MĒS SAVĀ ZEMĒ UN LAIKĀ

Gaismas ritenis iegriež Dziesmusvētkus

Svētku galvenais mākslinieks Ivars Mailītis, svētku deju virsvadītāja Ingrīda Saulīte, E.Melngaiļa Tautas mākslas centra direktors Jānis Kurpnieks, kultūras ministre, Svētku Mākslinieciskās padomes priekšsēdētāja Ramona Umblija, Ministru prezidents, Svētku Rīcības komitejas priekšsēdētājs Guntars Krasts, E.Melngaiļa Tautas mākslas centra lietišķās un tēlotājas mākslas speciāliste Vija Ābele un svētku virsdiriģents Sigvards Kļava Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

XXII Vispārējos latviešu dziesmu un XII Deju svētkos akreditējušies 150 Latvijas un ārzemju žurnālisti. 1.jūlijā svētku preses centrā Reiterna namā notika preses konference. Tajā piedalījās Ministru prezidents Guntars Krasts — svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs, kultūras ministre Ramona Umblija — svētku mākslas padomes priekšsēdētāja, Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas centra direktors Jānis Kurpnieks, Dziesmu svētku virsdiriģents Sigvards Kļava, Deju svētku virsvadītāja Ingrīda Saulīte, lietišķās mākslas speciāliste Vija Ābele un svētku galvenais mākslinieks Ivars Mailītis. Viņi visi atzina, ka šie svētki vainago lielo dziesmas, dejas, tautas mūzikas un daiļamatu kopšanas darbu, kas piecu gadu garumā darīts visos Latvijas novados, visās pilsētās un pagastos.

Guntars Krasts novēlēja žurnālistiem radošu garu un veiksmi svētku atspoguļošanā un aicina ikvienu ļauties dziesmas priekam un dejas valdzinājumam, izbaudīt šos svētkus. Ievadot preses konferenci, Ministru prezidents teica:

— Rīcības komiteja šajā stadijā savu darbu ir beigusi. Atskatoties uz to, es varu teikt, ka strādāt nebija grūti. Šajā darba grupā atšķirībā no daudzām citām valdīja īpašs entuziasms, radošs gars. Ikviena grupas locekļa vēlme dot savu pienesumu radīja īpašu auru. Šī darba rezultātus vērtēs skatītāji un arī žurnālisti. Mēs katrā ziņā esam centušies uzbūvēt Dziesmu kalnu. Lai tas būtu ne tikai tas reālais kalns, kas pacēlies Doma laukumā, kur šovakar tiks atklāti dziesmu svētki, bet lai šo Dziesmu kalnu katrs justu savā sirdī.

Dziesmu svētki ir jau sākušies — ar atceres brīžiem Dziesmu svētku parkā un komponistu atdusas vietās. Šajos pārmaiņu laikos ir zīmīgi, ka godinām savus klasiķus, savas tradīcijas. Šie svētki sevi ir pieteikuši plaši un pamatīgi — gan ar lielo dalībnieku skaitu, gan pasākumu daudzveidību un māksliniecisko kvalitāti. Un Dziesmu svētki ir arī vislabākais veids, kā mēs par sevi varam dot ziņu arī citu pasaules valstu kultūrām.

Arī Ramona Umblija akcentēja latviešu dziesmu svētku tradīcijas lielo starptautisko rezonansi. Jāņu dienā, kad latviešu folkloras kopas un profesionālie mākslinieki dziedāja līgodziesmas abos okeāna krastos — Vašingtonā un Lisabonā, visa pasaule varēja pārliecināties, cik labi latviešu dziesmu tradīcija iekļaujas ļoti dažādo pasaules kultūru ansamblī.

Jānis Kurpnieks informēja, ka kopā ar viesiem ir 31 tūkstotis svētku dalībnieku. Taču patiesībā svētku sagatavošanā piedalījies krietni lielāks cilvēku skaits. Pašlaik svētki ir Rīgā, bet to sagatavošanas "mājas darbi" ar lielu entuziasmu ir darīti daudzās ģimenēs, skolās, visā Latvijā.

Sigvards Kļava atgādināja, ka pēc pagājušajiem Dziesmu svētkiem bija daudz runu par depresiju koru kustībā:

— Tika teikts, ka 1990.gada Dziesmu svētki paliks mūsu kultūrā kā vēsturisks fenomens. Neviens neprognozēja tādu uzplaukumu, kāds iezīmējās jau pagājušajā vasarā. Un tas ir visu koru diriģentu nopelns.

Neviens "no augšas" te neko nav virzījis. Man bijusi tā laime apbraukāt visus Latvijas rajonus un tikties pilnīgi ar visiem koriem. Un varu droši apgalvot, ka krietni vairāk par pusi koristu ir jauni cilvēki. Ļoti daudz ir skolēnu. Tieši skolas rāda, cik lielas ir mūsu rezerves.

Pašlaik, Dziesmu svētku eiforijas brīdī, skatoties uz šīm jaunajām sejām, kas nupat pārdzīvo šos svētkus, gribas jau sapņot par to, kādi varētu būt nākamie svētki. Dziesmusvētki nav tikai tās četras dienas, kad Rīgā notiek koncerti. Tas ir lielas piecu gadu kustības galarezultāts. Es esmu lepns uz savu tautu, kas spēj uzturēt šos svētkus, šo tradīciju. Paldies visiem dziedātājiem, visiem diriģentiem!

Ingrīda Saulīte atgādināja, ka Deju svētku tradīcija aizsākusies jau trīsdesmitajos gados un lielu ieguldījumu tautas deju kustības attīstībā dod arī Mūzikas akadēmija, kur jau divdesmito gadu darbojas horeogrāfijas nodaļa. Pirmoreiz dejotāji svētkos piedalās ar divām pilnīgi atšķirīgām programmām, rādot deju no tās pirmsoļiem līdz mūsdienām, dejas daudzveidību Latvijas novados.

Pirmoreiz pēc gadu desmitiem ilga pārtraukuma notiek Tautas tērpu skate. Par to stāstīja Vija Ābele. Viņa aicināja apskatīt arī visas piecas tautas lietišķās mākslas izstādes, kuru veidošanā piedalījušies pusotra tūkstoša daiļamata meistaru no visas Latvijas.

Bet Ivars Mailītis aicināja parādīt godu Gaismas ritenim Dziesmu kalnā: Gaisma — Līgo karogā. "Līgo" — auglības un atjaunotnes simbols, ko daudzina, iededzot ugunskurus Saulgriežu naktī.

Gaisma — spēks, ko tauta krājusi svešu varu ēnā.

Gaisma — ko izstaro tauta, vienojoties kopkorī un Dziesmu kalnā rodot jaunu enerģiju.

Lai Gaismas ritenis griežas un augšām ceļas Gaismas pils!

Ar Ministru prezidenta Sudraba zizli

Tautas izvirzīts un tautas mīlēts, Imants Kokars visu savu mūžu, visu vitālo gara un dvēseles spēku ieliek dziesmā. Šovasar aprit tieši 50 gadi kopš viņa vadītā Cēsu studentu kora uzvaras X Dziesmu svētku koru karos. Šo svētku atklāšanā viņš saņem Ministru prezidenta dāvāto Sudraba zizli. Un pirmā dziesma, ko viņš ar to diriģē, ir "Dziedot dzimu, dziedot augu". Dziedot mūžu nodzīvot !

Foto: Juris Krieviņš, no "LV" izdotā fotoalbuma "Mani dziesmusvētki"

Balta nāca tautumeita

— kas to baltu darināja

Dziesmu svētku krāšņās rotas —

tautas mākslas izstādes Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā,

Sv. Pētera baznīcā un Tautas tērpu skatē Kongresu namā

Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā iekārtotā ekspozīcija "Baltie darbi un izšuvumi" ar savu izsmalcināto daili sasaucas ar visu balto tautasdziesmu pasaulizjūtu, liekot apbrīnot izšuvēju un rokdarbnieču prasmi, pacietību un gaumi.

Vairāk nekā divi tūkstoši tautas daiļamatniecības paraugu, ko darinājuši tūkstoš meistaru visos Latvijas novados, izstādīti Sv. Pētera baznīcā. Te ir dreļļi un šatieri, dzintara rotas un lielās burbuļsaktas, kaldināti milzu svečturi, no klūdziņām un saknītēm pīti grozi un pūralādes, melni, brūni un krāsaini podi un krūzes — visa tā daudzveidīgā bagātība, ko saucam par tautas lietišķo mākslu. Darbu atlases un vērtēšanas komisijā, ko vadīja pazīstamā etnogrāfe Aina Alsupe, darbojās pieredzējuši mākslas zinātnieki, tekstilmākslinieki, koktēlnieki un citu nozaru speciālisti.

Izstādes iekārtotāji Leonīds Petrovs un Inesis Kārlis Ansons ar metāla konstrukciju palīdzību izveidojuši saskanīgu tautas mākslas pasauli, kas labi sadzīvo ar Pēterbaznīcas akmens velvēm un svētsvinīgo noskaņu. To papildina gaismas un klusinātā mūzika. Eksponāti izkārtoti nevis pēc žanriem, bet savstarpējās saderības un krāsu gammas. Apmeklētāju atsaucība ir tik liela, ka izstādes termiņš jau divas dienas pēc atklāšanas tika pagarināts par veselu mēnesi. Tā būs atvērta līdz 6. septembrim.

Darbu atlases un vērtēšanas komisijas priekšsēde Dr. habil. hist. etnogrāfe Aina Alsupe :

— Tautas lietišķā māksla 20. gadsimtā ietver gan senākas, gan jaunākas tradīcijas. Kultūras kopumu te veido pārmantotība, jaunrade, atcere un improvizācija. Tāpēc arī pašreizējās izstādes eksponātu klāsts atspoguļo tautas lietišķās mākslas gaitu vairāk nekā gadsimta garumā.

Agrāk darināšanas un rotāšanas tradīcijas pārmantoja cilvēks no cilvēka tieši, t.i., bērni no vecākiem, mācekļi no meistariem. Turpretī 20. gadsimtā ir raksturīga grupveida apmācība. Darba un mākslas izpratne un iemaņas lielā mērā tiek sniegtas ar kursu, skolas un speciālās literatūras palīdzību. Līdz četrdesmitajiem gadiem izstādes rīkoja lauksaimniecības, mājturības un amatniecības biedrības, kā arī sabiedriskās organizācijas, kuru uzdevums bija attīstīt nacionālo kultūru. Līdz mūsdienām savu nozīmi nav zaudējuši vairāki tālaika izdevumi: "Latvijas Saule", "Latvju Raksti", "Novadu tērpi" u.c.

Pēc Otrā pasaules kara, kad Latvijā privātā iniciatīva tika ierobežota, radās tautas lietišķās mākslas entuziastu pulciņi un studijas, kas turpināja 20.–30. gados sākto tautas lietišķās mākslas izzināšanas, apmācīšanas un popularizēšanas darbu. Viņu sniegumu atspoguļo dažāda mēroga izstāžu katalogi, muzeja fondi un ekspozīcijas, kā arī etnogrāfu un mākslas zinātnieku publikācijas.

Tautas mākslas entuziasti iesaistījušies etnogrāfisko materiālu apzināšanā. Savākti agrāk neapzināti tautas lietišķās mākslas priekšmeti, izzināti to darināšanas un kompozīcijas paņēmieni, veidotas jaunas mūsdienās pieprasītu izstrādājumu kompozīcijas.

"LV" informācija

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

"Dziesma, dziesma, pacel mūs

Pretī Dieva vaigam !"

1. jūlija rītausmā beidzās

Dziesmu kari

Rēzeknes rajona vīru koris "Olūts". Diriģents Jānis Grudulis

Rīgas sieviešu koris "Ausma". Diriģents Jānis Zirnis Foto: Imants Prēdelis

Ievadot septiņu labāko Latvijas koru sacensību par šajos svētkos iedibināto Lielo balvu jeb Grand Prix, kultūras ministre Ramona Umblija aicināja apzināties latviešu tautas spēku savā dziesmā, savā kultūrā. Jāņos, kad vairāk nekā 28 tūkstoši dziedātāju, dejotāju, tautas muzikantu un daiļamatu pratēju sāka aut kājas XXII Vispārējiem dziesmu un XII Deju svētkiem Rīgā, "Skandinieki", "Senleja", "Dandari" un pulciņš daiļamatu meistaru kopā ar latviešu un igauņu folkloras kopām līgoja Tautas dzīves mākslas festivālā Vašingtonā un otra tikpat liela grupa rādīja latviešu Jāņu tradīcijas pasaules izstādē Expo ’98 Lisabonā. Latvija kā patstāvīga valsts savā 80 gadu jubilejas gadā reprezentējas ar savu tautas mākslu, savu daudzkrāsaino kultūru. Un dziesmai tajā ir vislielākā vieta:

— Tādi Dziesmu kari kā Latvijā nav nekur citur pasaulē. Dziesmu karos mēs esam neuzvarami. Būsim stipri mūsu dziesmā!

Savu gara spēku un dvēseles smalkumu Latvijas labākie kori apliecināja divu dienu Dziesmu karos. Sacentās 50 kori piecās koru grupās. Emīla Dārziņa un Kārļa Skalbes dziesmu pērle "Mūžam zili..." skanēja septiņas reizes, jo tā šoreiz bija vīru koru "obligātā dziesma", Pētera Barisona un Jāņa Sudrabkalna "Melodijas" dziedāja deviņi sieviešu kori, Pētera Barisona un Jāņa Ziemeļnieka dziesmu "Mūzai" — veseli 17 jauktie kori. Bet, vienus un tos pašus vārdus dziedot, katrs koris, Ojāra Vācieša vārdiem sakot, dziedāja citādu — dziedāja savu dziesmu. Un dziedāja tik labi, ka starptautiskās žūrijas komisijas priekšsēdētāja Ausma Derkēvica pēc spraigās sacensības divu dienu garumā ar saviļņojumu teica:

— Es dziļi noliecu galvu itin visu dziedātāju un itin visu diriģentu priekšā. Ja mēs savā valstī visās jomās strādātu tik labi un ar tādu atdevi, mēs visi dzīvotu daudz labāk.

Apbrīnu par koristu un diriģentu ārkārtīgi augsto profesionālismu un perfekto konkursa organizāciju izteica arī citi žūrijas komisijas locekļi: Pērs Burīns (Zviedrija), Kore Hankens (Norvēģija), Heinrihs Poss (Vācija) un Ene Ileoja (Igaunija). Viņi teica atzinīgus vārdus arī par publiku, kas patiesi dzīvoja līdzi ikvienam korim un neskopojās ar aplausiem, kad konkursa gaitā vairākkārt tika stādīti priekšā žūrijas komisijas locekļi. Aplausi tika, protams, visiem šiem augsti cienījamiem mūzikas lietpratējiem no citām valstīm, bet visskaļāk dziedātāji un publika uzgavilēja Ausmai Derkēvicai, kas taču bija pirmā sieviete Latviešu vispārējo dziesmu svētku virsdiriģentu tribīnē, Imantam Kokaram, kas Dziesmukalna virsotnē turējies kopš Cēsu skolotāju institūta kora uzvaras 1948.gada Dziesmu karos, Sigvardam Kļavam, kas ir Dziesmu svētku Lielās balvas iedibināšanas iniciators, un Paulam Dambim, kas šajos Dziesmu karos tika sumināts arī vārda un dzimšanas dienā, bet vēl vairāk — kā vairāku pirmatskaņojumu autors, kā ļoti labas kora mūzikas sacerētājs. Tieši viņa un Pētera Vaska dziesmas savā laikā pasaulē iznesa "Dzintars" un "Ave Sol". Šajās dienās pirmo reizi skanēja arī Maijas Einfeldes "Mēness dziesma" un Jura Vaivoda veltījums jauniešu korim "Kamēr". Tieši šī smeldzīgā karavīru dziesma ar latgaliešu šūpuļdziesmas motīvu lika atcerēties Andreja Eglīša kantāti "Sasauc dziesma kopā mūs", kas ar Helmera Pavasara mūziku Dziesmu svētku simtgadē skanēja Eiropā, Amerikā un Austrālijā.

Dziesma, dziesma, pacel mūs

Pretī Dieva vaigam!

Svētuma klātbūtni šajos Dziesmu karos apliecināja gan izvēlētais repertuārs, gan koristu un diriģentu stāja, atdeve dziesmai, gara lidojumam.

... Un tā pienāk brīdis, kad Dziesmu kari Universitātes Lielajā aulā iziet finiša taisnē: tiek nosaukti septiņi kori, kas turpinās sacensību par Lielo balvu. Skatītāju acu priekšā notiek izloze, un finālistu secība ir šāda: Rēzeknes jauniešu koris "Ezerzeme", Valsts 1.ģimnāzijas jauniešu koris "Kamēr...", Rīgas jauniešu koris ‘"Balsis", Rīgas kamerkoris "Muklājs", Rēzeknes rajona vīru koris "Olūts", Rīgas sieviešu koris "Ausma" un Dobeles rajona skolotāju koris "Sidrabe". Pirmajā cēlienā katrs koris dziedāja trīs dziesmas, tagad jādzied viena dziesma pēc pašu izvēles. Vēl viens brīnumains koncerts, un žūrijas komisija atkal aiziet apspriesties. Zāles priekšā jau greznojas metālmākslinieka Armanda Jēkabsona darināta "Mūza" — atturīgi skaista statuete. Taču Lielās balvas laureāts tiks nosaukts tikai svētku kulminācijas brīdī 5.jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē.

Ap pusnakti Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē tiek apbalvoti Dziesmu karu laureāti un pirmo trīs vietu ieguvēji katrā koru grupā.

Augusta Dombrovska fonda balvu par labāko obligātās dziesmas interpretāciju saņem jauniešu koris "Kamēr...". Obligātā dziesma jauktajiem koriem, kā jau teikts, šoreiz bija Pētera Barisona "Mūzai" ar Jāņa Ziemeļnieka dzeju.

Jāzepa Vītola fonda balva par Jāzepa Vītola dziesmas labāko interpretāciju tiek vīru korim "Olūts" par "Mežezera" izpildījumu.

Kā vēlāk saka Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas centra direktors Jānis Kurpnieks, raķetes netika šautas, bet uguņošana bija liela.

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore

Dziesmu karu rezultāti

Sieviešu kori

Koris Vidējais Vieta

1. Meiteņu koris "SKANDA" 20,07 VIII

2. Talsu sabiedriskā koop. siev. koris "VAIVA" 21,24 VI

3. Ogres tautas nama sieviešu koris "RASA" 20,72 VII

4. Sieviešu koris "DELTA" 21,40 IV

5. Sieviešu koris "JUMARA" 20,05 IX

6. Liepājas pilsētas TMKC sieviešu koris "AIJA" 21,75 III

7. Liepājas ped. augstskolas koris "ATBALSS" 21,25 V

8. Sieviešu koris "AUSMA" 24,10 I

9. Rīgas V.Sv. Ģertrūdes baznīcas Jaunatnes k. 22,07 II

 

Vīru kori

Koris Vidējais Vieta

1. RLB Nacionālais vīru koris 21,07 V

2. RTU vīru koris "GAUDEAMUS" 22,42 II

3. Republikas meža darbin. vīru k. "SILVICOLA" 20,35 VI

4. Rīgas rajona vīru koris "ĶEKAVA" 21,50 IV

5. Vīru koris "IMANTA" 18,95 VII

6. Vīru koris "ABSOLVENTI" 21,57 III

7. Rēzeknes rajona vīru koris "OLŪTS" 23,40 I

 

Pagastu kori

Koris Vidējais Vieta

1. Līgatnes pagasta koris 18,75 VII

2. Aglonas bazilikas koris "MAGNIFICAT" 20,40 V

3. Ķekavas pagasta jauktais koris "MOZAĪKA" 21,15 III

4. Ādažu pagasta k/n jauktais koris "JUMIS" 21,15 III

5. Jauktais koris "ROJA" 22,22 II

6. Tumes pagasta kultūras nama jauktais koris 20,50 IV

7. Ozolnieku jauktais koris "ARKA" 19,31 VI

8. Lejasciema kamerkoris "KAPRĪZE" 18,70 VIII

9. Mežotnes pagasta jauktais koris 22,50 I

 

Kamerkori

Koris Vidējais Vieta

1. RLB kamerkoris "AUSTRUMS" 19,82 VIII

2. Kamerkoris "MUKLĀJS" 22,35 II

3. Jauniešu koris "BALSIS" 23,01 I

4. Kamerkoris "KONVENTS" 21,87 V

5. Jelgavas 2. ģimnāzijas kamerkoris "SKALI" 22,20 IV

6. Preiļu rajona skolotāju koris "LATGALE" 20,40 VII

7. Kamerkoris "FORTIUS" 22,31 III

8. Jelgavas k/n "Rota" kamerkoris "MĪTAVA" 20,68 VI

 

Jauktie kori

Koris Vidējais Vieta

1. Tukuma pilsētas k/n skolotāju k. "VANEMA" 20,87 XII

2. Jauktais koris "SONORE" 22,50 V

3. Alūksnes skolotāju koris "ATZELE" 20,22 XIV

4. Jauktais koris "GAISMASPILS" 19,87 XV

5. Daugavpils LKC jauktais koris "DAUGAVA" 21,08 X

6. Jelgavas pils. k/n tautas koris "ZEMGALE" 19,15 XVII

7. LU jauktais koris "JUVENTUS" 22,92 IV

8. Jauktais koris "VAIDELOTE" 22,15 VII

9. Salaspils pilsētas domes koris "TIĀDE" 21,97 VIII

10. Skolotāju koris "VALMIERA" 21,80 IX

11. Jelgavas 4. vidusskolas jauktais koris 20,95 XI

12. Cēsu rajona k/n koris "BEVERĪNA" 19,72 XVI

13. Jauniešu tautas koris "EZERZEME" 22,95 III

14. Jelgavas 2. ģimnāzijas jauktais koris 22,24 VI

15. Dobeles rajona skolotāju koris "SIDRABE" 23,77 II

16. Daugavpils rajona k/n jauktais koris "LATGALE" 20,48 XIII

17. Rīgas valsts 1.ģimn. jauniešu koris "KAMĒR..." 24,45 I

Žūrijas sekretāre E.Putniņa

Orķestru bezgalības balsis

Divas dienas visu novadu koru spēkā un varēšanā ir skanējusi Latvijas Universitātes Lielā aula. Turpmākās divas — vakardiena un šodiena — piederēja un piederēs orķestru liecinājumam. Jā, mūsu vidū nav vairs Gunāra Ordelovska, kam latviešu mūzikas vēsturē šajā gadsimtā šajā žanrā pelnīti bijusi ciltstēva loma, lai līdztekus koriem atdzimtu pūtēju orķestru spējas un iespējas. Viņa audzēkņi un pēcteči arī šajos dziesmu, deju un mūzikas svētkos dara tieši tik daudz, lai pierādītu, ka Latvija nav tikai dziedoša un dejojoša, bet arī spēlējoša zeme.

Tie, kam bija spēks un iespēja vakardienas, 1.jūlija, pēcpusdienā nokļūt Lielajā ģildē, varēja dzirdēt, kā spēlē Valmieras "Signāls", valcēniešu "Smiltene", limbažnieku "Lemisele", ķekavieši un LLU studenti, Daugavpils, Salacgrīvas, Gulbenes, Vecauces, Talsu, Kolkas un citu novadu censoņi, pavisam divpadsmit enerģisku kopu, kas laikus bija izraudzītas pirmajai grupai, tāpat kā koriem šīpavasara skatēs novados.

Tomēr Rīgas Latviešu biedrības nams vakar nedimdēja mazāk. Tā sauktā otrā grupa skaitliski gan bija pārstāvēta pat ar astoņpadsmit mūziķu vienībām, tomēr Latvijas kartes izpētē nebūtu par ļaunu piebilst, ka spēlē Aloja, Rūjiena, Sigulda, Saulkrasti, Saldus, Malta, Dobele un vēl citas vietas. Jo dzīva ir tradīcija, lai gan orķestra saglabāšana ikvienai pašvaldībai ir dārgs prieks. Par laimi, ir vērtības, ko nevar izsvērt tikai ar latu daudzumu.

Laikam gan arī tāpēc mums orķestru saimē ir sava "A" grupa, zināma elite orķestru sabiedrībā. To varēsim klausīties šorīt, jo skate sāksies jau pulksten deviņos. Ir vērts celties stundu agrāk, lai nenokavētu pašu sākumu, kad spēlēs divi Haralda Bārzdiņa vadītie kolektīvi — Rīgas 6.vidusskolas pūtēju orķestris un viņa izlolotais "Auseklītis". Šajā grupā ir gan Balvu, gan Jelgavas, gan Ogres pūtēju orķestris, gan citkārt slavētais SPO, un tā būs tikšanās ar Egonu Salmani, Māri Martinsonu, Juri Kaufeldu un ar visas Latvijas orķestru galveno koordinatoru Vili Kokamegi. Viņš līdztekus savai administratora darbībai E.Melngaiļa Tautas mākslas centrā spēj vadīt un rosināt Ogres kultūras nama pūtēju orķestri "Horizonts", pat pievērsties kompozīcijai. Pārlūkojot vakardienas un šodienas finālkonkursu dalībnieku iesniegtos repertuāra sarakstus, nevar nepamanīt, ka vismaz pusducis orķestru spēlēs Raimonda Paula muzikālo poēmu "Meža gulbji" V.Kokamegi apdarē.

Šorīt spēkiem mērosies seši — tātad labākie no labākajiem. Katram atvēlēta pusstundu gara programma: divi, trīs vai pat četri skaņdarbi atkarībā no "metrāžas".

Līdz ar to šo dziesmu, deju un mūzikas svētku dalībnieku individuālās meistarības pārbaudei tiks pielikts punkts. Jo jau iepriekš varam secināt, ka strādāts godam. Vai gan citādi arī Latvijas pūtēju orķestru izcilnieku saime (astoņpadsmit plus divpadsmit plus seši) būtu tik kupla.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

v