Rīgas apriņķa Mālpils pagasta domes priekšsēdētājs Aleksandra Lielmežs, būdams šīs norises saimnieks, runāja par izpausmēm, kas raksturīgas visai mūsu apritei.

Viņš pievērsās tā sauktajām "vāveres" apritēm, kas raksturīgas visām mūsu lauku norisēm, kuras nesaskan ar daudzu pašvaldību vadītāju domāšanu un rīcības izpausmi.

"Patlaban mēs nevaram atļauties it kā neticēt nevienam, jo vispirms mums ir jātic pašiem sev. Citādi mēs ejam purvā, jo ekonomiskā aprite ar valsts gādību nevienu neiepriecina. Saeimas budžeta piešķīrumi ir vairāk nekā pieticīgi, jo lauku pagasti saņem tikai niecīgu atlikumu.

Runa nav vien par Mālpili, bet par visu Latviju kopumā, tāpēc ka pašvaldībām atvēlētās summas no valsts budžeta ir vairāk nekā niecīgas.

Mūsu pašvaldību darbiniekus ļoti satrauc tas, ka augstākās institūcijas atļaujas uz mūsu vēstulēm un pieprasījumiem atļauties vai nu ar atrakstīšanos, vai daudznozīmīgu klusēšanu. Turklāt arī Pašvaldību savienības iesniegumus dažkārt pieļauj ar daudznozīmīgu daudzpunkti. Saprotams, mums Saeimā ir gana daudz deputātu, kas nāk no laukiem vai rādās īpaši atbalstām Latvijas lauku tagadni un nākotni. Diemžēl šī Saeima ir pārāk savdabīga, lai varētu ietekmēt galīgā balsojuma rezultātu. Mūsu iegriba pašreizējā situācijā būtu tāda, lai nākamās Saeimas vēlēšanās tieši laukiem būtu neapšaubāma prioritāte, jo bez šīs ievirzes būsim tikai zaudētāji."

Pagasta padomes sekretāre Dzidra Bembere stāstīja par savām rūpēm un iecerēm. Viņa šajā amatā jau pirms vairākiem gadiem nomainījusi Zentu Kalniņu. Kaut gan šis Rīgas apriņķa pagasts ir viens no prāvākajiem, jo te ir 4500 iedzīvotāju, demogrāfiskā bilance, tāpat kā daudzviet Latvijā, ir ļoti negatīva. Dzidra Bembere stāsta, ka 1996. gadā piedzimuši 37, tomēr aizsaulē aizgājuši 74, bet 1997. gadā piedzimuši 44, uz viņsauli devušies 57.

Viņa bilst, ka savulaik Mālpils paraugciematā sabūvētas mājas, kurās patlaban ir ap 1200 iedzīvotāju, tomēr patlaban ir ļoti daudz ne tikai ekonomisko, bet arī sociālo problēmu. Kādreizējais centrs tagad izraisa milzum daudz problēmu, tostarp arī lielā ūdenstorņa lietošanu. Pašreizējā administratīvi teritoriālā reforma varētu būt ciešā saistībā ar pašreizējo Sidgundas pagastu, tomēr vietējie iedzīvotāji šajā ziņā ir visai atturīgi.

Rīgas rajona Lēdurgas pagasta vecākais Kārlis Bērziņš, pievienodamies Aleksandra Lielmeža domām, atzina, ka arī te, pašā Latvijas centrā, notiek šķelšanās, domājot par nākamās Saeimas vēlēšanām. Vietumis daudzi patlaban uzskata Andri Šķēli par galveno glābiņu izejai no pašreizējās it kā neglābjamās situācijas. Tomēr Rīgas rajons ir gana plašs un ekonomiski spēcīgs, lai izlemtu, uz kurieni vajadzētu doties, jo vairāk nekā 40 partiju kopumā ir daudz izvēles iespēju, turklāt ikvienam iedzīvotājam ir dota izvēles iespēja.

Miķelis Gruzītis, Madonas rajona Lubānas pilsētas un tai piegulošās lauku teritorijas priekšsēdis, būdams jau 23 gadus šī apvidus vadības sakārtā, bilda, ka pat tāds pagasts kā Lubāna no valdības garantētā ienākuma nodokļa saņem tikai visai simbolisku daļu:

"Mani mazāk interesē, kas notiks pēc septiņiem vai astoņiem gadiem, tomēr jo vairāk tas, kas būs pēc trijiem vai četriem gadiem, jo es gribu ar saviem bērniem dzīvot tepat Lubānā un man jāskatās acīs visiem savējiem. Mēs nevaram būt vienas dienas cilvēki arī tādā mazā pagastā, kāds ir mūsējais, tomēr mani ļoti satrauc tas, ka Meirānu pazīstamajā Jāņa Zābera skolā ir tikai 83 audzēkņi. Vai mēs esam slinki vai negriboši, lai pat šajā Vidzemes vidienē nevarētu apliecināt savu eksistenci?

Turklāt mani ļoti satrauc tas, ka ne tikai Lubānā un man labi pazīstamajos Meirānos vai pat Indrānu pagastā, kas ir tepat blakus, maniem novadniekiem vairāk interesē tikai lieka alus glāze, jo es jau nerunāju par visu pārējo. Traģiski ir tas, ka mūsu novadā regulāri vismaz katru mēnesi iet bojā pieci seši jauni cilvēki, kuriem vēl nav pat 25 gadu. Es jau negribu teikt, ka vainīga ir ģimene vai skola, pat sabiedrība. Katrā ziņā arī šajā traģēdijā mēs reāli izjūtam to, ka neglābjami samazinās latviešu skaits, jo pārāk daudz paliek raudošu latviešu meiteņu."

Jānis Līpacis, Cēsu rajona Priekuļu pagasta vadītājs, runāja par to, ka tuvo Saeimas vēlēšanu sakarā nevajadzētu uzsvērt Latvijas iedzīvotāju sašķeltību un iespējamo sadalīšanos daudzu partiju frakcijās. Viņaprāt, arī šajā Vidzemes novadā nav pārāk daudz reālu atšķirtību, kas varētu sadalīt latviešu kopienu. Jo arī šajā pagastā ir daudz dažādu viedokļu, kas tomēr ne vis šķir, bet vieno.

Šajā sanāksmē runāja domubiedri no Preiļu rajona Rožupes pagasta, Jēkabpils rajona Zasas pagasta un citām vietām. Te nebija vienaldzīgo. Domājot par Latvijas 7. Saeimas vēlēšanām, rādījās, ka šajā reizē nav iespējams pielikt punktu, tālab jau rīt, 26. jūnijā, pulksten 11 uz Mālpilī tiek aicināti domubiedri, lai turpinātu nozīmīgo sarunu.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors