkciju, (b) kredītus privāto/privatizējamo lauksaimniecības pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumu attīstīšanai, modernizēšanai vai pārstrukturēšanai, un (c) atbalstu institucionālās attīstības tehniskās palīdzības programmai, ieskaitot atbalstu lauku banku sistēmai, zemes reformai, lauksaimniecības konsultācijām, mārketingam un realizācijai un projekta vadībai.

5. Šie projekta uzdevumi bija pretēji ar Lauksaimniecības sektors pārskatā izdarītajiem konstatējumiem un secinājumiem, kas bija radušies daudzo politisko diskusiju rezultātā ar Latvijas puses pārstāvjiem, ka Latvijas lauksaimniecība pārdzīvo strauju lejupslīdi ražošanā, produkcijas realizācijā un nodarbinātībā, kas nes līdzi ienākumu samazināšanos un dzīves standartu pasliktināšanos. Pārskatā tika konstatēts, ka līdz ar lielo valsts un kolektīvo saimniecību izjukšanu, liels skaits privāto zemnieku saimniecību saskārās ar pilnīgu kredīta iespēju trūkumu apgrozāmiem līdzekļiem un investīcijām tā rezultātā, ka valsts bankas, kas parasti apkalpoja lauksaimniecības sektoru, tika slēgtas. Pēc projekta uzsākšanas, 1994.gada augustā tika izstrādāta arī pirmā Valsts palīdzības stratēģijas (VPS) programma. LAP uzdevumi bija saskaņā ar VPS attiecībā uz privātā sektora veicinošas ekonomikas attīstību un banku sektora nostiprināšanu.

6. Projekta fokuss uz atbalstu jaunizveidotajām privātajām zemnieku saimniecībām, sekojot masveidīgai valsts un kolektīvo saimniecību, kā arī padomju laika lauksaimniecības pārstrādes lielo uzņēmumu privatizācijai, bija labi sabalansēts ar paralēlu atbalstu lauku finansu iestāžu sistēmai un privātās zemes īpašumtiesību atjaunošanai, kā arī ķīlu sistēmai. Biznesa atbalsta sistēmu, tādu kā lauksaimniecības konsultācijas, ar plašāku pakalpojumu loku nekā tikai tehniskā palīdzība, izveidošana un nostiprināšana, kā arī atbalsts mārketingā un realizācijā, palīdzēja radīt dzīvotspējīgus projektus, kas tika finansēti no projekta kredītlīnijas.

7. Tā kā LAP, kas sekoja Rehabilitācijas Aizdevumam , bija pirmais Pasaules bankas finansētais investīciju projekts Latvijā, projekta noformējums un uzdevumi tika saglabāti vienkārši un pragmatiski, taču iekļaujot vairākas inovatīvus elementus, tādus kā mobilie kredītu aģenti, kas projekta ieviešanu padarīja laika un izmaksu ziņā efektīvāku. Aizdevuma ņēmējam trūka pieredzes šādu projektu ieviešanā, tāpēc tika iekļauta finansiālā un tehniskā palīdzība projekta vadībai, jo tie nepārzināja PB prasības un noteikumus, kuros ietilpa projekta pārraudzība, novērtēšana un informācijas vadība, kā arī ziņojumu un atskaišu sistēma, kas palielināja atbildību. Nozīmīga tehniskā palīdzība tika nodrošināta projekta vadībai, lai nostiprinātu kompetenci preču iepirkšanas un naudas izmaksu procedūrās, kā arī citās ar projektu saistītās procedūrās.

 

B. Mērķu sasniegšana

8. Lauksaimniecības attīstības projekts ir sasniedzis savus attīstības mērķus atdzīvināt un komercializēt Latvijas lauksaimniecības sektoru caur: (a) lauksaimniecības un lauku kredītu nodrošināšanu jaunajiem privātajiem uzņēmējiem un pārstrādātājiem, balstītiem uz komerciālo aizdevumu noteikumiem, (b) privāto īpašumu īpašumtiesību atjaunošanu, ieskaitot zemes īpašumu un ķīlu reģistrāciju, (c) atbalstot apmācību un biznesa attīstības pakalpojumus zemniekiem un lauku uzņēmējiem un (d) izveidojot kredītu darbinieku kadrus, kas apmācīti lauku kreditēšanā, ieskaitot kredītu apstiprināšanu, riska novērtēšanu, kredītu apkalpošanu un informatīvos pakalpojumus.