— atvadoties no Kataras vēstnieka Latvijā

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 1.jūlijā, pieņēma atvadu vizītē Kataras vēstnieku Bāderu Omaru ad Dafu.

G.Ulmanis pateicās B.O.ad Dafam par Latvijas un Kataras attiecību pilnveidošanu, kas stiprināja sakaru veidošanos ar Persijas jūras līča reģionu, vienlaikus izsakot pārliecību.Vēstnieks uzaicināja Valsts prezidentu apciemot viņa valsti, un G.Ulmanis, pateicoties par ielūgumu, lūdza nodot sveicienu Kataras emīram.

Vēstnieks atzīmēja trīs tālākās abu valstu sadarbības padziļināšanas virzienus: divpusējā sadarbība, Baltijas jūras reģiona un Persijas jūras līča reģiona sadarbība un starptautiskā sadarbība. Pašlaik tiek nopietni gatavoti parakstīšanai līgumi par ekonomisko un tirdzniecisko sakaru veicināšanu.

B.O.ad Dafa informēja G.Ulmani par Persijas jūras līča padomi, kas koordinē šī reģiona valstu sadarbību, saskaņojot valstu likumus un risinot dialogu ar starptautiskajām organizācijām. Valsts prezidents runāja ar vēstnieku arī par Pilsonības likumu. B.O.ad Dafa stāstīja, ka Katarā nav viendabīgas sabiedrības, un izteica atbalstu G.Ulmaņa centieniem iekļaujošas sabiedrības veidošanā Latvijā.

Bāders Omars ad Dafa bija pirmais Kataras vēstnieks Latvijā.

Valsts prezidenta preses dienests

— atvadoties no ASV vēstnieka Latvijā

Šodien, 2.jūlijā, pie Ministru pezidenta Guntara Krasta atvadu vizītē ieradīsies Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers.

L.Nepera plašās diplomātiskās aktivitātes kopš apstiprināšanas par ASV vēstnieku Latvijā 1995.gadā ļauj secināt, ka viņš ir devis lielu ieguldījumu ASV un Latvijas sadarbības veicināšanā visplašākajā nozaru spektrā, jo īpaši tādās jomās kā palīdzība drošībā un aizsardzībā, atbalstot Latviju starptautiskajā arēnā, kā arī sekmējot praktiskās palīdzības sniegšanu Latvijas bruņotajiem spēkiem; ASV ekonomiskā iesaiste Baltijas reģionā; ASV palīdzības programmas Latvijas ekonomiskajai attīstībai un finansu tirgus pilnveidošanai; ASV investīciju sekmēšana Latvijas ekonomikā; un ASV palīdzība izglītībā (gan Latvijas izglītības sistēmas pilnveidošanā, gan mācību programmas ASV augstskolās).

Bez tam L.Nepers ir ļoti aktīvi piedalījies ASV un Baltijas valstu partnerības hartas sagatavošanā un tās praktiskās īstenošanas kārtības izstrādē. Pašlaik tiek gatavota četrpusējās Partnerības komisijas tikšanās 8.jūlijā Rīgā.

Valdības preses departaments

— sarunā ar Kataras vēstnieku Latvijā

Saeimas priekšsēdētājs izteica gandarījumu par abu valstu uzsākto sadarbību ekonomikas, politikas un kultūras jomā un izteica cerību par tās veiksmīgu attīstību nākotnē. Viņš arī informēja vēstnieku par plānoto ārlietu ministra Valda Birkava vizīti Persijas līča valstīs, tostarp arī Katarā, un iespējamo divu līgumu parakstīšanu — par ekonomisko, tirdzniecisko un tehnisko sadarbību un par investīciju veicināšanu un abpusēju aizsardzību.

A.Čepānis vairākkārt uzsvēra abu valstu izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, kas varētu sekmēt Latvijas un Kataras ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību. Priekšnoteikumi tam būtu trīs Latvijas neaizsalstošās ostas, brīvās ekonomiskās zonas un Pasaules bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas piešķirtais kredītreitings, kas Latvijai ir ļoti pozitīvs. Latvijas un Kataras ekonomiskā sadarbība varētu ietvert produktu, īpaši zivju izstrādājumu eksportu, mašīnbūvi, kā arī vieglo un ķīmisko rūpniecību. "Neatkarīgi no oktobrī paredzēto parlamenta vēlēšanu rezultātiem," teica Saeimas priekšsēdētājs, "Latvijas stratēģiskie mērķi un uzsāktais kurss paliks nemainīgi — tie ir brīvais tirgus un virzība uz Eiropas Savienību un NATO."

Kataras vēstnieks apliecināja savas valsts gatavību sadarboties ar Latviju, un labs sākums tam būtu jau minēto līgumu, kā arī līguma par izvairīšanos no aplikšanas ar dubultnodokļiem, parakstīšana. Kā piemēru Bāders Omars ad Dafa minēja Maskavu, kur Katara investējusi apmēram 800 miljonu dolāru un veiksmīgi sadarbojas tādās jomās kā mazumtirdzniecība, satelītprogrammas un naftas rūpniecība. Kataras vēstnieks ierosināja sarīkot Latvijas produktu izstādi Katarā, kur ar to iepazītos ne tikai šīs valsts biznesmeņi, bet arī citu tuvējo valstu uzņēmēji, un tas varētu būt labs sākums abu valstu tirdzniecisko sakaru attīstībai.

Saeimas preses dienests

— tiekoties ar Kazahstānas un

Kirgīzijas vēstniekiem Latvijā

Vakar, 1.jūlijā, ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs tikās ar Kazahstānas vēstnieku Ikramu Adirbekovu. Puses vienprātīgi atzina, ka abām valstīm nekad nav bijis savstarpēju pretenziju, bet gan labi attīstīti kontakti un tradicionāli tranzīta ceļi.

Pēc dažu gadu ekonomiskās sadarbības atslābuma šopavasar atkal no jauna sāka veidoties lietišķas ekonomiskās saites: Latvijā bija ieradies Kazahstānas transporta ministrs, un viņa vizītes laikā tika parakstīta piecu svarīgu dokumentu pakete.

— Mēs apzināmies izdevīgumu, ko Kazahstānai var dot kravu transportēšana caur Latvijas ostām, — sacīja vēstnieks. Viņš paskaidroja, ka 54 procentus kravu Kazahstāna sūta uz Eiropas Savienības valstīm. Lai gan pagājušajā gadā caur Latviju no tālās Vidusāzijas valsts izvesti tikai 170 līdz 180 tūkstoši tonnu kravu, — jo Kazahstānā vairākus gadus valdījusi ekonomikas lejupslīde, — tagad tā strauji attīstās, piemēram, piecos nākamos gados paredzēts divkāršot naftas ieguvi. Bizness Kazahstānā strauji virzās kalnup, jo esot izaugusi jauna, spējīga biznesmeņu paaudze, arī daudzu Kazahstānas valdības locekļu vecums nepārsniedz 30 gadus.

J.Adirbekovu interesēja, kā Latvija beidzamajos gados spējusi nodrošināt tik strauju kopprodukta pieaugumu. Ekonomikas ministrs kā svarīgu faktoru minēja to, ka Latvijā jau otro gadu ir bezdeficīta budžets un tas nodrošina stabilu valūtu. Otrs iemesls esot investīciju piesaiste. L.Strujevičs atbildēja arī uz citiem vēstnieka jautājumiem — par nacionālo programmu mazā un vidējā biznesa attīstībai, par brīvajām ekonomiskajām zonām un nodokļu atvieglojumiem.

Vēstnieks izrādīja labas zināšanas un interesi par Latviju kā tranzīta valsti, viņš piekrita ministram L.Srujevičam, ka varētu veidot arī kopuzņēmumus — kaut vai no Kazahstānas ievesto izejmateriālu pārstrādei un fasēšanai.

Sarunas noslēgumā, apmainoties piemiņas veltēm, Kazahstānas vēstnieks Latvijas ekonomikas ministram pasniedza grāmatu "Pa Lielo Zīda ceļu".

— Kādreiz Lielais Zīda ceļš no Ķīnas uz Rietumiem veda arī caur mūsu zemi, — viņš sacīja. — Tagad mums būtu jāpacenšas, lai arī mūsdienās šis tranzīta koridors tiktu iezīmēts visās kartēs, — atteica mūsu ministrs.

Jau novembrī paredzēts parakstīt vēl septiņus svarīgus dokumentus, lai veicinātu Kazahstānas un Latvijas ekonomisko sadarbību.

Ekonomikas ministrs vakar tikās arī ar Kirgīzijas vēstnieku Esengulu Omuralijevu. Viņi pārrunāja Latvijas pieredzi pārejas ekonomikā. Vēstnieks apgalvoja, ka viņa valstī rit jau otrais gads, kopš pārvarēta krīzes situācija ekonomikā, bet kopš četriem gadiem Kirgīzijā esot sava stabila valūta un nav problēmu ar tās konvertāciju. Austrumzemes vēstnieku interesēja reāla sadarbība ar Latviju konkrētu dokumentu sagatavošanā, lai pēc neilga laika sarunas pārtaptu praktiskos darbos.

— Esam ļoti ieinteresēti ekonomisko sakaru attīstībā ar Latviju, — sacīja Kirgīzijas vēstnieks. Viņš arī ierosināja rīkot Kirgīzijas un Latvijas speciālistu apmaiņas braucienus.

Andrejs Jurēvics,

ministra padomnieks