Iesniegumi

Par grozījumiem Saeimas 16.—19.jūnija sēdes izsludinātajā darba kārtībā

(Saeimas dok.nr.4410)

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas šā gada 16.–19.jūnija sēdes izsludinātajā darba kārtībā grozījumu un iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu "Par E.A.Baloža atcelšanu no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata".

Ar cieņu, —

1998.gada 16.jūnijā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs J.Kaksītis

Par Edvīna Baloža atlaišanu

no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam

1998.gada 8.jūnijā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments izskatīja tiesas rīcības sēdē krimināllietu, kurā ir apsūdzēts Valmieras rajona tiesas tiesnesis Edvīns Balodis, un konstatēja, ka ar Vidzemes apgabaltiesas 1998.gada 5.februāra spriedumu minētais Edvīns Balodis ir notiesāts pēc Latvijas KK 164.panta 1.daļas, piemērojot KK 41.pantu, ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem, bez mantas konfiskācijas un tiesājamā E.A.Baloža kasācijas sūdzība ir noraidāma bez lietas izskatīšanas kasācijas instances tiesā.

Saskaņā ar minēto un Latvijas Republikas Satversmes 84.pantu, likuma "Par tiesu varu" 83.panta 3.punktu lūdzu atlaist Edvīnu Andri Balodi no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata sakarā ar viņa notiesāšanu un tiesas sprieduma stāšanos likumīgā spēkā.

Pielikumā: LR AT Senāta Krimināllietu departamenta 1998.gada 8.jūnija rīcības sēdes lēmums, Vidzemes apgabaltiesas 1998.gada 5.februāra spriedums.

1998.gada 12.jūnijā Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs

Lieta Nr.SKK–186

1998.gads

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta rīcības sēdes lēmums

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments šādā sastāvā: sēdes priekšsēdētājs — senators P.Gruziņš, senatori Z.Raupa un R.Namatēvs,

izskatot tiesas rīcības sēdē 1998.gada 8.jūnijā Rīgā krimināllietu, kurā apsūdzēts Edvīns Andris Balodis, sakarā ar tiesājamā kasācijas sūdzību,

konstatēja:

Ar Vidzemes apgabaltiesas 1998.gada 5.februāra spriedumu Edvīns Andris Balodis, dzimis 1943.gadā, Valmieras rajonā, agrāk nesodīts, — notiesāts pēc Latvijas KK 164.panta 1.daļas, piemērojot KK 41.pantu, ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem, bez mantas konfiskācijas. Balodis notiesāts par kukuļņemšanu.

Balodis, strādājot Valmieras rajona tiesā par tiesnesi un būdams amatpersona, saņēma kukuli no G.Deniņa par tādu darbību izdarīšanu viņa interesēs, kuras viņš kā amatpersona varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli.

1997.gada 28.oktobrī ap pulksten 9.45 Balodis Valmieras rajona tiesā Valmierā, Garā ielā 5, savā darba kabinetā, saņēma no Deniņa kukuli Ls 500 apmērā.

Kukuli tiesājamais saņēma par to, ka krimināllietā Deniņa apsūdzībā pēc Latvijas KK 161.panta 3.daļas, kas atradās viņa tiesvedībā, vairākkārt (1997.gada 17.februārī, 26.martā un 7.maijā) atlika tiesas sēdes. Tas deva Deniņam iespēju ilgstoši izvairīties no aizturēšanas par Ogres rajonā izdarīto noziegumu, kā arī to, lai Deniņam labvēlīgi iztiesātu 1997.gada 29.oktobrī izskatāmo krimināllietu.

Noziegums kvalificēts pēc Latvijas KK 164.panta 1.daļas.

Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta, izskatot lietu apelācijas kārtībā 1998.gada 30.martā, Vidzemes apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, noraidot Vidzemes tiesas apgabala prokurora apelācijas protestu par soda mīkstumu un tiesājamā un viņa aizstāves apelācijas sūdzības.

Tiesājamais Balodis kasācijas sūdzībā norāda, ka viņš ir notiesāts nepamatoti, jo tiesa pieļāvusi Krimināllikuma un kriminālprocesuālo normu pārkāpumus.

Policijai nebija pamata ierosināt operatīvās izstrādes lietu, jo viņš, Balodis, nekādas darbības Deniņa interesēs nebija veicis.

Lietā nav izziņas par to, kādas operatīvās darbības bija atļauts izdarīt un kura amatpersona to ir atļāvusi.

Balodis uzskata, ka policija pirmstiesas izmeklēšanā ir pārkāpusi Latvijas KPK 109.pantu par krimināllietas ierosināšanu, 168.pantu, 170.pantu, 171.pantu par kratīšanu un izņemšanu un 49.pantu par pierādījumiem.

Viņš norāda, ka nav rīkojies Deniņa interesēs un neko viņam nav solījis darīt izskatāmajā krimināllietā.

Tiesājamais uzskata, ka kasācijas instancē visi lietas apstākļi jāpārvērtē, jo viņš nav izdarījis kukuļņemšanu.

Nenoliedzot naudas saņemšanas faktu, viņš pieļauj, ka viņa darbībās varētu būt Latvijas KK 162.4pantā paredzētā nozieguma sastāvs.

Visbeidzot Balodis kasācijas sūdzībā norāda, ka ir notiesāts ar pārāk bargu sodu.

Tiesājamais norāda uz atbildību mīkstinošiem apstākļiem, ģimenes stāvokli un slikto veselību. Balodis lūdz izsaukt viņu uz kasācijas tiesas sēdi.

Izskatījis lietas materiālus un apsvēris kasācijas sūdzības motīvus, Senāta Krimināllietu departaments atzina, ka kasācijas sūdzība noraidāma bez lietas izskatīšanas kasācijas instances tiesas sēdē.

Saskaņā ar Latvijas KPK 449.pantu sprieduma izskatīšana kasācijas kārtībā pieļaujama tikai gadījumā, ja spriedums pamatots uz Krimināllikuma vai Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu, pie kam saskaņā ar 452.pantu kasācijas sūdzība jāpamato ar norādi uz krimināllikuma vai kriminālprocesa likuma normu būtisku pārkāpumu.

Apelācijas instances tiesa atbilstoši Latvijas KPK 51.panta un 313.panta nosacījumiem pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā iegūtos pierādījumus spriedumā rūpīgi novērtējusi.

Spriedumā analizēti pierādījumi, nozieguma — kukuļņemšanas sastāvs un apsvērts jautājums par sodu.

Pats tiesājamais Balodis nenoliedz, ka viņš kā amatpersona — tiesnesis no Deniņa naudu ir saņēmis.

Apelācijas tiesas spriedumā ir konstatēti nozieguma izdarīšanas apstākļi un attiecīgi piemērots Krimināllikums.

Kasācijas instances tiesā nav pieļaujama pierādījumu pārvērtēšana, kā Balodis to lūdz kasācijas sūdzībā.

Balodis kasācijas sūdzībā izteicis savu viedokli par iespējamu citu noziegumu kvalifikāciju, atkārtojot apelācijas motīvus, kas atspēkoti spriedumā.

Viņa atsaukšanās kasācijas sūdzībā uz kriminālprocesa normu neievērošanu ir formāla un nebalstās uz pamatotām norādēm par lietas izmeklēšanā it kā pieļautajiem būtiskiem Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumiem.

Kasācijas sūdzība ir pretrunīga — vispirms Balodis norāda, ka ir notiesāts nepamatoti, tad pieļauta cita nozieguma kvalifikācija, formāli uzskaitīti kriminālprocesa normu pārkāpumi un visbeidzot lūgts mīkstināt sodu.

Tā nav pamatota ar norādi uz Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normu būtisku pārkāpumu Latvijas KPK 450.panta un 451.panta izpratnē.

Soda jautājums nav kasācijas instances tiesas izskatīšanas priekšmets.

Saskaņā ar Latvijas KPK 459.panta nosacījumu par kasācijas instances tiesas rīcības sēdi pusēm neziņo, tāpēc nav pamata nodrošināt Baloža piedalīšanos sēdē.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Latvijas KPK 457.pantu un 459.pantu, LR Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments

nolēma:

tiesājamā Edvīna Andra Baloža kasācijas sūdzību noraidīt bez lietas izskatīšanas kasācijas instances tiesas sēdē.

Priekšsēdētājs—senators P.Gruziņš

Senatori Z.Raupa, R.Namatēvs

Lieta Nr.K–27/3–98

1998.gada 5.februārī

Spriedums Latvijas Republikas vārdā

Vidzemes apgabaltiesa šādā sastāvā: priekšsēdētāja Zenta Krūmiņa; tiesas piesēdētāji: I.Auziņa, A.Anspoks, ar sekretāru K.Zondaku; piedaloties prokurorei Ā.Jurkovskai un advokātei A.Meļņikai,

1998.gada 4.—5.februārī izskatīja atklātā tiesas sēdē Madonā, Poruka ielā 1

krimināllietu: Baloža Edvīna Andra, dzimuša 1943.gada 19.decembrī Valmieras raj., latvieša, LR pilsoņa, personas kods 191243–11362, precēta, ar augstāko izglītību, apgādībā viens nepilngadīgs bērns, strādājoša Valmieras rajona tiesā par tiesnesi, dzīvojoša Valmierā, K.Baumaņa ielā 15–7, agrāk nesodīta,

apsūdzībā pēc Latvijas KK 164.p.1.d.

Novērtējusi tiesas izmeklēšanā iegūtos pierādījumus, tiesa

konstatēja:

Edvīns Andris Balodis, strādājot Valmieras rajona tiesā par tiensesi un būdams amatpersona, saņēma kukuli no G.Deniņa par tādu darbību izdarīšanu tā interesēs, ko viņš kā amatpersona varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli.

1997.gada 28.oktobrī ar pulksten 9.45 Valmieras rajona tiesā Valmierā, Garā ielā 5, savā darba kabinetā saņēma no G.Deniņa kukuli Ls 500 apmērā par to, ka krimināllietā Nr.13535296 (tiesas Nr.1–56.4/97) G.Deniņa apsūdzībā pēc Latvijas KK 161.p.3.d., kura atradās viņa tiesvedībā, vairākkārt (1997.g. 17.02.un 26.03.) atlika tiesas sēdes, kas deva G.Deniņam iespēju ilgstoši izvairīties no aizturēšanas par Ogres rajona teritorijā izdarīto noziegumu, kā arī par to, lai G.Deniņam labvēlīgi iztiesātu 1997.gada 29.oktobrī izskatīšanai nozīmēto krimināllietu.

Ar šādām darbībām E.A.Balodis izdarīja noziegumu, kas paredzēts Latvijas KK 164.p.1.d.

Nopratināts kā tiesājamais, E.A.Balodis savu vainu nozieguma izdarīšanā neatzina un paskaidroja, ka 1997.gada 2.janvārī viņš saņēma krimināllietu G.Deniņa apsūdzībā pēc LKK 161.p.3.d. un nozīmēja viņu izskatīšanai uz 17.februāri. Uz tiesas sēdi 17.02.tiesājamais Deniņš G. neieradās, bet atsūtīja telegrammu, ka ir slims. Lietas izskatīšana tika atlikta uz 26.martu. Arī uz otro tiesas sēdi Deniņš neieradās, bet tiesai tika iesniegta Deniņa G. darba nespējas lapa un norīkojums uz slimnīcu. Tiesas sēde tika atlikta uz 7.maiju. Tai laikā Deniņš jau bija apcietināts, un Centrālcietums viņu uz tiesas sēdi neetapēja. Lietas izskatīšana tika atlikta. Tad Deniņu tiesāja Talsu rajona tiesa un Ogres rajona tiesa. E.A.Balodis nozīmēja G.Deniņa lietu izskatīšanai uz 29.oktobri. 28.oktobra rītā E.A.Balodis atradās savā kabinetā. Bija paredzēts, ka pulksten 11.00 ieradīsies tiesas piesēdētāji un tiks sastādīts spriedums citā krimināllietā, pulksten 12.00 bija paredzēts spriedumu pasludināt. Pirms pulksten 10.00 kabinetā ienāca svešs cilvēks, kurš nosauca sevi par Deniņu. Balodis atcerējās, ka izskatīšanā uz nākošo dienu ir nozīmēta Deniņa krimināllieta. Deniņš teica, ka grib dažus vārdus parunāt un Balodis uzaicināja viņu apsēsties. Deniņš teica, ka ir pateicību parādā par viņa labā darīto. Balodis atbildēja, ka par juridisko palīdzību lai pateicas savam advokātam. Deniņš vēl kaut ko runāja par pateicību, Balodis visu nesadzirdēja. Pēkšņi Deniņš no kabatas izvilka un nolika uz galda sev priekšā aploksni. E.A.Balodis apstulba no tik klajas rīcības un nobijās, ka kabinetā kāds var ienākt un to ieraudzīt. Tāpēc lielā uztraukumā E.A.Balodis paņēma no galda aploksni un iebāza to savā kabatā. Balodis nezināja, kas ir aploksnē, liekas, ka Deniņš to neteica. Tad Deniņš vēl runāja par iepriekšējo spriedumu un Balodis viņam teica, ka naudas sods obligāti jāsamaksā gada laikā. Tad Deniņš no kabineta izgāja. Balodis izņēma no kabatas aploksni, attaisīja to un redzēja, ka tajā ir nauda Ls 50 zīmēs. Balodis uztraukumā nesaprata ko darīt. Tad sāka zvanīt telefons. Balodis uztraukumā iebāza naudu kabatā, arī aploksni ielika kabatā, bet tā pati pārplīsa.

Tad Balodis pacēla telefona klausuli, zvanīja prokurore Sīmane, viņa interesējās, vai no Ogres ir saņemts spriedums par Deniņu. Liekas, ka Balodis atbildēja, ka spriedums ir saņemts, sarunas laikā viņš intensīvi domāja ko darīt, kā tikt laukā no situācijas. Balodis nepaspēja neko pateikt, kad viņa kabinetā ielauzās 6—7 policisti. Tika dota pavēle nolikt klausuli un uzlikt rokas uz galda. Tad Balodis saprata, ka viss bija inscenēts. Policija pieprasīja, lai labprātīgi izdod no Deniņa saņemtās mantas. Balodis naudu un aploksni neizdeva, jo neuzticējās policijai. Kad ieradās prokurore Ā.Jurkovska, tad Balodis atdeva no Deniņa saņemto naudu un aploksni.

Tiesājamais E.A.Balodis nenoliedz naudas paņemšanas faktu, ka tā bija kļūda un negodīga rīcība, bet no juridiskā viedokļa neuzskata, ka būtu paņēmis kukuli, jo Deniņa labā nekādas darbības nebija veicis un nesolīja tādas veikt.

Tiesājamais noliedz to, ka būtu zinājis, ka tiesājamam Deniņam bija izsludināta meklēšana, laikrakstos un TV viņš šādus ziņojumus nebija redzējis, ne Deniņš, ne viņa advokāts nebija lūguši atlikt lietas izskatīšanu.

Tiesa uzskata, ka tiesājamā E.A.Baloža vaina ir pilnībā pierādīta ar liecinieka G.Deniņa liecībām, ar video–audio ierakstu, kurā fiksēta naudas nodošana un saruna starp Deniņu un Balodi, ar apskates protokolu (1.1.30.1.sēj.), kurā ir fiksēts tas, ka E.A.Balodis izvelk no kabatas Deniņa iedoto naudu 10 naudas zīmes pa Ls 50 katra un aploksni, kas pārplēsta 2 daļās, ar ekspertīžu atzinumiem un citiem lietas materiāliem.

Liecinieks Deniņš G. tiesas sēdē paskaidroja, ka viņam bija ierosinātas krimināllietas Ogres, Talsu un Valmieras rajonā. Ogres rajona policija izsludināja viņam meklēšanu. Valmieras rajona tiesā viņa lieta bija nodota tiesnesim Balodim. Pirmā tiesas sēde bija izziņota 1997.gada janvāra beigās. Deniņš nevēlējās ierasties tiesā, jo tad viņu varētu apcietināt. Tāpēc viņš palūdza radiniekiem, lai nosūta uz tiesu telegrammu, ka viņš ir slims. No sava advokāta Pētersona Deniņš uzzināja, ka lietas izskatīšana atlikta uz 26.martu. Arī uz otro tiesas sēdi Deniņš nevēlējās ierasties to pašu iemeslu dēļ. Viņš dabūja no ārsta darba nespējas lapu, kaut faktiski slims nebija, un viņa radinieki to nodeva tiesai. Lietas izskatīšana tika atlikta. Marta beigās Deniņu policija atrada un apcietināja. Deniņš zināja, ka viņa lieta Valmieras rajona tiesā nozīmēta izskatīšanai uz 7.maiju, bet uz tiesas sēdi viņu neetapēja. Pēc tam jūnija mēnesī Deniņu tiesāja Talsu rajona tiesā, bet 1.oktobrī Ogres rajona tiesa, kur viņu no apcietinājuma atbrīvoja. Deniņam tika paziņots, ka viņa lietas izskatīšana Valmieras rajona tiesā nozīmēta uz 29.oktobri. Deniņš ar tiesnesi Balodi pazīstams nebija un viņam bija skaidrs, ka tāpat par velti viņa lietas izskatīšana 3 reizes netiktu atlikta. Lietas izskatīšanas atlikšana Valmieras rajona tiesā Deniņam bija ļoti svarīga, jo līdz ar to viņu neapcietināja. Deniņš varēja segt materiālos zaudējumus citās krimināllietās un tāpēc saņēma vieglāku sodu. Deniņš domāja, ka ar tiesnesi Balodi ir noteikti jānorēķinās līdz tiesas sēdei, jo pretējā gadījumā Balodis to var ņemt vērā pie soda noteikšanas. Deniņš pieļāva iespēju, ka tiesnesis Balodis var nepieņemt kukuli un izsaukt policiju. Viņš zināja, ka kukuļdošana ir smags noziegums. Tāpēc Deniņš nolēma 24.oktobrī informēt policiju par savu nodomu dot kukuli Balodim. G.Deniņš aprunājās ar policijas darbinieku Asni un uzrakstīja iesniegumu, kurā pamatoja to, kāpēc viņš spiests dot kukuli. Tālāk viss notika pēc policijas scenārija. 28.oktobrī no rīta Deniņam policijā iedeva aploksni ar Ls 500 un tehniskos līdzekļus, lai kukuļdošanu ierakstītu videoierakstā. Ap pulksten 9.30 Deniņš iegāja tiesneša Baloža sekretāres kabinetā un vaicāja, kur var satikt Balodi. Sekretāre norādīja uz tiesneša kabineta durvīm. Ieejot tiesneša Baloža kabinetā, Deniņš saprata, ka Balodis viņu ir gaidījis. Viņi runāja par rītdienas lietu. Deniņš teica, ka grib pateikties par iepriekšējiem pakalpojumiem un nolika uz galda aploksni ar naudu, sarunā arī pieminēja, ka tajā ir Ls 500. Balodis aploksni zibenīgi paņēma un ielika kabatā vai galda atvilktnē. Tad Balodis teica: "Skatīsimies, kā rīt būs." Balodis paspieda Deniņam roku, viņi atsveicinājās, un Deniņs aizgāja. Arī no šādas Baloža uzvedības Deniņš secināja, ka Balodis tika gaidījis, ka tiks dots kukulis. Tiesai nav pamata neticēt Deniņa liecībām. Lietai pievienotajā videoierakstā ir fiksēta Deniņa un Baloža saruna tiesneša Baloža kabinetā 1997.gada 28.oktobrī, kā arī fiksēts aploksnes ar naudu nodošanas un paņemšanas fakts.

Apskates laikā tiesneša Baloža kabinetā Balodis izdeva no Deniņa saņemto naudu Ls 500 un uz pusēm pārplēstu aploksni, kurā nauda bija ielikta, tas fiksēts apskates protokolā (1.1.30.1.sēj.) un videoierakstā.

Uz izņemtās aploksnes tika konstatēti pirkstu nospiedumi, daktiloskopiskās ekspertīzes slēdzienā teikts, ka viens pirksta nospiedums pieder E.A.Balodim (1.1.24., 2.sēj.).

Pēc videoierakstiem tika izdarīta fonoskopiskā ekspertīze (1.1.130, 2.sēj.). Ekspertīzes atzinumā ir fiksēta videoierakstā dzirdamā saruna (1.1.132, 2.sēj.) un dots slēdziens, ka vīrieša individuālā runa, kas apzīmēta ar VI pieder Deniņam G., bet vīrieša individuālā runa, kas apzīmēta ar V2, pieder E.A.Balodim.

Lieciniece E.Brengule tiesas sēdē liecināja, ka 28.oktobrī viņa strādāja savā kabinetā, kas viņai ir kopīgs ar tiesneša Baloža sekretāres kabinetu. Ap pulksten 9.30 kabinetā ienāca nepazīstams vīrietis, tiesas sēdes laikā lieciniece atpazina, ka tas bija Deniņš. Viņš prasīja tiesnesi Balodi. E.Brengule norādīja uz tiesneša kabinetu, Deniņš tur iegāja un aizvēra durvis. Pēc neilga laika Deniņš izgāja no Baloža kabineta, atsveicinājās un aizgāja. Drīz pēc tam kabinetā ieskrēja policijas darbinieki.

Krimināllietas materiālos (1.1.70–106, 1.sēj.) atrodas Deniņa G. krimināllietas Nr.1–56/4–97 materiāli, no kuriem redzams, ka krimināllieta bija nodota tiesneša Baloža lietvedībā, ka lietas izskatīšana bija nozīmēta 17.02., 26.03., 07.05., 04.06. un 29.10., no tiesas sēdes protokoliem redzams, ka lietas izskatīšana 17.02., 26.03., 07.05. tika atlikta, jo nebija tiesājamā.

Lietas materiālos (1.1.107., 108., 1.sēj.) atrodas Valmieras rajona laikraksta "Liesma" eksemplāri, kuros ir rakstīts par Deniņa G. meklēšanu.

Valmieras televīzijas izziņā norādīts, ka 1997.gada 04.02., 07.02. un 11.02. tika raidīta informācija par G.Deniņa meklēšanu (1.1.109, 1.sēj.).

Tiesai nav pamata uzskatīt, ka G.Deniņa lietas izskatīšanas atlikšana būtu nelikumīga, šāda apsūdzība E.A.Balodim nav celta, tomēr neapšaubāmi lietas izskatīšanas atlikšana bija par labu G.Deniņam, jo ļāva viņam izvairīties no aizturēšanas un no soda saņemšanas par Valmieras rajonā izdarīto noziegumu.

Tiesa uzskata, ka no liecinieka Deniņa paskaidrojumiem izriet, ka viņš deva Balodim kukuli par iepriekš sniegto palīdzību, tas ir, par lietu atlikšanu, gan arī par to, lai ietekmētu nākošo tiesas spriedumu. Šādi kukuļdošanas motīvi ir norādīti jau 24.10.97.g. Deniņa iesniegumā policijai (1.1.3, 1.sēj.), kur Deniņš norāda, ka viņš ir sapratis, ka 29.oktobra tiesas sēdē tiesnesis Balodis var pieņemt lēmumu par brīvības atņemšanu, ja Deniņš nebūs ar viņu norēķinājies par iepriekšējiem pakalpojumiem. Analoģiski Deniņš paskaidroja arī 28.10.97. (1.1.8.1.sēj.), arī liecinieka nopratināšanas protokolā (1.1.10.1.sēj.) No šādiem paskaidrojumiem nepārprotami var secināt, ka Deniņa nolūks bija panākt labvēlīgu tiesas spriedumu 29.10.97. tiesas sēdē.

Līdz ar to nepamatoti ir tiesājamā E.A.Baloža paskaidrojumi, ka Deniņš nav gribējis ietekmēt tiesas spriedumu un ka šādu motīvu pilnīgi bez pamata ir norādījusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra savā iesniegumā LR Saeimai (1.1.78, 2.sēj.).

Tiesa uzskata, ka par tiesājamā subjektīvo pusi, tas ir, nodomu paņemt kukuli, liecina viņa faktiskās darbības.

Tiesājamais Balodis paskaidroja, ka Valmieras rajona tiesas priekšsēdētājs bija aizliedzis tiesnešiem pirms lietas izskatīšanas tikties ar tiesājamiem. Neskatoties uz to, tiesājamais Balodis atļāva savā kabinetā ienākt tiesājamam Deniņam, neizraidīja viņu no kabineta, bet runāja ar tiesājamo par viņa lietas izskatīšanu. Arī tad, kad Deniņš sāka runāt par pateicību par sniegto palīdzību un izvilka no kabatas aploksni ar naudu, Balodis viņu no kabineta neizraidīja, bet turpināja sarunu par Deniņa krimināllietu. Ne ar vārdiem, ne ar darbībām tiesājamais Balodis nelika Deniņam paņemt atpakaļ aploksni ar naudu, tieši pretēji — Balodis nekavējoties paņēma aploksni un ielika savā kabatā, pēc tam turpināja srunu ar Deniņu. Kad E.A.Balodis atvēra aploksni un redzēja tur naudu, viņš nemēģināja aizturēt Deniņu, nepasauca sekretāri par liecinieci, nemēģināja par notikušo faktu ziņot policijai vai prokuratūrai, bet tieši pretēji — viņš izņēma no aploksnes naudu, ielika to savā kabatā, bet aploksni pārplēsa, saņurcīja un ielika citā kabatā. Kad tiesājamam Balodim piezvanīja prokurore Sīmane, viņam bija izdevība uzreiz paziņot par notikušo, tomēr Balodis to neizdarīja. Kad Baloža kabinetā ieradās policijas darbinieki, arī tad Balodis neziņoja policijai par notikušo kukuļdošanu un atteicās izsniegt no Deniņa saņemtās mantas, kamēr ieradās prokurore.

Lai gan saruna ar Deniņu ilga tikai dažas minūtes un drīz pēc viņa aiziešanas ieradās policijas darbinieki, Balodim bija iespēja kukuli nepaņemt vai arī par kukuļdošanu paziņot policijai vai prokuratūrai. Tomēr Baloža darbības nebija vērstas uz to, lai paziņotu par kukuļdošanu vai arī fiksētu šo faktu, bet drīzāk tās bija vērstas uz pierādījumu iznīcināšanu (aploksne tika pārplēsta un saņurcīta).

Tiesa no šādām E.A.Baloža darbībām secina, ka viņam bija nodoms paņemt kukuli. Tiesa uzskata par pierādītu to, ka Balodis nepārprotami saprata, ka aploksnē ir nauda un ka tā tiek dota, lai panāktu labvēlīgu tiesas spriedumu. Tas ir secināms no Baloža un Deniņa sarunas pieraksta (1.1.132, 2.sēj.).

Tiesa netic tiesājamā Baloža paskaidrojumiem, ka viņš nedzirdēja, ka Deniņš būtu teicis par Ls 500. Tiesājamais savus paskaidrojumus pamatoja ar to, ka viņam ir pavājināta dzirde. Tomēr visu pārējo sarunu Balodis atzīst, ka ir dzirdējis. Visa saruna ir notikusi vienādā attālumā starp Balodi un Deniņu, Balodis nav lūdzis Deniņu runāt skaļāk, nav pārprasījis, ko Deniņš teica.

Bez tam arī Baloža rīcība — tas, ka viņš momentāli paņēma aploksni un iebāza to kabatā pat nepaskatoties, kas tajā iekšā, liecina, ka viņš zināja, ka aploksnē ir nauda.

Tiesa uzskata, ka nepamatoti ir tiesājamā argumenti par to, ka viņš, ieraugot aploksni, bijis tik uztraucies un nobijies, ka nezināja ko darīt. Šādi Baloža paskaidrojumi ir pretrunā ar viņa paša apgalvojumiem, ka viņš nezināja, ka aploksnē ir nauda. Bez tam no sarunas videoieraksta un sarunas pieraksta nav redzams, ka Balodis būtu ļoti uztraucies, saruna noritēja mierīgi un pat labvēlīgi Deniņam.

Līdz ar to Vidzemes apgabaltiesa uzskata, ka E.A.Baloža vaina ir pilnīgi pierādīta un viņa nodarījums ir kvalificējams pēc KK 164.p.1.d.

Nosakot sodu tiesājamam E.A.Balodim, tiesa ņem vērā nodarījuma raksturu, tā sabiedrisko bīstamību, kā arī tiesājamā personību.

E.A.Balodis ir izdarījis smagu noziegumu, kuram ir paaugstināta sabiedriskā bīstamība.

E.A.Balodis agrāk nav tiesāts, no Valmieras rajona tiesas un iepriekšējām darba vietām raksturots pozitīvi. Tiesa ņem vērā arī tiesājamā ģimenes apstākļus un to, ka tiesājamā apgādībā ir nepilngadīgs bērns.

SIA "Vidzemes sēkla" izziņā ir norādīts, ka E.A.Balodis var tikt pieņemts darbā par juriskonsultu.

Tiesa uzskata, ka, ņemot vērā nodarījuma smagumu, E.A.Balodim ir nosakāms brīvības atņemšanas sods.

Ņemot vērā to, ka E.A.Balodis materiālo labumu no šī nozieguma nav guvis, noziegums uzreiz tika atklāts un nauda izņemta, kā arī to, ka lietā nav pierādījumu tam, ka E.A.Balodis viņam aprakstīto mantu būtu iegādājies par noziedzīgiem līdzekļiem, tiesa uzskata, ka E.A.Balodim var piemērot KK 41.p. un nepiemērot mantas konfiskāciju.

Saskaņā ar minēto un vadoties no Latvijas KPK 299.un 300.p.p., Vidzemes apgbaltiesa

nosprieda:

Edvīnu Andri Balodi atzīt par vainīgu Latvijas KK 164.p.1.d. paredzētā nozieguma izdarīšanā un, piemērojot KK 41.p., sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem bez mantas konfiskācijas, soda izciešanu uzsākot slēgta tipa cietumā.

Soda izciešanu skaitīt no 1997.gada 28.oktobra.

Drošības līdzekli atstāt apcietinājumu.

Lietiskos pierādījumus — videokasetes atgriezt Valmieras rajona prokuratūrai, aploksni — iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt LR Augstākā tiesā 10 dienu laikā.

Tiesnese: Zenta Krūmiņa

Piesēdētāji: I.Auziņa, A.Anspoks