Par kokmateriālu eksportu 1997. gadā

Stanislavs Šaršūns, Valsts Meža dienesta

Meža līgumu un izsniegumu daļas vecākais referents, — "Latvijas Vēstnesim"

— Ja runājam par kokmateriālu eksportu, tad jāpievērš uzmanība tam, ka visi dati ir tikai par harmonizētās sistēmas jeb Latvijas preču kombinētās nomenklatūras vienu — 44. — grupu, kurā ietilpst koksne un tās izstrādājumi, teica Stanislavs Šaršūns. — Pagājušajā gadā šīs grupas koka izstrādājumu eksports valsts ārējā tirdzniecībā bija 29,7 procenti jeb 288,5 miljoni latu (statistiskā vērtība FOB cenās), pavisam meža nozares eksports varētu būt apmēram 35 procenti. Visvairāk Latvija pārdod malkas koksni, apaļkoksni un papīrmalku, zāģmateriālus, finieri un saplākšņus, kokšķiedras plātnes, kas viss ietilpst 44. grupā, un ārpus šīs nomenklatūras grupas pieprasītas ir arī mēbeļu sagataves, mēbeles, sērkociņi.

Pēc Valsts Meža dienesta datiem, no Latvijas preču kombinētās nomenklatūras 44. grupas koksnes un koksnes izstrādājumu eksporta 1997. gadā 59% veido zāģmateriāli, 14% — apaļkoki, 7% — malkas koksne, 3% — kokskaidu plātnes, 1% — kokšķiedru plātnes, 12% — saplāksnis un 2% — pārējie koksnes izstrādājumi.

Visvairāk ir eksportēts uz Lielbritāniju — 46%, uz Zviedriju — 20,6%, Vāciju — 13,2%, Dāniju — 2,5%, Nīderlandi — 2,4%, Franciju — 1,9%, Poliju — 1,9%, Somiju — 1,4%, uz pārējām valstīm — pavisam 10,1 %.

Pagājušajā gadā izvesti 1,24 milj. kubikmetru malkas koksnes un šķelda, visvairāk — 1147 tūkst. kubikmetru — uz Zviedriju, uz Dāniju — 43 tūkst. kubikmetru, Somiju — 28 tūkst. kubikmetru, Dāniju — 19 tūkst. kubikmetru. No malkas koksnes 75% ir apaļkoki, 23% — šķelda un 2% — kamīnmalka. Salīdzinājumā ar 1996. gadu malkas koksnes un šķelda eksports pieaudzis nedaudz vairāk nekā 2 reizes.

Runājot par apaļkokiem, pavisam eksportēts pagājušajā gadā — 2,1 milj. kubikmetru, no tiem 1911 tūkst. kubikmetru uz Zviedriju, 124 tūkst. kubikmetru uz Somiju, 37 tūkst. kubikmetru uz Norvēģiju un uz pārējām valstīm — 26 tūkst. kubikmetru apaļkoku. Apaļkoku eksports salīdzinājumā ar 1996. gadu 1997. gadā ir palielinājies nedaudz vairāk nekā par vienu trešo daļu.

Ja aplūkojam zāģmateriālu eksportu, pagājušajā gadā izvests 2,04 milj. kubikmetru, no tiem 1442 tūkst. kubikmetru uz Lielbritāniju, 229 tūkst. kubikmetru zāģmateriālu uz Vāciju, 53 tūkst. kubikmetru uz Nīderlandi, 50 tūkst. kubikmetru uz Franciju, 41 tūkst. kubikmetru uz Īriju, 33 tūkst. kubikmetru uz Dāniju, 31 tūkst. kubikmetru uz Ēģipti, 30 tūkst. kubikmetru uz Beļģiju un uz pārējām valstīm 128 tūkst. kubikmetru zāģmateriālu. No visiem eksportētajiem zāģmateriāliem 94% jeb 1,91 milj. kubikmetru ir skujkoku zāģmateriāli, pārējie 6% jeb 0,13 milj. kubikmetru — lapu koku zāģmateriāli. Arī šo materiālu eksports salīdzinājumā ar 1996. gadu 1997. gadā palielinājies par vairāk nekā trešo daļu.

Pagājušajā gadā eksportēts pavisam 106,5 tūkst. kubikmetru saplākšņa, no tā 47,4 tūkst. kubikmetru uz Vāciju, 23,3 tūkst. kubikmetru uz Lielbritāniju, 5,9 tūkst. kubikmetru uz Nīderlandi, 5,6 tūkst. kubikmetru uz Somiju, 5 tūkst. kubikmetru uz Dāniju, 3,8 tūkst. kubikmetru uz Poliju, 2,4 tūkst. kubikmetru uz Austriju, 2 tūkst. kubikmetru uz Zviedriju un uz pārējām valstīm — 11,1 tūkst. kubikmetru saplākšņa. No visu veidu eksportētajiem saplākšņiem lamināta un līmētajiem kokmateriāliem 63% jeb 66,9 tūkst. kubikmetru ir saplāksnis, 23% jeb 25 tūkst. kubikmetru ir līmētie kokmateriāli un 14% jeb 14,7 tūkst. kubikmetru — lamināts.

Kokskaidu plātņu eksportēts pagājušajā gadā pavisam 100,3 tūkst. kubikmetru, visvairāk — 33,7 tūkst. kubikmetru — uz Lielbritāniju, tāpat arī no 15,6 tūkst. kubikmetru eksportētā kokšķiedru plātņu daudzuma uz Lielbritāniju izvests 9,9 tūkst. kubikmetru šī materiāla.

— Arvien asāks paliek jautājums par kokmateriālu bilanci Latvijā, jo, savācot visus datus, "gali neiet kopā", — piebilda Stanislavs Šaršūns. — Iemesls varētu būt arī tas, ka Valsts Meža dienestam nav kontroles pār visu koksnes plūsmu no izstrādes līdz eksportam, nedz arī pār importu un tranzītu. Tādēļ bieži vien iznāk tā, ka mēs pārsvarā eksportējam nezināmas izcelsmes valstu koksni — apaļkoksni, malkas koksni un zāģmateriālus, ko pieļauj pastāvošā likumdošana.

Rūta Bierande, "LV" lauksaimniecības redaktore