Kopā ar savu tautu, valsti, tās bruņotajiem spēkiem

Gandrīz divi simti virsnieku pēcjāņu dienās bija pulcējušies Otrajā pasaules latviešu virsnieku sanāksmē. Tā, protams, ir tikai maza daļiņa no plašās karavīru saimes, kas izkaisīta pa dažādām armijām. Latvija sauca kopā virsniekus no Austrālijas, ASV, Francijas, Kanādas, Vācijas un citām Rietumu zemēm, kā arī šoreiz no Krievijas un Ukrainas, un no pašu mājām. Rīcības komiteja Gundara Zaļkalna vadībā bija izstrādājusi plašu un interesantu programmu, kura pat gados vecākajiem vīriem grūti paveicama. Oficiālajā daļā virsnieki uzklausīja Valsts prezidentu un aizsardzības ministru, ziņojumus par valsts aizsardzības un drošības koncepcijām, piedalījās diskusijās, iepazinās un apmeklēja aizsardzības mācību centrus un bataljonus.

Viena no interesantākajām bija neformālā pieņemšana, ko rīkoja nesen apstiprinātais Nacionālo bruņoto spēku komandieris pulkvedis Juris Eihmanis Cēsu "Pipariņos" — karavīru atpūtas bāzē. Šeit draudzīgās sarunās tikās seni paziņas, draugi, iepazinās no jauna. Grūti pasacīt, kādas bija pieredzējušo vīru izjūtas, redzot Cēsu zemessardzes jaunos aviatorus starp tām lidmašīnītēm, kādas nu pašlaik mums ir. Vai to vīru izjūtas, kas atstāja Latviju gados, kad par mūsu aviāciju nebija jākaunas, vai to vīru, kas lidojuši ar "Phantom", "Jet" un citām modernajām mašīnām ASV. Līdzīgi bija, arī apmeklējot Cēsu mācību centru. Mūsu senči divdesmitajos gados spēja uzbūvēt tik lielu ēku, ka šodien ar aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem nespējam to nokrāsot.

Par mūsu senču atjautu, aizsargājoties pret svešzemju sirotājiem, pārliecinājāmies, Āraišu ezerpili apskatot, bet slaveno Cēsu kauju lappuses, ko ar savām asinīm rakstīja latviešu un igauņu karavīri 1919.gada jūnijā, ar svētbijību pāršķirstījām Liepas pagasta muzejā. Un vai gan, Vidzemes vidienē esot, drīkst pabraukt garām stāvajām Ērgļu klintām gleznainajos Gaujas krastos, kas glabā dārgas, mīļas, neaizmirstamas atmiņas. Saulei ieslīdot stalto bērzu un ozolu galotnēs, tuvojoties Aizsardzības ministrijas atpūtas bāzei "Pipariņi", kur atkal saimnieko latviešu karavīri, jau pa gabalu izdzirdējām skanīgo "Še, kur līgo priežu meži". Populārās dziesmas pantu "Latviets biju, latviets esmu" saskaņā līdzdziedāja visi atbraucēji. NBS komandieris J.Eihmanis, asistējot Jūras spēku komandierim G.Zeibotam, NBS štāba kultūras daļas vadītājai E.Sondovičai u.c., pateicās dārgajiem viesiem — V.Kukainim, I.Dambergam un pārējiem par sapratni, līdzdzīvošanu, visāda veida palīdzību un atbalstu, kopīgās rūpēs atjaunojot, nostiprinot nacionālos bruņotos spēkus, kā arī pasniedza piemiņveltes (ciemiņi atbildēja ar to pašu), uzaicinot visus nobaudīt cienastu, ko sarūpējušas "Pipariņu" saimnieces un pēc tam — mežmalā pie atmiņugunskura pacelt labi norūguša Jāņu alus kausu par latviešu virsniekiem un karavīriem, par jaunu tikšanos pēc dažiem gadiem trešajā saietā.

Andris Kļaviņš, Valdis Rūja

— "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Gunārs Binde un

Andris Kļaviņš

Nacionālās Aizsardzības akadēmijas rektors majors Ilmārs Vīksne, Nacionālo bruņoto spēku komandieris zemessardzes pulkvedis Juris Eihmanis, Jūras spēku komandieris Jūras kapteinis Gaidis Zeibots, Gaisa spēku komandieris, pulkvežleitnants Ojārs Ivanovs Brāļu kapos II Pasaules latviešu viersnieku saietā

Tālavas skautu novada vadītājs Gunards Bērziņš kopā ar viesiem — Latviešu gaidu vadītāju ārzemēs Silviju Ozolu un Latvijas aizsargu priekšnieku ārzemēs Edmundu Ozolu no Kanādas

"Lidot ir vieglāk, nekā braukt ar smagu mašīnu, ja to lietu mīl," saka Varis Purkalītis, pulkvežleitnants no Amerikas Savienotajam Valstīm. Viņš savulaik pilotējis "Phamntom" un "Jet"

Cēsu lidlaukā, gaidot, kad debesīs izbirs jaunie izpletņlēcēji

Tādas pašlaik ir mūsu lidmašīnas, ar ko mācās lidot nākamie gaisa asi

Ar skanīgu koncertu 28.jūnijā Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Zelta zālē pēc triju dienu ražena darba noslēdzās Otrā pasaules latviešu biedrību konference.

Dziesmu "Pie Tēvu zemes dārgās", kuru dziedāja deviņdesmit vīru kuplais RLB Latvijas Nacionālais vīru koris profesora Edgara Račevska vadībā, klausītāji pieprasīja atkārtot. To pieprasot, piecēlās kājās.

Te bija pulcējušies latvieši no daudzām pasaules valstīm, kurus nodarbina domas par latviešu pašapzināšanos trimdā un Latvijā, rūpes par latviešu valodu un latvisko izglītību.

Par to arī visvairāk tika runāts gan no tribīnes, gan pārtraukumos interesentu un speciālistu grupās, gan lūgtas individuālas atbildes Latvijas Republikas Saeimas deputātiem un valdības pārstāvjiem. Māmuļas zālēs trīs dienas runātāji teica to, ko katrs vēlējās. Nevienu te neierobežoja. Nevienam neaizrādīja. Te varēja publiski kādā jautājumā pateikt arī savu atšķirīgo viedokli. Ierosinājumus un konkrētos priekšlikumus, kas tika izteikti runās un iesniegti rakstiski, tā arī neizdevās saskaitīt. Taču tie skaitāmi pāris simtos. Viedokļu dažādība bija liela. Un arī tas ir labi, jo daudzas latviešu dzīves puses jāizvērtē un jāpārdomā. Kā tad īsti rīkoties? Par to katram, kurš šeit piedalījās, ir jādomā. Bez tam konferences dalībnieki izveidoja Pasaules latviešu biedrību sadarbības komisiju, kurai viss teiktais jāizsver. Daudzi priekšlikumi viņiem būs jāsagatavo iesniegšanai Latvijas valstsvīriem. Tas šai komisijai jāpaveic līdz 2001. gada augusta vidum, kad nolemts sasaukt Trešo pasaules latviešu biedrību konferenci Rīgā. 2001. gadā Rīgas Latviešu biedrība rīkos arī bijušo rīdzinieku salidojumu. Vairākās Latvijas pilsētās šādas tikšanās jau bijušas.

Konferences dalībnieki atbalstīja arī Latvijas Republikas ārlietu ministra Valda Birkava ierosinājumu lūgt ANO Cilvēktiesību balvu piešķirt Gunāram Astram (pēc nāves).

Pirms diviem gadiem konferencē visvairāk delegātu bija no ASV, Kanādas un Austrālijas. Šoreiz šo valstu latviešu biedrību delegātu skaits bija vēl kuplāks. Ja arī šoreiz Brazīlijas un Venecuēlas, kā arī Āfrikas kontinenta latviešu pārstāvju nebija konferencē, viņus pieminēja un neaizmirsa. Šogad bija pārstāve arī no Singapūras. Plašas bija delegācijas no Krievijas, Lietuvas un Igaunijas. Vērtējot ārpus Latvijas atrodošos biedrību sekcijas darbu, enerģiskais RLB nama saimnieks Pēteris Pētersons konferences noslēgumā īpaši augstu vērtēja biedrību darba analītisko pieredzes apmaiņu sekcijā.

Dr. Sigizmunda Timšāna

teksts un foto

Pasaules kontinentu kartēs dažādo valstu biedrību pārstāvji simboliski iezīmēja savu mītnes zemi. Attēlā redzama neliela daļa no Krievijas latviešu biedrību delegātiem. Šo zemi pārstāvēja Baltiešu biedrība "Kolima—Baltija" (Magadanā), kopiena "Komi—Latvija" (Intā), Sanktpēterburgas, Krasnojarskas, Maskavas un Omskas latviešu biedrības. Krievijas latviešu kongresu pārstāvēja tā priekšsēdētāja Lauma Vlasova; Īpašu interesi izraisīja Bauskas 1 vidusskolas direktores Antas Rudzītes (piedalījās arī 1.konferencē) un skolēnu Ministru kabineta divu pārstāvju uzstāšanās par patriotisko audzināšanu skolās.aa