Nozaru dokumenti

Latvijas lauksaimniecības attīstības projekts

Aizdevums 3695-LV. Ieviešanas nobeiguma ziņojums

Pasaules Bankas

(Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas)

Eiropas un Centrālās Āzijas reģiona

Lauku attīstības un vides departamentam

1998.gada 6.maijā

Tulkojumi

no angļu valodas

Saturā

Priekšvārdā

Novērtējuma kopsavilkumā

 

1. nodaļa. Projekta ieviešanas novērtējums

Pamatojums

A. Ziņojuma/novērtējuma mērķis

B. Mērķa sasniegšana

C. Projekta ieviešana

D. Galvenie projektu ietekmējošie faktori

E. Projekta ilgtspējība

F. Pasaules Bankas darbība

G. Aizņēmējvalsts darbība

H. Rezultātu novērtējums

I. Turpmākās darbības

J. Galvenās gūtās mācības

2. nodaļa. Statistikas tabulas

1.tabula	Novērtējuma kopsavilkums
2.tabula	Saistīti PB aizdevumi/kredīti
3.tabula	Projekta laika grafiks
4.tabula	Aizdevuma/kredītu izsniegšana: kumulatīvi plānotais un faktiskais
5.tabula	Projekta ieviešanas galvenie rādītāji
6.tabula	Projekta darbības galvenie rādītāji
7.tabula	Projektā iekļautie pētījumi
8.A tabula	Projekta izmaksas
8.B tabula	Projekta finansējums
9.tabula	Ekonomiskās izmaksas un ieguvumi
10.tabula	Tiesisko normu statuss
11.tabula	Atbilstība Darbības rokasgrāmatas noteikumiem
12.tabula	PB resursi: darbinieki
13.tabula.	PB resursi: misijas
3. nodaļa. Pielikumi
A pielikums	Noslēguma misijas Nobeiguma memorands
B pielikums	Aizņēmējvalsts ieguldījums ziņojumā
B1 pielikums	Kredītlīnijas izsniegšanas progress
B2 pielikums	Izmaksu grafiki
C pielikums	Laukkredīta kredītdarbība LAP ietvaros
D pielikums	Institucionālās attīstības kopsavilkums

1.nodaļa.

Projekta ieviešanas novērtējums

B. Mērķu sasniegšana

9. Projekts ir ticis novērtēts kā ‘ļoti apmierinošs’ gan projekta ieviešanas izpildē, gan plānoto mērķu sasniegšanā. Tas ir novērtēts arī kā efektīvs, palīdzot sekmīgi realizēt zemes reformas programmu un izveidojot lauku kreditēšanas sistēmu. Kredīti, kurus saņēma zemnieki un lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumi, finansēja kritiski nepieciešamās investīcijas, kas nebūtu bijis iespējams ārpus projekta. Projekta sagatavošanas laikā bija jāņem vērā, ka faktiski komercbanku kreditēšanā lauksaimniecības sektoram bija pilnīgs tukšums, tāpēc, lai darītu PB kredītu pieejamu šim sektoram, bija jārada pilnīgi jauna finansu institūcija, tāda kā Latvijas Lauksaimniecības finansu sabiedrība (Laukkredīts). Kopš Laukkredīta izveidošanas mobilie kredītaģenti apkalpo visus Latvijas nostūrus. Šāda mobila apkalpošanas koncepcija ļauj kredītaģentam bieži un regulāri apmeklēt klientus, uzturot ar to ciešus kontaktus. Šī pieja, ka ‘banka nāk pie klienta’, palīdzēja ne tikai pārvarēt transporta trūkuma problēmas, ar kurām bieži saskārās zemnieki, bet arī ļāva kredītaģentiem pārraudzīt klientus un uzlabot kredītu atmaksas izpildi.

10. Laukkredīta darbība bija ļoti sekmīga, tāpēc, ka tas tika izveidots, lai izprastu un apkalpotu lauksaimniecības sektoru. Laukkredīts bija spējīgs apkalpot lauku klientus, kurus pārējās komercbankas izvairījās apkalpot tāpēc, viņi izprata lauksaimniecības kreditēšanu un tāpēc, ka, izmantojot mobilo kredītaģentu pakalpojumus, varēja pazemināt apkalpošanas izmaksas un nodrošināt kredītu atmaksu. Laukkredīta darbinieki saņēma intensīvu apmācību un kredītlīnija tika realizēta, izmantojot tādas tehnoloģijas, kas bija piemērotas klientiem. Projekts caur apdomīgu kreditēšanu tik ļoti vajadzīgajām investīcijām un apgrozāmiem līdzekļiem, panāca pakāpenisku lauksaimniecības ražošanas lejupslīdes samazināšanu, sākot no 1994.gada, vienlaicīgi veicinot sektora restrukturēšanu. Aizdevumu, kas tagad ir pilnībā izmaksāts, ārvalstu analītiķi ir novērtējuši kā vienu no vissekmīgākajiem projektiem, ko jebkad finansējusi Pasaules banka.3

11. Jaunas ne-banku finansu institūcijas radīšana (Latvijas Lauksaimniecības finansu sabiedrība jeb Laukkredīts), bija kontroversāls, taču drošs risinājums, kas beigās pierādīja, ka izvēle bijusi pareiza institucionālam veidojumam pārejas periodā. Tādējādi tika izveidots Laukkredīts ar minimālām izmaksām un mobilo kredītaģentu tīklu, kas apkalpo visus Latvijas reģionus. Sākotnēji kredītaģenti cieši sadarbojās ar lauksaimniecības konsultāciju dienestu, kuru atbalstīja ES Phare, bieži vien dalot arī biroja telpas. Pēc sākotnējo grūtību pārvarēšanas, gan Latvijas valdība, gan lauku iedzīvotāji ir augstu novērtējuši Laukkredītu, un tas kļuvis par bieži lietojamu vārdu lauku iedzīvotāju vidū. Mobilie kredītaģenti kļuvuši par labiem konsultantiem zemnieku saimniecībām, jo tie var bieži apmeklēt saimniecības un uzturēt ciešus kontaktus ar klientiem.

12. Lauksaimniecības sektora attīstības mērķi: Projekts palīdzēja panākt izmaiņas lauksaimniecības sektorā: (a) veicinot un paātrinot zemes reformu; (b) nodemonstrējot dzīvotspējīgu saimniekošanu laukos tirgus ekonomikas apstākļos; (c) nodemonstrējot lauksaimniecības kredītu patieso vērtību; (d) nodemonstrējot, kāda ir konsultāciju vērtība zemniekiem, īpaši par zemnieku saimniecību budžetu; (e) ņemot dalību zemnieku saimniecību, kokapstrādes uzņēmumu un lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu rekapitalizēšanā. Projekta ietekmi ilustrē 9.tabulā parādītais nejauši izvēlēto Laukkredīta klientu ražošanas un ienākumu pieaugums (sk. pielik.). Projekts ir efektīvi stimulējis privāto lauksaimniecības, pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumu attīstību, par ko liecina pārmaiņas produkcijas ražošanā un pieaugošais eksports. Projekts ir devis ieguldījumu lauksaimniecības uzņēmumu rekapitalizēšanā un palīdzējis modernizēt kaut nelielu skaitu zemnieku saimniecību un pārstrādes uzņēmumu šajā nepastāvīgās ekonomikas periodā. Papildus tam, pieaugošās ienākumu un nodarbinātības iespējas palīdzējušas uzlabot dzīves standartus, veicinot dzīvotspējīgas lauku finansu sistēmas attīstību.

13. Projekts arī kalpoja lauksaimniecības sektoram kā politiskā dialoga iespēja. Latvija jau no sākuma pieņēmusi un realizē uz reformām orientētu politiku. Pēc OECD 1996.gada aprēķiniem, Latvija ir sasniegusi ražotāju subsīdiju ekvivalentu,, kas ir viens no zemākajiem centrālās un austrumu Eiropas valstu, kā arī bijušās Padomju Savienības valstu vidū. Projekts ir skaidri nodemonstrējis tādu kredītu dzīvotspēju, kas balstās uz komerciāliem nosacījumiem un reālām procentu likmēm, tādējādi samazinot vai atceļot pamatojumu subsidētiem kredītiem. Papildus pirmajam Laukksaimniecības sektora pārskatam, kas tika publicēts 1994.gadā, 1996.gada 15.jūlijā tika publicētas Lauksaimniecības politikas aktualitātes, kā daļa no dialoga, kas turpinās ar Latvijas valdību par lauksaimniecības reformām.

14. Finansiālie mērķi. Projekts radīja lauku finansu sistēmu, kāda pirms tam Latvijā neeksistēja un nospēlēja ievērojamu lomu lauksaimniecības sektora komerciālajā kreditēšanā. Projekts pierādīja, ka pārejas periodā, lai aizpildītu robu, efektīvi var strādāt arī pagaidu finansu institūcija, ja tā labi izveidota. Mērķkredītiem, kas paredzēti privātajiem zemniekiem un uzņēmumiem, ir nozīmīga loma, ja banku sistēma ir nespējīga nodrošināt kritiski nepieciešamo atbalstu privātajiem, konkrētā gadījumā, maza un vidēja mēroga uzņēmējiem. Lauksaimniecības attīstības projekta Kredīta komponents parādīja citām komercbankām, ka arī aizdevumu izsniegšana lauksaimniecības sektoram var būt ienesīga, nodemonstrējot kredītu atmaksu virs 95% un bez neviena norakstītā kredīta.

15. Lai arī bija reāla nepieciešamība pēc lauksaimniecības sektora rekapitalizācijas, faktiski neviens kredīts neieplūda sektorā. Lēmums izveidot ne-banku finansu institūciju — Latvijas Lauksaimniecības finansu sabiedrību (Laukkredīts) — tika pieņemts tāpēc, ka nebija nevienas komercbankas vai citas kādas finansu institūcijas, kas būtu ieinteresēta, sagatavota vai kurai jau būtu nepieciešamā pieredze un prasme lauksaimniecības sektora kreditēšanā. Laukkredīts ieviesa kredītu izsniegšanas procedūras, kuras vēlāk pārņēma citas komercbankas, ar to nodemonstrējot, ka aizdevumu izsniegšana lauksaimniecības sektoram nesatur vairāk riska un var būt ienesīga, kas noveda pie tā, ka arī citas komercbankas sāka apkalpot lauksaimniecības sektoru.

16. 1997.gada maijā Valdība pieņēma lēmumu par Laukkredīta apvienošanu ar Latvijas Hipotēku un zemes banku (LHZB), un tas turpina pastāvēt kā atsevišķa juridiska vienība. 1997.gada jūnijā Pasaules banka apstiprināja LHZB kā iesaistīto finansu institūciju (IFI) Lauksaimniecības attīstības projektam (LAP), kas pārņēma Laukkredīta tiesības un saistības un pabeidza LAP Kredīta komponenta izpildi. HZB ir uzturējusi un turpina uzturēt atseviškus kontus kredītu darbībās projekta ietvaros, ieskaitot jaunu kredītu piešķiršanu no atmaksāto kredītu naudas. HZB turpina izsniegt kredītus no atmaksāto kredītu līdzekļiem, uzturot drošas kvalitātes kredītportfeli. HZB ir dažādojusi un paplašinājusi kreditēšanas aktivitātes, turpinot ļoti rūpīgi pārraudzīt kredītu atmaksu nolūkā uzturēt augstu kredītu atmaksas līmeni. Ir notikušas dažas juridiskas iejaukšanās, lai atgūtu ‘ sliktos’ kredītus, daļēji arī tāpēc, lai parādītu kredītu ņēmējiem ar kādu nopietnību jāizturas pret kredītu atdošanu. HZB turpina parādu piedziņa caur tiesu, ķīlas izsoli vai pārdošanu, u.c. Uz šodienu nav neviena norakstīta kredīta.

17. Institucionālie mērķi. Ar Tehniskās palīdzības atbalstu institucionālajai attīstībai, LAP devis ieguldījumu cilvēkresursu un institucionālo spēju paaugstināšanā, kas būs nepieciešamas uz tirgu balstītā ekonomikā. Tehniskās palīdzības aktivitātes sniedza atbalstu septiņu virzienu prioritātēm zemes reformas, konsultāciju un apmācību pakalpojumu, marketinga un realizācijas, biznesa attīstības un vadības, kā arī lauku finansu sistēmas izveidošanas jomās. Projekts sasniedza vienu no saviem galvenajiem mērķiem — privātā sektora attīstības atbalstīšāna — risinot dažādas privātās tirgus ekonomikas aktivitātes, tajā skaitā atbalstu ražošanai, pārstrādei, mārketingam un izplatīšanai, un biznesa attīstības atbalstu individuālajiem zemniekiem un uzņēmējiem, nostiprinot institucionālo kompetenci darboties tirgus ekonomikā.

C. Projekta ieviešana

18. Savlaicīga projekta ieviešana un pabeigšana bija nozīmīgs sasniegums, ņemot vērā, ka: (a) projekts bija pirmais PB finansētais investīciju projekts Latvijā; (b) tas tika ieviests ar jaunas finansu institūcijas palīdzību, kura tika izveidota īpaši šim projektam; un (c) pieredze kredītu izsniegšanā uz komerciāliem pamatiem nozarē iepriekš neeksistēja. LAP rezultāti un sasniegumi, kas projekta noslēgumā tiek uzskatīti par ļoti veiksmīgiem gan no aizņēmējvalsts, gan donoru un PB vadības puses, galvenokārt tika sasniegti koncentrētu mērķu, vienkārša projekta dizaina un vairāku inovatīvu pieeju rezultātā. Visbeidzot, kas arī ir ļoti nozīmīgi, veiksmīgie rezultšti tika sasniegti, pateicoties Latvijas valdības lielajam ieguldījumam projektā. 19. Projekta ieviešana tika sekmīgi pabeigta apmēram 1997.gada augustā. Pēdējā naudas izņmšana no Aizdevuma konta tika izdarīta 1997.gada 11. novembrī, un aizdevums tika formāli slēgts 1997. gada 31. decembrī. Kredītlīdzekļu izsniegšana, pēc sākotnējām grūtībām, notika saskaņā ar novērtēšanas laikā sastādīto grafiku, un kopējais tehniskās palīdzības finansējums noslēgumā ir pieaudzis līdz USD 11.8 miljoniem, no sākotnējiem USD 6.08 milj. novērtēšanas laikā. Galvenokārt tas bija, pateicoties donoru nepārtrauktajai ieinteresētībai paplašināt un padziļināt dažādās tehniskās palīdzības, kura tika uzsākta LAP ietvaros, spektru un apjomu.

Projekta līdzekļu izmaksas, noslēguma tabula

Kredītlīnija	USD	22.54 milj.
Zemes reforma	USD	2.46 milj.
Kopā PB finansējums	USD	25.00 milj.
plus
Donoru finansētā TP	USD	11.80 milj.
(paralēlais kopfinansējums)
KOPĀ	USD	36.80 milj.

(neieskaitot IFI-jas un aizņēmēju ieguldījumu)

 

Kredītlīnijas komponents

20. Projekts tika uzsākts ar divām IFI — Latvijas Lauksaimniecības finansu sabiedrību (Laukkredīts) un Latvijas Investīciju banku. Sākumā tika nolemts, ka Laukkredīts apkalpos tikai zemniekus, bet LIB bija paredzēta kā galvenais kanāls kredītu izsniegšanā industriālajiem klientiem. Tomēr, kā izrādījās, Latvijas Investīciju bankas dalība bija ļoti ierobežota, līdz kamēr tā vispār atsauca savu līdzdalību salīdzinoši agrā projekta ieviešanas stadijā. Kaut arī sākotnēji ieinteresēta LAP, LIB uzskatīja LAP mērķi izsniegt nelielus aizdevumus lauksaimniecības sektora uzņēmumiem par neatbilstošu savai korporatīvajai stratēģijai. Viena no galvenajām komercbankām meklēja iespēju saņemt apstiprinājumu iesaistīties projektā, kad tā ieviešana jau bija nobeiguma stadijā. Kamēr par šo banku tika iegūta pilnīga skaidrība kā par IFI, kredīta līdzekļi jau bija pilnībā izmaksāti. Pēc LIB atteikšanās Laukkredītam bija dominējošā loma Projekta realizācijā, un tas izsniedza vairāk kā 85% no visiem kredītlīnijas līdzekļiem (skat. detalizētu pielikumu A). Laukkredīts, kļuvis par vienīgo IFI, turpināja darboties labi, tomēr ideālos apstākļos projektā vajadzēja būt vairākām IFI, lai palielinātu konkurenci un ļaujot plašākam klientu lokam saņemt kredītus.

21. Kredīta komponenta ieviešanu ļoti stipri ietekmēja Laukkredīta izveidošana un darbības uzsākšana. Pirmais solis Laukkredīta izveidošanā tika sperts ap 1993.gada vidu, un jau 1993.gada beigās Laukkredīts tika reģistrēts kā akciju sabiedrība, kas bija 100% valsts īpašums. 1994.gada martā Laukkredīts reāli uzsāka kredītdarbību ar 36 cilvēku lielu personālu. Pirmā darbības gada laikā Laukkredīts izsniedza ap 200 aizdevumus par aptuveni 1,5 miljoniem USD. Eiropas savienība no Īpašās palīdzības fonda nodrošināja Laukkredīta pamatkapitālu (400 000 Ls), kas bija nepieciešams Laukkredīta reģistrācijai, kā arī piegādāja automašīnas mobilajiem kredītaģentiem, datoru programnodrošinājumu un citu ar tehnisko palīdzību saistīto atbalstu. Līdz projekta pabeigšanai Laukkredīts piešķīra vairāk nekā 2800 kredītus visdažādākajām investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem par kopējo summu 34,9 miljoni ASV dolāru, t.i. vidēji 12 000 dolāru katrs aizdevums. Cita iesaistītā finansu institūcija, Latvijas Investīciju banka, pavisam izsniedza sešus kredītus par 1,43 miljoniem USD savas darbības pusotra gados LAP ietvaros. Četri no tiem ir vēl arvien darbībā, un LIB ir atmaksājusi savu Pakārtoto aizdevumu Finansu ministrijai. Šos līdzekļus Finansu ministrija no jauna piešķīra LHZB 1998. gada sākumā, un tie ir pilnībā no jauna izsniegti kredītos, ko apstiprinājusi LHZB.

Kredīta komponentu atspoguļojums

* 1997.gada septembra beigās Laukkredīta (LHZB) apstiprināto kredītu kopējā summa bija 34.9 milj. USD ekvivalents, kurš pieauga līdz USD 49.9 milj. 1998. gada marta beigās, kas norāda nepārtrauktas aktīvas kreditēšanas operācijas, izmantojot atmaksātās naudas summas.

* Noslēgumā, relatīvā apgrozāmā kapitāla līdzekļu daļa bijas 52% un investīciju daļa 48%, tomēr, investīciju daļa turpina pieaugt. 1998. gada marta beigās investīciju daļa jau bija pieaugusi līdz 59%.

* Reālās procentu likmes ir ļoti pozitīvas (15% pret apmēram 7% cenu inflāciju).

* Vidējais kredīta lielums bija 11 200 USD.

* Projekta noslēgumā, kopā bijas izsniegti 2,859 aizdevumi, pieaugot līdz 3,866 aizdevumiem uz 1998. gada 31. martu.

* 1996.gada beigās tika ieviesta kredītu izsniegšana latos, kas ļāva aizņēmējam izvēlēties: aizņemties USD par zemāku procentu likmi vai latus par nedaudz augstākiem procentiem. Projekta noslēgumā, USD aizdevumi sastādīja 96% no kopējā kredītportfeļa.

* Šībrīža savlaicīgas atmaksāšanas likme ir 95%. Kopš projekta uzsākšanas nav bijis neviena norakstīta kredīta, un misija nav identificējusi arī nevienu potenciāli sliktu kredītu, kurš būtu turpmāk jānoraksta.

* Iepriekšminētos sasniegumus Laukkredīts ir veicis ar saviem 42 darbiniekiem (ieskaitot 15 mobilos kredītinspektorus (MKI), 5 reģionālos MKI koordinatorus, 4 cita profila un 18 centrālā biroja darbiniekus). Papildus centrālajam Rīgas birojam, Laukkredītam bija arī 7 reģionālie biroji.

* Latvijas Investīciju banka (LIB) projekta ietvaros ir izsniegusi 6 aizdevumus par kopējo summu 1,432 milj. USD. Četri no sešiem aizdevumiem joprojām ir aktīvi. LIB pārtrauca savu dalību LAP kredītu izsniegšanā 1996.gada vidū.

 

Institucionālās attīstības (tehniskās palīdzības) komponente

23. Projekts atbalstīja divpadsmit dažādus tehniskās palīdzības (TP) veidus,

kopfinansējot tos ar ES Phare programmu un Zviedrijas valdību tajās jomās kā projektu vadīšana, zemes reforma, konsultāciju sniegšana saimniecībām, mārketings un izplatīšana, vadības apmācības, biznesa attīstība un lauku kreditēšana (skat. D pielikumu). Katra TP aktivitāte tika rūpīgi izvēlēta, lai papildinātu kredītlīnijas komponenti, tajā pašā laikā uzlabojot reformas nozarē. Aizdevums nodrošināja USD 2.46 milj. lielu tehnisko palīdzību Valsts Zemes dienestam un Tieslietu ministrijai zemes reformas veikšanai. Šī PB finansētā TP bija daļa no liela apjoma TP zemes reformai, kuru atbalstīja ES Phare un citi bilaterālie donori.

24. Kopumā, TP nodrošināšana notika apmierinoši. Divas no divpadsmit TP komponentēm, konkrēti, Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju dienests (LLKD) un lauku kreditēšana, sākotnēji saskārās ar problēmām. TP, kuru Laukkredītam sniedza ārvalstu bankas, bija sliktākas kvalitātes kā tika sagaidīts, un palīdzības sniegšana bija jāpārtrauc pirms līguma darbības beigām. Tika izveidotas īpašas vienības, kuru uzdevums bija noteikt problēmas un izstrādāt atrisinājumus situācijas uzlabošanai, kā rezultātā gan LLKD, gan Laukkredītam tika sniegta papildus tehniskā palīdzība.

25. Sniedzot atbalstu LLKD, projekts nostiprināja lauksaimniecības konsultāciju pakalpojumus saimniecību vadības un grāmatvedības jomās, lai palīdzētu zemniekiem pieņmt neatkarīgus lēmumus attiecībā uz ražošanu un mārketingu. LLKD arī palīdzēja zemniekiem saimniecību plānošanā un budžeta izstrādē. Aptaujas, kas veiktas zemnieku vidū, parāda, ka LLKD ir viņu galvenais informācijas un konsultāciju avots. Atbalsts mārketingam un izplatīšanai tika sniegts ar vadības apmācību palīdzību Uzņēmējdarbības atbalsta centru konsultantiem, izstrādājot rokasgrāmatas iepirkumu veikšanā un finansu plānošanā, kā arī, tieši sniedzot palīdzību, konsultācijas un padomus uzņēmumu reorganizācijā atsevišķiem privatizējamiem uzņēmumiem.

26. Atbalsts zemes reformai projekta ietvaros, kad finansiālu un tehnisku palīdzību sniedza projekts, ES Phare un bilaterālie donori, ir devis ievērojamus rezultātus. Uzsākot LAP 1994. gada sākumā, bija reģistrēti tikai 193 īpašumu Kadastrā un 10 tiesisko īpašumtiesību reģistrā Zemesgrāmatā. Līdz 1997. gada beigām, šie skaitļi bija pieauguši līdz 157,000 Kadastrā (Valsts Zemes dienests) reģistrētiem īpašumiem un vairāk kā 104,000 Zemesgrāmatās (Tieslietu ministrija) reģistrētiem īpašumiem. Sniedzot tehnisko palīdzību, tika izveidota spēcīga bāze jaunajam zemes tirgum; kopumā 7,635 privāti īpašumi tika tirgoti 1996. gadā, kas ievērojami pieaudzis līdz 12,041 darījumam 1997. gadā. Latvijā šobrīd zemes ir vienīgais, vissvarīgākais ķīlas nodrošinājums aizdevuma iegūšanai laukos.

27. Svarīga, projekta ietvaros sniegta tehniskā palīdzība, bija arī Projekta vadības vienības (PVV) nostiprināšana. PVV bija vienīgā nepārtrauktā saikne ar projektu situācijā, kad bieži mainījās valdība, nodrošinot katras jaunās valdības atbildības uzņemšanos par projektu un ieguldījumu projektā. Efektīvā PVV bija viens no galvenajiem faktoriem, kuri nodrošināja veiksmīgu projekta ieviešanu. PVV, IFI-ju un ZM darbinieki tika apmācīti PB ieprirkumu veikšanas un līzdekļu izsniegšanas procedūrās un prasībās, kā arī citās jomās, kas saitītas ar projektu vadīšanu vispār. ES Phare programma nodrošināja ievērojamu tehnisko un finansiālo palīdzību PVV, tajā skaitā, rezidējošo konsultantu.

D. Galvenie projektu ietekmējošie faktori

28. Projekta rezultātus ietekmēja vairāki faktori. Pozitīvie: pirmkārt, bija liels apslēpts pieprasījums pēc investīciju un apgrozāmo līdzekļu finasējuma no tikko radušos privāto zemnieku un lauku uzņēmēju puses, un projekts ļoti veiksmīgi pārvērta šo pieprasījumu efektīvos un finansējamos projektos, sniedzot labi koordinētu tehnisko palīdzību mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Otrkārt, Laukkredīts, kurā strādāja aizrautīgi darbinieki, efektīvi aizpildīja gandrīz pilnīgo tukšumu kredītresursu ziņā nozarei, izsniedzot kredītus klientiem ar labi izveidota un pragmatiska finansu starpnieka palīdzību. Treškārt, TP komponentes bija specifiski vērstas uz kredītlīnijas papildināšanu, tajā skaitā virzot uz priekšu zemes reformu un uzlabojot ķīlas nodrošinājuma sistēmu, izplatot tirgus informāciju, un nostiprinot kredītinspektoru, kā arī pašu aizdevumu ņēmēju, kompetenci uzņēmējdarbības un finansu plānošanā, un vadīšanas iemaņās. Visbeidzot, PVV strādāja aizrautīgi un prasmīgi darbinieki, kuri ir strādājuši pie projekta kopš tā uzsākšanas brīža, un, tādējādi, kalpoja kā informācijas avots, kā arī atbalsta punkts vadībai.

29. Projekta sagatavošanas un ieviešanas laikā radās vairāki negaidīti faktori, un bija nepieciešama valdības un PB īpašo uzdevumu vienība, lai veiktu nepiešamos pasākumus. Daži no faktoriem atradās ārpus Latvijas valdības kontroles sfēras; tāpat kā citas bijušās Padomju Savienības (BPS) valstis, Latvija saskārās ar pēkšņu tradicionālo tirgu zaudēšanu BPS valstīs, kas noveda pie milzīga ražošanas apjomu krituma un saimniecību likvidācijas. Zemnieki, kuriem parasti ir spēcīga lobēšanas ietekme, pieprasīja īpašus aizsardzības pasākumus un valdības atbalstu. Sabiedrība kopumā un, konkrēti, zemnieki, bija pieraduši pie centralizētās ekonomikas sistēmas, kurā dažreiz pavīdēja pa gadījuma atbalsta programmai, ko nodrošināja valsts. Dažiem zemniekiem, kuri ņēma aizdevumus Laukkredītā, bija negatīva sākotnējā reakcija pret pieprasīto informāciju, (pozitīvās) procentu likmes līmeni, un pat to faktu, ka saņemtie aizdevumi būs jāatmaksā. Projekta mērķi ieviest komerciālas kreditēšanas principus, vienlaicīgi veicinot konkurētspējīga privātā biznesa attīstību, tika uzņemti ar neapmierinātību no sabiedrības puses, kā arī situāciju vēl sliktāku padarīja biežās valdības maiņas. Projekts tika galā ar šīm problēmām, veicot nepārtrauktas sabiedrisko attiecību kampaņas mēdijos un tieši runājot ar ieinteresētajām sabiedrības grupām, piemēram, zemnieku savienībām, federācijām, utt.

30. Kopš 1993. gada, Latvijas valdība un Zemkopības ministrijas vadība ir mainījusies vairākas reizes. Tomēr, šīs politiskās izmaiņas ne mainīja, ne aizkavēja projekta sagatavošanu un ieviešanu, lai gan šādas biežas mainās sadarbības partneros, padarīja atbildības uzņemšanos no Latvijas puses ļoti sarežģītu. Projekts risināja šīs grūtības, intensīvāk sazinoties ar aizņēmējvalsti un Pasaules bankai veicot biežus pārraudzības pasākumus. Laukkredīts ir pārdzīvojis vairākkārtējus mēģinājumus politizēt tā kreditēšanas praksi, bet organizācijas vadības stiprā griba un uzticība Laukkredīta sākotējiem dibināšanas mērķiem ļāva projektam veiksmīgi atrisināt šīs problēmas.

E. Projekta ilgtspējība

31. Projekta uz šo brīdi sasniegtie rezultāti, visticamākais, būs ilgtspējīgi. Latvija ir stingri apņēmusies turpināt savu ekonomisko un nozaru reformu programmu, tajā skaitā arī reformas banku sektorā. Kredītlīnijas atmaksātie līdzekļi tiek aktīvi atkārtoti izsniegti kredītos, vienlaicīgi uzturot augstas kvalitātes kredītportfeli un savlaicīgas atmaksas rādītājus. Kopš aizdevuma ofociālās slēgšanas 1997. gada decembrī, piešķirto aizdevumu skaits ir pieaudzis no 3,250 līdz 3,866 (19% pieaugums) 1998. g. marta beigās, kopējam piešķirto aizdevumu apjomam palielinoties līdz USD 49,9 miljoniem. Atmaksāšanas rādītāji joprojām saglabājas augsti, apmēram 95%, vienlaicīgi saglabājot procentu likmes pieteikami augstā pozitīvā līmenī.

32. LHZB ir uzņēmusies saistības turpināt finansēt dzīvotspējīgus privāto zemnieku un uzņēmumu projektus. LAP demonstrētie pozitīvie rezultāti ir iedrošinājuši komercbankas sākt izsniegt aizdevumus lauksaimniecības nozarei. Divas lielas privātās komercbankas ir izteikušas interesi piedalīties jaunajā projektā — Lauku attīstības projektā (1999. finansu gads). Ar Lauku attīstības projekta (LAP II) palīdzību PB turpinās dialogu ar Latvijas valdību lauksaimniecības politikas reformu jautājumā, un izstrādās visaptverošu lauku attīstības stratēģiju. LAP II turpinās atbalstīt privāto uzņēmējdarbību, sniedzot fiannsiālu un tehnisku palīdzību, un paplašinās institucionālajai attīstībai sniegto tehnisko palīdzību, kas jau tika uzsākta pirmajā projektā. LAP Institucionālās attīstības komponenete ir sākusi demonstrēt konkrētus rezultātus, konkrēti, zemes tirgus veidošanā un saimniecību apvienošanā. Visbeidzot, projekta, tajā skaitā arī turpmākās kredītdarbības, ilgtspējība būs ļoti lielā mērā atkarīga no Latvijas valdības lēmuma attiecībā uz LHZB nākotni, arī tās privatizācijas plāniem atklātā un caurspīdīgā procesā, un nozares politikas virziena nākotnē, kurā tiktu radīta vide, kas sekmētu arvien vairāk rodošos privāto aktivitāšu attīstību lauksaimniecības un lauku sektoros. Pat pēc projekta noslēguma PB vajadzētu saglabāt politikas dialogu ar Latvijas valdību, jo politiski spēcīgas zemnieku grupas turpina nepārtrauktu lobēšanas darbu, lai piespiestu valdību atgriezties pie procentu suibsīdijām un/vai citiem neregulāriem pasākumiem, lai palīdzētu lauksaimniecības kapitalizāciju. Visbeidzot, sektora nākotne un projekta ilgtspējība ir atkarīga arī no valdības spējas koordinēt multilaterālo un bilaterālo tehnisko palīdzību, lai nodrošinātu šādu resursu pareizu koncentrēšanu un novirzīšanu uz valsts prioritārajām jomām, nodrošinot ievērojama apjoma know-how nodošanu Latvijai.

F. Pasaules bankas darbība

33. LAP ir labs piemērs PB ātrai atbildei uz Aizņēmējvalsts steidzamu pieprasījumu. Projekts tika identificēts, sagatavots, novērtēts un ieviešana uzsākta mazāk kā 12 mēnešu laikā, neskatoties uz faktu, ka tas bija pirmais investīciju projekts valstī, kur bija nepieciešama arī ievērojama institucionālā attīstība. PB atbildēja uz nepārtrauktajām izmaiņām, kas ietekmēja projektu un spēja nodrošināt savlaicīgus pasākumus, lai saīsinātu kavējumus projekta ieviešanā. Piemēram, kad konsultantu sniegtā tehniskā palīdzība Laukkredītam bija neapmierinoša, un risinājums tika novēlots līdzfinansētāja sarežģīto līguma slēgšanas noteikumu dēļ, iejaucās PB komanda, un nodrošināja tūlītēju tehnisko palīdzību. Vairāki labojumi Aizdevuma līgumā, tajā skaitā arī iepirkumu veikšanas noteikumu un juridisko terminu definīciju izmainīšana tika veikta ar minimāliem kavējumiem. Vairāk kā 47 līdzekļu izsniegšanas pieteikumi tika ātri apstrādāti, vidēji nedēļas laikā, ar ļoti nedaudziem izņēmumiem. Banka nosūtīja divas līdz trīs misijas katru gadu. Tomēr, faktiski PB uzraudzības pasākumus veica daudz biežāk, ko tā pati komanda strādāja arī Latvijas kaimiņvalstī, līdz ar to spējot organizēt īsus, bet biežus Latvijas apmeklējumus ar minimālām izmaksām.

34. Neskatoties uz pozitīvajiem rezultātiem projekta noslēgumā, projekta sagatavošanas laikā tika pieļautas konkrētas kļūdas, kuras, lai gan analizētas retrospektīvi, sniedz lietderīgu mācību. Projekta apstrādes laikā notika vairākas ļoti karstas debates par ieguvumiem un pamatojumu "tiešas kredītlīnijas" atbalstam, ieteikums izveidot finansu institūciju, kas nebūtu banka, t.i., Laukkredītu, kā arī par O.D.8.30 interpretāciju. Tika pieņemti vairāki kompromisi; un, atskatoties retrospektīvi, PB lēmums noteikt specifiskus ierobežojumus Laukkredītam, nebija pilnībā pamatots. Laukkredītam pastāvēja ierobežojumi izsniegt kredītos tikai PB LAP līdzekļus (uz SRAB noteikumiem, plus Finansu ministrijas noteiktais uzcenojums), un tam bija aizliegts piesaistīts resursus no kādiem citiem avotiem. Laukkredītam nebija atļauts piesaistīt depozītus, ne arī pārdot savas akcijas zemniekiem par spīti lielajai interesei no Latvijas iedzīvotāju puses. Šādi lēmumi pamatojās uz bažām, ka Laukkredītam jābūt pagaidu institūcijai, un tās likvidāciju nedrīkst apgrūtināt, pieļaujot dažādu īpašnieku esamību. Šis lēmums ierobežoja Laukkredīta konkurētspēju piesaistīt līdzekļus no dažādiem avotiem, tajā skaitā vietējo iedzīvotāju depozītu vai kapitāla piesaistīšana, līdz ar to tas ļoti lielā mērā neļāva Laukkredītam samazināt resursu cenu, peļņas normu, un uz iegūtās starpības rēķina izsniegt lētākus resursus aizdevumu gala ņēmējiem. Šāds lēmums ievērojami aizkavēja Laukkredītu sasniegt bezzaudējumu slieksni, kā rezultātā institūcija LAP ieviešanas pirmajos gados tika kritizēta, un pat tika izteikti priekšlikumi Laukkredītu slēgt. Tādējādi, Laukkredīta pieredze ļauj gūt atziņas (skat. J nodaļu).

G. Aizņēmējvalsts darbība

35. Par spīti biežajām valdības maiņām Aizņēmējvalstī, tās ieguldījums projekta veiksmē ir bijis liels. Lielais ieguldījums izpaudās kā augsta kalibra PVV darbinieku darbs un viņu izpratne par nepieciešamību veltīt visas pūles projekta labā. PVV darbieniekiem bija pietiekama un laicīga pieeja valdības oficiālajām personām, un tie spēja mobilizēt nepieciešamos cilvēkus, lai gūtu padomu un rekomendācijas. Tie paši PVV darbinieki strādāja ar Banku gan projekta sagatavošanā, novērtēšanā un ieviešanā, un šobrīd strādā nākamā projekta sagatavošanā. Tāda paša līmeņa pašaizliedzību demonstrēja Laukkredīta, tagad LHZB, darbinieki. Vairums LHZB vadošo darbinieku un LHZB Aizdevumu departamenta darbinieku ir nākuši no Laukkredīta, un viņi pilnībā pārzina projektu, un ir saņēmuši intensīvu apmācību komerciālajā kreditēšanā. Zemais Laukkredīta un LHZB kadru mainības līmenis parāda to ciešo iesaistīšanos projektā. Latvijas PVV tika uzskatīta par augsti sekmīgu, un to apmeklēja vairāku valstu pārstāvji, kur tika apsvērta iespēja uzsākt citus Bankas finansētos projektus.

36. Kredīta ņēmējas puses darbību projekta ieviešanas gaitā ietekmēja vairāki faktori: (a) sabiedrības nezināšana par komerckredītiem un to atmaksas prasībām, kas noveda pie dažu politiķu spiediena uz Laukkredīta noteiktajiem kredītprocentiem, (b) Finansu ministrija tika spiesta noteikt limitu Laukkredīta kredītprocentiem, par spīti Bankas iebildumiem, kaut arī šis limits vēlāk tika atcelts, (c) Valdība, vienīgais Laukkredīta akciju turētājs, pieprasīja no Laukkredīta maksāt procentus par tā pašu akciju kapitālu, kas bija radīts no PB aizdevuma, par spīti PB protestiem. Tas prasīja divus gadus, lai atrisinātu šo problēmu, un radīja papildus izmaksas un Laukkredīta negatīvu finansiālo situāciju, (d) biežās valdības maiņas radīja nepamatotas ilūzijas par to, ka Laukkredīts, kaut arī tikko dibināts, spēs īsā termiņā strādāt ar peļņu. Kad tas nenotika, sekoja valdības un Valsts Kontroles kritika, kas noveda pie publiskas diskusijas par nepieciešamību slēgt Laukkredītu. Tas ietekmēja Laukkredīta personālu un radīja virkni grūtību Laukkredīta vadībai. Publiskā diskusija par Laukkredīta slēgšanu radīja arī klientos cerības, ka tie var nesteigties ar kredītu atmaksāšanu, un Laukkredīta personālam nācās pielikt milzums pūļu, lai samazinātu iespējamos draudus, un (e) par spīti vienošanām, kas bija panāktas ar PB, valdība (atkal tās biežo izmaiņu dēļ) novilcināja galīgo lēmumu par aizdevumu latos izsniegšanu, kaut arī šādi latu aizdevumi jau bija atļauti citā PB kredītlīnijā, no kuras labumu guva, galvenokārt, lielie rūpniecības uzņēmumi. Tas prasīja vairāk nekā divus gadus, līdz valdība beidzot pieņēma galīgo lēmumu atļaut Laukkredītam izsniegt latu aizdevumus klientiem. Par spīti šiem pārbaudījumiem, iejaucoties projekta vadības vienībai, Laukkredīts spēja pārvarēt grūtības ar nenozīmīgām sekām un pabeigt projektu pirms paredzētā termiņa.

H. Rezultātu novērtējums

37. Projekta rezultāti kopumā ir atzīti par apmierinošiem, uzskatot, ka LAP sniedza kredītlīniju laikā, kad banku sistēma bija nepietiekami attīstīta, un tā nebija spējīga un ieinteresēta apkalpot lauksaimniecības sektoru.

38. Bez šī projekta, nebūtu necik ievērojamas kreditēšanas zemniekiem. Nebija nekādu iepriekšēju zināšanu par aizdošanu privātiem zemniekiem Baltijas valstīs un nekādas intereses jaunveidoto privāto komercbanu vidū. Projekts ieviesa aizdevumu novērtēšanas paņēmienus, apmācīja kredītaģentus, radīja sistēmu, kas balstījās uz šo aģentu mobilitāti (tie paši apmeklēja saimniecības un klientus). Projekts arīdzan sniedza būtisku ieguldījumu institucionālajā attīstībā, radot noturīgu lauku finansu sistēmu, paātrinātu zemes reformu, apmācot tehniķus, lauksaimniecības konsultāciju dienestu, vadītājus, zemniekus un lauku kredītinspektorus.

39. Papildus zemniekiem un lauku uzņēmējiem izsniegtajam kredītu apjomam, projektam bija arī nozīmīga ietekme uz sektora attīstību caur zemes tirgus attīstību, vidējo saimniecību lielumu palielināšanos, kas parādās kā zemju konsolidācija un saimniecību platību palielināšanās peļņas palielināšanas un mēroga ekonomijas nolūkā. Vienkārša analīze liecina par būtisku pievienotās vērtības palielināšanos no lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes projekta laikā (skat. B pielikumu). Bāzes saimniecību modeļu analīze parāda nozīmīgu ieņēmumu palielinājumu, kā arī finansu un ekonomiskās pelnītspējas likmes, kuras lielā mērā sakrīt ar iecerētajām (skat. 9. tabulu kā pārskatu).

Projekta galvenās ietekmes apkopojums

* Lauku finansu sistēmas nodibināšana, kas balstās un komerciālās kreditēšanas principa, pastāvot ievērojami pozitīvām aizdevu likmēm.

* Komerckreditēšanas principu iedibināšana attiecībās ar lauku aizņēmējiem — kredītu izvērtēšanā, finansu un operāciju vadībā, VIS, utt., ko tagad pieņēmušas arī citas komercbankas

* Demonstrēja komercbankām, ka kredīti laukiem ir dzīvotspējīgi.

* Ieviesa disciplīnu kredītņēmējos attiecībā uz komerciālās kreditēšanas nosacījumiem un kredītu atmaksāšanas obligātumu.

* Nozīmīgi sasniegumi arī attiecībā uz zemes reformu, iedibinot zemes īpašuma tiesību reģistrāciju, bāzi ķīlām un darbojošos zemes tirgu.

* Nodibināja lauku kreditēšanas modeli citiem PB projektiem.

 

I. Turpmākās darbības

40. Tūlīt pēc iepazīšanās ar LAP vidusposma ziņojumu 1996. gada maijā, Latvijas valdība oficiāli pieprasīja PB nākošo projektu Latvijas lauksaimniecības un lauku sektora atbalstam. To darot, valdība sevišķi uzsvēra, ka otrā projekta darbības laukam jābūt plašākam un ar mērķi atbalstīt lauku iedzīvotājus, it sevišķi tos, kam vajadzīga speciāla palīdzība. Kā pirmais solis šāda projekta sagatavošanā, tika veikts pārskats par laukiem. Pārskata rezultāti, kurus valdība publicēja un plaši izplatīja, apstiprināja ļoti grūtos ekonomiskos un sadzīves apstākļus lauku apvidos un, dažkārt, bezcerīgo situāciju, ar kādu sastopas lauku jaunatne, kura redz ļoti ierobežotas iespējas atrast darbu vai radīt ienākumus. Piedāvātais Lauku attīstības projekts (LV-PA-44804) tiek gatavots, lai risinātu šīs problēmas. LHZB turpina aizdot iepriekšējo klientu atmaksātos naudas līdzekļus, uzturot augstu kredītu atmaksāšanas savlaicīguma pakāpi.

J. Galvenās gūtās mācības

41. Galvenie no projekta gūtie secinājumi, kurus lielā mērā var attiecināt uz citiem projektiem, ir:

* Būtisks elements projekta sekmīgu rezultātu sasniegšanā ir Aizdevuma saņēmēja sajūta, ka viņš ir atbildīgs par projektu. Papildus tam, biežās Valdības maiņas (projekta laikā Latvijas valdībā 5 reizes) radīja papildus grūtības šādas piederības sajūtas radīšanā un prasīja papildus darbu sabiedrisko attiecību veidošanā.

* Ļoti svarīga ir efektīva projekta vietējā vadība un pārraudzība klienta valstī.

* Ļoti svarīga ir arī Bankas un Valdības pārraudzība, it sevišķi valstī, kas ir jauns klients ar ierobežotu projektu vadības pieredzi.

* Relatīvi augstā projekta nepārtrauktības pakāpe, kas tika panākta, pateicoties gan PB, gan Projekta vadības vienības (PVV) kopējam darbam, kompensēja biežo Valdības maiņu radītās kavēšanās, nodrošinot projektam augstu stabilitātes pakāpi.

* Lauksaimniecības kreditēšana var būt ienesīga, ja banka un kredītņēmēji ieliek tajā patiesi centīgu darbu.

* Projekta uzsākšana parasti paņem ilgāku laiku nekā sākumā plānots, it sevišķi, ja projektā tiek iesaistītas jaunradītas institūcijas.

* Kredītlīnijas uzsākšanu valstīs ar pārejas ekonomiku noteikti jāpavada vienlaicīgas papildus reformas — zemes īpašumu juridiskā nostiprināšana, hipotēku un ķīlu attīstība, investīcijas zemnieku saimniecībās, ražošanas attīstība un mārketinga informācija.

* Ir iespējams radīt efektīvi darbojošos finansu institūciju, kas aizpilda esošo robu nacionālajā finansu sistēmā. Iespējams, ka šāda institūcija pārejas perioda ekonomikā ar neattīstītu finansu sistēmu ir sevišķi noderīga neilgam laika posmam, un tā jāpiemēro attiecīgajiem apstākļiem, kādi pastāv valstī tai laikā, kad tā tiek veidota.

* Nav vēlams, ka projektā piedalās tikai viena iesaistītā finansu institūcija, projektā vajadzētu iesaistīt vairākas IFI, lai radītu veselīgu konkurenci starp bankām, tādējādi klientiem nodrošinot plašāku piekļūšanu kredītiem.

* Ja IFI ir tikai viens kredītresursu avots (piem., Pasaules bankas kredītlīnija), tas ierobežo tās spēju samazināt kredīta procentus, kas, savukārt, mazina IFI konkurētspēju.

* Kad projektā tiek miksēti gan Bankas kredīti, gan granti, projekta dizains jāveido tādējādi, lai Aizņēmējvalsts varētu lietot šos resursus papildinoši, nevis radot sacensību šo līdzekļu piešķīrēju starpā.

2. nodaļa.

Statistikas tabulas

1. tabula

Novērtējuma kopsavilkums

A.	Rezultātu sasniegšana	Pietiekami	Daļēji	nenozīmīgi	Nav
					attiecināms
		(n)	(n)	(n)	(n)
	Makro politika	n	n	n	n
	Nozares politikas	n	n	n	n
	Finansiālie mērķi	n	n	n	n
	Institucionālā attīstība	n	n	n	n
	Fiziskie mērķi	n	n	n	n
	Nabadzības samazināšana	n	n	n	n
	Dzimumu jautājumi	n	n	n	n
	Citi sociālie mērķi	n	n	n	n
	Vides aizsardzības mērķi	n	n	n	n
	Valsts sektora vadīšana	n	n	n	n
	Privātā sektora attīstība	n	n	n	n
	Citas inovatīvas pieejas lauku
	finansēšanai (norādīt)	n	n	n	n
		Visticamāk	Maz ticams	Neskaidrs
		(n)	(n)	(n)
B.	Projekta ilgtspējība	n	n	n
C.	Bankas darbība	Ļoti
		apmierinoša	Apmierinoša	Neapmierinoša
		(n)	(n)	(n)
	Identifikācija	n	n	n
	Palīdzība sagatavošanā	n	n	n
	Novērtēšana	n	n	n
	Pārraudzība	n	n	n
D.	Aizņēmējvalsts darbība	Ļoti
		apmierinoša	Apmierinoša	Neapmierinoša
		(n)	(n)	(n)
	Sagatavošana	n	n	n
	Ieviešana	n	n	n
	Atbilstība tiesiskajām normām	n	n	n
	Darbība (ja attiecināms)	n	n	n
		Ļoti			Ļoti
		apmieri-	Apmie-	Neapmie-	neapmie-
		noši	rinoši	rinoši	rinoši
		(n)	(n)	(n)	n
E.	Rezultātu novērtējums	n	n	n	n 2. tabula
Saistīti PB aizdevumi/kredīti
Aizdevuma/kredīta	Mērķis	Piešķiršanas	Statuss
nosaukums		gads
Iepriekšējā darbība
1.Uzņēmumu/finansiālā	Lai atbalstītu	1995.	Ieviešanā: $21.9milj.
pārstrukturizācija	reformas	finansu	no $35M izsniegti
	uzņēmējdarbības	gads	uz 30.01.98.
	un finansiālajā		Plānotais slēgšanas
	sektorā		datums:31.12.98.
2. Labklājības reforma	Lai atbalstītu	1997.	Ieviešanā: $0.08milj.
	efektīvākas sociālās	f.g.	no $18.1 milj.
	labklājības sistēmas		Izsniegti uz 31.12.97.
	attīstību
3. Strukturālo	Lai atbalstītu	1997.	Ieviešanā: pirmā
pārkārtojumu	valdības centienus	f.g.	daļa izsniegta,
aizdevums	uzlabot fiskālo		DEM 30.2milj. no
	darbību un atgrieztos		DEM 90.60 milj.
	pie ilgtspējīgas		izsniegti uz 31.12.97.
	izaugsmes
Darbība nākotnē
1. Lauku attīstība	Lai palīdzētu	1998.	Novērtēts 1998.g.
	valdībai dzīvot-	f.g.	martā. Prezentācija
	spējīgas lauksaim-		Valdei plānota
	niecības veicināšanā,		1998.g. septembrī
	ekonomiskās izaugsmes
	paātrināšanā un
	nodarbinātības
	radīšanā laukos

 

3. tabula

Projekta laika grafiks

Projekta cikla posmi	Plānotie	Faktiskais datums/
	datumi	pēdējā prognoze
Identifikācija (Projekta kopsavilkums)	4/21/93	4/21/93
Sagatavošana	4/25/93	4/26/93
Novērtēšana	6/15/93	6/30/93
Sarunas	10/15/93	12/06/93
Pilotikas veidošanas vēstule (ja attiecināms)	n/a	n/a
Prezentācija valdei	11/25/93	1/11/94
Parakstīšana	1/05/94	2/16/94
Efektivitāte	3/31/94	4/14/94
Pirmā posma uzsākšana (ja attiecināms)	n/a	n/a
Vidusposma pārskats (ja attiecināms)	5/96	5/96
Otrā (un trešā) posma uzsākšana (ja attiecināms)	n/a	n/a
Projekta pabeigšana	8/31/97	9/15/97
Aizdevuma slēgšana	12/31/97	12/31/97

 

4. tabula

Aizdevuma/kredītu izsniegšana:
Kumulatīvi plānotais un faktiskais
(tūkst. USD)
	94.f.g.	95.f.g.	96.f.g.	97.f.g.	98.f.g.
Plānots novērtēšanā	2,000	10,000	20,000	25,000
Pārskatītā prognoze 6.95.1	2,000	6,500	14,000	25,000
Faktiskais	2,000	6,600	11,960	22,765	25,000
Faktiskais, % no plānotā	100%	102%	85%	91%
Galīgās izmaksas datums					11/11/97

 

1 Pārskatītais plāns bija nepieciešamība, jo Latvijas Investīciju banka apturēja savu līdzdalību. LIB, lai gan tika sagaidīts, ka tā izlietos 50% no kredītlīnijas, līdz 1995.g. jūlijam izsniedza tikai sešus aizdevumus par kopējo summu 1.43 milj. USD, un pieprasīja pārtraukt savu līdzdalību projektā

 

5. tabula

Projekta ieviešanas galvenie rādītāji

Summas ir izteiktas tūkst. ASV dolāru
	1994.	1995.	1996.	1997.	Kopā
Saražotā apjoma vērtība kopā
(klientu uzņēmumos)	8,500	16,600	46,704	62,532	134,336
Kopā lauks. piešķ. kredītu
apjoms	1,923	5,695	12,155	19,974	39,747
Kopējais aizņēmēju skaits	196	485	668	1,024	2,373
Ieviešana
Kredītņēmēju raksturojums
Vid. saimniecības vecums	2.5	3.7	4.5	4.8	3.9
Saimniecības lielums (ha)	20	53	100.8	113	72
Kopējais aizņēmēju skaist	196	485	668	1,024	2,373
Kopējais aizdevumu skaits	217	581	940	1,447	3,185
Kop. izsniegto kredītlīdz. apjoms	1,446	4,045	9,312	17,203	32,006
Vidējais aizdevuma lielums	8.9	10	12.9	13.8	12.5
Vidējā procentu likme	14	14	14.6	16.1	15.4
Laikā neatmaksātie kredīti	12	29	23	—	64
Kopējā vērtība	86	230	200.6	—	516.6
Kopā izsniegts, % no apstiprin.
kredītlīdzekļiem	75.2	70.4	74.9	86.1	80.6
Rezultāti
Izsn. kredītl. lauk. prod.
ražotājiem kopā	1,923	4,814	7,192	15,386	29,315
Investīcijas	227	2,724	3,006	8,624	14,581
Apgrozāmie līdzekļi	1,696	2,090	4,186	6,762	14,734
Lauks. prod. raž. produkcijas
vērtība pirms kredīta	2,100	10,500	12,100	30,687	55,387
Lauks. prod. raž. produkcijas
vērtība pēc kredīta	2,700	15,300	17,340	46,700	82,040
Neto pieaugums sar. apjomā
kredīta rezultātā	284	1,500	1,740	3,697	7,221
Izsn. kredītl. lauk. prod.
pārstrādātājiem kopā		881	4963	4588	10432
Investīcijas		819	1970	3429	6218
Apgrozāmie līdzekļi		62	2993	1159	4214
Lauks. prod. pārstr. produkcijas
vērtība pirms kredīta		6,100	34,604	31,845	72,549
Lauks. prod. pārstr. produkcijas
vērtība pēc kredīta		10,900	56,107	56,116	123,123
Neto pieaugums sar. apjomā
kredīta rezultātā		1,190	6,055	3,816	11,061

 

 

Turpinājums — seko