Stenogramma 17. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Turpināsim kārtējās sēdes darbu. Izskatām likumprojektu "Teritorijas attīstības plānošanas likums" . Otrais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Imants Liepa.

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Dokumenta nr. 4321. 17.lappuse, 60.priekšlikums. Ar to mums šodien ir jāsāk. 60. un 61.priekšlikums runā par vienu un to pašu, proti, par republikas pilsētu teritoriju plānojumu. 60.priekšlikumu iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Atbildīgā komisija iesaka to neatbalstīt, bet pieņemt atbildīgās komisijas iestrādāto redakciju. Tas ir saistīts ar to, ka, kā jau vakar teicu, šeit ir lielas strukturālas izmaiņas.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par 60. un 61. priekšlikumu nav. Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk ir 62.priekšlikums. Izslēgt 5.panta trešās daļas 4.punktu. Komisija iesaka atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikumu. Tas ir saistīts ar to, ka šajā pantā iestrādātā doma ir ietverta atbildīgās komisijas 5.panta trešās daļas tekstā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Liepa.

63. un 64. priekšlikums ir saistīts ar rajona, pilsētas vai pagasta plānojumu. 63. priekšlikumu ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. To Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka neatbalstīt, bet iesaka izslēgt 5.panta trešās daļas 5.punktu, jo tas sakarā ar teksta grozījumiem, teksta sakārtojumu likumā ir iestrādāts tālāk 5.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs.

Par 63. un 64. priekšlikumu, atbildīgās komisijas atzinumu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk ir 65. priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka papildināt 5.punkta trešo daļu ar 4. punktu, proti, par detālo plānojumu, ko atbildīgā komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk 66. un 67.priekšlikums. Tie ir analoģiski, un 66.priekšlikumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka izslēgt 5.panta ceturto daļu. Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālā komisija to iesaka neatbalstīt, bet šo ceturto daļu izteikt jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem pret atbildīgās komisijas atzinumu 66. un 67. priekšlikumam iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa.

68. un 69. priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka jaunu redakciju. Turpretim sakarā ar teksta grozījumiem ar likumprojekta sakārtošanu atbildīgā komisija iesaka šo 5.punktu izslēgt, jo tas ir iestrādāts 3.panta 3. un 8.punktā, ko esam jau nobalsojuši.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret 68. un 69. atbildīgās komisijas priekšlikumu nav. Pieņemts.

I.Liepa.

70. un 71.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka jaunu redakciju. Atbildīgā komisija to daļēji atbalsta un ir iestrādājusi to atbildīgās komisijas 5.panta ceturtās daļas priekšlikumā un sakarā ar to 71.priekšlikums ir izslēgt šo 5.panta sesto daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 70. un 71.priekšlikuma atbildīgās komisijas redakcijai.

I.Liepa.

Tālāk pārejam pie otrās nodaļas. Šeit ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — mainīt nodaļas nosaukumu. Atbildīgā komisija iesaka paturēt nosaukumu pirmajā lasījumā. Par to jau esam runājuši pie 1.panta par terminoloģijas jautājumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem pret atbildīgās komisijas atzinumu 72.priekšlikumā iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa.

Pārejam pie 6.panta. "Plānošana nacionālajā līmenī". 73. un 74. priekšlikums. 73. priekšlikumu sakarā ar jau iepriekš pieņemto terminoloģiju, atbildīgā komisija iesaka neatbalstīt, bet atbalstīt 74.priekšlikumu — savu ieteikto redakciju. Proti, "Plānošanas kārtība".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 73. un 74. priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa.

75. un 76. priekšlikums izsaka teritorijas attīstības plānus nacionālajā līmenī. Šeit 75. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikumu — daļēji atbalstīt un iestrādāt 76. — atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem pret 75. un 76. priekšlikuma redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa.

77. un 78. priekšlikums attiecas uz valsts ekonomiskās attīstības stratēģiju. Šeit ir līdzīga situācija. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ieteikumu daļēji atbalsta un iestrādā atbildīgās komisijas redakcijā, kas šeit ir formulēta kā 78.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 77. un 78. priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa.

79. un 80. priekšlikums attiecas uz 6.panta pirmās daļas 2.punktu. Situācija ir līdzīga. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikumu atbalsta daļēji un iestrādā atbildīgās komisijas redakcijā ar nr. 80. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Par 79. un 80.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Atbalstīta atbildīgās komisijas redakcija.

I.Liepa.

Līdzīga situācija ir par 6.panta pirmās daļas 3.punktu. Par kuru runā 81. un 82.priekšlikums. Šeit atkal daļēji ir atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums un iestrādāts atbildīgās komisijas tekstā nr. 82.

Sēdes vadītājs.

81. un 82. priekšlikums tiek atbalstīti atbildīgās komisijas redakcijā. Deputāti tam piekrīt.

I.Liepa.

83. un 84. priekšlikums attiecas uz 6.panta pirmās daļas 4.punktu. Situācija atkal ir līdzīga. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā 84.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Pret 83. un 84. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa.

Līdzīga situācija ir ar 6.panta pirmās daļas 2.punktu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums atkal ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā nr. 86.

Sēdes vadītājs.

Pret 85. un 86. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa.

87. un 88. priekšlikums. 87.priekšlikumu ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. To iesaka neatbalstīt. Šeit ir izstrādāts teksts — jauns teksts no atbildīgās komisijas nr. 88. Atbildīgā komisija lūdz to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 87. un 88. priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

I.Liepa.

89. un 90.priekšlikums. Situācija ir līdzīga. 89. lūdz neatbalstīt. To iesaka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Lūdz atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju nr. 90.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 89. un 90.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa.

91. un 92. priekšlikums izsaka 6.panta ceturtās daļas redakciju. Atbildīgā komisija uzskata, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ieteikums ir ne visai precīzs, un iesaka savu redakciju, kura ir nr. 92.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 91. un 92. priekšlikuma atbildīgās komisijas redakciju.

I.Liepa.

Līdzīga situācija ir par 6.panta piekto daļu, kuru arī iesaka neatbalstīt, 93.priekšlikumu, bet pieņemt atbildīgās komisijas redakciju, kas ir īsāka un koncentrētāka.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 93. un 94. priekšlikumu.

I.Liepa.

Tālāk 7.pants. "Plānošana reģionālajā līmenī". 95. un 96. priekšlikums. Komisija iesaka neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 95.priekšlikumu, bet izslēgt šo 7.pantu sakarā ar likumprojekta strukturāliem grozījumiem, jo sakarā ar tiem šā panta doma ir iestrādāta 6.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas atzinumu par 95. un 96. priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa.

97.priekšlikums. To iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Atbildīgā komisija daļēji to atbalsta, un šis daļējais atbalsts ir iestrādāts 6.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa.

98.priekšlikums. Arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. To atbalsta daļēji, un tas ir iestrādāts 6.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Liepa.

99.priekšlikums. Arī daļēji atbalstīta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas doma, un tā ir iestrādāta 6.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa.

100. priekšlikums. Situācija ir līdzīga. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 6.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

I.Liepa.

101.priekšlikums. Atbalstīta daļēji Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izteiktā doma un iestrādāta 6.panta piektajā daļā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.Pieņemts.

I.Liepa.

8.pants. "Plānošana vietējā līmenī". Šeit Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un arī atbildīgā komisija nāk ar vienu domu — izslēgt 8.pantu, jo sakarā ar strukturālajiem grozījumiem tas jau ir iestrādāts 6.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā.

Sēdes vadītājs.

Pret 102.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa.

9.pants. "Valsts institūciju kompetence". Šeit 103.priekšlikumu, kuru iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesaka neatbalstīt, bet izteikt 9.pantu kā 7.pantu. Sakarā ar strukturālajiem grozījumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem pret atbildīgās komisijas atzinumu par 103. un 104. priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa.

105. un 106. priekšlikums attiecas uz valsts institūciju kompetenci, konkrēti uz Ekonomikas ministrijas pienākumiem. Šeit 105.priekšlikumā, kuru iesaka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, to daļēji atbalsta un lūdz atbalstīt 106.priekšlikumu atbildīgās komisijas izstrādātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim pret 105. un 106.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa.

107. un 108.priekšlikums. Šeit atkal ir daļējs atbalsts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumam, kas iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā ar nr. 108.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav pret atbildīgās komisijas atzinumu par 107. un 108. priekšlikumu? Pieņemts.

I.Liepa.

Gluži tas pats ir attiecībā ir 109. un 110. priekšlikumu — daļējs atbalsts, kas ir iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā nr. 110.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 109. un 110. priekšlikumu? Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk runa ir par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pienākumiem. Pašvaldības 111. priekšlikumu lūdz neatbalstīt, bet atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, proti, izteikt šo pantu, 9. panta 2. daļu kā 7. panta 4. daļu sakarā ar jau pieņemtajiem strukturālajiem grozījumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 111. un 112. priekšlikumu? Pieņemts.

I.Liepa.

113. priekšlikums nāk no Pašvaldības komisijas. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts ir atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 114. priekšlikums daļēji ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā ar numuru 115.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 114. un 115. priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa.

Tas pats attiecas uz 116. un 117. priekšlikumu. Daļējs atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā ar numuru 117.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

I.Liepa.

118. un 119. priekšlikums. Situācija ir līdzīga. Daļējs atbalsts, un iestrādāts ir atbildīgās komisijas redakcijā ar numuru 119.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par šiem diviem priekšlikumiem? Pieņemts.

I.Liepa.

Gluži tas pats ir 120. un 121. priekšlikumu — daļējs atbalsts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā ar numuru 121.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Liepa.

Tālāk 122. priekšlikums. Izteikt 9. panta 4. daļas 5. punktu kā 8. panta 4. daļas 6. punktu sakarā ar strukturāliem grozījumiem. Atbildīgā komisija to iesaka neatbalstīt, bet atbalstīt savu ieteikumu, proti, izteikt 9. panta 4. daļas 5. punktu kā 7. panta 4. daļas 5. punktu. Tas ir saistīts ar strukturāliem grozījumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

I.Liepa.

124. priekšlikums un 125. priekšlikums. 124. priekšlikumā Pašvaldības komisija iesaka izslēgt 9. panta 3. daļu. Tautsaimniecības komisija to iesaka neatbalstīt sakarā ar izdarītajiem strukturālajiem grozījumiem, bet izteikt to jaunā redakcijā, un šī redakcija šeit ir kā 125. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 124. un 125. priekšlikumu? Tālāk, lūdzu!

I.Liepa.

Tālāk atbildīgā komisija iesaka papildināt 9. panta 3. daļu ar 1. punktu un lūdz arī to atbalstīt un šis te papildinājums ir kā nacionālā līmeņa plānošanas reģiona teritoriālās attīstības plāna izstrāde.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Liepa.

Tas pats arī sakarā ar strukturālajiem grozījumiem... atbildīgās komisijas redakcijā 127. priekšlikumu Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Tālāk, lūdzu!

I.Liepa.

Un gluži tas pats ir par 128. priekšlikumu, kuru arī lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Liepa

. Tālāk ir 129. un 130. priekšlikums. Situācija ir līdzīga kā iepriekš. Daļējs atbalsts, kas iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā ar numuru 130, ko lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 129. un 130. priekšlikumu.

I.Liepa.

Un atkal šī situācija atkārtojas ar 131. un 132. priekšlikumu. Daļējs atbalsts Pašvaldības komisijas izteiktajai domai, kas iestrādāta 132.priekšlikuma atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk 10. pants — Pašvaldību komisija. Šeit sakarā ar strukturālajiem grozījumiem nav atbalstāms 133. priekšlikums, ko iesaka Pašvaldības komisija, un šī te doma ir jāizsaka kā 10. panta.... kā 8. pants. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 133. un 134. priekšlikumu? Pieņemts.

I.Liepa.

135. un 136. priekšlikumi. Atkal situācija ir līdzīga. Daļējs atbalsts, kas iestrādāts atbildīgās komisijas 136. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Liepa.

Un tas pats par 137. un 138. priekšlikumu. Daļējs atbalsts, kas iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā ar numuru 138.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 137. un 138. priekšlikumu? Pieņemts.

I.Liepa.

139. un 140. priekšlikums. Situācija ir līdzīga. Daļējs atbalsts, kas iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā ar numuru 140.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Liepa.

Un šī situācija turpinās arī 141. un 142. priekšlikumos. Daļējs atbalsts, kas iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā ar numuru 142.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav?

I.Liepa.

Tas pats ir 143. un 144. priekšlikumā. Daļējs atbalsts, kas iestrādāts 144. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa.

Un situācija turpinās. 145. un 146.priekšlikums — tas ir tāpat. Daļējs atbalsts, kas iestrādāts 146. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli šeit par šiem priekšlikumiem.

I.Liepa.

Un 147. un 148. priekšlikums — atkal daļējs atbalsts, kas iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 149. priekšlikumu aicina neatbalstīt sakarā ar iepriekšizdarītajām izmaiņām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? Pieņemts.

I.Liepa.

150 un 151. priekšlikums. Šeit sakarā ar strukturālām izmaiņām nav iespējams atbalstīt 150. priekšlikumu Pašvaldības komisijas ieteikumā, bet tas ir izsakāms atbildīgās komisijas redakcijā nr. 151.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 150. un 151. priekšlikumu.

I.Liepa.

Ar 152. priekšlikumu Pašvaldības komisija izsaka kā izslēgt 10. panta 1. daļas 9. punktu. To iesaka atbalstīt, jo tas ir iestrādāts likumprojekta 4. nodaļā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav?

I.Liepa.

Savukārt 153. priekšlikumu iesaka neatbalstīt, un šī doma ir iestrādāta atbildīgās komisijas 8. panta 8. punkta priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim?

I.Liepa.

Tālāk ir 154. un 155. priekšlikums. Daļējs atbalsts, kas iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Liepa.

Sakarā ar strukturālajiem grozījumiem Pašvaldības komisijas 156. priekšlikumu nevaram atbalstīt, un iesakām atbalstīt 157. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 156. un 157. priekšlikumu.

I.Liepa.

158. un 159. priekšlikumi. Daļējs atbalsts Pašvaldības komisijas izteiktajai domai, un tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas 159. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Liepa.

160. priekšlikumu strukturālo izmaiņu dēļ nevaram atbalstīt, un iesaka atbalstīt atbildīgās komisijas 161. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par šiem diviem priekšlikumiem.

I.Liepa.

162. un 163. priekšlikumi. Pašvaldības komisijas. Tie ir daļēji atbalstīti, un viņas doma ir iestrādāta atbildīgās komisijas 163. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Liepa.

164. un 165. priekšlikumi. 164. nevaram atbalstīt sakarā ar strukturālajiem grozījumiem, un iesakām pieņemt atbildīgās komisijas redakciju ar numuru 165.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šiem diviem priekšlikumiem.

I.Liepa.

Atkal izdarīto strukturālo izmaiņu dēļ 166. priekšlikumu, ko izsaka Pašvaldību komisija, iesakām neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli. Pieņemts.

I.Liepa.

167. un 168. priekšlikums. Atkal daļējs atbalsts Pašvaldības komisijas izteiktajai domai, kas iestrādāta atbildīgās komisijas 168. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk. Pašvaldības komisija iesaka izslēgt 10. panta 2. daļas 9. punktu, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta?

I.Liepa.

Tālāk. Pašvaldības komisijas 170. priekšlikumu sakarā ar strukturālajām izmaiņām iesaka neatbalstīt, bet iesaka atbalstīt 171. — atbildīgās komisijas lēmumu šo punktu izstrādāt, jo ir iestrādāts likumprojekts 3. nodaļā.

Sēdes vadītājs.

Tā... atvainojiet, Valdmaņa kungs, jūs par šo priekšlikumu? Tātad atklājam debates par 170. un 171. priekšlikumu.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, bijušie centrālās plānošanas vadoņi, Sadarbības padome, deputāti! Mēs viskautkādas muļķības nespējam šeit veikt paši, mēs nespējam atrast naudu priekš izglītības, bet ko mēs darām? Mēs to funkciju nododam pašvaldībām. Lai viņi konstatē, ka mēs viņiem dodam par maz naudas, lai viņi varētu tās skolas taisīt ciet. Un tā tālāk.

Mēs taču visi zinām, ka ekonomiskās attīstības iespējas nav pašvaldību kompetencē. Ekonomiskās attīstības iespējas ir šīs Saeimas kompetencē. Mūsu fiskālā politika, nodokļu politika, mūsu monetārā politika, mūsu kredītpolitika, mūsu tirdzniecības politika... mūsu izglītības līmenis valstī, lai būtu sagatavoti kadri, mūsu ārzemju pārstāvniecības, mūsu iespējas tirgoties vai ar Krieviju, vai ar Rietumeiropu — tas ir mūsu Saeimas kompetencē. Un šeit tagad ir vainīgie par to, ka nebūs ekonomiskā attīstība Balvos, nebūs vairs mūsu Saeimas problēma, tā būs tās negantās pašvaldības ierēdņu problēma, jo viņš nav iztaisījis tādu plānu, ar kuru viņu rajons vai pagasts varētu pilnveidot savas gribas un spējas. Draugi, tā atbildība ir pie mums. Es esmu vairākas reizes mēģinājis ierosināt, lai mēs Saeimā runātu par fundamentāliem jautājumiem valsts ekonomiskajā attīstībā. Fundamentāli jautājumi.... ka mums ir jāražo vairāk, nekā mēs patērējam, ka mums kredītlikmēm jābūt normālām pasaules līmenī, ka mēs nedrīkstam tēlot, ka mēs spēlēsim brīvo tirgu, kur mūsu konkurence nāks no dotētām vietām. Bet mēs šos grēkus vienkārši pārklāsim. It kā tā ir Jūrmalas un Ķemeru vaina, ka tur vairs nav tūristu jeb cilvēku, kas nāk veseļoties no Austrumu valstīm... Mēs gan ļoti labi zinām, ka tas ir krīzes režīms. Bet lai nu šie rajoni, šīs pilsētiņas ķepurojas. Uzdosim viņiem to atbildību izdomāt, kā viņi spēs dzīvot tanī indīgajā vidē, ko mēs priekš viņiem esam radījuši. Un jutīsimies labi. Skat, mēs esam jums atļāvuši izlemt, kā jūs dzīvosiet tanī karstumā, tajos tvaikos, ko mēs jums uzliksim virsū, un jūs paši esat vainīgi, ka jūs nespējat izdomāt.

Mums ir nežēlīga nodokļu politika, nežēlīga, pilnīgi aplama muitas politika. Mums ir pilnīgi aplami jēdzieni par brīvo tirdzniecību. Mums ir pilnīgi sodāma monetārā politika, mums ir pilnīgi sodāmas iekšlietas, kad nauda tiek izzagta no mūsu cilvēkiem, lai viņiem nebūtu tā pirktspēja. Mums ir pilnīgi aplama privatizācijas programma, kur mēs slēdzam darba vietas, bet monopolus atdodam draugiem par nieku, bet neesam atbildīgi par attīstību mūsu rajonos un pašvaldībās. Es ceru, ka tauta klausās un domā, ka pašvaldības saprot, kāda spēle šeit notiek, un ka sods nāks, ka nevienu no mums neatstās šeit pēc 1.novembra, mēs esam atlaisti. Dievs, paldies, ka tas tā ir, jo mēs vienkārši tēlojam, ka mēs kaut ko labu darām, ka mēs zinām, ka mēs darām kaut ko pilnīgi nevērtīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Laiks, Valdmaņa kungs! Debatēs deputāti vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Imants Liepa.

I.Liepa

(TKL) . Cienījamie kolēģi, apspriežamie 170. un 171.punkts attiecas uz sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstīšanas plānošanas procesā. Iepriekšējā tekstā — sabiedrības līdzdalības aspekti ir vairākās vietās pieminēti. Tautsaimniecības komisija uzskata, ka tas ir ļoti nopietns jautājums, tādēļ visi šie akcenti ir sakoncentrēti vienā, trešajā nodaļā, kuras izskatīšanu mēs drīz sāksim, sākot ar 174.priekšlikumu, bet šeit es iesaku tādēļ atbalstīt 171.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumi par atbildīgās komisijas atzinumu par 170.un 171.priekšlikumu nav. Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk. 172.priekšlikums, atbildīgā komisija atkal sakārtošanas dēļ to iesaka pārcelt uz ceturto nodaļu, tas nozīmē, ka atbalstīt šo 172.priekšlikumu, proti, izslēgt 10.panta otrās daļas 11.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

I.Liepa.

Tālāk. 173.priekšlikums. Pašvaldības komisija iesaka izslēgt 10.panta trešo daļu, un tas ir atbalstīts un ir iestrādāts atbildīgās komisijas 8.panta otrās daļas 8.punkta priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta 173.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa.

Un tā trešā nodaļa, kur ir runa par teritorijas attīstības plānu sabiedrisko apspriešanu. 174.priekšlikums un 175.priekšlikums runā par vienu un to pašu. 174.priekšlikumu, ko iesaka Pašvaldības komisija, tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 175.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk 176.un 177.priekšlikums ir saistīti ar strukturālajām izmaiņām un iesaka atbalstīt 177.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk 178.un 179.priekšlikums, situācija ir tā, kas atkārtojas visbiežāk, proti, daļējs atbalsts Pašvaldības komisijas izteiktajai domai, kas iestrādāts 179.priekšlikuma tekstā, ko sniedz atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk 180.un 181.priekšlikums, atkal situācija atkārtojas, un daļējs atbalsts, kas iestrādāts 181.priekšlikumā, atbildīgās komisijas tekstā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa.

182.priekšlikums, ko sniedz Pašvaldības komisija, ir izslēgt šo punktu, un tas ir saņēmis atbildīgās komisijas atbalstu, jo ir iestrādāts atbildīgās komisijas 9.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk 183.un 184.priekšlikums ir saistīts ar strukturālām izmaiņām, un iesakām atbalstīt 184.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 183.un 184.priekšlikumu.

I.Liepa.

185.priekšlikumu iesaka atbildīgā komisija, proti, lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa.

186.un 187.priekšlikums, atkal iepriekšminētā situācija. Pašvaldības komisijas doma atbalstīta daļēji un iestrādāta atbildīgās komisijas 187.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa.

188.priekšlikums ir saistīts ar strukturālām izmaiņām, to iesniedz atbildīgā komisija un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk 189.priekšlikums, iesniedz Pašvaldības komisija un 190.priekšlikums, abi runā par vienu un to pašu, situācija ir līdzīga, daļēji atbalsta, iestrādāts atbildīgās komisijas piedāvātajā redakcijā ar nr.190., ko lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 189.un 190.priekšlikumu.

I.Liepa.

Un tā ceturtā nodaļa — teritorijas attīstības plānošana, finansēšana, 191.priekšlikums, ko iesaka Pašvaldības komisija, un tas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk 192.priekšlikums, iesaka Pašvaldības komisija un Tautsaimniecības komisija ir to daļēji atbalstījusi, iestrādājot 193.priekšlikumā, kas sakarā ar strukturālām izmaiņām nosaka, ka ir lietderīgi šo 13.panta 12.punktu izteikt kā 12.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk 194.un 195.priekšlikums, situācija atkārtojas, daļējs atbalsts Pašvaldības komisijai, kas iestrādāts 195.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Liepa.

196.priekšlikumu izsaka atbildīgā komisija un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Liepa.

Gluži tāpat 197.priekšlikumu arī izsaka atbildīgā komisija un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Liepa.

198.priekšlikums. Pašvaldības komisijas izteikto priekšlikumu atbalsta daļēji un tas ir iestrādāts komisijas 7.panta piektās daļas priekšlikumā, ko esam jau nobalsojuši.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Teritorijas attīstības plānošanas likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem trešajam lasījumam!

I.Liepa.

Paldies, kolēģi, par atbalstu. Iesakām iesniegt priekšlikumus līdz 6.jūlijam.

Sēdes vadītājs.

Tātad 6.jūlijs. Iebildumu nav. Paldies!

Tālāk izskatām likumprojektu "Iedzīvotāju reģistra likums" pirmajā lasījumā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Jūlijs Druva.

K.J.Druva

(LZS, KDS). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr.4210, 4327 un 4327A. "Iedzīvotāju reģistra likums" Aizsardzības un iekšlietu komisijas...

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Druvas kungs. Prezidijā ir saņemts 10 deputātu iesniegums: saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 92.pantu Saeimas deputāti ierosina likumprojektu "Iedzīvotāju reģistra likums" atzīt par steidzamu. Tātad mums jānobalso vispirms par steidzamību, ja nav iebildumu, tātad atzīstam likumprojektu par steidzamu, bet jebkurā gadījumā ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsojam par to, lai atzītu likumprojektu "Iedzīvotāju reģistra likums" par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

K.J.Druva.

Jā, nu es jau minēju to reģistrācijas numuru un tagad mums nebūs vairs jāstrādā ar 4327A. Vēlreiz atkārtoju, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija savā kārtējā sēdē izskatīja "Iedzīvotāju reģistra likumu", komisija arī saņēma atzinumu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kurš bija pozitīvs, arī no Juridiskās komisijas atzinumu, kurš arī bija pozitīvs un savukārt arī Aizsardzības un iekšlietu komisija konceptuāli atbalsta šo likumprojektu. Un tādēļ lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta "Iedzīvotāju reģistra likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu otrā lasījuma datumu un priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.J.Druva.

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 20.jūlijam un izskatīt šo likumprojektu pirmajā sēdē pēc atgriešanās no brīvdienām, bet man nav kalendāra.

Sēdes vadītājs.

Tātad izskatīšanas datums — 20.augusts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

K.J.Druva.

20.jūlijs.

Sēdes vadītājs.

20.jūlijs. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām nākamo — 36.darba kārtības jautājumu likumprojekts "Likums par valsts kultūras institūcijām" , otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Pauls Putniņš.

P.Putniņš

(LZS, KDS). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi, cienītās kolēģes! Strādāsim ar dokumentu nr.4332. Jāteic, ka pašā sākumā es gribu izteikt pateicību gan Kultūras ministrijas juridisko spēku komandai un Saeimas juristiem visplašākajā nozīmē. Dažus vārdus vēl. Tātad, kā jau pirmajā lasījumā tika teikts, likums ir konceptuāls, neko nemainot, izvērties plašākā skatījumā, plašākā nozīmē, tātad ne tikai par valsts kultūras institūcijām ir runa, bet par pašvaldības un arī privātajām. Šajā sakarā ir arī, protams, gluži procesuāli pie likumprojekta bija diezgan sarežģīti strādāt, un tas šeit atspoguļojas tabulā, bet mēģināsim tam iziet cauri, un es domāju, ka mūsu juristi un speciālisti diezgan veiksmīgi ar to tikuši galā.

Tātad, 1.priekšlikums. Deputāte Anta Rugāte attiecībā par likuma nosaukumu. Komisija to noraida. Es šeit negribu komentēt...

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav par 1.un 2.priekšlikumu. Pieņemts Kultūras ministrijas...

P.Putniņš.

Jā, tieši tā! Tātad arī 3.priekšlikums atkrīt gluži automātiski, un 4.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 1.pantu sekojošā redakcijā, protams, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš.

5.ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 2.pantu sekojošā redakcijā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

P.Putniņš.

6. ir deputāta Andra Tomašūna priekšlikums. Komisija to daļēji atbalsta, un tas atbalstījums iekļauts otrās daļas 1. un 2.punktā.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Andris Tomašūns, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi! Mana iesnieguma mērķis bija sekojošs. Pēdējā laikā ir bieži vien dzirdēts par tādu problēmu kā lauku skolas, par to likteni, par to apvienošanu, likvidēšanu. Un kā argumentu, kāpēc to nevajadzētu darīt, lieto šādu jēdzienu, ka lauku skola ir kultūras centrs. Pilnīgi piekrītot šim apgalvojumam, es mēģināju šī likumprojekta apspriešanas gaitā piedāvāt šādu redakciju, kas attiecas uz 2.panta pašu sākuma daļu. Nosakot, ka kultūras institūcija ir tāda valsts, pašvaldības vai privātā institūcija, kuras darbības mērķis ir saistīts ar dažādās kultūras jomās, kultūrā, izglītībā, sportā, zinātnē, kultūras vērtību radīšanu, izplatīšanu un saglabāšanu. Ja jūs apskatītos tālāk, tad tur arī priekšlikums ir nākošais, ka attiecībā uz izglītības iestādēm darbojas atsevišķa likumdošana, un tāpēc šajā likumā tālāk īpaši šī tēma izvērsta nav. Pēc manām domām, ja mēs apskatām tik svarīgu jautājumu kā likumu "Par valsts kultūras institūcijām", tad mums vajadzētu uzsvērt, ka ar šo likumu mēs atzīstam, ka izglītības iestādes arī ir kultūras institūcijas, un tajā pašā laikā atzīstam arī, ka šo kultūras institūciju darbību regulē atsevišķa likumdošana, kas skar izglītību. Tāds bija mana priekšlikuma mērķis, un šinī gadījumā es vienkārši negribētu piekrist, ka komisija te ir rakstījusi, ka daļēji atbalstīts, iekļaujot to nākošajā 2.panta otrajā daļā, kur uzrāda vispār, ar ko kultūras institūcijas nodarbojas.

Manuprāt, būtu īpaši vajadzīgs, lai tālāk mūsu politiskajā darbībā būtu vienkāršāk kārtot dažas lietas saistībā ar lauku skolu problēmām, kuras daudzi politiķi ļoti mīl uzsvērt kā kultūras institūcijas, norādot, ka tie ir kultūras centri laukos. Tāpēc es lūdzu deputātus balsot par manu priekšlikumu, jo tas skar pirmām kārtām 2.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte, LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte

(LZS, KDS). Labrīt, godātie kolēģi! Šajā sakarā par Tomašūna kunga priekšlikumu un par komisijas viedokli es gribētu vienlaikus izteikt arī Kultūras ministrijas viedokli kā Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre. Mēs esam diskutējuši par jautājumu, kuru savā priekšlikumā ierosina iekļaut Tomašūna kungs, un esam nākuši pie atziņas, ka tas tomēr ir pretrunā tai koncepcijai, kas ir piedāvāta likumā, un 2.panta piedāvātā redakcija otrajam lasījumam pirmā daļa runā par kultūras institūciju, kura tiek dibināta kā privāto tiesību subjekts, kā pašvaldības dibinājums vai kā valsts dibinājums. Un tas neizslēdz tās funkcijas, par kurām runāja Tomašūna kungs, uzsverot skolu kā kultūras centru. Vēl jo vairāk. Komisija uzskata un arī šobrīd es gribu to apliecināt, ka šis Tomašūna kunga priekšlikums daļēji ir atbalstīts funkcijas dēļ. Tādēļ ka šī 2.panta otrajā daļā 2.punktā ir rakstīts, ka kultūras institūcija atbilstoši savas darbības pamatmērķim veic vienu vai vairākas no šādām funkcijām, kuru starpā ir minēta funkcija — veic kultūrizglītojošo darbu. Tādā veidā komisija patiešām uzskata, ka priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts, taču, ja mēs runājam par šajā likumā piedāvāto struktūru, tad tā izriet, pirmkārt, no funkcijām, ko veic kultūras dibinājums, vai no valsts, vai no pašvaldības, vai privātas personas dibināts. Un funkcija ir galvenais, pēc kā nosaka piederību kultūras institūciju kategorijai, ja ir runa par sakārtojumu, kam pieder kultūras dibinājumi valstī.

Tādēļ es lūdzu atbalstīt komisijas izstrādāto 2.panta pirmās un otrās daļas redakciju, vēlreiz uzsvēru — Tomašūna priekšlikums daļēji ir iekļauts 2.panta otrās daļas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Protams, es arī aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju, jo, cienījamais Tomašūna kungs, mēs jau komisijā gari par šo tēmu diskutējām. Kultūrā sakņojas visas mūsu dzīves izpausmes. Un tāpēc nerakstīsim likumā — izglītība, sports, zinātne, tad mums vēl vajadzētu rakstīt ekonomiku, vajadzētu rakstīt daudzas citas mūsu dzīves izpausmes, jo tas viss ir mūsu kultūra. Un tāpēc atbalstīsim komisijas redakciju, jo šeit jau Rugātes kundze pareizi norādīja, ka svarīgas ir funkcijas, ko attiecīgā iestāde pilda, un līdz ar to arī iestāde, kas pilda šīs kultūras institūcijas funkcijas, būtu šī likuma subjekts. Un nevajag šeit uzskaitīt dažādas mūsu dzīves jomas, jo tad mums jāuzskaita ir vismaz vēl desmit, piecpadsmit. Un nevajag lidināties mākoņos un prātojumos.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Vai Tomašūna kungs uzstāj uz balsojumu? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 6.priekšlikumu.

P.Putniņš

(LZS, KDS). Es gribu drusciņ papildināt šo lietu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, komisijas vārdā, Putniņa kungs.

P.Putniņš.

Tātad, kolēģi, Tomašūna priekšlikumā ir ierosinājumi kultūrā, izglītībā un tā tālāk. Redziet, kultūra jau ir ļoti, ļoti plašs jēdziens, un ietverta arī izglītība. Drusciņ arī jēdzieniski nepareizi. Tas nu būtu tā.

Bet es domāju, kolēģi, šis likumprojekts ir radies Kultūras ministrijas ietvaros. Ja mēs sakārtosim savas sistēmas kā tādas, šis ir "jumta" likums, ja mēs sakārtosim kultūras laukā un izglītības laukā, kas pašlaik ir diezgan tādas nodalītas lietas, tad mēs pēc pāris gadiem, Andri, varēsim paplašināt to. Bet pašlaik ievedīsim skaidrību vienā noteiktā jomā, kas ir ļoti, manuprāt, labi šeit izstrādāts. Balsojiet, lūdzu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Tomašūna 6.priekšlikumu. Lūdzu balsojiet! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 21, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš.

7.priekšlikums nāk no atbildīgās komisijas — izteikt 3.pantu šādā redakcijā. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu... Atklājam debates.

Andris Tomašūns — frakcija "Latvijas ceļš".

A.Tomašūns

(LC). Es šo savu priekšlikumu atsaukšu tāpēc, ka iepriekšējais balsojums bija tāds, kāds bija. Bet es gribētu pateikt šajā sakarībā varbūt vienu lietu, cienījamie deputāti. Ja jūs šeit no tribīnes stāstiet, ka viss ir kultūra (Putniņa kungs to tikko teica), tad mums vajadzētu beigt liekuļot un, piemēram, strādāt, kā Ābiķa kungs vada Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tad vajag vienreiz pateikt, ka mums ir kultūras komisija, un tajā brīdī neliekuļot. Uzskatu, ka ir atsevišķas nozares. Šajā sakarībā es domāju, ka vajadzētu būt konsekventiem, un Ābiķa kungam ierosināt tuvākajā laikā pārdēvēt šo komisiju.

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte, frakcija LZS, KDS.

A.Rugāte

(LZS, KDS). Es gribu izteikt pateicību Tomašūna kungam, ka viņš noņem savu priekšlikumu, jo patiešām konceptuāli šis priekšlikums vairs nav balsojams sakarā ar mūsu iepriekšējo balsojumu.

Un iebilde par komisiju. Es varētu komentēt tikai tādā veidā, ka ja mums šobrīd pastāv nozares Izglītības ministrija, nozares Kultūras ministrija, tad tas mums neliedz likumā šeit, runājot par kultūras institūcijām un nosakot tikai kultūras institūciju funkcijas, to darbības veidu un finansējumu, tiešām piedāvāt tādu risinājumu, kāds ir piedāvāts šajā likumā, un drusciņ neizmantot šo situāciju savās interesēs.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Komisijas vārdā — deputāts Pauls Putniņš.

P.Putniņš.

Jā, viss ir skaidrs. Mēs esam krustām šķērsām šo lietu šeit skaidrojuši. Ejam tālāk! 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tātad par 7.priekšlikumu atbildīgās komisijas redakcijā iebildumu nav. 8.priekšlikums noņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš.

9.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 4.pantu sekojošā redakcijā. Līdzšinējā 4.panta normas daļēji iekļautas 5.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš.

10.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt otrās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "Kultūras institūciju dibināšana un to juridiskais statuss". Iekļaut otrajā nodaļā šādus pantus — 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Putniņš.

11.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 5.pantu sekojošā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš.

12.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 6.pantu šādā redakcijā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Piekrīt deputāti. Pieņemts.

P.Putniņš.

13.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 7.pantu šādā redakcijā — līdzšinējā 7.panta normas iekļautas 8.pantā precizētā redakcijā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 13.priekšlikumu.

P.Putniņš.

14.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 8.pantu sekojošā redakcijā. Līdzšinējā 8.panta normas daļēji iestrādātas 17.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

P.Putniņš.

15.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 9.pantu šādā redakcijā. Līdzšinējā 9.panta normas daļēji iestrādātas 19.panta pirmajā daļā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Putniņš.

16.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 10.pantu sekojošā redakcijā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš.

17.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 11.pantu šādā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Putniņš.

18.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 12.pantu sekojošā redakcijā. Līdzšinējā 12.panta normas daļēji ir iestrādātas 22.pantā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš.

19.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 13.pantu šādā redakcijā. Līdzšinējā 13.panta normas daļēji ir iestrādātas 23.pantā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Pieņemts.

P.Putniņš.

20.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Izteikt 14.pantu sekojošā redakcijā. Līdzšinējā 14.panta normas iekļautas 22., 23. un 24.pantā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

P.Putniņš.

22.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Izteikt 15.pantu sekojošā redakcijā. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Putniņš.

22.priekšlikums — atbildīgā komisija. Izteikt 16.pantu sekojošā redakcijā. Komisijas lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš.

23.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt trešās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā. 3.nodaļa — Kultūras institūciju vadīšana. Iekļaut trešajā nodaļā šādus pantus — 17., 18., 19., 20. un 21. Komisijas lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.

P.Putniņš.

24.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 17.pantu šādā redakcijā, un atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Putniņš.

25.priekšlikums — atbildīgā komisija. Izteikt 18.pantu sekojošā redakcijā. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš.

26.priekšlikums — atbildīgā komisija. Izteikt 19.pantu precizētā redakcijā. Komisijas lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Putniņš.

27.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 20.pantu sekojošā redakcijā. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš.

28.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

P.Putniņš.

29.priekšlikums. Atbildīgā komisija. Izteikt ceturtās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā. Ceturtā nodaļa. "Kultūras institūciju finansēšana". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk!

P.Putniņš.

30.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 22.pantu šādā redakcijā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš.

31. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 23.pantu šādā redakcijā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

P.Putniņš.

32.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 24.pantu šādā redakcijā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš.

33.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 25.pantu šādā redakcijā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

P.Putniņš.

34. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

P.Putniņš.

35.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Līdzšinējo piekto nodaļu izteikt kā astoto nodaļu. Komisijas lēmums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

P.Putniņš.

36.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Izteikt piektās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā. Piektā nodaļa "Kultūras institūciju manta". Komisijas lēmums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta piektās nodaļas nosaukumu.

P.Putniņš.

37.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 27.pantu šādā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Putniņš.

38.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš.

39. priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildināt likumprojektu ar sesto nodaļu un izteikt to šādā redakcijā. Sestā nodaļa "Nacionālās nozīmes kultūras institūcijas". Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta atbildīgās komisijas redakciju.

P.Putniņš.

Tālāk ir virkne pantu, kas ir it kā klāt nākuši, bet, kā jūs redzējāt, visu laiku mēs izdarījām atsauces, tāpēc es saukšu pantus: 40. priekšlikums, 29.pants. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

P.Putniņš.

41.priekšlikums, 30.pants. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Putniņš.

42.priekšlikums. Atbildīgā komisija. Papildināt likumprojektu ar septīto nodaļu un izteikt to šādā redakcijā. Septītā nodaļa. "Kultūras institūciju reorganizēšana un likvidēšana". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

P.Putniņš.

43.priekšlikums. 31.pants. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

P.Putniņš.

44.priekšlikums. 32.pants. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš.

45.priekšlikums. 33.pants. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš.

46.priekšlikums. Atbildīgās komisijas. Izteikt likumprojekta astoto nodaļu šādā redakcijā. Astotā nodaļa. "Valsts garantijas". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Putniņš.

47.priekšlikums. 34.pants. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Putniņš.

48.priekšlikums. 35.pants. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Likums par valsts kultūras institūcijām" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 5. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņus trešajam lasījumam.

P.Putniņš.

1.jūlijs.

Sēdes vadītājs.

1.jūlijs. Iebildumu nav. Paldies!

P.Putniņš.

Paldies, jums!

 

Sēdes vadītājs.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Sadaļa "Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi". 37. darba kārtības punkts. Lēmuma projekts "Par Alekseja Tuļina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Alekseja Tuļina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma komisija, izskatot šo lēmuma projektu, pieņēma pozitīvu lēmumu. Deputāti iesniedzēji Boka, Jurkāns, Nagobads, Sausnītis, Stikuts, Lagzdiņš, Marjaša un Keišs norāda uz Alekseja Tuļina īpašajiem sasniegumiem medicīnā.

Aleksejs Tuļins ir medicīnas zinātņu doktors. Vienlaicīgi ar praktizējošo darbu veic arī lektora pienākumus akadēmijā. Ir piedalījies vairākās konferencēs ārzemēs. Ir Latvijas Ķirurgu asociācijas biedrs, Latvijas Hemotologu asociācijas valdes loceklis, Eiropas Hemotologu asociācijas biedrs, Neatkarīgo valstu savienības ķirurgu hemotologu asociācijas biedrs. Ir ieguvis arī starptautisko atzinību.

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: "Alekseju Tuļinu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim vēlreiz par lēmuma projektu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 3, atturas — 8. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Lēmuma projekts "Par Sergeja Zaharina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Sergeja Zaharina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisija, uzklausot Sergeju Zaharinu, vispirms secināja, ka viņš ļoti vāji saprot latviešu valodu un latviešu valodā nerunā, komisijā runāja tikai krieviski un nevarēja arī atbildēt uz jautājumiem, kas bija uzstādīti latviešu valodā. Tāpat deputāti iesniedzēji Gannusa, Boka, Turlais, Nagobads, Bāns, Kazāks, Bišers un Tenis ir norādījuši uz ļoti nozīmīgiem ieguldījumiem valsts ekonomiskās attīstības nodrošināšanā un starptautiskās ekonomiskās sadarbības veicināšanā, vietējās produkcijas konkurētspējas palielināšanā, bet kopš 1997.gada 21.jūnija, veicot akciju sabiedrības "Liepājas metalurgs" padomes priekšsēdēta pienākumus.

Komisijas locekļi, uzklausot Zaharina kungu un iepazīstoties ar viņa biogrāfiju, kā arī ņemot vērā viņa latviešu valodas nezināšanu, nonāca pie secinājuma, ka komisija nevar atbalstīt viņa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem gan tāpēc, ka viņš nezina latviešu valodu, gan tāpēc, ka komisija nevarēja saskatīt šos īpašos nopelnus.

Sēdes vadītājs.

Uzsākam debates. Dzintars Ābiķis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Praktiski šā gada laikā, kamēr strādā Pilsonības likuma izpildes komisija un pilsonība tiek piešķirta par īpašiem nopelniem, ja mani atmiņa neviļ, es praktiski neesmu kāpis tribīnē un runājis par šo tēmu, jo uzskatu, ka tas ir delikāts jautājums, kur vajadzētu katram deputātam izvērtēt pretendentu pēc saviem ieskatiem un tā, kā saka viņa sirdsapziņa.

Cienījamie kolēģi! Man ir bijusi tā iespēja strādāt Pilsonības likuma izpildes komisijā no tās dibināšanas brīža. No apmēram 100 cilvēkiem, kas ir uzņemti pilsonībā par īpašiem nopelniem, līdz šim faktiski ir bijuši tikai divi tādi, kuri praktiski ļoti vāji, varētu teikt gandrīz nemaz nezina latviešu valodu. Tā bija Larisa Neilande, kas bija, neapšaubāmi, vismaz tajā laikā, varbūt arī pat šodien, izcilākā Latvijas sportiste, kas startē pasaules mērogā. Tas bija Oļegs Znaroks — Latvijas hokeja izlases komandas kapteinis, kurš tiešām, jāsaka atklāti, arī krieviski brīžiem izklausījās, ka runāja diezgan pavāji, bet kurš tiešām bija labākais vārtu guvējs arī pēdējā pasaules čempionātā un labākais hokejists tanī čempionātā, kad mēs piešķīrām šo pilsonību.

Tātad ir tikuši izdarīti attiecībā uz valodu divi šādi izņēmumi, kas varbūt arī nav labi, bet attiecībā uz Zaharina kungu, nu viņa nopelni Latvijas labā, Latvijas vārda nešanā pasaulē, nu absolūti nu nekādi nav samērojami ar iepriekšminētajiem diviem cilvēkiem, diviem izcilajiem sportistiem, kuriem Saeima šādu reveransu izdarīja un varbūt izdarīja arī, parādīja savu iecietību valodas nezināšanā, kas varbūt pat arī nebija labi.

Tāpēc šoreiz, neskatoties uz to, ka šis tiešām ir katra deputāta individuāls balsojums un parasti šeit nekādus frakcijas lēmumus nepieņem, es tomēr šoreiz, ņemot vērā, ka šā cilvēka nopelni nu nekādi nav samērojami ar iepriekšminēto divu personu nopelniem, ka šī persona latviešu valodu praktiski nepārvalda, es tomēr negribu, ka mēs piešķirtu pilsonību par īpašiem nopelniem cilvēkam, kuram jau tā šie nopelni ir samērā diskutējami, bet kurš absolūti nepārvalda latviešu valodu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK ). Cienījamie kolēģi deputāti! Es daudz nerunāšu, bet vienkārši aicināšu jūs apdomāties un pārtaukt šo masveidīgo piešķiršanu — pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Tad, kad šo nopelnu šiem cilvēkiem nav. Par šādiem "nopelniem" pēdējā laikā desmitiem cilvēku ir piešķirta pilsonība. Jūs paskatieties, šeit autobiogrāfiju ir parakstījis šis cilvēks krievu valodā. Viņš pat parakstīties neprot latviešu valodā. Tātad viņš ir "Liepājas metalurga" padomes priekšsēdētājs. Kādā valodā tad viņš vada šīs sēdes? Komisija skaidri un gaiši mums saka, ka viņš neprot latviešu valodu.

Cienījamie kolēģi! Nu taču apstāsimies! Turpmāk nemēģināt — attiecīgās partijas, kuras mēģina lobēt šo pilsonības piešķiršanu "par īpašiem nopelniem", kas ir apkaunojums Latvijai, nedariet lūdzu! Balsosim pret!

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlas runāt Kreituses kundze? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Sergejam Zaharinam". Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 35, atturas — 9. Lēmums nav pieņemts.

 

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — lēmumprojekts "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām" , trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Seiksts

(LC). Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! 4339 — tāds ir mūsu darba dokumenta numurs. 1.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija redakcionāli liek priekšā vārdu "grozījums" aizstāt ar vārdu "grozījumi".

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seiksts.

2.priekšlikums 2.pantā. Papildināt 2.pantu. Pēc vārdiem, kā jūs redzat, ar vārdiem "16.martu — Latviešu karavīru atceres dienu". Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Deputāts Golubovs prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Deputāts Golubovs prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas priekšlikumu: 26.janvāri, Latvijas Republikas starptautiskās de iure atzīšanas dienu, papildināt ar vārdiem "16.martu — Latviešu karavīru atceres dienu". Lūdzu balsojam!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsojam, lūdzu rezultātu! Par — 54, pret— 4, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu.

A.Seiksts.

Godātais sēdes vadītāj, manuprāt, ir apšaubāms balsojums par deputāta Veldres priekšlikumu, jo šis priekšlikums pieņemts pēc frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" piedāvātās redakcijas, un deputāts Veldre piedāvā to pašu, tikai ar citiem vārdiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst, tālāk lūdzu!

A.Seiksts.

Frakcijas "Latvijai" priekšlikums — izslēgt 2.pantā vārdus "8.maiju — Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu", komisija nav pieņēmusi, jo tomēr visa Eiropa atzīmē tieši 8.maijā, un komisija neuzskatīja par iespējamu atteikties no spēkā esošās redakcijas.

Sēdes vadītājs.

Uzsākam debates par 4.priekšlikumu. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti, es negribu daudz kavēt jūsu laiku, un tāpēc ļoti īsi. Kad mēs atceramies visi to teātri, kas mūsu valstī notika šajā gadā 8.maijā, kad mūsu valsts amatpersonas gāja svinēt Otrā pasaules kara beigu piemiņu. Bet ir jāatceras tas, ka Latvijai un latviešu tautai Otrais pasaules karš nebeidzās 1945.gada 8.maijā, bet šis Otrais pasaules karš un tā izraisītā Latvijas okupācija turpinājās vēl pusgadsimtu. Un līdz ar to es uzskatu, ka ir nepamatoti mums atzīmēt 8.maiju kā nacisma sagrāves dienu, Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. Tā vietā frakcija "Latvijai" bija piedāvājusi kara upuru atceres dienu noteikt 16.martā, bet arī tā redakcija, kas ir šobrīd nobalsota, tā ir pieņemama. Bet būtu ļoti svarīgi izslēgt šos vārdus "8.maiju —Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu", jo, kā jau es teicu, Otrais pasaules karš priekš Latvijas nebeidzās 1945.gada 8.maijā. Es lūdzu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu? Paldies!

Sēdes vadītājs.

Deputāte Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(Pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie kolēģi! Man šķiet, ka šodien šeit nevajadzētu sajaukt pasaules vēstures attīstību ar atsevišķām izpausmēm un ar okupāciju, kas ir notikusi Latvijā. To, ka 8.maijā tiks sagrauts nacisms, viena no lielākajām cilvēces nelaimēm, kāda ir bijusi un kas ir prasījis tik daudz upurus, to pasaulē neviens neapšauba. Un to, ka Latvijā ir bijusi fašistiskā okupācija, to arī nekad neviens nav apšaubījis. Un beidzās tā 8.maijā, bet tas, ka sākās cita okupācija, tas neizslēdz to, ka kaut kas šeit ir noticis no vēstures. Mums jau jāatceras arī tas, ka ne jau tikai Latvijas teritorijā un ne jau tikai Vācijas vai Krievijas armijās atradās Latvijas iedzīvotāji. Viņi karoja visā pasaulē un karoja arī citās valstīs, un karoja tieši pret nacismu. Un man liekas, ka šodien runāt par to, ka amatpersonas ir gājušas kaut ko svinēt 8.maijā, man liekas, ir negodīgi. Es arī kā amatpersona, Čerāna kungs, nevis gāju svinēt, bet mēs ar ziediem rokās kopā ar prezidentu un Ministru kabineta pārstāvjiem pieminējam tos cilvēkus neatkarīgi no tautības un armijas, kuri nolika savas galvas Otrā pasaules karā. Un tika apmeklēti gan padomju armijas kapi, gan vācu leģiona kapi, gan ebreju kapi apmeklēti. Visi, kas gāja bojā šinī pasaules slaktiņā, ko sauc par Otro pasaules karu. Un izsvītrot šodien 8.maiju un pateikt, ka Latvijā šī diena neko nenozīmē, nu, maigi sakot, tā ir savas vēstures noliegšana un tuvredzība. Un, manuprāt, daudzi cilvēki, kuri nolika savas galvas cīņā pret nacismu, vispārībā noniecināšana, kas nav pasaules praksē, es nezinu, kāpēc vispār šāds priekšlikums ir radies. Vai tā ir pilnīga vēstures neizpratne, jo viens fakts nevar iznīcināt otro faktu. Vēsture ir tāda, kāda tā ir. Bija viena okupācija, bija otra okupācija. Un tas, ka viena sekoja otrai, neizslēdz to, ka nav bijis kaut kas vēsturē.

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL) Godātā Saeima, es te dzirdēju Ilgas Kreituses runu un sapratu, ka viņa ir par jaunu, lai saprastu, kāda bēdu sajūta radās cilvēkiem tad, kad karš beidzās. Latvijā radās bēdu sajūta, nu vairs nav cerību. Nav cerību, mēs būsim zem šī zābaka un paliksim ilgu laiku. Un runāt par upuriem, ziniet, tad jau vispār nevajag pretoties jebkuram iebrucējam, vienmēr būs upuri, un ja nepretosies — upuru nebūs. Runāt te par upuriem, ka tas kaut kāds svētums, un brīvība un tautas pastāvēšana nav svētums?! Tas vēsturniecei Ilgai Kreitusei godu nedara. Es paskaidroju savu, mūsu frakcijas viedokli. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, "Tautas saskaņas partijas" frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Kolēģim Mauliņa kungam radās bēdu sajūta, kad karš beidzās, tad es aicinātu viņu ne tikai rakstīt romānu "Garīgā pagrīde", bet šodien arī vēl atrasties pagrīdē, lai varētu turpināt vismaz individuālu karu, jo atsevišķi japāņi pierādīja, ka viņi džungļos slēpās pat 40 gadus, un turpināja karot. Un diez vai Mauliņa kungam gan vajadzētu šodien atrasties Saeimas sēdē tad.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte, otro reizi.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie kolēģi, es jums vēlreiz gribu lūgt — izlasiet tekstu! Ja Mauliņa kungam upuru piemiņas diena ir svētki, tad es neko nevaru darīt, man tie nav svētki.

Par upuru piemiņas dienu, kad ar vainagiem un ziediem rokās iet uz kapiem, nevis svin kaut ko Rīgas centrā. Un tāpēc, Mauliņa kungs, vajag būt korektākam un nevajag te vainot mani ne par jaunību, ne par ko citu. Paldies par komplimentu, bet vajag izlasīt tekstu, kas šeit ir uzrakstīts, un saprast, kas ir upuru piemiņas diena. Un šie upuri bija Latvijā, un patiešām, ja bija sēras, tad vēl jo vairāk ir jāpasvītro, ka tā ir upuru piemiņas diena.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Es arī uzskatu, ka 8.maiju varētu atzīmēt par Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu, un nevajag politiku jaukt ar kara upuru pieminēšanu. Un es domāju, ka varētu to atzīmēt.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Latvijas parlamenta delegācija apmeklēja Briseli, mēs apmeklējām gan Rietumeiropas Savienību, gan NATO, un vienam ļoti augsti stāvošam Vācijas ģenerālim NATO mēs uzdevām jautājumu par to, kas ir bijis Latvijā, cik ārkārtīgi daudz mēs esam cietuši no Padomju savienības. Mani pārsteidza tā atbilde, ko pateica šis Vācijas ģenerālis par to, ka viņš neuzskata Vācijas, kā lai saka, iebrukumu šeit kā atbrīvošanas cīņu, bet kā mēģinājumu okupēt. Tā ka jebkurā gadījumā latviešu tauta ir cietusi no divām pusēm. Gan no nacistiem, gan no komunistiem. Un es vienkārši domāju, ka vajag atcerēties, ko dziedāja savā laikā Latvijas strēlnieki. Viņi dziedāja, ka sitīsim tos utainos un pēc tam tos zili pelēkos! Tā ka, respektīvi, es domāju, ka varbūt nu gluži nevajag noliegt vienu un, kā lai saka, īpaši līst un izdabāt otriem, un atkal otrādi. Es domāju, ka šis datums var arī palikt.

Sēdes vadītājs.

Pauls Putniņš, frakcija LZS, KDS.

P.Putniņš

(LZS, KDS). Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi! Es tikai izvērsušos debašu sakarā gribu pateikt, ka šai formulējumā ir izvērtusies kaut kāda pretruna: nacisma sagrāves diena — tā tomēr ir, es saprotu, svētku diena, par to taču jāpriecājas. Un kara upuru piemiņas diena ir sēru diena, un šī pretruna ir ļoti jocīga. Te vajag kaut ko sakārtot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC) . Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Pirmkārt, paldies Kreituses kundzei par skaidrojumu. Tā nav svētku diena. Nolasu vēlreiz redakciju, lai nesaputrotu smadzenes cilvēkiem, kas nav pietiekoši informēti: "8.maijs — Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena". Atgādinu, ka komisija vadījās nevis pēc PSRS vēstures vai komunistiskās ideoloģijas paņēmieniem, bet no demokrātiskās Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu pašreizējās pieejas šo jautājumu izkārtošanā un atzīmēšanā. Un ļoti lūdzu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4.priekšlikumu, izslēgt 2.pantā vārdus "8.maiju — Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu". Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 32, atturas —22, priekšlikums nav pieņemts. Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma trīs paziņojumi. Pēteris Tabūns. Nav! Aivars Kreituss.

A.Kreituss.

Cienījamie deputāti! Budžeta komisijas telpās G—24 apakškomisijas sēde — pusvienpadsmitos.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns — par komisijas sēdi.

P.Tabūns.

Cienījamie deputāti, pieprasījumu komisijas deputāti! Lūdzu tagad pārtraukumā uz komisijas sēdi Pieprasījumu komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vents Balodis — par komisijas sēdi.

V.Balodis.

Godātie deputāti, Budžeta komisijas locekļi, lūdzu pulcēties tagad Budžeta komisijas telpās uz īsu komisijas sēdi, lai apspriestu par obligāto transportlīdzekļu nodevu.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten vienpadsmitiem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! 41 deputāts zālē. Pārtraukums piecas minūtes. Lūdzu frakciju pārstāvjus aicināt kolēģus... Labi, vēlreiz lūdzu reģistrācijas režīmu kvorumam! Lūdzu reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 50 deputāti.

Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"". 5. priekšlikums. Lūdzu, Cilvēktiesību komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Godātie kolēģi! Priekšlikums nr. 5, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", pēc komisijas pārliecības nav balsojams, jo analoģiski līdzīgs priekšlikums pieņemts jau frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Seiksts.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt principiālas redakcionālas izmaiņas 2. pantā pie vārdiem "ebreju tautas genocīda" ar vārdu "upuru". Līdzšinējā redakcija bija vismaz divdomīga. Līdzšinējā redakcija skanēja: Ebreju tautas genocīda piemiņas diena. Mēs liekam priekšā rediģēt kā "Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena". Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt?

A.Seiksts.

Paldies! Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzam akceptēt likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par svētku un atceres dienām"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 2, atturas — 4. Likums pieņemts.

A.Seiksts.

Paldies!

 

Sēdes vadītājs.

Paldies! Izskatām nākošo darba kārtības jautājumu — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 4344.

Pirmais priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — papildināt kodeksu ar 173.1 pantu šādā redakcijā: bērnu iestāžu vadītāju un darbinieku atbildība. Tas paredz šo bērnu aprūpes, mācību audzināšanas, sporta, atpūtas, veselības aprūpes un sociālās palīdzības iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, ja tie kaut ko nav nodrošinājuši attiecībā uz bērniem, uzlikt naudas sodu no 100 līdz 200 latiem.

Komisija neatbalstīja. Pirmkārt, uzskatot, ka vadītājam un darbiniekam pirmām kārtām ir jāatbild disciplinārā kārtībā un nav jāatbild viņiem policijas vai kā cita priekšā. Mums gan nav zināms, kam komisija ir nolēmusi uzticēt audzināt, jo viņa nav devusi nekādus priekšlikumus, kas šos sodus varētu uzlikt. Tā kā šie sodi tādā gadījumā "pakarās gaisā". Tāpēc komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli? Pieņemts. Paldies!

I.Bišers.

Otrais ir Juridiskā biroja priekšlikums par 201.10. pantu, kur Juridiskais birojs ierosina izslēgt sankcijā anulēt atļauju noteiktas muitas procedūras veikšanai vai bez anulēšanas. Komisija atbalstīja, jo Administratīvo pārkāpumu kodeksā nav paredzēta tāda sankcija — anulēt atļaujas. Nav tāds sods paredzēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers.

Nākošais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums pie 201.15. panta. Aizstāt 201.15. panta nosaukumā "valsts" ar vārdu "muitas". Atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta? Pieņemts.

I.Bišers.

Ceturtais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 201.19. līdz 201.25. pantus, jo to saturs jau ir iekļauts jaunajos 201.10. — 201.18. pantos, kurus mēs esam apstiprinājuši otrajā lasījumā un par kuriem nekādi priekšlikumi nav iesniegti.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers.

Tā... Un tātad vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Bišera kungs, 13. lappusē ir 5. un 6. priekšlikums.

I.Bišers.

Ak jā, es atvainojos, 5. un 6. es pāršķīru. Tātad Juridiskā biroja priekšlikums precizē pantus, uz kuriem tiek izdarīta atsauce līdz ar mūsu iepriekšējo balsojumu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

I.Bišers.

Un atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā precizē to personu loku, kam ir tiesības uzlikt administratīvo sodu par muitas noteikumu pārkāpumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk nākošais ir divi Juridiskā biroja priekšlikumi. Pie 304. panta ar numuru 7. un 8., kur precizēt skaitļus attiecīgos, atsauces uz pantiem sakarā ar mūsu izdarītajiem grozījumiem iepriekšējos pantos.

Sēdes vadītājs.

Par 7. un 8. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers.

Juridiskā komisija kā atbildīgā komisija lūdz apstiprināt minēto likumu trešajā galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Izskatām nākošo darba kārtības jautājumu — likumprojekts "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" , trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma atbildīgā komisija ir saņēmusi divus Juridiskās komisijas priekšlikumus. Pirmais priekšlikums attiecas uz likuma 33. pantu. Juridiskā komisija ierosina izslēgt no likumprojekta 33. panta vārdu "tiesību". Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Otrais priekšlikums. Arī attiecas uz šo 33. pantu likumā, un Juridiskā komisija ierosina precizēt likuma 33. panta otro teikumu. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš.

Es aicinātu pieņemt likumprojektu trešajā — pēdējā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākošais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu"" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Edgars Bāns.

E.Bāns

(DPS). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 4362. Uz šī likumprojekta trešo lasījumu ir saņemts viens priekšlikums — 2. lappusē. Juridiskais birojs ierosina sakārtot panta numerāciju. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav?

E.Bāns.

Atbildīgā komisija lūdz izskatīt jautājumu par šī likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām nākošo dienas kārtības jautājumu — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 4363 — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"". Ir iesniegti tikai daži priekšlikumi. Pirmais no tiem ir Juridiskā biroja priekšlikums par otrā lasījuma redakcijas 1. punktu. Komisija ir atbalstījusi šo Juridiskā biroja ierosinājumu.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta? Pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Pagodinos paziņot, ka vairāk iesniegtu priekšlikumu par šo likumprojektu nav, un aicinu jūs atbalstīt tos otrajā lasījumā... trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — 1. Likums pieņemts trešajā galīgajā lasījumā.

Izskatām nākošo dienas kārtības jautājumu — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību" . Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 4338. Otrajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums, un proti, ir izdarīts redakcionāls precizējums 3. pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav?

A.Požarnovs.

Citu priekšlikumu nav, un līdz ar to es aicinu atbalstīt likuma pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 1. Lūdzu par termiņiem priekšlikumu iesniegšanai... Tas ir otrais lasījums un galīgais.... Paldies. Pieņemts.

Nākošais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" , pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Godāto Prezidij, godātie kolēģi deputāti! Grozījums likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" ir valdības iesniegts, kurš precizē un konkretizē statusa noteikšanas institūcijas. Būtībā šī sistēma sāk jau iedzīvināties, komisija lūdz atzīt šo projektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 2, atturas — 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Seiksts.

Paldies! Komisija lūdz akceptēt šo projektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu... Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma datumu!

A.Seiksts.

Priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz 20. jūlijam un izskatīt 20. augustā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumi ir? Lūdzu, Aigars Jirgens.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Sakarā ar pašvaldības institūciju statusa maiņu šādi grozījumi ir ārkārtīgi nepieciešami, un, manuprāt, tie jau ir pat novēloti šajā brīdī un es domāju, ka nebūtu pareizi, ja mēs atliktu šī jautājuma izšķiršanu uz augustu. Es aicinātu izskatīt šo jautājumu otrajā lasījumā tūlīt!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret Jirgena kunga priekšlikumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Nākamis likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu"", pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Godātie kolēģi! Grozījumi likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu" ir identiski gan pēc mērķa, gan arī pēc redakcijas, ir identiski iepriekš pieņemtajam likumam. Komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 7. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Seiksts.

Komisija lūdz akceptēt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 3, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Seiksts.

Komisija lūdz šodien akceptēt arī šo projektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem ir iebildumi. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Man būtu lūgums noteikt šodienu, 17.jūniju, kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu un kā izskatīšanas datumu noteikt rītdienu, 18. jūniju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tātad šis Čerāna kunga priekšlikums ir pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", otrais lasījums, Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie deputāti! Tas jau ir trešais grozījums Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko mēs izskatām šajā sēdē, un, lai nesajauktu, es griežu vērību, ka strādājam ar dokumentu nr.4353. Kā pirmais priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums — izteikt visu divpadsmito nodaļu, tas ir, administratīvie pārkāpumi tirdzniecībā un finansu jomā, jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija to neatbalstīja, jo šeit, izsakot visu nodaļu jaunā redakcijā, ir pazuduši daži svarīgi panti, kas neattiecas uz tirdzniecību, bet attiecas uz finansu nodaļu, tāpēc komisija kopumā to nevarēja atbalstīt, bet komisija varēja atbalstīt atsevišķus Leiškalna kunga priekšlikumus, gan nedaudz mainītā redakcijā, tāpēc tie tika iestrādāti komisijā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Uzsākam debates. Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Godātais sēdes vadītāj! Augsti godātie deputāti! Es šajā gadījumā noteikti piekrītu Juridiskās komisijas atbalstītajiem un neatbalstītajam priekšlikumam, domājot, ka mani priekšlikumi tiešām nav skāruši finansu jomu, tie ir nedaudz apsteiguši laiku, un mēs tos iestrādāsim attiecīgajā likumā tuvākajā nākotnē. Paldies par uzmanību, pilnīgi piekrītot komisijas slēdzienam!

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu, Bišera kungs, turpināsim!

I.Bišers.

Sakarā ar to mēs izskatām atbildīgās komisijas priekšlikumu, tas ir 2.priekšlikums 5.lappusē — izteikt 156.panta nosaukumu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

I.Bišers.

Un izslēgt 156.panta trešo un ceturto daļu, jo šie jautājumi ir atrisināti jau citos kodeksa pantos.

Sēdes vadītājs.

Arī šim priekšlikumam ir deputātu atbalsts. Piekrītam.

I.Bišers.

Tālāk ir 4.priekšlikums, kur atbildīgā komisija, ņemot vērā Leiškalna kunga priekšlikumus, liek priekšā izteikt 156.2.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai. Pieņemts.

I.Bišers.

5.priekšlikums — papildināt kodeksu ar jaunu 156.4. pantu — patvaļīga tirdzniecība vai maksas pakalpojuma atsākšana.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir deputāta Leiškalna priekšlikums — preču un maksas pakalpojumu drošības prasību neievērošana. Šajā gadījumā komisija to neatbalstīja, jo tas skar veselu rindu jau kodeksā esošu parādību, kas attiecas uz medicīnu, farmāciju, vides aizsardzību un tā tālāk, un tad varētu rasties juceklis pēc kāda panta iestāties atbildībai, jo vesela rinda šādu atbildību paredzošu pantu jau kodeksā ir.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgā komisijas viedokli. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir deputāta Tomašūna priekšlikums — aizstāt 174.3.pantā otrajā daļā vārdus "tam pašām darbībām" ar vārdiem "par kādu no šīm darbībām". Komisija neatbalstīja, jo redakcija atbilst tāda, kā tas ir viscaur piemērots kodeksā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par deputāta Tomašūna priekšlikumu.

I.Bišers.

9.ir deputāta Leiškalna priekšlikums — izteikt 201.36.panta trešo daļu jaunā redakcijā. Komisija neatbalsta, jo neredz principiālas izmaiņas attiecībā pret pašlaik esošo tekstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.

I.Bišers.

10.priekšlikums — izslēgt 201.43.panta nosaukumā un tekstā vārdu "republikas", jo saskaņā ar mūsu pieņemto likumu mums saucas "Latvijas valsts karogs", nevis "Latvijas Republikas valsts karogs".

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers.

Analoģisks ir 11.priekšlikums, tikai šajā gadījumā tas attiecas uz Latvijas ģerboni.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Bišers.

Un visbeidzot 12.priekšlikums, deputāta Leiškalna priekšlikums — papildināt 272.2.daļu ar jaunu otro daļu. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, uzskatīja, ka tas ir jāizskata līdz ar jauno administratīvo sodu likumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam.

I.Bišers.

Tādā gadījumā visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Es lūdzu Saeimu nobalsot par minēto likumu trešajā lasījumā, pieņemot to galīgi.

Sēdes vadītājs.

Atvainojoiet, otrais lasījums.

I.Bišers. Atvainojiet, šis ir otrais lasījums. Tātad lūdzu nobalsot par to otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", reģistrācijas nr.1088, pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņam.

I.Bišers.

Komisija ierosina iesniegt priekšlikumus līdz 1.augustam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"", pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Edmunds Grīnbergs, frakcija "Latvijai".

E.Grīnbergs

(TKL). Cienījamie deputāti! Skatam likumprojektu ar nr.4280 — "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"". Šajā likumprojektā nav izdarīti būtiski grozījumi, tos ir iesniedzis Ministru kabinets. Šie grozījumi likumprojektam nepieciešami, lai tas atbilstu citiem tiesību aktiem un, tuvojoties privatizācijas sertifikātu izmantošanas beigu termiņam, nodrošinātu iespēju savlaicīgi izmantot nepilngadīgajām personām piederošos un mantotos sertifikātus. Ka ir Ministru kabineta tiesības noteikt kārtību, kādā tiks anulēti šie neizmantotie sertifikāti, tādēļ aicinu jūs, cienījamie kolēģi, nobalsot šā likumprojekta pieņemšanu pirmā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteikušies deputāti nav. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

E.Grīnbergs.

Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 1.jūlijam.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Nākamais ir likumprojekts "Administratīvi teritoriālās reformas likums", pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš

(LZS, KDS). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Šis ir tas likumprojekts, par ko pieņemot nodošanai komisijām, izraisījās neliela diskusija, es negribu atkārtoties ko es teicu toreiz, tikai gribu varbūt akcentēt dažas lietas. Pirmais — mēs jau nosacīti esam vai pastarpināti esam šo likumprojektu atbalstījuši, pieņemot otrajā lasījumā "Tūrisma likumu", kas neizbēgami ir saistīts ar šiem procesiem. Otrs ir Teritorijas plānošanas likums, ko mēs arī pieņēmām otrajā lasījumā, atkal saistīts ar šo likumu. Tālāk Lauku attīstības koncepciju vai laksaimniecības koncepciju, sauciet, kā gribiet, kas tika izskatīta parlamentā, protams, arī saistīta ar šiem procesiem. Tālāk gribu jūs informēt, ka pagājušo nedēļu ceturdien, piektdien bija ļoti interesanta konference Jūrmalā par (starptautiska konference) administratīvi teritoriālās reformas problēmām un integrāciju Eiropas Savienībā, piedalījās visas Baltijas valstis, Ungārija, Grieķija, Dānija, un šeit bija ļoti daudz informācijas kā notiek citās valstīs, kur piespiedu kārtā notiek šīs pārmaiņas vai kā savādāk, un neizbēgami konferences dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka šīm pārmaiņām, protams, jānotiek, un vairāku iemeslu dēļ. Pirmais moments ir tas, ka šis likums, ko es jums tagad piedāvāju, ir principā kā "jumta likums", tas ir viens. Otrs — šie procesi Latvijā jau notiek, tas nozīmē to, ka pati situācija prasa pēc šī likuma pieņemšanas, un arī būtisks moments par integrāciju Eiropas Savienībā ir tas, ka gribam mēs vai negribam, Savienībā mēs būsim ar laiku, tas ir pilnīgi skaidrs, es domāju, ka par to nav jēgas strīdēties, un šeit, protams, ir zināmi noteikumi jāpieņem, ja mēs šajā Savienībā iestājamies, un prakse ir pierādījusi to, ka, izmantojot tā saucamās strukturālās formas, jūs visi ziniet, kas tas ir, katrā gadījumā ar mazām pašvaldībām šeit nekādi līgumi netiks slēgti, līdz ar to arī, veicinot pārmaiņas Latvijā, mēs panākam simpātisku vidi investīciju piesaistei. Un, manuprāt, pats galvenais mērķis attiecībā arī uz šī likuma pieņemšanu — mums jādara viss, lai paaugstinātu mūsu iedzīvotāju dzīves standartus. Un tādēl es aicinu jūs nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Uzsākam debates. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, un šajās piecās minūtēs, kas ir dotas, lai runātu par šo būtībā konstitucionāla rakstura jautājumu, kas skar visu mūsu valsts nākotni, es gribu īsti vispirms nocitēt to, ko par šo administratīvi teritoriālo reformu saka paši lauku cilvēki. Un man ir viena maza Latvijas pagasta izdevums, tā ir Strazdes avīze, kur šie administratīvi teritoriālās reformas jautājumi ir ļoti veiksmīgi izanalizēti. Un gribu nedaudz nocitēt. Strazdes pagastā ir tāda situācija, ka tas ir bijis pievienots 18 gadus Virbu pagastam. Un ko tad šī avīze raksta, kas ir noticis šajā laikā ar šo pagastu: "Šajā laikā tika sagrauta bijušā pagasta infrastruktūra, likvidēta astoņgadīgā skola un tikai pēc neatlaidīgiem iedzīvotāju protestiem un lūgumiem pārvērsta par četrgadīgo skolu. Slēgta aptieka, nolaista, līdz kļuva lietošanai nederīga kultūras un atpūtas bāze. Šajā laikā Strazdē netika uzbūvēta neviena dzīvojamā māja. Esošais dzīvojamais fonds stipri nolietojās. Vienīgā autobusa līnija, kas savienoja Strazdi un Virbus, slēgta. Kaut arī Strazde atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī starp dzelzceļu un automaģistrāli, kuras savieno Rīgu un Ventspili, tā kļuva par nomali. Strazdes iedzīvotāju skaits strauji samazinās." Un šāda perspektīva gaida jebkuru ciemu, jebkuru pašreizējo administratīvo centru, kurš tiks iznīcināts. Mēs labi atceramies arī to, kas notika ar apdzīvotajām vietām Latvijas laukos kolhozu apvienošanās procesā, no kurienes tika paņemts prom šis ciems, šī administratīvā vienība, tur arī tālāk sekoja panīkums.

Runājot globāli par šo reformu. Galvenais reformas trūkums ir tas, ka šai reformai nav ekonomiskā pamatojuma, un tas vien jau padara šo reformu bezjēdzīgu. Reforma balstās uz aplamu pieņēmumu, ka sekmīgi izvestā teritoriālā reforma radīs priekšnoteikumus valsts ekonomiskajai izaugsmei un atrisinās visas sociālās problēmas. Un reformai nav arī juridiskā pamatojuma. Kas ir ļoti būtiski, ka ar reformas gatavošanu nodarbojas augsta ranga ierēdņi, šajā procesā netiek iesaistīti zinātnieki, pašvaldību darbinieki.

Ja runājam par metodēm, ar kādām šī reforma tiek gatavota, tad šeit cilvēki pagastos ir spējuši konstatēt šādu lietu, ka no diviem Latvijas okupācijas periodiem reformatori ir pārņēmuši divas pārbaudītas masu ietekmēšanas metodes. Vācu okupācijas laika propaganda pierādīja, ka konsekventa un ilgstoša nepatiesības sludināšana ar laiku tiek pieņemta par patiesību, un pretestība aplamībai kļūst par paklausību. Rezultāti diemžēl jau ir redzami. Tāpēc daudzas pašvaldības jau ir pieradušas pie domas, ka administratīvi teritoriālā reforma ir neizbēgama, un pēdējā laikā vairs neizskan aicinājumi pretoties.

No krievu okupācijas laika pārņemta pātagas un kliņģera jeb pirmā kolhoza metode, kā valdība stutē nākotni. Pirmo kolhozu, tagad Kandavas pirmo mākslīgo teritoriālo veidojumu, kuram nav pilnīgi nekāda ekonomiskā pamatojuma. Un lauku cilvēki secina to, ka neloģisku un aplamu rīcību tagad moderni mēdz izskaidrot ar bērnībā iegūtu izglītību mazā lauku skoliņā. Patiesībā ne teorētiski, ne praktiski nav bijis iespējama tik sīciņas skoliņas pastāvēšana, kas tik pamatīgi kādreiz būtu traumējusi pašreizējo administratīvo teritoriju, arī zemes un skolu reformatoru prātus, ka pat šodien muļķības vēl darīt. Tāpēc loģiski pieņemt pretējo, ka tā ir gudra, tālredzīga un ļoti mērķtiecīga politika. Tikai tādā gadījumā mērķis tiek slēpts, un reformas ir ne visai godīgs pasākums, kam var būt gadījuma rakstura sekmes. Pasākums, kura realizēšana uzsākta, nerēķinoties ar reālajiem spēkiem un apstākļiem, un kurš ir lemts neveiksmei. Tātad avantūra. Tas ir tas, ko saprot cilvēki Latvijā uz vietas, bet par ko negrib ne redzēt, ne dzirdēt reformas apoloģēti. Tā ir šobrīd valsts līmenī bīstamā centralizācijas politika, kas attiecas gan uz lauku skolu, gan slimnīcu, gan administratīvo teritoriju, gan arī ražošanas uzņēmumu un zemnieku saimniecību centralizāciju. Bet šī centralizācija vēl nav noticis process, un mēs varam nostāties tai pretī, un tai ir jānostājas pretī. Aicinu balsot pret!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, kustības "Latvijai" frakcija.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Man ir laimējies dzīvot Valkas rajonā, Alūksnes rajonā, Apes rajonā un Gulbenes rajonā, lai gan dzīves vietu nemainīju. (No zāles: "Migranti!") Ziniet, man ir sajūta, ka mūsu pašreizējā valdība, vai kā Valdmaņa kungs saka tā augstā Sadarbības padome, jo acīmredzot ar tās svētību ir nācis šis brīnumdarbs klajā, nodarbojas ar to pašu, ar ko nodarbojās komunisti pēc kara — reorganizēja, pārorganizēja, apvienoja, sadalīja, un visu laiku tikai palielinājās birokrātija un palielinājās naudas izšķiešana. Jo bija jārada gan jaunas mājas, gan jaunas struktūras, gan tās atkal jāiz-nīcina, un visu laiku to pamatoja ar augšupeju, reformu un progresu. Tas bija progresīvi. Pagasti bija neprogresīvi. Taisīja ciemus. Pēc tam atkal ciemus apvienoja lielākās vienībās, un tā mēs pieredzējām lielisku attīstību. Kur tā attīstība noveda, jaunā paaudze tagad zina, ka vajadzēja nākt Atmodai un novākt visus tos attīstības rezultātus.

Un tagad mēs sākam atkal attīstīt Latviju pēc šīs shēmas, pavisam aizmirstot, ka ir vietējie cilvēki, ka tiem ir savas tiesības, ko paredz arī starptautiskie un Eiropas Savienības dokumenti, ka tiem ir jāprasa. Nevis no augšas ar likumu tagad mēs nosacīsim, ko darīt un kā atkal pārdalīt Latviju apgabalos un novados. Ziniet, apgabalus arī bija paspējuši, jau komunisti paspējuši uztaisīt. Vai tad jūs, vecākās paaudzes cilvēki, neatceraties? To visu tagad mēs sāksim no augšas nodot. Padomājiet paši šo nosaukumu — Administratīvi teritoriālās reformas likums. Jau absurds pašā formulējumā. Likums. Reformas likums. Kas tad mums jāreformē? Vai tur ir kaut kas komunistisks vai sociālistisks palicis tajā iedalījumā? Tas iedalījums pašlaik ir ekonomiski tiešām vairākumā — 95% gadījumā pilnīgi pamatots. Un mēs jau te dzirdējām tās reformas aizstāvju runas, ka nevarēja atbildēt uz konkrētiem jautājumiem. Vai prasīs cilvēkiem, vai tas būs patvarīgi. Un tā tālāk. Un viss tas kopā izskatās, jāsaka, drūma anekdote, par ko smaidīt negribas. Vārdu sakot, es esmu sašutis un varu teikt, ka mūsu frakcija ir sašutusi, un tas sašutums nav radies no mums vien. Mēs esam vienīgie, kas brauca apkārt un iepazinās ar stāvokli. Varu teikt, ka cilvēki visi, ja jūs, kolēģi, apzināties, ka tuvojas vēlēšanas. Dieva dēļ, nebalsojiet par šo reformas likumu. Jo jūs piedzīvosiet to, ka vismaz 90% cilvēku par to jūs nosodīs un nebalsos par jums, par jūsu nākošo sasaukumu. Uzmanīgi! Es pasaku atklāti.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Tā kā es jau kādus deviņus gadus darbojos pašvaldību zemākajos līmeņos un pēdējos 40 mēnešus pirms Saeimas rajonā, gribu pateikt, ka acīmredzot mēs pielaižam lielu kļūdu — jau nosaucot šo likumu par Administratīvi teritoriālās reformas likumu. Jo, ja mēs skatāmies, kā notikušas ir tās visas darbības Eiropā, tur ir pašvaldību reformas vai pašvaldību likums, kur iekļauts iekšā. Jo šeit ir kāda pamatdoma? Atcerieties pagājušo gadu, kad gribēja īsā laikā rajonos iecelt ekspremjers Šķēle savus vietvalžus. Pat nezināja, kā nosaukt. Un es domāju, ka vardarbīga apvienošana, nosakot, ka pagastā jābūt 4000 vismaz iedzīvotāju, ir liela muļķība. Man liekas, ka prātīgāk būtu likumu atdot atpakaļ, izstrādāt tiešām prātīgi. Jo galvenais, kas ir. Vienalga, vai Ungārijā, Somijā vai citur, ka vispirms domā par sadarbību, par kopīgu plānošanu. Bet te iznāk tā. Attiecīgi kungi vai biedri pašvaldību pārvaldē ir paņēmuši zviedru laikus, kad cilvēki bija izmiruši, un tā rezultātā Alūksnes rajonā paredz piecus pagastus pēc vecajām draudzēm. Un mēs skatāmies, tas pats ir bijis arī Dānijā. Un pašlaik visa nelaime ir tā, ka finansē ārzemes un neievēro mūsu iedzīvotāju intereses. Mans priekšlikums būtu ļoti nopietni visu to apsvērt, jo šajā gadījumā saka: "Eiropa mūs nesapratīs!" Es domāju, ka svarīgākais ir, lai iedzīvotāji reformas rezultātā kaut kādus labumus iegūtu, lai pakalpojumi vai viss pārējais būtu labāks un lētāks. Bet, ja mēs apvienosim pagastus, tad iznāk traģēdija. Es jau vienreiz teicu no šīs tribīnes, ka Madonas rajonā, apvienojot četrus pagastus un izveidojot Liezeres pagastu, mazajos pagastos viss ir pamiris. Tas pats ir arī Alūksnes rajonā. Nolikvidēja Karvas pagastu, likvidējās skola un Karva, kaut agrāk bija ļoti labs pagasts, pašlaik ir izmiris.

Un es varētu daudz ko vēl šajā sakarībā teikt. Visa nelaime ir tā, ka mēs cenšamies ieviest ārzemju modi. Atcerieties par ierēdņiem, kā Tupesis teica, ka vismaz 17 vai 23 darbiniekiem jābūt pagastā. Bet mēs zinām, ka Latvijas laikā pagastā bija pagastvecis, labākais saimnieks, kas strādāja divas dienas, vēl bija skrīveris, nu un varbūt, dabiski, policists bija, un arī pastnieks vai ziņnesis uz pusslodzi vai slodzi. Es domāju, ka šajā gadījumā, ja mēs nezinām, uz kurieni ejam, prātīgāk būtu nesteidzoties to visu izdarīt, bet pašlaik tas ir Kabinetā izstrādāts likums. Un mans priekšlikums būtu atdot atpakaļ un šo likumu sagatavot tā, lai labumu iegūtu valsts un tās iedzīvotāji. Būsim saprātīgi!

Sēdes vadītājs.

Jānis Bunkšs, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Bunkšs

(LC). Cienījamie kolēģi! Šim likumam un šim pašam procesam ir gan ļoti karsti piekritēji, gan arī noliedzēji. Un viss process, kā šobrīd pašvaldības mēģina iziet no tās sarežģītās finansu situācijas un citām savām problēmām, liecina par to, ka tādu bezdomu noliedzēju šim pašam procesam šobrīd paliek arvien mazāk. Es domāju, ka lielā mērā tas, ka šī likumprojekta pirmā lasījuma apspriešana ir notikusi atbildīgajā komisijā un citās komisijās, liecina par to, ka mēs pamazām sākam izprast, kādēļ mums šis likums ir vajadzīgs.

Es gribētu varbūt pāris argumentus pateikt, kur, manuprāt, mēs tā pavisam droši varam skatīties uz šo likumu un pie tā strādāt, lai dotu zināmu attīstības perspektīvu pašvaldībām un lai dotu zināmu ieskatu un arī attīstītu šo perspektīvu cilvēkiem, kuri ir saistīti ar pašvaldību darbu un lielā mērā no tā atkarīgi.

Pirmais mans arguments ir sekojošs. 1993.gadā toreizējā Augstākā padome pieņēma pašvaldību reformu koncepciju. Un šī koncepcija līdz pat šim gadam ir bijusi pamats un galvenais stratēģiskais dokuments, saskaņā ar kuru ir notikušas pašvaldību reformas. Lielā mērā šī koncepcija galvenajos vilcienos ir izpildīta. Mēs esam nonākuši pie tā, ka šobrīd mums ir vajadzīgs jauns kvalitatīvs lēciens. Tieši nākotnes stratēģijas noteikšanai. Es redzu, ka, pieņemot šo likumu, mēs šādu iespēju, kā Ministru kabinets lēma, varam izmantot un varam noteikt valsts stratēģiju nākamajiem sešiem gadiem. Protams, tās robežas mēs varam pabīdīt uz priekšu vai nedaudz atapakļ, un par to mēs varam diskutēt vēlāk, bet varam ar šo likumu iedot skaidru sapratni par to, kas notiks šajā pašvaldību sfērā tuvāko gadu laikā. Tas ir pats pirmais un, manuprāt, būtiskākais ieguvums, ko mēs iegūtu no šā likuma pieņemšanas.

Otra lieta, ko es gribu teikt. Protams, ka mums nevajag aizvērt acis uz to, kādi ir šie trūkumi. Un ja tiešām mēs akcentēsim to, kā to šeit izdarīja Čerāna kungs un arī citi kungi, kuri pirms manis runāja, un vienkārši iesim un pavēstīsim cilvēkiem, ka viņi tiks kaut kam pievienoti vai ar kaut ko apvienoti, skaidrs, ka nekādu atbalstu mēs nedabūsim.

Taču šeit jau Kalviņa kungs minēja, ka pagājušajā nedēļā ir noticis vai šīs nedēļas sākumā ir noticis seminārs par izpēti Talsu rajonā, kas pilnīgi skaidri un konkrēti parādīja, ka cilvēki šobrīd alkst pēc pozitīvām pārmaiņām. Un ka tās robežas, kurās šobrīd ir iespiestas pašvaldības, ir par šaurām. Tātad šim likumam ir jādod atbilde uz to, kādā veidā mēs šīs pozitīvās pārmaiņas panāksim.

Ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd no šīs tribīnes nevar uzreiz tā pateikt, kāda būs skaitļos pilnīgi precīza ekonomiskā ieguve, taču šajā likumā mēs varam noteikt valsts saistības, kādā veidā šo ekonomisko pamatojumu iegūt. Kaut vai viens piemērs. Ja mums ir divas nelielas pašvaldības. Katrā pašvaldībā ir pa skolai, tad katrai no šīm pašvaldības skolām ir vēlme gan mācīt angļu valodu, gan nodrošināt kompjūterus un kaut ko citu. Šos jautājumus, varbūt mēģinot risināt kopēji pašvaldībām, mēs varam atrast risinājumu, ka varbūt viena skola ir tā, kur vairāk tiek akcents likts uz pamatizglītību, bet laika ziņā un arī telpā sadalot, mēs varam arī vieglāk risināt, pieņemsim, to pašu angļu valodas skolotāju algošanu vai arī kompjūteru iegādi un uzstādīšanu.

Es gribu teikt tikai to, ka otrajā lasījumā mums noteikti ir jāliek akcents uz to, ka ne par katru cenu un tikai kā viens no instrumentiem ir izmantojama teritoriju apvienošana, taču jau tie konkrētie procesi un likums to ir iezīmējis, jūs tā uzmanīgi paskatieties, ka arī šā likuma nosacījumos ir paredzētas pašvaldību sadarbības formas. Šeit nevajadzētu runāt par kaut kādu ārzemju modeli, kaut kādu dāņu, zviedru vai grieķu, vai nezin kādu citu modeli, mums šis likums dod iespēju Latvijā izveidot mūsu pašu Latvijas pašvaldības modeli.

Tādēļ es aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā un nopietni strādāt, un to arī atbalsta Pašvaldību savienība, nopietni strādāt pie šā likumprojekta pilnveidošanas otrajā un trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte, LZS, KDS frakcija.

A.Rugāte

(LZS, KDS). Augsti godātie deputāti! Mauliņa kunga sašutumam. Tā kā es esmu arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekle, es gribu teikt, jā, patiesi tas ir likums, kas ir nepieciešams un kas ir paredzēts šim reformas laikam. Šim laikam, kamēr notiek reforma. Tādēļ ir vajadzīgs, lai paredzētu likumīgu šo procesu. Lai nebūtu katram sava iedoma un sava versija par to, kas ir šī reforma. Vienreiz tas darbiņš ir jāpadara līdz galam. Cik reižu mēs to esam jau sākuši?

Mauliņa kungs, jūs kritizējat. Un kritizēt ir ļoti viegli. Bet dodiet, lūdzu, metodi! Jūs neesat pateicis nevienu priekšlikumu un jūsu frakcija tāpat. Jūs sakāt, ka jūs braucat pa daudziem pagastiem un jūs esat vienīgie, kas to zināt. Es nenoliedzu, ka jūs braucāt un ka jūs zināt. Taču neparakstiet sev visu zināšanas. Arī mēs kaut ko zinām. Es gribu te teikt, ka šāda paviegla pieeja, tā patiesībā ir kaitēkļu pieeja. Jūs apgraužat katru zaļo asnu, kas izdīgst tad, kad tas cilvēks ir sācis domāt, tad, kad viņam ir vajadzīga palīdzība, kāda ūdens lāse un kāds saules stars. Viņam ir jādod šī cerība un izpratne, kura, ja jums ir, tad dodiet. Ja nav, tad negāniet to, kas ir padarīts. Ļaujiet strādāt! Es jums gribu teikt arī citu salīdzinājumu. Ja jums ir jauna kurpe un jūs ar to noberžat sev tulznu, vai tad patiešām jūs to kurpi nekad vairs nevalkāsit un nekad mūžā jaunas nepirksit un staigāsit tikai ar basām kājām.

Kas attiecas uz pašvaldību reformu, šī pašvaldību reforma ir iekļauta likumprojektā, kura nosaukums pagaidām ir "Administratīvi teritoriālās reformas likums". Nav labākais nosaukums, jāatzīst. Tāpēc arī komisija, izskatot un virzot šo likumprojektu uz pirmo lasījumu, ir lēmusi par to, ka šis virsraksts ir jāmaina, likumam ir jābūt nosauktam "Pašvaldību reformu likums". Tad tas atbildīs tam, par ko jau runāja ministra kungs un arī iepriekšējie kolēģi deputāti.

Ja mēs runājam par to, cik mēs esam precīzi savā izpratnē un savos terminos, tad 1.pants, kas nosaka apgabalus un novadus, tikpat labi var būt pants, kurš nosaka apriņķus. Gan latviskāk un izprotamāk savienojot terminu ar attiecīgu teritoriju. Lai jūs nedaudz, nedaudz pievērstos šim likumprojektam, nevis tikai tā kritizēšanai, bet tā labvēlībai, es gribu jums pateikt kādu citātu par to, cik mēs precīzi izvēlamies terminus un kā mēs tos formulējam. Godātie kolēģi! Šis citāts ir tā vērts, lai tas ieietu Latvijas Saeimas& savu valodu vēlamies vai spējam izmantot likumdošanā. Ir runa par terminu "apriņķis". Ja apriņķis šajā citātā, ko es teikšu, ir punkts ap attiecīgo vietu, tad ir daudz jādomā, vai mēs atļauties izmantot valodu bez konsultantiem un bez terminologiem, kuriem ir gan teorētiskās zināšanas, gan arī praktiskā pieredze.

Kas attiecas uz praktisko procesu, kā notiek šī apjēgas veidošanās. Pašvaldībās deputātu vidū un arī iedzīvotājiem, kuriem tiek vaicāts un kuri pagaidām pāri par 60% atbild noliedzoši, šo reformu nepieņemot un uzskatot, ka nedrīkst grozīt pagastu robežas un nedrīkst būt vardarbīgas izmaiņas.

Sadarbība, kura ir tajos pagastos un tajos rajonos, kur tā veidojas, tā ir jāpopularizē. Ne vienreiz vien pagastos, tiekoties ar deputātiem, viņi atklāti pasaka: "Mums ir par maz zināšanu! Mums ir par maz informācijas!" Tad, lūdzu, labums būs abpusējs. Darīsim to! Brauksim uz pagastiem, klausīsimies, dzirdēsim, aicināsim runāt, mēģināsim skaidrot, un tad mēs panāksim šo kopīgo rezultātu, lai likums par pašvaldību reformu patiešām likumīgi arī šo reformu realizētu. Un ja mums ir par maz zināšanu visiem, ne tikai pašvaldību deputātiem, tad veicināsim, nekavēsim. Nekausim nost garu! Lūdzu atbalstīsim šo likumprojektu pirmajā lasījumā un strādāsim! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Janīna Kušnere, frakcija "Latvijai".

J.Kušnere

(TKL). Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Paldies par nupat uzzināto informāciju. Izrādās, ka mums ir kaitīgie deputāti un derīgie deputāti. Bet man ir jautājums: vai derīgie deputāti zina, cik iedzīvotāju vēlas šo reformu, kura taču faktiski ir reforma reformas pēc? Vai jūs zināt, kāpēc tā ir vajadzīga? Ja šajā anotācijā, kas ir pielikta klāt šim likumprojektam, praktiski nav nekāda ekonomiskā pamatojuma. Ir vienkārši izvērtēta dažu pagastu pieredze un tikai. Kāpēc tā ir vajadzīga iedzīvotājiem? Mērķis, kurš ir minēts šajā likumprojektā, it kā ir ļoti labs un cēls. Te ir rakstīts: "Lai nodrošinātu kvalitatīvus un iespējami lētus pakalpojumus iedzīvotājiem". Cienījamie likumprojekta izstrādātāji un arīdzan atbalstītāji! Kā tad te būs ar tiem lētajiem pakalpojumiem? Ko nozīmē šī reforma iedzīvotājiem? Pirmkārt, viņiem būs jāmaina ieraksti pasēs, kas tagad viss maksā naudu. Zemesgrāmatas mainīsies. Viss atkal jāpārreģistrē. Maksā naudu. Izziņas jāpārformē. Arī maksā naudu.

Tālāk. Bieži vien pagastos ir ļoti daudz trūcīgo iedzīvotāju. Protams, tas kā nu kurā pagastā ir. Viņiem ir jāraksta šie iesniegumi uz sociālajiem pabalstiem, kā arī citi iesniegumi. Vai viņš vispār spēs šo iesniegumu šai pašvaldībai iesniegt, ja pašvaldība atradīsies 30 — 40 kilometru attālumā no viņa dzīvesvietas? Vai jūs zināt, cienījamā valdība, cik tālu ir mums sabiedriskais transports novests, ka tas vispār principā lauku teritorijās gandrīz tikpat kā nekursē. Ir tādi punkti, starp kuriem vispār nav sabiedriskā transporta. Ir punkti, starp kuriem ir vienu, divas reizes nedēļā. Ko šim iedzīvotājam izmaksās šī reforma? Tas, ka tas ir izdevīgi valdībai, nenoliedzami, jo būs speciāla nauda valsts budžetā reformas izdarīšanai, jo jāmaina būs zīmogi, veidlapas un tā tālāk un tā joprojām, un mēs labi zinām, kur reformu nauda vēl paliek citur. Ne tikai šiem nepieciešamajiem izdevumiem. Diemžēl. Tā aizplūst arī citur. Tā ka, cienījamie kolēģi, padomājiet, vai šī reforma ir tik ļoti nepieciešama un tik vajadzīga?

Manuprāt, ka saprātīga reforma ir tikai tā reforma, kura nāk no apakšas. Ja šajā anotācijā ir rakstīts, ka pirmajā posmā reforma būs no apakšas, tad, lūdzu, lai tā notiek no apakšas! Un nevajag uzspiest to, kas Latvijai nav ne vēsturiski, ne ģeogrāfiski, ne reģionāli pamatots. Galu galā mēģināja noliegt, ka tas nav nekāds paraugs pēc kura Latvijā notiek šī reforma. Izlasiet, lūdzu, vēlreiz anotāciju! Anotācijā ir teikts skaidri un gaiši. Tomēr Dānijas paraugs ir ņemts par pamatu. Un vēl. Kur paliek mūsu Latvijas vēsture? Cienījamie kolēģi, ir vispār izzudis tāds jēdziens kā pagasts. Mums tagad būs tikai apgabals, novads, apgabala pilsēta. Mums nebūs vairāk pagastu. Ko tad tas nozīmē, kā tas vispār iekļaujas Latvijas vērsturē?

Un vēl pēdējais, ko es gribu teikt. Mums ir pieredze, ka kolhozu laikos, sociālisma laikos, kad tika savienoti vai atdalīti kolhozi un sovhozi, arī tika veikta dažāda šo ciematu sadale un ciema padomes bija dažādas. Kas notika? Tur, kur šo centru pārcēla uz citu centru, tur ar laiku iznīka skola, slimnīca, bibliotēka, tautas nams, un līdz ar to mēs labi zinām, kas notika. Notika cilvēku migrācija uz pilsētām. Notika urbanizācija. Vai to mēs vēlamies?

Sēdes vadītājs.

Laiks...

J.Kušnere.

Vai mūsu ekonomika spēs izvilkt šo urbanizāciju, jau atkārtotu?

Sēdes vadītājs.

Laiks, Kušneres kundze!

J.Kušnere.

Paldies! Es ceru, ka jūs šo likumprojektu noraidīsiet pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Uldis Veldre — otro reizi.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie deputāti! Es nebūtu uzstājies, ja nebūtu teikts, ka vienreiz tas darbiņš ir jāpadara! Mēs zinām, kā "tie darbiņi" tika veikti. 14.jūnijā un 25.martā, pa vienu nakti padarīja "to darbiņu". Mēs pieņēmām lauksaimniecības programmu, un vides ministrs Gorbunova kungs teica, ja pieņems mēneša laikā, to īstenos. Man liekas, ka katram vajag darīt savu darbu, un mani visvairāk uztrauc tas, ja Dānijā uz ko atsaucās arī ļoti daudzi mūsu, kā saka, runas vīri, tikai teritorijas, nu, vārdu sākot, teritorijas sadalīšanu 12 gadus nomēroja un 20 gadu laikā izpildīja. Man liekas, ka galvenais ir tas, lai nepazustu Latvijas savdabība. Jo pašlaik ir tāds stāvoklis, ka mēs veicam genocīdu pret tautu. Es šajā sakarā minēšu vienu konkrētu piemēru: pagājušā gada pavasarī apmēram šādā laikā notika pilsētas mēru saiešana Siguldā un toreiz Šķēle pateica: "Laukos par daudz cilvēku. 350 tūkstoši lai iet uz pilsētām." Mīļie cilvēki, vēlreiz jūs aicinu neatbalstīt genocīdu pret mūsu tautu! Visu nomērosim un tad izdarīsim! Saglabāsim savu tautu! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Imants Liepa, frakcija "Latvijai".

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Būdams optimizācijas teritorijas aizstāvis no sākta gala līdz beigām un atzīdams, ka struktūras izmaiņas tieši ietekmē funkciju norisi, esmu centies saprast, kādēļ šī teritoriāli administratīvā reforma ir nepieciešama. Un šos jautājumus esmu uzstādījis visās iespējamās vietās šīs domas aizstāvjiem. Un diemžēl neesmu varējis atrast atbildi, ka tas dotu kādu pozitīvu rezultātu. Neviens nav varējis atbildēt uz jautājumu, kāpēc tieši tāds teritoriālais iedalījums, kādu mēs savā laikā redzējām šeit, sašvīkotu uz Latvijas kartes, būtu tas optimālais. Nekādu ekonomisko pamatojumu, nekādu reģionālās attīstības aspektu. Tālāk, 6.punkta, šī likumprojekta 6.punkta 1.daļas otrajā apakšpunktā ir ieteikts, ka jāapvieno tā, lai attiecīgajā pašvaldības teritorijā būtu 4000 iedzīvotāju, pamatojot, ka tad būšot mazāks izdevumu lielums. Cienījamie kolēģi, tā ir hiperboliska attiecība, tā ir tiešā proporcionalitāte, par kuru mēs esam mācījušies pamatskolā. Citiem vārdiem, tas ir daļas saucējs, un jo mēs lielāku palielināsim daļas saucēju, jo iznāks mazāka daļas vērtība. Liekat iekšā tur 6000, 8000 un tā tālāk, un jūs iegūsit vēl mazāku rādītāju, kas šeit tiek izvirzīts kā optimizācijas kritērijs. Galīga aplamība, matemātiska fikcija un nekas vairāk. Tālāk, kopējais ekonomiskais efekts, cik tas valstij izmaksās, — šādas reformas ieviešana! Tas ir pirmais aspekts, par ko es gribēju runāt.

Bet iesim tālāk, otrais aspekts. Mūsu valsts nostādne ir iešana uz Eiropu, un Eiropā ir tāda lieta kā Pašvaldības harta. Un Pašvaldības hartā, ja mani atmiņa neviļ, tas ir 13.punktā, stāv rakstīts, ka šādas strukturālas un administratīvas izmaiņas reformu veidā var notikt tikai ar vietējo iedzīvotāju referendumu, vispārēju aptauju un piekrišanu. Ja mēs ejam uz Eiropu, kāpēc tad mēs neredzam šo Eiropas Savienības nosacījumu? Mēs it kā aizmirstam par tādas hartas pastāvēšanu. Kur ir šāda aptauja, kaut vai pašvaldības, 600 pašvaldību vadītāju ietvaros? Šādu rezultātu es nekur neesmu redzējis, un, jautājis pēc šādiem rezultātiem, atbildi neesmu ieguvis. Tāpēc ka pašreiz, intuitīvi vērtējot, — 90% pret 10% būtu pret šādu obligāti uzspiestu administratīvi teritoriālu reformu. Tam ir jānotiek labprātīgi un no apakšas. Tā, kā to paredz Eiropas harta. Tālāk es pilnībā piekrītu pašvaldību ministram, ka laukos cilvēki alkst pēc pozitīvām pārmaiņām. 100% taisnība. Tikai jautājums ir tāds, vai šī teritoriāli administratīvā reforma ir šīs pozitīvās pārmaiņas, pēc kurām alkst lauku iedzīvotāji? Lūk, par to es neesmu pārliecināts.

Un visbeidzot — trešais aspekts, kā šis likumprojekts saskaņojas ar nupat otrajā lasījumā pieņemto Teritoriālās plānošanas attīstības likumu? Šeit ir atšķirīgs gan konceptuāls darbs, gan arī terminoloģisks darbs un tā tālāk, un tā tālāk. Mēs šodien vienā dienā gribam pieņemt otrajā lasījumā divus atšķirīgus likumprojektus. Vai tas ir pareizi? Lūk, visa tā rezultātā, pārdomājot un pārdomājot, man škiet, ka šī pašvaldības šī te teritoriāli administratīvā reforma — manā apziņā tā asociējas kā pašmērķis. Bez loģiska, ekonomiska, kvantitatīva apliecinājuma. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai", otro reizi.

J.Mauliņš

(TKL). Es gribēju dažus precizējumus. Mēs ejam uz pašvaldībām, kam būtu 4000 iedzīvotāju. Francijā ir 1,6 tūkstoši. Nu, ja viņus nemet ārā no Eiropas Savienības, nu cerēsim, ka mūs nemetīs, kuriem ir daudz vairāk, — nu tagad ir pāri 2 tūkstošiem. Bez tam ar Eiropas Savienību ir tā, nu nepielūdziet elkus, nu pietiek jau, ka mēs staļinus un visādus citādus zvērus pielūdzām. Nu nepielūdziet Eiropas Savienību! Eiropas Savienība līdz 2010.gadam var vienkārši izjukt. (Starpsauciens: "Agrāk!") Jo, kā zināt jūs, Vācija, kas finansē 55% no Eiropas Savienības izdevumiem, ir skaidri pateikusi, ka turpmāk vairs tik daudz nefinansēs. Finansēs vismaz par trešdaļu vai par pusi mazāk. Rezultātā lielie birokrāti no Eiropas Savienības cels dumpi, un dumpis beigsies ar to, ka Eiropas Savienība izputēs. Bet mēs te pielūdzam uz putēšanu ejošu elku.

Un tad par to likumu. Nu kāda vajadzība pieņemt likumu par šo jautājumu, ja tur kaut kādas reformas arī vajadzīgas? Jo reformas var pilnīgi iztikt ar pastāvošiem likumiem. Tas taču nav likuma jautājums. Nu, paldies Dievam, ka mēs nepieņēmām likumu par Saeimas šīs zāles remontu. Te jau ar bija nopietns jautājums. Tātad kaut kāds pārveidojums, šīs zāles reformēšana notika, nu tad būtu pieņēmuši likumu, ja jums katrai normālai administratīvai un izpilddarbībai vajag pieņemt likumu. Un galvenais, ka šajā likumā tiešām nav nekādu skaitļu, kā Liepas kungs ļoti skaidri pateica, priekš kam tad tas vajadzīgs. Ja par Saeimas zāles pārbūvi vai reformēšanu būtu pieņēmuši likumu, tad kaut kādi skaitļi bija vajadzīgi,

Sēdes vadītājs.

Laiks, Mauliņa kungs!

J.Mauliņš.

Bet šeit mēs pieņemam tādu nopietnu likumu, un nekādu skaitļu nav.

Sēdes vadītājs.

Ēriks Zunda, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

Ē.Zunda

(DPS). Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi! Es gribētu pateikt, ka, gatavojot šo likumprojektu, galvenā doma bija nevis izveidot likumprojektu reformas pēc, lai veiktu reformu reformas pēc, bet lai veiktu reformu pozitīvu pārmaiņu attīstības vārdā. Latvijas administratīvais dalījums, neaizmirsīsim, ir veidojies Latvijas padomju okupācijas gados. (No zāles: "Tādēļ tas jālikvidē!") Un šī sistēma bija pakļauta centralizētai pārvaldes sistēmai, kad līdzekļi tika sadrumstaloti un kad resursi tika sadrumstaloti ar nolūku, lai vieglāk būtu pārvaldīt centralizētā veidā valsti. Mēs ejam pretējo ceļu, mēs ejam decentralizācijas ceļu ar nolūku izveidot rīcības saimniekošanas ziņā patstāvīgas, spējīgas pašvaldības, un šai ziņā ir nepieciešama zināma līdzekļu un resursu koncentrācija, lai pašvaldības par tādām varētu būt. Un šī ir viena no galvenajām likumprojekta idejām. Un tāpēc tie, kas no opozīcijas puses piesauc, es domāju, likumprojekta opozīcijas puses, piesauca šeit okupācijas gadus, ka tas notiek līdzīgi okupācijai, es gribētu teikt, ka tas ir pretēji, jo neaizmirsīsim — administratīvais dalījums tika veidots padomju okupācijas gados.

Tālāk, tagad jau sabiedrībā un pašvaldībās notiek pozitīvas pārmaiņas tādā ziņā, ka pašvaldības uz pašiniciatīvas pamata daudz dara un notiek reformas pasākumi. Un es negribētu, ka šie pasākumi tiktu nobremzēti, ka mēs neradītu viņiem iespēju attīstīt, rīkoties tālāk, un šis likumprojekts arī tamdēļ ir radīts, lai pašvaldības, kas rīkojas, kas grib kaut ko darīt, varētu to darīt. Jo būtībā šinī brīdī dominē viedoklis, ka reformas ir nepieciešamas. Es negribētu, ka blakus šim viedoklim, ka reformas ir nepieciešamas, dominētu tālāk tāda versija, ka ir tādas reformas nepieciešamas, kas neko nemaina. Jā, ir tāds viedoklis, un šeit daži pat tādu viedokli aizstāv. Jā, reforma ir nepieciešama, bet ne kuras rezultātā nekas nemainās. Nē, vajadzīga tāda reforma, kuras rezultātā tomēr notiek pozitīvas izmaiņas. Kas attiecas uz jauno paaudzi, tieši jaunā paaudze apzinās, ka šīs reformas ir nepieciešamas. Es no savas pieredzes zinu un man stāstīja pašvaldībās, tas bija Dagdas pusē, un vēl arī citās pašvaldībās, kad veica skolēnu aptaujas, kādu viņi redz savu pagastu, savu pilsētu attīstību, un šie jaunie cilvēki bija pateikuši, ka viņi redz šo apvienošanos, kad notiek lielāku līdzekļu koncentrācija. Jauniem cilvēkiem nav aizspriedumu, un viņi ir brīvi no tiem, un viņi šādas reformas uzskata par vajadzīgām. Es gribētu nobeigt ar to, ko Mauliņa kungs it kā atgādināja, esiet uzmanīgi, deputāti, jo tuvojas vēlēšanas, un tādēļ nebalsojiet par šo likumprojektu. Es gribētu paturpināt, neaizmirsīsim, ka pēc vēlēšanām Latvija pastāvēs, un kas domā tālāk, ne tikai par vēlēšanām, bet drusciņ tālāk domāt kā par vēlēšanām, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Jānis Bunkšs, frakcija "Latvijas ceļš", otro reizi.

J.Bunkšs

(LC). Cienījamie deputāti, viena daļa šim likumam opozīcijā esošo deputātu nāk vienkārši šeit un rupji cilvēkus baida. Viņiem arī īsti nekāda pamatojuma, un tās ir lielā mērā emocijas. Es tomēr tieši tāpēc esmu šeit tribīnē, lai nosauktu dažus skaitļus, kuri jums, es ceru, liks arī aizdomāties. (No zāles: "Nu, nu!") Pavisam konkrētie pētījumi, kas, kā es jau teicu, Talsu rajonā šajā mēnesī noslēdzas, pierāda, ka, piemēram, Valgales pagastā, lai pāri pār 80 funkcijām, kuras šobrīd likums nosaka, vajadzētu pildīt, katra šī funkcija ir jānodrošina 30 iedzīvotājiem. Tātad 30 iedzīvotāju ir vienas funkcijas izpildei, tie, kuriem ar saviem nodokļiem attiecīgā funkcija būtu jānodrošina. Lai to praktiski izdarītu, ir vajadzīgi, ne mazāk kā pieci seši lati. Tajā pašā laikā Talsu pilsētā šīs funkcijas nodrošināšanai ir vairāk nekā 500 iedzīvotāju. Viņiem, protams, šo pienākumu pildīšana maksā krietni vien mazāk, un tā varbūt ir mērāma santīmos. Tātad tas ir viens skaitlis, kas ir gluži vienkārši objektīvs un kurš liek aizdomāties. Otra lieta, ja mēs runājam par reformas izmaksām, arī šīs reformas izmaksas ir aprēķinātas. Un ja tik tiešām mums šis likums būs un mums būs iespējams piesaistīt arī daļēji Eiropas Savienības naudu, tad es varu apgalvot, ka sešu gadu periodā katram Latvijas iedzīvotājam vienā gadā šīs reformas realizēšana un ieviešana maksās vienu maizes kukulīti, 21—22 santīmus. Nu vai tas ir daudz vai maz, protams, par to mēs varam spriest un strīdēties, bet tās ir konkrētās reformas izmaksas. Tālāk šeit kā lai mēs runājam, es...

Sēdes vadītājs.

Laiks.

J.Bunkšs.

... es ar to arī beidzu. Ka lai mēs runājam par to, ka ir nepieciešams iedzīvotāju viedoklis. Šis likums dod šo iespēju iedzīvotāju viedokli prasīt, reformas realizācijā. Tādēļ tie bija tie daži skaitļi, ko es gribēju šeit minēt, un es vēlreiz aicinu likumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij, godātais Straumes kungs! Kolēģi! Mēs visi atceramies, cik trauksmaini noritēja Šķēles ideju realizācija tad, kad mēs likvidējām vēlētās rajonu pašvaldības. Iepriekšējā vakarā mēs te nenobalsojām, speciāli atrada gan vēl dzīvos, gan slimos, gan izsauca no ārzemju komandējumiem, lai te savāktu šo 51 balsi, lai būtu kvorums, un dažiem bija ieteikts nobalsot tomēr pret, un tad trīs nobalsoja pret, lai būtu it kā demokrātijas iespaids šajā balsojumā. Pēc tam haoss, neskaidrības, vilšanās, rezultāta nekāda. Mēs nezinām, kāds ir šīs reformas rezultāts. Atkal jauna reforma. Vai saukt par reģioniem, vai saukt par novadiem? Cilvēki jautā... jautā arī mums, deputātiem, kāpēc ir tāda neziņa, kāpēc ir neskaidrības, kāpēc ir šaubas? Nu vienkārši tāpēc, ka vieglāk šajā atmosfērā ir saduļķotā ūdenī pirkt un pārdot.

Un Šķēles ideja jau bija arī toreiz, ka vajadzētu pārdot arī visus valsts mežus, šodien grasās pārdot Ķemeru sanatoriju, nacionālās kultūras lepnumu, ar pašvaldībām Ministru prezidents Krasts nerunā, Alkšņa kungs uzrakstīja vēstuli 22. janvārī, pašvaldība tātad lūdza pieņemt viņu, bet Ministru prezidents nerunā ar pašvaldību, nerunā ar Jūrmalas pilsētas galvu... nē, lai gan ievēlēts ir no tās pašas partijas, no "Tēvzemes un Brīvības". Es klausos šeit pusotru gadu, es klausos divarpus gadus mūsu runas un mūsu idejas un skatos, ka tās labākās lietas tomēr kaut kādā veidā allaž paliek aizmirstas vai neievērotas. Par tām visbiežāk nenobalso Sadarbības padome.

Es atceros, ka bija arī doma aizstāvēt pašvaldībām iespēju nepārdot, neprivatizēt lauku zemi. Tā bija Šķēles ideja. Smags spiediens kopā ar Šadinova kungu komisijās, un deputāti nobalsoja par to, ka lauku zemi var pārdot par sertifikātiem, tajā skaitā sarkanās armijas pensionāriem. Šķēles ideja bija arī, ka valsts īpašumi būtu apdrošināmi — automobiļi, autobusi, tramvaji, un ka šīs summas būtu jāieskaita privātkompānijām, apdrošināšanas firmām. Kas no tā ir iznācis? Milzu peļņa privātkompānijām un obligāts nodoklis katram vismazākās automašīnītes īpašniekam, regulārs katru gadu, ja nē, policija ķer un soda.

Manuprāt, ka šādas te reformas, ka tās ir tiešām, lai pirktu un lai galvenokārt arī spiestu cilvēkus pārdot. Zemes nodoklis... kad mēs sajaucām koeficientu ar kadastrālo vērtību, padarīja šo nodokli nevis mazāku, kā to domāja mūsu prezidents Ulmanis rakstīdams, bet gan lielāku — 10, 20 un 40 reizes. To mēs visi esam izjutuši. Un atkal reformas, atkal ūdens duļķošana. Ir kādai tautai tāda paruna, ka duļķotā ūdenī karūsas labāk ķeras... Manuprāt, ka tieši tas, ka pārdod Jūrmalas krastu, tagad slaveno Ķemeru sanatoriju, par Ķeguma pārdošanu, par hidroelektrostaciju pārdošanu runā, un tas jau droši vien arī notiks... Diemžēl mēs pakļaujamies šādam diktātam, pakļaujamies šādai ūdens duļķošanai un pakļaujamies arī šiem trekno karūsu zvejotājiem. Jo tāpat finansē partijas, finansē cilvēkus, man ir bieži kauns, man tiešām ir skumji, un šodien es esmu atkal skumjš, jo es redzu, ka atkal duļķo ūdeni. Jārunā sabiedrībai, sabiedrībai jāizsaka savas domas, jāveido ir sabiedriskās organizācijas, kas speciāli šos jautājumus savā starpā izrunātu, pārrunātu jebkurā ciematā, jebkurā lauku mājā, jebkurā ģimenē, viss tas ir jāizrunā. Un tad pēc tādām plašām diskusijām, nerakstot tādas muļķības un nebaidot mūs ar Laventu un Pārdaugavas grupējumu briesmām, bet jāraksta ir tieši par šādām diskusijām — kādu mēs gribam redzēt mūsu valsti, mūsu dzimteni Latviju. Vai saplosītu? Izpārdotu? Vai tomēr ar nelielu, bet stingru pašcieņu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Liepa, frakcija "Latvijai". Otro reizi.

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Ja nu šeit kaut ko jaunu iesaka, un turklāt tādu, kas atstāj paliekošu ietekmi uz valsts turpmāko attīstību, tad šo ieteikumu vajag pamatot ar pierādījumiem. Vismaz komisiju sēdēs tādiem pierādījumiem, turklāt kvantitatīvajiem, jābūt...

Kas attiecas uz Tautsaimniecības komisijas sēdi par šo jautājumu, es nesaņēmu uz saviem jautājumiem nevienu kvantitatīvu apliecinājumu. Viss balstījās tikai uz pierunāšanu, nevis uz pierādījumiem, un kā ļoti spilgts apliecinājums tam šodien bija bijušā pašvaldību ministra uzstāšanās. Tā bija tipiska pierunāšanas uzstāšanās, nevis pierādījumi. Pieņemu, ka plenārsēdē nevar dot tādus pierādījumus, ka tie ir jāsniedz, bet noteikti jāsniedz ir komisiju sēdēs. Komisijas sēdē, vismaz Tautsaimniecības komisijas sēdē par šo tēmu nekādu pierādījumu nav bijis. Un pierādījumi ir jāsniedz tieši tiem, kas iesaka izmaiņas, nevis kas izraisa, teiksim, kas izsaka šaubas, vai tas ir pareizi. Jo pierādījumu nav. Un nevajag šeit piesaukt vēlēšanas. Tas izklausās pēc lēta joka. Mēs patiešām lielākā daļa šeit esam ieinteresēti Latvijas turpmākajā optimālā attīstībā. Un nevajag šeit lētus jokus taisīt. Un ja jūs sakāt, ka šeit nav spaidu elementu iekšā, tad izlasiet 7. punkta 2. apakšpunkta otro ieteikumu. Tur ir vistīrākā veidā spaida elementi pašvaldībām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Nepārprotami šis ir nopietns jautājums, un daļēji var piekrist gan atsevišķiem opozīcijas izteikumiem, gan arī tam, ko teica šī likuma aizstāvji. Piemēram, argumentus, ko teica un ko pieminēja Zundas kungs, ka tagadējais administratīvais iedalījums tapa voluntāri, uzspiežot no augšas padomju laikā, tas, protams, ir arguments reformas nepieciešamībai, bet reizē tas var būt arī pretarguments, jo jāņem vērā, ka pastāvošais administratīvi teritoriālais iedalījums, ja pastāv vairāk nekā dažus desmitus gadus un visa infrastruktūra ir būvēta, balstoties uz šo padomju laika voluntāri no augšas uzspiesto iedalījumu, bet diemžēl tā ir realitāte, un ar to arī, veicot reformas, ir jārēķinās. Un, piemēram, ja Talsu rajons šobrīd ir .... Talsi ir šobrīd administratīvā rajona centrs, tad visā ilgajā Talsu rajona pastāvēšanas vēsturē ir veidojies kaut vai piemēram ceļu tīkls, un šobrīd ceļu tīkls ir veidots ar aprēķinu, ka Talsi ir administratīvā rajona centrs.

Tā ka, veicot kādas teritoriālas izmaiņas kādas administratīvās robežu izmaiņas šajā teritorijā, ar šo faktu ir jārēķinās. (No zāles: "Tas ir nelikumīgi!") Tā ka padomju sistēmas, padomju administratīvais teritoriālais iedalījums ir gan arguments reformu veikšanai, gan tas var būt arī pretarguments, lai reformu attiecīgajā teritorijā varbūt neveiktu vai neveiktu to ātrāk.

Bet tanī pat laikā likuma oponentiem es gribētu atgādināt vienu pamata lietu, ka īstenībā jau šodien reforma notiek. Un tas, ka reforma notiek, tas,ka reforma notiek, bet nav likuma, tas, manuprāt, nāk reformai tikai par sliktu. Un ir šis likums nepieciešams kaut vai tāpēc, lai likumā būtu ierakstīts tas, kas šobrīd tur ir ierakstīts, un tas ir, ka līdz 2004. gada 1. janvārim reforma notiek brīvprātīgi. Lai nebūtu tā, kā mums bija viens ļoti enerģisks savā laikā valsts pārvaldes ministrs, valsts pārvaldes un pašvaldību ministrs, kuram likās, ka reformu var īstenot rīt ap pusdienlaiku. Tieši šis ir galvenais iemesls, kas runā par labu šī likuma pieņemšanai, lai valsts varas pārstāvji jeb valsts pārvaldes īstenojošās institūcijas nesāktu rīkoties voluntāri, bet balstītos uz konkrēto likumu. Protams, ka pie likuma vēl otrajā un trešajā lasījumā ir ļoti nopietni jāpiestrādā, jo es nezinu, vai šis, kaut vai pieminētie 4000 kā iespējami mazākais iedzīvotāju skaits attiecīgajā teritorijā, ir piemērojams, piemēram, ļoti mazapdzīvotajam Ventspils rajonam, jo diemžēl mūsu ceļu infrastruktūra, mūsu mazo ceļu ļoti bēdīgais stāvoklis varbūt neļaus izveidot attiecīgi lielas administratīvās teritorijas, kur būtu tik liels iedzīvotāju sastāvs.

Es esmu savā laikā ļoti rūpīgi iepazinies ar citu valstu pieredzi šajos jautājumos, un tiešām, piemēram, Dānijā, lai apvienotu trīs tādas teritorijas, kas līdzinās apmēram pēc lieluma... katra no tām līdzinās vidēji mūsu trīs pagastiem, lai īstenotu teritoriālo reformu šo trīs teritoriju apvienošanā, bija nepieciešami seši gadi. Seši gadi. Pirmkārt, lai pārliecinātu iedzīvotājus par to, kāpēc šīs reformas ir nepieciešamas, jo tiešām Rietumeiropā visu laiku ir bijusi šī pieredze, ka ir jārēķinās ar to cilvēku domām, kas dzīvo attiecīgajā teritorijā.

Vēlreiz es atkārtoju. Šis likums ir nepieciešams tieši tāpēc, lai valsts varu īstenojošās institūcijas nepieņemtu nepārdomātus, voluntārus lēmumus, lai šī procesa īstenošana visu laiku būtu valsts augstākās lēmējinstitūcijas pārraudzībā, Saeimas pārraudzībā, lai tiešām netiktu pieņemti aplami lēmumi. Strādāsim rūpīgi pie likumprojekta...

Sēdes vadītājs.

Laiks, Ābiķa kungs....

Dz.Ābiķis.

... nākamajos lasījumos noteiksim pietiekami ilgu termiņu, lai iesniegtu priekšlikumus, bet likums ir jāpieņem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es negribu aizstāvēt pašvaldības pašu pašvaldību dēļ, bet es gribu aizstāvēt pašvaldības cilvēku dēļ. Un es gribu aizstāvēt pašvaldības valsts attīstības perspektīvas un lauku vides izdzīvošanas dēļ. Uz šodienu diemžēl mums ir jārunā par izdzīvošanu.

Centralizācijas tendences Latvijas laukos darbojas praktiski nemainīgi no 1940. gada 16. jūnija. Un tā ir tā pati politiskā elite, kas šīs tendences ir realizējusi un kas tās realizē vēl šobrīd. Iznīcinot, sagraujot Latvijas laukus, tiks iznīcināta arī latviešu tauta, un to ļoti labi saprot pasaules un mūsu reģionu politiskie stratēģi. Un mums nav šīm tendencēm jāpakļaujas. Cilvēkiem šodien nav grūti iestāstīt, ka pašvaldības esot sliktas, jo pašvaldības ir objektīvu centralizācijas procesu rezultātā novājinātas, sistemātiski atraujot tām līdzekļus. Kā piemēru mēs varam atcerēties 1997. gada bezdeficīta budžetu, atcerēties to, kas šo budžetu aizstāvēja, kas to veidoja un kas par to balsoja, un kas ir par šo politiku atbildīgi.

Šodien politiskā elite runā par brīvprātīgu reformu, un arī tie cilvēki, kas visdramatiskākajā veidā uzsāka šīs piespiedu reformas īstenošanu. Bet situācija ir skaidra, ka politiskajai elitei pārgrupējoties vajag iekļūt nākamajā Saeimā, un tas ir vienīgais mērķis šeit, kāpēc šeit runā par kaut kādu brīvprātību. Un ir ļoti dīvaini klausīties arī Ābiķa kunga teikto: kas radikāli atšķiras no Šķēles kunga darbos realizētās politikas. Un šeit ir ļoti liela bīstamība. Un par to ir jāpadomā.

Visbeidzot. Četras Gunāra Laicēna tēzes pagastu vadītāju sapulcē. Pirmais — reformas ir vajadzīgas. Otrs — reformai ir jābūt ekonomiskajam pamatojumam. Trešais — nekad esošā situācija bez nopietnas analīzes nevar tikt uzskatīta par pamatojumu administratīvi teritoriālās reformas realizācijai, un ja reformai nav ekonomiskā pamatojuma, tad reformas rezultātā kopumā situācija būs daudz sliktāka nekā pirms reformas. Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Čerāna kungs, laiks...

K.Čerāns.

... kurš, piemēram, aicina likvidēt vispār pagastus un izsvītrot ārā no Latvijas kartes...

Sēdes vadītājs.

Izlēgt mikrofonu.

K.Čerāns.

Es aicinu balsot pret!

Sēdes vadītājs.

Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Kārlim Druvam.

K.J.Druva

(LZS, KDS). Es lūdzu visus Aisardzības un iekšlietu komisijas deputātus tūliņ pulcēties 104. istabā uz komisijas sanāksmi.

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Jānis Jurkāns, Andrejs Krastiņš, Aleksandrs Kiršteins, Māris Grīnblats, Juris Sinka, Aleksandrs Pētersons, Normunds Pēterkops, Ruta Marjaša, Kristiāna Lībane, Kārlis Leiškalns, Jānis Lagzdiņš, Edvīns Inkēns, Dzintars Ābiķis, Jānis Ābele, Atis Sausnītis, Valdis Nagobads, Ernests Jurkāns, Ziedonis Čevers, Alfreds Čepānis, Viesturs Boka, Ilmārs Bišers, Andris Ameriks, Jānis Ādamsons, Andris Saulītis, Jānis Strods, Ervids Grinovskis, Ādolds Ločmelis, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums beidzies. Turpinām debates par apspriežamo likumprojektu "Administratīvi teritoriālās reformas likums". Debatēs pietiekusies Janīna Kušnere, frakcija "Latvijai". Nav Kušneres kundzes. Gundars Valdmanis, arī nav. Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Bāns

(DPS). Godātie deputāti! Uzmanīgi klausoties šīsdienas aktīvajā disputā, nu es pie sevis vērtēju tā, ka man kā lauķim šis lietas nav saprotamas, tad tas arī ir piedodams, jo laucinieki jau tik smalkās lietās varbūt neorientējās un šajā jautājumā kaut kas nav saprotams. Tad es gribētu tikai pateikt to, ka mēs skatījām Lauku attīstības programmu, kad tur ir tāda 1.3.nodaļa — lauku attīstības politika Eiropas Savienībā, un Korkas konferencē te ir atzīmēts, ka par lauku attīstību tur ir labi punkti minēti, un pēdējais ir, ka lauku attīstības politika ir jāpadara saprotama sabiedrībai. Ja kāds no sabiedrības nesaprot, tad kaut kas nav kārtībā šajā jautājumā.

Tagad runāsim par pašu reformu. Reforma, tātad kardinālas izmaiņas. Tad ir jājautā, vai esošās pašvaldības ir savas iespējas izsmēlušas valdīšanā, pašvaldības tātad nozīmē valdīšanu, valdīšanu pār teritoriju, valdīšana pār cilvēkiem. Ja kāds šodien būtu pateicis, ka, izdarot šo reformu, pašvaldībās pievienotā vērtība, vai jaunradītā vērtība vai ražošanas attīstība ies straujāku ceļu un palielinās vairākkārtīgi, tad jautājumu nav. Jāiet ir šis ceļš ir, bet, ja tas netiek saistīts ar ražošanu, saistīts tikai ar pārvaldes aparatūras izdevumu vai ekonomiju vai samazināšanu, liekas, ka vai mēs neekonomējam uz sērkociņiem un uz sāli? Nu, es varbūt varu kļūdīties. Manā skatījumā, ja šīs iespējas ir izsmeltas, tad, bez šaubām, reorganizācijai ir jānotiek, bet kādā mērā tai jānotiek? Vai attīstoties, paātrināti attīstoties, vai laužot esošo sistēmu un veidojot jaunu sistēmu? Laužot esošo sistēmu, neglābjami būs zaudējumi, neviena reorganizācija, neviena reforma nav bijusi bez zaudējumiem, un to mēs esam jau pārdzīvojuši. Un nākošais jautājums ir tāds, kas manī rada šaubas. Vai tiešām kāds ir aizliedzis šīs reformas izdarīt tagad pašvaldībām? Vai tās to spēj tā kā Kandavā veikt, vai izanalizēt esošo situāciju, attīstoties tālāk, teiksim, Kandavā, jau cits jautājums. Kandavā ļoti daudz pilsētā bija uzņēmējdarbības un labi attīstīta, nu, mūsu apstākļiem piemēroti attīstīta, un šos uzņēmējdarbības līdzekļus varēja viņi sadalīt un dot arī citur. Bet tagad taču daudzas pašvaldības dzīvo uz dotāciju rēķina? Kā tad viņiem? Vai tad viņus pievienos lielākām, kur šīs dotācijas ir, tad viņiem arī tiks? Varbūt ka tiks, bet, ja nu sanāk divi nabagi kopā, tad būs viens liels nabags, un, izsverot visu tā, teiksim, kad nav skaidrs, kāpēc tas ir jādara, un, ja tiešām mūsu frakcijas vadība nepacels īkšķi, es nezināšu, kā balsot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Janīna Kušnere, frakcija "Latvijai", otro reizi, Kušneres kundze.

J.Kušnere

(TKL). Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikties par dažiem apgalvojumiem, ko teica Bunkša kungs. Tātad viņš minēja Talsu rajonu, ka tur ir izdarīti šie pētījumi, un minēja arī dažus faktus un ciparus. Bet tie bija tikai tie skaitļi, kas attiecas uz valsts funkciju nodrošinājumu, uz to, kas ir valstij kā pārvaldei izdevīgi. Taču es gribētu arī dzirdēt, kādi pētījumi ir veikti iedzīvotāju vidū un varbūt ne tikai iedzīvotāju vidū, bet arī par to, kādas izmaksas būs iedzīvotājiem. Mani, teiksim, tas ļoti interesētu, kur būtu tas pamatojums šai reformai, kas varētu sākties un ir sākusies daudzās vietās Latvijā no apakšas, nevis tikai mehāniski, mēs pavēlēsim, un tā tas arī būs un tā notiksies, jo te es gribētu pieminēt šo Dundagas pagastu piemēru, kur viņi veiksmīgi sadarbojas ar citiem pagastiem gan savā rajonā, gan, starp citu, arī ārpus sava rajona robežām, un pie tam viņi to dara bez jebkādas reformas. Viņi to vienkārši veic paši savā starpā. Un vēl viens apgalvojums, ka te tika salīdzināta pilsēta ar laukiem, kur ir izdevīgi un kur nav izdevīgi, lai šī reforma notiktu, ka, lūk, laukos, tur ir mazs iedzīvotāju skaits, un vajag panākt, lai būtu lielāki šie novadi, tad, manuprāt, tas ir samērā nekorekti.

Un pēdējais, man ir skaidrs, kāpēc šī reforma ir vajadzīga. Eiropas Savienības naudas piesaistīšanai. Cienījamie kolēģi, Šķēle izprovocēja šo reformu, bet jūs gribat uzķerties uz tās, saņemot par to naudu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko teikt? Kalviņa kungs, lūdzu!

J.Kalviņš

(LNRP, LZP) . Es gribu izteikt lielu paldies gan likumprojekta piekritējiem, gan oponentiem par dažāda rakstura priekšlikumiem. Tikai, klausoties, kolēģi, jūsu runās, es dažus akcentus tomēr vēl atgādinātu. Pirmkārt, reforma kā tāda jau notiek, vienkārši nepatīk vārds "reforma" kā tāda, bet šīs pārmaiņas, tikko kolēģe Kušnere minēja par Dundagas variantu, kur šī kooperēšanās notiek. Tāda pat kooperēšanās notiek arī Mērsraga variantā, un tieši Laicāns, kurš ir šīs iniciatīvas autors, fiziķis pēc izglītības, viņam arī patīk sistēma, un viņš strikti uzsver, ka likums ir nepieciešams, un jo ātrāk, jo labāk, un tas izskanēja arī, starp citu, Jaunpilī. Es jūs nepārtraucu. Kritika, protams, ir ļoti laba lieta, ja tā ir konstruktīva, bet no šīs tribīnes teikt, ka tas ir genocīds pret latviešu tautu, es domāju, ka tas ir nedaudz par daudz. Tālāk šeit kolēģi uzsvēra, ka brauc uz pašvaldībām, tas ir ļoti jauki, un mūsu komisija rīko komisijas sēdes, tā ka gluži nav, ka tikai jūs zināt, arī mēs orientējamies šajos jautājumos, esam bijuši gan Ludzā, gan Jelgavā, gan tajā pašā Dundagā, Talsos, tā ka šī pieredze tika apkopota un tika izmantota, lai likumprojekts būtu... respektīvi, lai likums taptu kvalitatīvāks.

Tālāk par pētījumiem. Kušneres kundze vaicāja, vai iespējams iepazīties, jā, ir iespējams iepazīties, pirmās bezdelīgas ir Talsu rajons, tūlīt seko Ludzas rajons, tā nav mūsu nodokļu maksātāju nauda, jau pieminētais Blezūra konsultāciju birojs veica ļoti profesionāli, viņi ir profesionāli cilvēki un šos jautājumus labi izskaidro un runā ar cilvēkiem. Un cilvēkiem neprasa, vai gribi reformu vai kā, viņam pa priekšu pavaicā, uz kurieni tu ej pēc maizes, un tikai pašās beigās viņam piedāvā, vai tu pieņem šādu modeli. Un cilvēki bieži vien saka, ka tas tā ir vajadzīgs.

Tālāk vēl tikai dažus akcentus. Es tūlīt došu jums to iespēju. Respektīvi es aicinu kolēģiem iedziļināties lietas būtībā pilnīgi un pamatīgi, un Liepas kungs piedāvāja, teiksim, nevis piedāvāja, bet uzdeva jautājumu par cipariem, es aicinātu Liepas kungu kā matemātiķi, es ļoti cienu šo cilvēku, lai viņš piedalītos komisijas darbā un arī palīdzētu ar savu prātu šos aprēķinus veikt, tas ir pilnīgi iespējams. Labi, kolēģi, es vairāk neaizkavēšu jūsu laiku, es domāju, ka visiem ir skaidrs, ka šis likums ir nepieciešams un to prasa pašas pašvaldības, un tās pašas piedalās darba grupās, komisijas sēdēs un es arī jūs aicinu piedalīties un aicinu balsot par šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 11, atturas — 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Kalviņš.

Priekšlikumu iesniegšanas laiku lūdzu līdz 6.jūlijam.

Sēdes vadītājs.

Līdz 6.jūlijam. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" , otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.4358. Pirmais ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums, komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis arī ir viens ļoti nopietns likumprojekts, ko mēs šobrīd skatām, jo šis izskatāmais jautājums "Par valsts pensijām", tas mūsu valstī, šis likumiskais regulējums šajā jautājumā ļoti daudzos aspektos neatbilst tam modelim, kāds būtu atbilstošs taisnības un sabiedriskās solidaritātes principiem. Šis ir likums par pensijām, kurš skar ļoti daudzus cilvēkus mūsu valstī, un tad pensionāri ir gandrīz trešā daļa no visiem mūsu sabiedrībā dzīvojošiem, un tāpēc šim jautājumam ir jāpieiet ar ļoti lielu nopietnību. Šis konkrētais priekšlikums, tas attiecas uz konkrētiem cilvēkiem, kas saņem grupu, tas ir, tiem cilvēkiem, kas ir invalīdi, un šis piedāvājums ir ierakstīt likumā normu jeb patiesībā izslēgt no likuma tādu normu, ka tiesības uz invaliditātes pensiju nav tām personām, kurām ir apdrošināšanas stāžs, kurš mazāks par trim gadiem. Tiek piedāvāts izslēgt normu, kas nosaka, ka, lai šo pensiju saņemtu, apdrošināšanas stāžam invalīdam ir jābūt vismaz trīs gadiem, jo invalīds var pretendēt uz invaliditātes pensiju tikai tad, ja viņam ir trīs gadus šis apdrošināšanas stāžs. Mums bija ļoti liela diskusija ar Makarova kungu tad, kad Šķēles vadītā valdība šo priekšlikumu iesniedza, tad ievietot šo iestarpinājumu, kad tikai tie invalīdi, kam ir apdrošināšanas stāžs, kas nav mazāks par trim gadiem, ka tie varēs saņemt šīs invaliditātes pensijas. Mēs aicinām tomēr atteikties no šīs invalīdu klaji diskriminējošās normas un šos vārdus izslēgt. Jo kāda situācija šeit veidojas? Veidojas tā situācija, ka tas cilvēks, kurš ir invalīds no bērnības, ka tam nav iespēju saņemt šo invaliditātes pensiju un viņam ir jādzīvo tikai ar valsts sociālo pabalstu, kurš ir būtiski mazāka izmēra. Šeit veidojas klaja sociāla netaisnība mūsu valstī, un mums Saeimai kā likumdevējai ir iespējas šo netaisnību novērst, un es aicinu arī to šeit izdarīt un aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Roberts Jurdžs, apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcija.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo ir skaidrs, ka ir jārisina šī netaisnība, kā teica Čerāna kungs, bet risinot nedrīkst sajauk, kā saka, debesis ar zemi un putru ar sāli un ar dubļiem. Te ir dažādi budžeti. Ja mēs runājam par netaisnību, tad šo attiecīgo pabalstu Ministru kabinets var arī palielināt. Un tas ir noticis. Šogad tas pabalsts ir 35 lati noteikts.

Jautājumā par indeksācijām, tas ir jāizstrādā Sociālās palīdzības likumā, un tad šie cilvēki arī saņems attiecīgo naudas summu. Viņiem taču nav liela atšķirība, no kāda budžeta viņi saņem. Bet apdrošināšanā principā ir svarīgi, lai šī kārtība būtu, lai cilvēki būtu ieinteresēti maksāt sociālo nodokli, tātad apdrošināties un attiecīgi arī atbilstīgi saņemt šo apdrošinājuma summu tādos gadījumos, kad viņi vairs nevar nopelnīt, nonākuši grūtā situācijā.

Pati par sevi frakcijas "Latvijai" ideja nav slikta, bet sistēmā, sakārtošanas kārtībā tomēr es aicinu saglabāt šo normu. Ir tomēr šis trīs gadu stāžs nepieciešams, lai saņemtu naudu no sociālās apdrošināšanas budžeta, bet pārējām personām saglabāt saņemt sociālo pabalstu no valsts pamatbudžeta.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Godātie deputāti! Godātais Jurdža kungs! Es pilnībā piekrītu tam, ka cilvēkam ir vienalga, no kāda budžeta saņemt pensiju vai pabalstu. Tas ir tikai tajā gadījumā, ja viņš to saņem pienācīgā apmērā. Un ja valsts un valdība būtu sakārtojusi šo sociālo pabalstu jautājumu, ka tas būtu atbilstošā apmērā, tad šeit šāds priekšlikums neparādītos. Un tikai tāpēc, ka tas nav izdarīts un nav bijusi nekāda vēlēšanās to darīt, tikai tāpēc parādās šis priekšlikums. Cilvēkam ir šī nauda jāsaņem, un tā ir lietas būtība šobrīd. Es aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā, Kuprijanovas kundze, vēlaties ko piebilst?

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Komisija tieši arī vadījās no tā, ka šobrīd ir ļoti izdevīga situācija, ir pirmsvēlēšanu periods, ko parādīja vakar arī jūsu balsojums par Sociālās palīdzības likumu, un par cik Pensiju likums šodien iet otrajā lasījumā un vakar otrajā lasījumā tika pieņemts Sociālās palīdzības likums, tātad trešie lasījumi, loģiski, notiks augustā, pašā pirmsvēlēšanu kampaņas augstākajā viļņa sišanas brīdī, mums ir absolūti visas iespējas iestrādāt šo indeksāciju arī sociālajiem pabalstiem. Jo, kā jūs visi sapratāt, ko arī neapstrīdēja Čerāna kungs, nav runa par to, kā saukt. Ir runa par to, ka šie pabalsti atšķiras apmērā. Bet, ja mēs pieejam zolīdi kā likumdevēji un tajā pašā laikā nodarbojamies ar pirmsvēlēšanu kampaņu kā cilvēki, tad ļoti pareizi no likumdevēju puses būtu šos grozījumus iestrādāt Sociālās palīdzības likumā trešajā lasījumā un nedarīt to šeit. Protams, katrs no jums šobrīd balsos, kā viņš uzskatīs par vajadzīgu, bet es jums mēģinu profesionāli izskaidrot, kā tas būtu darāms pareizi, izejot no visu interesēm.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam frakcijas "Latvijai" 1.priekšlikumu — svītrot likuma 14.pantā vārdus, un tālāk kā tekstā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 9, atturas — 28. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova

. 2.priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kurš daļēji ir atbalstīts un iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas 3.priekšlikumā. Par šo priekšlikumu es gribētu ļoti īsu komentāru. Uz šobrīdi ir tā, ka apgādnieka pensiju piešķir. To piešķir izejot no eventuālās iespējamās algas, ko ir zaudējusi ģimene, un sadala to visiem bērniem. Vienīgais nosacījums likumā šinī pantā piektajā daļā bija, ka šī apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs nevar būt mazāks kā sociālais pabalsts. Bet te ir tā starpība, ka kamēr ir viens vai divi bērni, tas ir 100% no pabalsta. Kad parādās trīs bērni, viņiem jau paliek mazāk. Ja ir četri bērni, apgādnieka zaudējuma pensija ir vēl mazāka un tā tālāk. Un tādēļ ir šis priekšlikums, kas paredz, ka vienam bērnam nevar būt mazāka šī apmēra pensija kā puse no sociālā pabalsta valstī. Tātad šinī gadījumā pie šī grozījuma ģimene, kam ir viens bērns, viņi neko nezaudē, bet neko arī nedabū klāt. Tie, kam ir divi bērni, šobrīd viņiem ir nodrošināts. Bet tur, kur sākas trīs un vairāk bērni uz šīs pensijas veida, viņi ir garantēti vismaz ar šiem 50%. Un lai nesagrautu to, par ko mēs runājām jau iepriekš par 1.priekšlikumu, ir arī ieraksts, es vēršu jūsu uzmanību, ka šī starpība tiek segta, ja tā pārsniedz šos 100% no apgādnieka algas. Tiek segta no valsts budžeta līdzekļiem, ka ir pilnīgi iespējams tehniski nodrošināt un iestrādāt arī 1999.gada budžetā. Tādēļ es lūgtu atbalstīt komisijas 3.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Runās priekšlikuma autors Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Es runāšu īsi un būšu lakonisks. Vienīgi gribēju izteikt pateicību Sociālo un darba lietu komisijai un cerību, ka plenārsēdē atbalstīs Sociālo un darba lietu komisijas redakciju, kas patiesībā ir skaidrojošāka. Līdz ar to tā ir labāka par manis iesniegto redakciju, kaut arī mana ir daļēji atbalstīta. Tas ir priekšlikums, kas iepriekšējam un šim pantam ir likts priekšā gandrīz četru gadu garumā un beidzot ir guvis komisijas un, es ceru, arī parlamenta atbalstu.

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā nevēlas Kuprijanovas kundze neko teikt, Leiškalns kungs, vai jūs prasāt balsot par savu? Paldies. Godātie kolēģi, vai varam tādējādi piekrist komisijas atzinumam par Leiškalna kunga un Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu — otro un trešo? Varam. Paldies, pieņemts.

L.Kuprijanova.

4.priekšlikums ir vienkārši kā atsevišķa daļa izdalīts. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4.priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

L.Kuprijanova.

5.priekšlikums ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Par to runās Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis ir atkal principiālais Pensiju likuma jautājums, kur pašreizējā politiskā elite vismaz ir līdz šim spējusi nostāvēt tādās pozīcijās, kas saglabā būtiskas netaisnības pensiju aprēķināšanā. Un šīs būtiskās netaisnības veidojas no tā, ka cilvēkiem, kas šajos gados iet pensijā, viņu uzkrātās apdrošināšanas iemaksas pēdējos gados tiek reizinātas ar visu šo cilvēku darba stāžu. Un līdz ar to veidojas situācija, ka ja cilvēks tagad, pēdējos gados, nav strādājis un viņam šo sociālās apdrošināšanas iemaksu nav, tad tādā gadījumā, ja mēs šo nulli pareizinām ar jebkādu darba stāžu, tad skaidrs, ka mēs šo pensijas kapitālu iegūstam to pašu nulli, un līdz ar to arī pensijas pienākas tās pašas nulles līmenī.

Likumā tikai pēc tam ir dažas atsevišķas koriģējošas normas, kas pasaka, ka mazāk par sociālo pabalstu maksāt cilvēkam nevarēs. Savukārt tajā gadījumā, ja cilvēks ir pamanījies noformēt lielas sociālās apdrošināšanas iemaksas pēdējos gados, tad, ja šīs iemaksas pareizina ar visu cilvēka darba stāžu, tad šī cilvēka pensijas kapitāls izveidojas tādā apmērā, ka izmaksājamā pensijā šis cilvēks jau pāris gadu laikā var saņemt atpakaļ visas viņa izdarītās apdrošināšanas iemaksas un visu tālāko savas dzīves daļu saņemt pensiju un turklāt lielu pensiju uz pārējo sociālā nodokļa maksātāju rēķina jeb uz pārējo pensiju saņēmēju rēķina. Tātad šī pensija tiek atņemta tiem cilvēkiem, kam tā būtu jāsaņem saskaņā ar šo cilvēku darba stāžu.

Tādā veidā šī situācija mūsu valstī ir izveidojusies, ka 1997.gadā gandrīz puse no visām pensijām, kas no jauna ir piešķirtas, ir tikušas piešķirtas valsts sociālā pabalsta līmenī vai zemākas. Tā ir drausmīga situācija, un šī ir situācija, kas drausmīgi sit tieši pa tautas nabadzīgāko daļu, un tie ir cilvēki, kuri arī paši nav uz šo brīdi spējuši saorganizēties tādai savu tiesību manifestācijai un savu interešu aizsardzībai. Tas ir ļoti skumji, ka mēs savā valstī neredzam to, ka šādi cilvēki pastāv, ka šiem cilvēkiem arī ir kādas intereses, ka šie cilvēki grib dzīvot un ka šie cilvēki negrib mirt badā, un viņiem pienāktos šie līdzekļi pensijā, kas ir kaut nedaudz lielāki par pusi no izdzīvošanas krīzes iztikas minimuma.

Tāpēc, lai šo kārtību mainītu, ir šie trīs frakcijas "Latvijai" priekšlikumi — 5., 6. un 7.priekšlikums, kuri ir mazliet alternatīvi, to es paskaidrošu vēlāk, runājot par tālākiem priekšlikumiem, un šobrīd man ir liels lūgums šajos priekšlikumos atbalstīt to principālo domu, ka pensija ir katram cilvēkam rēķināma kā divu pensiju summa. Tātad viena pensijas daļa būtu par šī cilvēka darba stāžu, līdz 1995.gadam ieskaitot, un šī pensijas daļa būtu proporcionāla šī cilvēka darba stāžam, un pēc tam būtu otra pensijas daļa par laika periodu no 1996.gada, un šī pensija būtu proporcionāla šī cilvēka individuāli veiktajām apdrošināšanas iemaksām. Šī ir ļoti loģiska un taisnīga kārtība. Es aicinu arī šo kārtību atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumos, kā tā šeit ir noformēta.

Par detaļām mēs varam runāt vēl tālāk uz trešo lasījumu, par precizējumiem, bet šeit ir jautājums šobrīd jāizšķir konceptuāli par to, lai mēs tomēr atjaunotu šo taisnīgo kārtību. Protams, mēs varam likt klāt vēl kaut kādus atsevišķus stimulējošus elementus, kas stimulētu nedaudz vairāk maksāt šajā fondā. Tās būtu detaļas, kuras būtu risināmas tālāk uz trešo lasījumu. Es lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Roberts Jurdžs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Mēs šo priekšlikumu izskatām atkārtoti. Un esam noraidījuši reizes trīs šajā Saeimā. Un varbūt šis priekšlikums nebūtu slikts iepriekšējās Saeimas laikā, kad tika pieņemts šis likums. Tad varētu diskutēt un arī pierādīt šo taisnību, jo katram, kā zināms, ir sava taisnība. Un daudzi ceļi ved uz Romu.

Bet jau trīs gadus darbojas šis Pensiju likums, un tas ir pierādījis, ka filozofija, kas ielikta šajā likumā, tomēr ir radījusi līdzekļu uzkrājumu, radījusi ieinteresētību maksāt šo sociālo nodokli un iespēju indeksēt pensijas.

Ja mēs sekojam šim priekšlikumam, tad mēs panāksim likuma radikālu sistēmas izmaiņu. Sistēmas izmaiņu. Un tas var vēl vairāk saasināt situāciju šī jaunā Pensiju likuma izpratnē. Un tāpēc es ierosinātu tomēr neatbalstīt, bet mēģināt labot ar sīkiem labojumiem, kas nāks nākotnē, šī jaunā likuma pieļautās kļūdas un neregularitātes. Turklāt 1998.gadā pensiju aprēķina par 24 nostrādātiem mēnešiem, tātad iespēja īsā laikā uztaisīt lielu pensiju pamazām samazinās. 1999.gadā jau par trīs gadu iemaksām tiks aprēķināts šis pirmais periods, 2000.gadā par četru gadu iemaksām. Tātad ar katru dienu, ar katru gadu mēs samazinām šo varbūt arī dažreiz negodīgo iespēju strauji iegūt lielo pensiju.

Arī, teiksim, attiecībā uz cilvēkiem, kuriem šie ienākumi ir zemi, kuri nav strādājuši, šeit likumā ir tomēr amortizējoši momenti, kā jūs redzat, te ir ielikts, ka cilvēkiem, kuriem ir 30 gadu stāžs, viņiem aprēķina tieši tā, kā ir rakstīts, no valstī vidējās algas gadā, un arī tālāk priekšlikumos ir tā teikts: par 1998.gadu šiem cilvēkiem pa šo periodu aprēķinās, izmantojot šo vidējo algu iemaksu. Tādēļ es lūdzu neatbalstīt šos priekšlikumus!

Sēdes vadītājs

. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es tiešām priecājos dzirdēt šo Jurdža kunga paškritiku, ka šo likumu varēja mainīt tajā brīdī, kad tas tika pieņemts, un ka to varēja vēl mainīt arī šīs Saeima sākumā, jo tas tika pieņemts iepriekšējās Saeimas pēdējā sēdē, kad vēl ar savu nospiedošo vairākumu valdīja "Latvijas ceļa" frakcija. Es saprotu, ka jūs šodien no šodienas pozīcijām varat tā vaļsirdīgi paskatīties atpakaļ. Nu varbūt, ka jums arī bija taisnība. Bet šis jautājums ir pārāk dramatisks, un šeit ir jārunā pilnīgi konkrēti par to, ka šis likums, tā ir līdzekļu pārdale un to atņemšana nabagajiem cilvēkiem par labu bagātajiem, tātad nabagajiem atkal atņem un bagātajiem iedod klāt. Faktiski politiskā elite ir atkal paņēmusi no tautas vairākuma vienu līdzekļu daļu, tātad no pensionāriem paņēmusi vienu līdzekļu daļu un ir iedevusi, paņēmusi viņa ir faktiski pati sev un saviem līdzbiedriem un līdzskrējējiem. Šeit ir jāprasa: kur ir šī nacionālā politika? Kur ir šī domāšana par cilvēku? Mans uzskats ir tāds, ka šīs netaisnības ir tik drausmīgas, ka tās ir jālabo vēl šodien. Kaut gan, protams, tās bija vieglāk labot vēl pirms diviem gadiem. Kur tad jūs skatījāties? Kāpēc jūs arī toreiz nācāt un ciniski argumentējāt pret šiem frakcijas "Latvijai" priekšlikumiem? Bet tie ir jāpieņem! Kaut vai tagad. Labāk vēlāk, nekā vispār tos nepieņemt.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Čerāna kungs! Neapelējiet pie "Latvijas ceļa". Meklējiet varbūt sociāldemokrātus. Manuprāt, šobrīd vieni... nu tas būtu par daudz teikts. Bet "Latvijas ceļš" ļoti daudz dara tieši sociālās politikas jomā. (No zāles: ""Ceļš" ir autors šim projektam!") Jūs zināt, ka es esmu... Nu labs likumprojekts ar dažām niansēm un dažām netaisnībām, un šīs netaisnības ir mēģinātas labot. Es esmu iesniedzis katrā gadījumā šajā Saeimā šim likumam labojumus. Jā, jā, ar visām netaisnībām, jo dzīve ir nežēlīga un netaisna, Čerāna kungs! Un mēs esam mēģinājuši labot. Manuprāt, šos labojumus neesat atbalstījuši tieši jūs. Mēs esam pieņēmuši, ja kādam kaut kas šajā valstī ir jāpieņem, un nevar visi tikai kāpt un visu šajā pasaulē tikai kritizēt. Vajag racionāli.

Es esmu atbalstījis tuvu, līdzīgu, manuprāt, daudz labāk izstrādātu priekšlikumu. Ne tikai atbalstījis kā jūsējo un pat iesniedzis, bet tas nav pieņemts laikā. Līdz ar to šobrīd izdarīt izmaiņas šajā Pensiju likumā, šādas kardinālas izmaiņas, mainīt pensiju aprēķināšanas formulu, ir vienkārši netaisnīgi pret sabiedrību. Netaisnīgi! (No zāles deputāts K.Čerāns: "Bet rezultāts kāds ir?") Čerāna kungs, nepārmetiet tiem, kas kaut ko ir darījuši, visu laiku esat nemitīgi tikai kritizējuši.

Sēdes vadītājs.

Roberts Jurdžs — otro reizi.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Tātad rezultāts ir sekojošs, ka indeksācija notika vecajiem pensionāriem, kas aizgāja līdz 1996.gadam, — par 15,87%, un pensionāriem, kas aizgāja pēc 1996.gada 1.janvāra, par 5,7%. Rezultāts ir tāds, ka ir vairāk nekā 30 miljonu iekrājums gada beigās šajā sociālajā fondā. Un paskatieties rezultātus blakus valstīs. Blakus sabrukušajās komunisma impērijas valstīs. Kā tur notiek ar pensiju izmaksām? Cik Krievijai ir pensiju parāds? Ja jūs parēķināt, tas ir apmēram uz pusgadu parāds. Viņiem trūkst līdzekļu pusgada izmaksām. Mēs varam indeksēt un apsteigt arī inflāciju ar šo indeksāciju. Tātad, ja mēs nedodam šo motivāciju šajā likumā, tad nauda neuzkrāsies. Šeit nav, ka bagātie noņem no nabagajiem. Šeit ir valsts nefondēto pensiju princips. Solidārais princips. Mēs, kas strādājam un kas maksājam nodokļus, šo naudu izmaksā esošajiem pensionāriem. Diemžēl pēc PSRS sabrukuma un pēc komunisma okupācijas šeit nav uzkrāta tā nauda, par ko te runā Čerāna kungs. Viņš saka, ka atņem. No 1996.gada tika uzkrāts šis fonds. No 1996.gada mēs jau esam panākuši stabilu šā fonda pieaugumu, ieinteresētību maksāt nodokli. To, ka mēs maksājam nodokli, to izmanto esošie pensionāri, kas ir strādājuši tajā sistēmā, kura sabruka un neko neatstāja. Tā ka lauzt nav nozīmes. Ja mēs samazināsim ieinteresētību, tad šī vidējā alga samazināsies, un tad mēs panāksim tieši pretēju efektu.

Te ir daudz priekšlikumu, kas cenšas samazināt ienākumus šajā fondā un cenšas palielināt izdevumus. Ja ir liela nauda, dalīt naudu ir vienkārši, bet iegūt naudu ir sarežģīti. Tā ka es aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Janīna Kušnere, frakcija "Latvijai".

J.Kušnere

(TKL). Cienījamie kolēģi! Te daudz tika runāts par taisnību un netaisnību. Tagad būs milzīgi liela netaisnība, ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu, ja tas netiks pieņemts laikā. Man ir jautājums jums tāds: lai jūs pārdomātu, pret ko netaisnīgi? Netaisnīgi pret tiem, kas viena gada laikā ieguva milzīgu summu pensijā. Vai tas tiešām ir netaisnīgi? Manuprāt, tas īpaši netaisnīgi nebūtu, bet netaisnīgi tas ir pret tiem cilvēkiem, kas ir strādājuši visu mūžu un tagad saņem no 40 līdz 50 latiem. Vai tas ir taisnīgi? Manuprāt, tur slēpjas šīs taisnības meklējumi. Attiecībā pret to, kā mēs uz to skatāmies.

Nākamais. Kas attiecas uz to, ka šis likums ir bijis tik labs, ka ir radies, lūk, Pensiju fondā milzīgs uzkrājums. Bet man atkal rodas šaubas un es arī nedzirdēju nevienu tādu apgalvojumu, pamatojumu, kas būtu balstīts uz skaitļiem, cik ilglaicīgs efekts šim uzkrājuma fondam — lielajiem uzkrājumiem būs. Tieši tā.

Vai nebūs tā, ka paies vēlēšanas vai paies vēl kāds gads, un šis uzkrājums saplaks, un tur vairs nekas nepaliks, jo atcerieties to, ka mums ir tomēr šīs augstās pensijas. Kā šīs augstās pensijas ietekmēs šo lielo uzkrājumu? Es neesmu dzirdējusi un neesamu saņēmusi arī Sociālo un darba lietu komisijā atbildi uz šo jautājumu. Es esmu dzirdējusi tikai to apgalvojumu.

Nākamais. Ja mēs gribam izlīdzēties šajā likumā ar kaut kādiem sīkiem labojumiem, kā te Jurdža kungs apgalvoja, tad kas tie ir par sīkiem labojumiem, uz ko tie attieksies, un to jūs arī nepaskaidrojāt. Manuprāt, mēs te lāpīties ar sīkiem labojumiem nevaram. Mums vienreiz ir jānolemj, vai mēs likvidējam netaisnību, vai mēs to turpinām, kā tas bija.

Diemžēl šeit ir jāsaka, ka "Tēvzemei un Brīvībai" tik tiešām atbalsta šo Riteņa kunga savulaik izauklēto, neveiksmīgo likumu, par kuru it kā Eiropā Latvija ir saņēmusi uzslavu, ka tas ir pats progresīvākais, pats modernākais un pats, pats... un tā tālāk un tā joprojām. Kam pats progresīvākais un kam pats modernākais? Es domāju, ka tas ir pats neatbilstošākais Pensiju likums attiecīgās valsts sociāli ekonomiskajiem apstākļiem. Lūk, tas ir tas pats, pats, pats... Nevis tas, ka jūs lepojaties ar to, ka mēs esam šo milzīgo nošķirtību radījuši starp bagātajiem un nabagajiem. Tas nu ir galīgi netaisnīgi.

Es domāju, ka šajā gadījumā mums tiešām nekas cits neatliek, un vienreiz ir jānolemj un jānobalso šoreiz tiešām par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Ne jau tāpēc, ka tas ir politiski tā, ka tā ir frakcija "Latvijai", kas šo priekšlikumu ir iesniegusi. Es domāju, ka vienreiz mums šajā jautājumā ir jārada skaidrība, un nevajag mākslīgi radīt cilvēkos savstarpējas nesaskaņas, ka cilvēki viens uz otru rāda ar pirkstiem, un ir kaimiņš ar kaimiņu naidā novesti tikai tāpēc, ka mums likumdošana ir, lūk, tāda, kas it kā atbilst Eiropas Savienības normām. Taču palasiet kaut vai Eiropas Savienības sociālo hartu, tā nebūt neatbilst šai hartai.

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kuprijanovas kundze!

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Tas patiešām ir principiāls jautājums. Čerāna kungam ir absolūta taisnība. Šo principiālo jautājumu mēs lēmām ar jums pagājušā gada novembra beigās, jo tā ir absolūti jauna pensiju formula. Tas ir absolūti jauns Pensiju likums. Trīs gadi ir pagājuši, un nu ir taisnība Čerāna kungam, ka trīs gadus atpakaļ tas bija iespējams, šodien acīmredzot tas vairs nav iespējams.

Cits jautājums, ka šīs vecās pensijas... Nu būsim godīgi! Tie kaimiņi jau nesaiet naidā tādēļ, ka otram kaimiņam pēc citas formulas piešķir. Viņi jau saiet naidā tādēļ, ka tam ir lielāka tā pensija. Mums ir jāiet tomēr to ceļu, kas ir nākamie priekšlikumi par šo indeksāciju — pa visu brīvo līdzekļu novirzīšanu indeksācijai. Es pat neizslēdzu varbūtību, ka nākošajā, aiznākošajā gadā varētu būt budžeta dotāciju indeksācija. Mums ir jāceļ pensiju apmēri. Viņi jau nenaidojas dēļ piešķiršanas formulas. Viņiem ir galīgi vienalga. Tas būtu par to, tādēļ tas ir patiešām principiāls jautājums. Jebkurš no šiem trim priekšlikumiem. Tātad 5., 6., 7. Tā principā skar visu likumu uzbūvi. Šī piešķiršana.

Sakarā ar cipariem. Lai būtu pilna skaidrība par tām lielajām pensijām. 1997.gadā piešķirtās pensijas virs 100 latiem, tās vēl ir arī 101, 102 lati. Vispār 5% valstij no pensiju piešķirtā skaita. Jā, tās varbūt ir izteiksmīgi lielākas par tiem 40 latniekiem, bet tās patiešām ir ļoti maz uz šobrīdi.

Daudz trakāki cipari, par cik tālāk būs runa, es uzreiz nosaukšu tos, ka tiem, kas maksā nodokli no 38 latiem, ir 30% valstij. Es noapaļoju. Tie, kas maksā līdz 100 latiem, ir vēl 43%, un tie, kas maksā virs 100 latiem, kopā iznāk knapi 25%. Tāpēc jau tā nauda arī budžetā nav. Mums ir jādomā par minimālajām algām. Pensijas pašas no sevis no nekurienes nerodas. Kāds ir algu līmenis valstī, tādas ir iemaksas. Mēs te varam formulēt jebkuras formulas. Pietrūks arī tai nabagu formulai tā nauda pēc gada. Ja mums tā nāks iekšā nodokļi. Tās varbūt emocijas.

Tādēļ es nekavēšu jūsu laiku, es nerunāšu vairāk par 6. un 7. priekšlikumu. Tie ir analoģiski, tie ir drusku tur niansēti priekšlikumi. Es aicinu tomēr atbalstīt komisijas lēmumu par 5.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Pārejas noteikumi. 13.punktā vārdus... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 16, atturas — 28. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova

. 6.arī ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Te faktiski debatēja pa visiem trim. Tā ka es arī aicinu jūs balsot!

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Aizstāt pārejas noteikumu 13.punktā tekstu. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 15, atturas — 30. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova

. Arī par 7. priekšlikumu es aicinu nobalsot. Tas ir analoģisks priekšlikums.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 7.priekšlikumu — neatbalstīt to? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

L.Kuprijanova.

8. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Izstāstu tā būtību, jo tur ir tā uzrakstīts, tie ir smagi, tie pārejas noteikumi. Būtībā tā. Jūs atceraties... Sakarā ar jauno likumu sāka piešķirt ļoti mazas pensijas, tādēļ mēs 1996. gadā maksājām tiem, kam bija vidējā mazāka nekā vidējā valstī no 1995. gada vidējās, 1997. gadā — no 1996. gada un tā tālāk. Un šis termiņš mums beidzas šogad. Bet, ņemot vērā arī to statistiku, ko uzrāda Labklājības ministrija par piešķirto pensiju apmēriem, nu nav tomēr tādā pārliecība, ka vairākums tiks piešķirts no normālām algām. Par cik pārejas periods arī šī likuma izpratnē vēl tomēr turpinās, mēs aicinām šo kārtību pagarināt uz 1999. gadu. Vienkāršiem vārdiem runājot, ja cilvēks 1999. gadā iet pensijā un viņam būs aldziņa, ko viņš būs uzrādījis un maksājumi no viņa ir mazāki, nekā būs vidējā valstī 1998. gada alga, tad viņam pensiju sarēķinās no šīs vidējās algas. Tā mēs izbēgam no tām ļoti mazām pensijām. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam par pārejas noteikumu 2. punktu? Piekrīt? Pieņemts.

L.Kuprijanova.

9. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. 10. ir analoģisks deputātes Ilgas Kreituses priekšlikums. Komisija, kā teikt, nav noraidījusi Kreituses kundzes priekšlikumu, tā ir zināmā mērā to papildinājusi un piedāvā savā variantā. Es arī gribētu komentēt, pirms Kreituses kundze nāk debatēt. Tātad mēs...

Sēdes vadītājs.

Acumirkli, debatēs pieteikusies Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte... Paldies, tātad Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

L.Kuprijanova

. Jā, paldies! Tātad mēs nupat ar jums runājām, ka, protams, šīs mazās vidējās pensijas valstī ir zem iztikas minimuma. Mēs varam šobrīd pacelt, tikai indeksējot, ātri indeksējot un ar lielām indeksācijām. Bet ir vēl viena problēma. Es domāju, ka arī jūsu vēlētāji pie jums griežas par to jautājumu. Ka nav jautājums tikai par šo mazo apmēru. Ir jautājums arī par to, ka cilvēki ir neapmierināti, jo pensijas 1995. gadā praktiski tika nolīdzinātas, un patiešām mums ir tā, ka apkopēja un akadēmiķis saņem apmēram vienādu pensiju. Uz šobrīdi par nožēlu mēs nevaram izvērtēt atpakaļ šīs algas iemaksas padomju laikos. Tas nav iespējams arī tehniski. Bet mēs piedāvājam mainīt divus gadus, respektīvi, šo gadu un visu nākošo gadu, tās ir vēl trīs indeksācijas, mainīt šo formulu. Šobrīd likumā ir pateikts, ka indeksē pēc patēriņa cenu indeksa. Mēs piedāvājam paplašināt šo formulu un ievest vēl divus papildus koeficientus. Respektīvi, kas ir iespējams izdarīt tehniski kvalitatīvi? Uzskaitīt cilvēku stāžu, kas ir automatizēti uzskaitīts, un par katru lieku gadu pēc 38 gadiem stāža drusciņ vairāk indeksēt. Tātad notiek zināma diference, kas ir ilgāk nostrādājis, viņš tomēr kaut drusciņ, bet ar katru indeksāciju saņem vairāk.

Un otrs koeficients ir koeficients, kas, protams, mums ļoti ilgi bija valstī. Un pēdējā... teiksim, jaunajā likumā tas galīgi pazuda, tas ir jautājums par ļoti veciem pensionāriem. Es runāju par pensionāriem, kam ir vairāk nekā 80 gadi. Jūs saprotiet. Ja mēs varam piesaukt visus civillikumus un teikt, ka bērniem ir jāpalīdz vecākiem, tas, protams, nav apšaubāmi. Tad cilvēkiem, kam ir 80 gadi, pārsvarā arī bērni jau ir pensionāri. Un tādēļ šai kategorijai ļoti daudzās pasaules valstīs, tas ne visur ir ar pensiju likumiem, tas ir ar sociālās palīdzības likumiem veidots dažādi, bet tomēr īpaši veciem pensionāriem noteikt zināmas piemaksas, kaut vai par kopšanu. Mēs piedāvājam arī, lai tomēr padiferencētu šīs pensijas, pielikt otru koeficientu, un tiem cilvēkiem, kam ir vairāk par 80 gadiem, teiksim, par katru lieko gadu vēl drusciņ palielināt šo indeksāciju. Tāda ir ideja, un tas ir domāts tieši uz trim indeksācijām, tātad šogad novembrī un nākamgad vēl divas indeksācijas. Un tad var atgriezties un skatīties, kas notiek valstī un kas ar naudu.Paldies!

Sēdes vadītājs

. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Paldies Kuprijanovas kundzei un Sociālo un darba lietu komisijai, ka ir izdzirdēta šī ideja, ka kaut nedaudz, bet mēs varam atjaunot zināmu sociālo taisnīgumu, lai gan tas arī ir diezgan nosacīti, ņemot par šo pamatkritēriju nostrādāto darba mūžu, bet es gribētu teikt vienu lietu, ka tomēr uz trešo lasījumu vajadzētu vēlreiz pārdomāt šos 38 gadus. Jo šodien tas ir... Jā, ja mēs skaitām no 18 gadiem, visu laiku uzskaitām cilvēka darbību, ieskaitam izglītību, visi 38 gadi ir tas kritērijs. Bet ja mēs runājam par vecāko paaudzi, tiem, kam tā pensija ir tā maziņā vai tas sociālais pabalsts, vienalga, kā mēs to nosaucam, ka pa vidu ir kara gadi, ka pa vidu ir darbs tēvu saimniecībā laukos, ko nevar vienmēr ar arhīva izziņām pierādīt, un tagad es sastopos ar problēmu, ka sociālajā dienestā neņem pretī, jo nav precīzi norādīti mēneši un neskaita to laiku... Manuprāt, 38 gadi priekš vecākās paaudzes ir izvirzīts par augstu kritērijs. Un vajadzētu atskatīties atpakaļ, kādi bija darba stāža kritēriji septiņdesmitajos gados, kad viņiem rēķināja šīs pensijas. Kādi tad bija noteiktie... Un es varu kļūdīties, bet man kaut kur atmiņā ir 25 gadi. Kuprijanovas kundze noteikti pateiks precīzāk. Tāpēc, atbalstot šoreiz ideju pēc būtības, uz trešo lasījumu vajadzētu tomēr atgriezties un vēlreiz kritiski pārvērtēt šos 38 gadus.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Roberts Jurdžs, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Ideja ir ļoti skaista un varbūt būtu atbalstāma, bet ja jūs parēķinātu, tad, teiksim, ja ir 10 gadi gan virs 38 gadu stāža un 10 gadi virs 80 gadiem vecuma, tad sanāk principā, ka palielinājums ir par 300%. Tātad tiem, kam nebūs šie nosacījumi, būs, teiksim, 6% pieaugums, un kuriem būs atbilstošie nosacījumi — tad pieaugums būs trīskārtīgs. Vai mēs esam tam gatavi? Tas ir jautājums. Tā kā es domāju, ka izlemt... vai mēs varam atļauties no šī fonda izmaksāt tik lielas izmaksas?

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs, "Tēvzemes un Brīvības"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Es negribētu par šo jautājumu runāt ne par, ne pret, es tikai gribētu vērst uzmanību uz vienu jautājumu. Proti, tajā laikā, kad sociālais nodoklis netika skaitīts personificēti, tad bija daudzas iedzīvotāju kategorijas, kuriem vienkārši ierēķināja darba stāžu.

Un tām darba grāmatiņām bija ļoti liela nozīme, bet tagad mēs esam atteikušies praktiski no tām darba grāmatiņām, tām tikpat kā lielas nozīmes vairs nav, un galvenais ir sociālā nodokļa maksātāja stāžs. Nu un tie paši studenti, un ja gadījumā, lūk, tā kā Medicīnas akadēmija gribēja, lai rezidenti būtu studējošo statusā un tā tālāk, ir ļoti daudzas kategorijas, kurām tagad vairāk netiek rēķināts darba stāžs, jo viņi nav sociālā nodokļa maksātāji.

Ja gadījumā šis te priekšlikums attiektos tikai uz šobrīdi, proti, ja tiešām šobrīd mums jau ir pensionāri un viņiem visiem var sameklēt un atrast, cik liels viņiem darba stāžs ir bijis, un izrēķināt, kuram ir virs 38 gadiem un kuram nav, taču es saprotu, ka atbilstoši šim priekšlikumam šāda kārtība tiek piedāvāta uz ilgstošu laiku. Tādā gadījumā mums ir jāizlemj, ko darīt un kādā veidā rēķināt šo te darba stāžu, lai tas nemainītos, jo tas nozīmē, ka varbūt tad ieviešam arī uz nākotni šo diferenci, proti, viņš nav sociālā nodokļa maksātājs, bet darba stāžs tiek rēķināts. Tādā gadījumā tas kaut kur un kaut kādā likumā arī ir jānosaka, ka šī kārtība būs nemainīga arī uz priekšu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Požarnova kungs, te ir skaidri ierakstīts — runa ir par trim indeksācijām 2000. gadam. Es domāju, ka tas nav īpaši ilgi, un tie studenti, kas šodien ir rezidentūrām, es ceru, ka viņi 2000. gadā nepensionēsies. Ka viņi pensionēsies, es domāju, vispār kaut kāds cits likums būs.

Tādēļ es tomēr aicinātu jūs atbalstīt šo formulu, jo tā ir zināma tomēr diference pie tā, ka mēs nevaram atļauties... Nu nevaram mēs atļauties šobrīd atkal rakstīt un taisīt jaunu Pensiju likumu, nu tad varbūt mēs varam tomēr vēl pāris gadus pamēģināt patiešām palabot to, kas cilvēkus aizvaino. Es patiešām aicinātu jūs atbalstīt komisijas variantu!

To, ko teica Kreituses kundze, mums šī statistika praktiski ir pieejama, mēs vēlreiz varam apsvērt šo jautājumu par 38 gadiem, tas ir iespējams uz trešo lasījumu ar precīziem cipariem, tur nav problēma. Un arī Kreituses kundze varētu piedalīties tādā komisijas sēdē, par cik viņa arī bija iniciatore vienam priekšlikumam, bet es tomēr lūgtu jūs atbalstīt otrajā lasījumā šo komisijas variantu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi! Tātad komisija lūdz atbalstīt tās izteikto priekšlikumu, tātad pārejas noteikumu 15. punktu izteikt jums redzamajā redakcijā. Vai Kreituses kundze prasa balsojumu par savu priekšlikumu? Neprasa. Paldies. Labi. Lūdzu, tātad balsojam Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu — izteikt 15. punktu šādā redakcijā.... (No zāles: "Jābalso nav!") Nevajag? Paldies! Nav problēmu. Pieņemts.

L.Kuprijanova

. Tātad 11. Kolēģi, tas ir pēdējais bloks no priekšlikumiem. Es pievēršu jūsu uzmanību atkal kopā ir jāskatās... 11., 12. un 13. priekšlikumi. Šie priekšlikumi ir par vienu principiālu jautājumu, tas ir par strādājošo pensionāru jaunpiešķirtajām pensijām vai atmaksāšanu un pensiju neatmaksāšanu. Un es domāju, ka tūlīt nāks autors un jums visu izskaidros.

Sēdes vadītājs

. Debatēs runās Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Jā, augsti godātie deputāti! Nupat mēs esam nonākuši līdz likumprojekta sākotnējam izskatam, un tas ir princips, dēļ kura "Latvijas ceļš" šo likumprojektu ierosināja labot vispār.

Un tā ir norma, ko komisija atbalstījusi, paldies tās vadītājai un paldies tās locekļiem, otrajam lasījumam, kuru esmu iesniedzis es, komisija to ir atbalstījusi, izsakot precizētā redakcijā. Es vēl šīs nianses tā precīzi neesmu uztvēris, bet, manuprāt, šeit ir runa par normā ietverto liekvārdību. Un 13. priekšlikumā es esmu izdarījis labojumu, kur bija galvenais Labklājības ministrijas pretarguments, kas nozīmē, ka nevar notikt šāda nemitīga pārpārrēķināšana no jauna mūžības garumā, un šī pārrēķināšana ir iespējama tikai cilvēkiem, kas ir pensionējušies pirms noteikta datuma, un šo datumu jūs redziet, tātad 1997. gada 1. janvāris.

Augsti godātie deputāti! Es aicinu jūs vienkārši atbalstīt komisijas redakciju, kaut gan par 12. priekšlikumu droši vien.... ā, tur arī komisija nav atbalstījusi, tās diskusijas varētu būt ļoti nopietnas. To es aicinātu neatbalstīt. Pie 13. priekšlikuma mēs laikam runāsim vēlreiz. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Debatēs vairāk nav pieteikušies. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova

(DPS). Es domāju, ka mums ir priekšā trešais lasījums, un līdz trešajam lasījumam es lūgtu apsvērt tomēr šo priekšlikumu, ko iesniegusi arī Kreituses kundze, jo tas būtu zināmā mērā kompromisa priekšlikums. Es pievedīšu vienkārši divus ciparus. Ja no jauna piešķir pensiju, tagad tā teiksim, ir vidēji 53 lati, nu būs kādam skolotājam vai dakterim piešķirti 70 lati. Protams, ir ļoti grūti runāt par to, ka šiem cilvēkiem vajadzētu pēc tam atmaksāt atpakaļ to, ko viņš ir saņēmis vēl 35 latu veidā. Bet ja ir jautājums par to, kā kādam, ļoti nedaudziem, bet tomēr, kā es saucu šo procentu, piešķir, teiksim, 150 latu pensiju, es domāju, ka šis cilvēks Kabineta noteiktajā kārtībā ir spējīgs katru mēnesi atmaksāt atpakaļ pa mēnesim savu pensiju, teiksim, no 1996. gada, kas bija toreiz, teiksim, 30 latus, un 150 latu vietā, teiksim, pāris, trīs gadus saņemt 120 latus.... Es domāju, ka tā nebūtu diskriminācija. Un tā atkāpšanās būtu tāds veselīgs, normāls kompromiss.

Tādēļ es patiešām aicinātu jūs uz trešo lasījumu apdomāt šos precizējumus šiem pēdējiem priekšlikumiem, un uz šo brīdi es, protams, aicinātu atbalstīt komisijas variantu, lai nesajauktu, teiksim, mums to filozofiju.

Sēdes vadītājs.

Paldies! (No zāles kaut ko izsaka.)

L.Kuprijanova

. Jā.

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi, ja mēs nevaram vienoties un atbalstīt komisijas variantu, tad liksim uz balsošanu visus priekšlikumus pēc kārtas — 11., 12.un 13. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 11.— deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — nav, atturas — 12. Pieņemts.

L.Kuprijanova

. Nākamais ir 12. — deputātes Ilgas Kreituses priekšlikums, komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Tā, lūdzu, Kreituses kundze.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie kolēģi! Mums ir brīži, kad mēs runājam par sociālo taisnīgumu, un ir brīži, kad mēs aizmirstam to un apelējam atkal pie kau kā cita, un varbūt patiešām mazliet traucē tas 3.oktobris — Elzu vārda diena, kas tuvojas šeit, Saeimā, bet tomēr būtu jāpārdomā šeit tās lietas, kā veidojās šīs pensijas. Mēs jau pārtraucām to faktu, ka varēja, apejot un apmānot valsti, iegūt tūkstoš latu pensiju. Paldies Dievam, ka to mēs pārtraucām, bet, ja runājam par jaunajām pensijām, tad atcerēsimies to, ka līdz 2000.gadam ir ielikts iekšā likumā tas, ka pensija lielāka par trim minimālām algām netiek indeksēta. Tātad mēs jau esam iztaisījuši zināmu barjeru un zināmus noteikumus. Godīgi sakot, man jau nav iebildumu, ja atbalsta Leiškalna kunga iesniegto priekšlikumu, bet man ir ļoti lielas aizdomas, ka ministrija uz trešo lasījumu iesniegs savējo un izgāzīs gan vienu, gan otru. Tāpēc es gribētu šobrīd darīt to, ko man saka priekšā gudrāki deputāti, noņemt savu priekšlikumu šobrīd un pateikt jau iepriekš, ka es to iesniedzu uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs

. Viktors Dinēvičs, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Dinēvičs

(DPS). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Mēs šodien šeit daudz runājam par taisnīgumu un mēģinam pierādīt, ka ir tikai viena taisnība, bet mēs ļoti labi zinām, ka ir arī pensionāriem divas taisnības. Ir tiem pensionāriem taisnība, kuriem jau vairs nav nekas, un ir tie pensionāri, kuriem ir jau vairāk, nekā vajag. Un rezultātā tas taisnīgums katram ir savs, tā kā tā māte palaidusi bērnu pliku pasaulē, tā arī taisnība ir palaista plika pasaulē, kā katrs viņu apģērbj. Bet šajā gadījumā es gribētu runāt papildus... Tieši es gribēju par 12.priekšlikumu, Kreituses kundze mani apsteidza mazliet, iemaksas summas, kuras tiek izmantotas šobrīd Sociālās nodrošināšanas fondā no strādājošiem pensionāriem, ir jautājums — kur tās paliek? Un rezultātā, kad izdarīja kaut vai tādus apmēram tuvinātus aprēķinus, iznāk, ka 88% no tām strādājošo pensionāru summām, kuriem ir darba alga līdz 100 latiem mēnesī, tās paliek sociālās nodrošināšanas fondā, respektīvi, viņi nopelna gan to pensiju, kuru viņi reāli saņem, gan vēl 88% viņi uztur citus pensionārus, tātad principā šī konceptuālā pieeja, kāda pašlaik ir Labklājības ministrijas koncepcijā, ir vienkārša, pensionāriem uzturēt pašiem sevi, un lai valsts par to tālāk nerūpētos. Tādēļ manas domas bija tomēr, ka jāatbalsta ir 12.priekšlikums, un tādā gadījumā es noņemu savu 14.priekšlikumu, lai pie tā vairs neatgrieztos atpakaļ, bet katrā gadījumā ir jārunā par to, lai šī naudas summa nepaliktu Labklājības ministrijai kā kaut kāds depozītu rēķins vai kredītsumma uz tā rēķina, ko citi ir nopelnījuši aiz savas nabadzības.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Jā, paldies Ilgai Kreitusei, kas noņēma savu priekšlikumu, un es aicinu atbalstīt savējo, jo šajā priekšlikumā ir pateikts, ka pensionāriem, kuri strādā no konkrētā datuma un ir strādājošie pensionāri, pārrēķinot pensiju, nav jāatmaksā atpakaļ sociālajā budžetā saņemtā pensijas summa, ka šobrīd Latvijas Republikā lielākajā daļā gadījumu nav iespējams, nu tā ir tāda bezjēdzīga norma, jo cilvēki, kas saņem pensiju, ar šo pensiju neoperē bankās, bet viņi ar šo pensiju operē ikdienā, un ar to vēl reti pietrūkst. Paldies komisijai, kas ir atbalstījusi manu priekšlikumu, un, ja būs trešais lasījums, tad ir varbūt viena nianse, kuru mēs varam redzēt šeit pat parlamentā, kas notiek ar cilvēku, ja viņš vienu gadu ir bijis pensijā, pēc tam divus atkal strādājis, kā šādam cilvēkam pārrēķināt pensiju, un acīmredzot te uz trešo lasījumu būs jāiesniedz skaidrojums. Es uzskatu, ka tas šobrīd ir pietiekoši skaidri, bet trešajā lasījumā būs detalizēts jeb precīzs skaidrojums jāiesniedz, ko es apņemos izdarīt. Aicinu atbalstīt 13. — pēdējo priekšlikumu, jo Dinēviča priekšlikums, kas ir izdalīts uz atsevišķām lapiņām, vairs nav vajadzīgs, šī norma jau pasaka, ka pensija nav vairs jāatmaksā sociālajā budžetā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Es domāju, ka Kārļa Leiškalna priekšlikums ir ļoti labi pārdomāts, jo pašlaik ir tāds stāvoklis, ka tie cilvēki, kas ir agrāk aizgājuši pensijā, saņēma 38, labi ja 40 latus, un viņi ir nostrādājuši viens otrs ne tikai trīs, bet vairāk gadus, bet tajā laikā viņi ir lielas summas iemaksājuši, un iznāk tā, ka viņi zaudē, finansē citus pensionārus. Es domāju, ka tas zināmā mērā atvieglos to pensionāru stāvokli, kuri saņem ļoti mazu pensiju, bet kopējā pensiju fondā iemaksā lielas summas, un es aicinu par to balsot, tas ir ļoti cilvēcīgi un pareizi.

Sēdes vadītājs.

Roberts Jurdžs — otro reizi.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Es domāju, ka šajā gadījumā jāatbalsta Kārlis Leiškalns, jo tiešām viņš sadala pensionārus. Pensionārus, kuri aizgājuši pensijā pēc vecās pensiju sistēmas, tad viņš vēl ir iedevis gadu garantiju, tātad pensionāri, kas aizgājuši līdz 1997.gada 1.janvārim, ja viņi grib pensiju pārrēķināt no jauna, viņiem nav jāatmaksā, un pārsvarā šie cilvēki arī saņem ļoti mazas pensijas, un tātad tas ir loģiski, un tas skar arī dažus mūsu deputātus.

Un pensionāriem, kas aizgājuši no 1997.gada 1.janvāra, viņiem saglabājas esošā norma, kas jau likumā izteikta iepriekš, ka viņiem trīs gadi jāatsakās no pensijas saņemšanas vai arī jāatmaksā saņemtā pensija, tā ka šajā situācijā jābalso par 13.priekšlikumu, lai viss būtu komplektā un būtu skaidrs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Ļoti daudz cilvēku, kuri ir aizgājuši pensijā līdz 1997.gadam, ir iesnieguši mums šos priekšlikumus, arī es aicinu neatbalstīt deputātes Kreituses priekšlikumu, jo viņa jau arī pati izsakās, ka šo priekšlikumu var noņemt, un tādā gadījumā ir jāatbalsta Leiškalna sagatavotais priekšlikums, kurš pēc savas būtības ir gluži tāds pats, kādu iesniedza "Latvijas ceļš", izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un tāpēc es aicinu balsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs

. Paldies! Debates beidzam. Vai vēl kāds atbalsta Leiškalna priekšlikumu? Kas vēl grib izmantot tribīni? Paldies, neviens. Kuprijanovas kundze, lūdzu!

L.Kuprijanova

(DPS). Jā, viss jau būtu labi, bet uz trešo lasījumu tādā gadījumā, ja jūs negribat ierobežot arī tās lielās pensijas un tomēr kas būtu jāatmaksā, tad vismaz padomājiet par to, ka šobrīd ir jau 1998.gada jūnijs, ja es nekļūdos, un mēs atkal atpakaļ griežam kaut kādu 1997.gadu, nu ir dikti slikti, ka mēs visu laiku liekam atpakaļejošu datumu, tas ir trešais lasījums. Un šobrīd es, protams, arī aicinu atbalstīt komisijas precizēto variantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāte Kreituse noņēma savu priekšlikumu. Deputāts Leiškalns un vairāki citi lūdz to atbalstīt un vēlās, lai to balsotu. Nevēlas. Paldies! Pieņemts.

L.Kuprijanova.

Un pēdējais, uz papilddokumenta nr.4358a ir deputāta Dinēviča priekšlikums, kurš ir ietverts 13. priekšlikumā, tādēļ komisija to ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāts Dinēvičs komisijas atzinumam par savu priekšlikumu piekrīt, piekrīt tam arī pārējie deputāti. Pieņemts.

L.Kuprijanova

. Paldies! Un es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Kādi apsvērumi par trešo lasījumu?

L.Kuprijanova

. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 1.augustam.

Sēdes vadītājs

. Līdz 1.augustam. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par sadzīves atkritumiem" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele

(LC). Godājamais Prezidij! Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4364, ar likumprojektu "Par sadzīves atkritumiem", otrais lasījums. 1.ir deputāta Emša priekšlikums — dot jaunu sadzīves atkritumu definīciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele.

2.priekšlikums. Juridiskais birojs dod jaunu skaidrojumu. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti neiebilst par komisijas atzinumu. Pieņemts.

J.Ābele.

3.ir Juridiskā biroja priekšlikums. 1.panta papildinājums ar jaunu 4.apakšpunktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 1.panta papildināšanai ar 4.apakšpunktu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

J.Ābele.

4.deputāta Emša priekšlikums, redakcijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 2.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Ābele.

5. ir deputāta Emša priekšlikums — izteikt 3.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Komisija ir atbalstījusi arī 6. priekšlikumu, kas attiecas uz 3.pantu. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 3.panta 1., 2., 3.un 4.punkta redakcijām? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele.

7.priekšlikums. Juridiskais birojs. Prezicēt otrās nodaļas nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele.

8.priekšlikums. Juridiskais birojs. Izslēgt 4.pantā vārdus "Latvijas Republika". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt šim redakcionālajam labojumam. Pieņemts.

J.Ābele.

9.priekšlikums. Juridiskais birojs. Dot 5.panta 6.punkta jaunu redakciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī piekrīt 6.redakcionālai precizēšanai.

J.Ābele.

10.priekšlikums. Juridiskais birojs. Izteikt 5.panta 7.punktu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele.

Vienpadsmitais ir deputāta Emša priekšlikums. Papildināt nodaļu ar jaunu 6.pantu. Komisijā atbalstīts un iestrādāts atbildīgā komisijas 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta jaunā 6.panta redakcijai, tā 1., 2., 3. un 4.punktam. Piekrītat? Pieņemts.

J.Ābele.

13. ir Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 3.nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 3.nodaļas nosaukumam "Sadzīves atkritumu radītājam, radītāji un to pienākumi". Pieņemts.

J.Ābele.

Tā kā mēs ieviesām jaunu 6.punktu, tad turpmākajā punktu numerācijā visi punkti būs par vienu vienību uz priekšu.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Pieņemam.

J.Ābele.

Tā, 14.priekšlikums. Juridiskais birojs. Mainīt 4.nodaļas nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 4.nodaļas nosaukumam "Sadzīves atkritumu savākšana un pārvadāšana".. Pieņemts.

J.Ābele.

15. ir deputāta Emša priekšlikums. Papildināt 8.pantu ar jaunu 3.punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele.

Tā. 16.priekšlikums. Apvienotā komisija iesaka. Atbildīgā komisija iesaka apvienot 9.panta 1. un 2.punktu un izteikt tā 1.punktu šādā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 16. un 17.punktu un līdz ar to akceptēt 10.panta 1.punkta redakciju? Pieņemts. Paldies!

J.Ābele.

18. priekšlikums — deputāts Valdmanis prasa izmainīt 9.panta 3.punkta redakciju. Komisijā nav atbalstīts. Jo nav šī likuma norma, ko iesaka Valdmanis.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Ābele

. 19.priekšlikums. Atbildīgā komisija izsaka 9.panta 3.punktu izteikt jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs

. Kā otro punktu.

J.Ābele.

Jā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 9.panta 2.punkta pašreizējai redakcijai, ko akceptējusi komisija? Piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele.

20. ir deputāta Emša priekšlikums. Papildināt 9.pantu ar jaunu 4.punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Papildināt 9.pantu ar jaunu 4.punktu.

J.Ābele.

21. ir deputāta Valdmaņa iesniegums. Papildināt 9.pantu ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā. Komisijā nav atbalstīts, jo nav šī likuma norma.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele.

23. ir deputāta Valdmaņa priekšlikums. Tātad komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Ābele.

24. ir deputāta Valdmaņa priekšlikums. Šoreiz ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele.

25. ir deputāta Valdmaņa priekšlikums par 12.pantu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Ābele.

26.priekšlikums. Deputāta Valdmaņa, tātad, papildināt 13.pantu ar jaunu 4.punktu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, es pilnīgi saprotu jūsu kolēģa Valdmaņa sajūsmu. Pieņemts.

J.Ābele.

27. ir Juridiskā biroja priekšlikums — mainīt 15.panta redakciju. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā ar numuru 28. Komisijā, protams, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 27. un 28. priekšlikumu. Līdz ar to 16.panta 1., 2.daļas redakcijai, arī 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punkta redakcijām. Paldies, pieņemts.

J.Ābele.

29. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 17.panta redakciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele.

30. priekšlikums — atbildīgā komisija iesaka 17., tātad 17.panta 3.daļas jaunu redfakciju. Komisijā, protams, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Pēc jaunās numerācijas tas ir 18.pants. Tātad deputāti piekrīt 18.panta 1., 2., 3.daļas redakcijai.

J.Ābele.

31.priekšlikums. Juridiskais birojs, izteikt 19.pantu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele

. Tātad, 33.priekšlikums. Juridiskais birojs izsaka izteikt Pārejas noteikumus jaunā redakcijā. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Un pārejas noteikumi, kolēģi, ir mūsu izskatāmā dokumenta pēdējā lappusē otrā pusē. Vai tos akceptējam?

J.Ābele.

35.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka Pārejas noteikumu 2.punktu izteikt jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī pieņem. Paldies!

J.Ābele.

Un pēdējais — 36.priekšlikums. Juridiskais birojs ietver pārejas noteikumu 3.punktu likuma tekstā, iestrādāts tā 18.panta 3.daļā.

Sēdes vadītājs.

To mēs jau esam izlēmuši. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele.

Tātad likums ir izskatīts. Aicinu kolēģus atbalstīt tā pieņemšanu 2.lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu, lūdzu balsošanas režīmu, lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu 2.lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Apsvērumus lūdzu par 3.lasījumu.

J.Ābele.

Tā kā lasījumā vēl ir šādas tādas neprecizitātes, tad es aicinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 1.augustu!

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu? Nav. Paldies! Esam vienojušies, 1.augusts.

J.Ābele.

Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts par Leonīda Šafro uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie kolēģi! Izskatām Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu par Leonīda Šafro uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Komisija, izskatot jautājumu par daktera Leonīda Šafro uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, pieņēma pozitīvu lēmumu. Dakters Šafro brīvi pārvalda latviešu valodu, latviešu valodā arī lasa lekcijas un sagatavo jauno dakteru paaudzi. Kā īpaši nopelni, par īpašiem nopelniem deputāti iesniedzēji Apinis, Boka, Inkēns, Lagzdiņš, Nagobads, Golubovs, Kalviņš, Seiksts, Marjaša norāda daktera lielo ieguldījumu tieši transfuzioloģijas jomā, viņa darbu valsts Toksikoloģijas centrā, kā arī jaunās paaudzes sagatavošanā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteikušies deputāti nav, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 1, atturas — 8. Leonīds Šafro uzņemts Latvijas pilsonībā. Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par vienotas sociālo pabalstu sistēmas izveidošanu Latvijā" . Izskatām dokumentu 4337. Debatēs pieteikusies Janīna Kušnere. Lūdzu, frakcija "Latvijai".

J.Kušnere

(TKL). Godātais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi. Tātad, īsumā es varbūt paskaidrošu šī lēmuma projekta būtību. Tātad tas ir radies sakarā ar to, ka mums ir vairāki minimumi valstī. Mums ir minimālā darba alga, mums ir krīzes iztikas minimums, mums ir iztikas minimuma pārtikas daļa, tad mums vēl sāk rēķināt procentus no iztikas minimuma pārtikas daļas vai arī no krīzes iztikas minimumam procentus. Un līdz ar to piešķirot dažāda veida sociālos pabalstus, atzīstot personas vai ģimenes par mazturīgiem vai maznodrošinātiem, vai trūcīgiem, piešķirot viņiem šo statusu, ir iespēja šeit variēt, dažādus variantus piedāvāt cilvēkiem. Un vienu otru brīdi nav īstas skaidrības, vai viņam pienākas, vai viņam nepienākas šī maznodrošinātā statuss.

Tātad, kā jau es te teicu, krīzes iztikas minimums mums ir 38 lati, iztikas minimuma pārtikas daļa mums ir 22 lati, tātad vēl mazāk. Tālāk, teiksim, par to, kam var tikt piešķirts trūcīgās personas statuss — cilvēkam, kuram ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 75% , es pasvītroju 75% no Ministru kabineta noteikta krīzes iztikas minimuma mēnesī. Tātad, krīzes iztikas minimums, es nupat teicu, 38 lati, 75% tātad, tas ir vēl mazāk. Kāpēc ir nepieciešamas šāda veida manipulācijas ar šiem cipariem? Kāpēc ir nepieciešams atbrīvoties no tā un teikt, ka mums valstī trūcīgo skaits ir mazāks, nekā mums īstenībā ir? Acīmredzot tas ir arī saistīts un bijis izteikts jau Makarova kunga presē dotajā intervijā, kur viņš saka, ka mums trūcīgo personu skaits vai ģimeņu skaits, tur viņš nebija pateicis īsti, kas tie ir, ir valstī no 20 līdz 65 procenti, tas sastāda faktiski 45% šo amplitūdu, kas ir svārstīga, tad mēs nemaz nezinām, cik viņu ir. Tajā pašā laikā mums ir, lūk, šādas dažādības dažādos Ministru kabineta noteikumos, un vēl bez tam mums ir arī Ministru kabineta ieteikumi, kas ir pieņemti 1993.gadā. Es vēl gribēt vērst jūsu uzmanību uz to, ka šie krīzes iztikas minimumi un iztikas minimuma pārtikas daļa, cienījamie kolēģi, mums ir nemainīgs, konstants lielums kopš 1994.gada 1.aprīļa. Mēs labi zinām, tomēr, ka ir daudzas sfēras, kas ir pakļautas indeksācijai, tai skaitā arī tagad pensijas, taču šie cipari mums ir nemainīgi, un tie netiek pakļauti arī indeksācijai.

Tādēļ es domāju, ka te ir pēdējais laiks ieviest kārtību šajos Ministru kabineta noteikumos, ieteikumos un citos normatīvajos aktos, lai vienreiz būtu skaidrība cilvēkiem par to, vai viņam tiešām, ja viņš ies un griezīsies pašvaldībā, vai viņam tiks izsniegts šis sociālais pabalsts, vai viņam netiks, vai viņam nepienākas. Tiks atrunāts, ka viņa gadījumā, viņam, teiksim, ir privātīpašums, kurš pārsniedz 3000 latus un viņam šis pabalsts nepienākas. Es aicinātu cienījamo Saeimu tiešām nobalsot par šo lēmuma projektu, un aicinu arī, atgādinu jums par to, ka mūsu daudz daudzinātajā Eiropā tāda krīzes iztikas minimuma nav nemaz, šāda termina, šādu ciparu. Ir tikai iztikas minimums un minimālā alga. Ja mēs sakārtojām savu likumdošanu un Ministru kabineta normatīvos aktus atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, tad es domāju, ka arī šinī sfērā, kas skar sociālos pabalstus, ir pienācis laiks to izdarīt. Paldies par jūsu atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu, lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 13, atturas — 24. Lēmums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, es lūdzu dažas sekundes uzmanību. Juridiskā komisija lūdza izskatīt pirms Krimināllikuma otrreizējas caurlūkošanas vienu jautājumu par Baloža atcelšanu no Valmieras rajona tiesas tiesneša un tūlīt. Vai varam tam piekrist? Grīnblata kungs noziņos. Lūdzu, Māris Grīnblats — Juridiskās komisijas vārdā.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti, dokuments 4410. Saeimas Juridiskā komisija saņēmusi Tieslietu ministrijas iesniegumu, pamatojoties gan uz Satversmes 84.pantu, gan uz atbilstošu pantu Likumā par tiesu varu, gan arī to, ka attiecībā uz Edvīnu Andri Balodi tātad ir stājies spēkā tiesas spriedums likumīgā spēkā, šeit ir pievienots gan Augstākās tiesas krimināllietu departamenta rīcības sēdes tātad lēmums, gan arī attiecīgais Vidzemes apagabaltiesas lēmums, un Juridiskā komisija aicina atbalstīt šo lēmumu, tātad atcelt Edvīnu Andri Balodi no Valmieras tiesas tiesneša amata sakarā ar notiesāšanu un tiesas sprieduma stāšanos likumīgā spēkā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu, lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Balsojums aizklāts, kolēģi. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — 2, Edvīns Andris Balodis atcelts no Valmieras rajona tiesas tiesneša amata sakarā ar notiesāšanu un tiesas sprieduma stāšanos likumīgā spēkā. Pirms pārtraukuma Aristidam Lambergam paziņojums par Saimnieciskās komisijas sēdi.

A.J.Lambergs

(LNRP, LZP). Lūdzu visus Saimnieciskās komisijas locekļus uz īsu sēdi 104.istabā Jēkaba ielā 16. Lūdzu!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pusčetriem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pārtraukums beidzies. Saskaņā ar mūsu vienošanos sāksim otrreiz caurlūkot likumu "Latvijas Republikas Krimināllikums" .

Bet vispirms, godātie kolēģi, 12 deputāti ir parakstījuši sekojošu iesniegumu. Vajadzētu izlemt to. "Ierosinām rīkot aizklāto balsošanu ar zīmēm par priekšlikumu nr.1 — nāvessoda kā soda veida atcelšana, izskatot Krimināllikumu tā otrreizējā caurlūkošanā". Tātad priekšlikums ir tāds. Kristiāna Lībane vēlas runāt par. Lūdzu!

K.Lībane

(LC). Es pavisam īsi paskaidrošu, kāpēc ir tapis šis priekšlikums. Protams, ka ne jau tāpēc, ka es vai kāds no jums nevaram nobalsot atklāti. Protams, ka mēs to varam izdarīt. Mēs to vienreiz jau izdarījām. Bet šie bet ir divi. Pirmais "bet" ir tāds, ka šis, neapšaubāmi, ir ne tik daudz politisks, cik deputātu personiskas izvēles balsojums un personiskas atbildības jautājums. Tāpēc, es domāju, mums nav iemesla liegt vienam otram iespēju izdarīt šo izvēli mazliet noslēgtākos apstākļos, nekā mēs parasti to darām. Es apsolu balsu skaitītāju vārdā, ka tas viss neaizņems pārāk daudz laika. Un, otrkārt, šī ir viena no tām retajām reizēm, kad likumu otrreiz caurlūkot mūs lūdza Valsts prezidents. Un es domāju, ka tā ir tāda īpaša respekta parādīšana viņa lūgumam, ja mēs šoreiz šo jautājumu izskatītu mazliet sarežģītākā, nedaudz citā kārtībā, mazliet vairāk piedomājot pie tā nekā iepriekšējo reizi.

Ir vēl viena lieta, ko es pavisam īsi gribētu pateikt. Un tas ir tas, ka jā, nāvessods ir minēts arī citos pantos. Arī citos priekšlikumos. Bet tieši tāpēc būtu konceptuāli jālemj tajā vietā, kur pirmo reizi tas ir pieminēts — pie 1.priekšlikuma, un tad visi pārējie priekšlikumi vai nu būtu, vai nebūtu izskatāmi atkarībā no pirmā konceptuālā balsojuma.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse vēlas runāt pret.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Šeit, Saeimas zālē, nesēž atsevišķas personas un nepieņem atsevišķus personīgus lēmumus, bet lemj par valsts likumdošanu un lemj par to, kādai jābūt mūsu valstij tālāk. Un tāpēc šis balsojums parāda šo valstisko domāšanu un valstisko atbildību, nevis katra indivīda vēlmi, ko viņš grib vai negrib. Jo deputāts nav tikai indivīds, kas izsaka savu gribu. Deputāts kalpo tautai, un deputātam ir jāpārstāv savi vēlētāji.

Un tāpēc deputātam ir jāvar droši skatīties sabiedrībai acīs par to, kas ir noticis un kā viņš ir nobalsojis. Un, manuprāt, šāds ierosinājums pēc būtības ir amorāls, jo tas nostāda ļoti muļķīgā situācijā Valsts prezidentu. Prezidents ir teicis savu vārdu, un tagad prezidentam, runājot ar partiju pārstāvjiem, būs jāprasa: kā jūs balsojāt? Jo viņam nebūs iespējas iepazīties, kā kura partija ir lēmusi, kā deputāts ir rīkojies, un arī prezidentam, ja būs tagad jāizsaka sava attieksme pret vienu vai otru deputātu un tā spēju strādāt valdībā, tad viņam šī iespēja būs ierobežota, jo viņš nezinās, vai tas deputāts rīkojās tā, kā prezidentam tas ir bijis tīkams.

Un tanī pašā laikā, godātie deputāti, ne jau tikai šeit ir runa par nāvessodu. Un ja mēs runājam šādā veidā, es jums atļaušos nocitēt — grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, astotā nodaļa "Pamattiesības", 93.pants: "Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Dzīvības atņemšanu var neuzskatīt par likuma pārkāpumu, ja tā notiek, aizstāvot sevi vai citus pret nelikumīgu vardarbību, veicot likumīgu arestu, vai aizkavējot arestētas personas bēgšanu." Tātad principā, ja kādu apcietina par veikalā nozagtu maizes klaipu un viņš bēg, tad viņu var nošaut, un viņa dzīvība nav nekas, ja mēs skatāmies šo pantu. Bet, ja slepkavnieks ir veicis savu darbu, tad viņam dzīvība ir jāaizsargā, jo viņš, izrādās, Eiropas Savienības prasības pildot. Es, kolēģi, gribētu norādīt uz to, ka tomēr valstī primārā ir Satversme, un tātad vismaz tiem deputātiem, kas ir atbalstījuši šos Satversmes grozījumus, vajadzētu vadīties pēc tā, ko viņi ierakstījuši šeit. Bet vēlreiz es gribētu lūgt: nepieņemt šo priekšlikumu par aizklāto balsojumu, jo tas pazemo tos deputātus, kuriem nav bailes un nav kauns skatīties acīs par savu balsojumu. Es gribu, lai sabiedrība zina un lai mēs varam diskutēt, un lai es varu pateikt, kā kurš un kāpēc ir balsojis. Un lai netiek atņemtas šīs tiesības. Jo tas ir jautājums arī par informācijas pieejamību sabiedrībai. Kā tas iet kopā ar to, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt informāciju, kas ir veidota par nodokļu maksātāju naudu. Un mūsu balsojumu apmaksā nodokļu maksātāji valstī.

Tāpēc es lūdzu deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu, būt pietiekami patstāvīgiem, domājošiem un nekaunēties no tā, kā katrs ir nobalsojis. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 34, atturas — 5. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Esam atgriezušies pie mūsu izskatītā Krimināllikuma no jauna, un, kā jau mēs visi saprotam, šeit būs acīmredzot strīdīga tikai viena norma, par kuru mēs arī izteiksimies. Tajā pašā laikā gribētu uzsvērt, ka, strādājot pie iesniegtajiem priekšlikumiem, mums izdevās sakārtot dažas nepilnības. Tas varbūt ir tas pozitīvais, kas ir noticis. Acīmredzot zināmas domstarpības starp Juridisko komisiju un Aizsardzības un iekšlietu komisiju tika novērstas, un to jūs arī varēsit redzēt, pārskatot tos piedāvājumus, kas neskar vārdus "nāvessods".

Un tagad acīmredzot vajag vienkārši pāriet pie konkrētiem priekšlikumiem, un, atšķirot 4.lapaspusi, mēs redzam priekšlikumu nr.1. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, un savu pārliecību komisijā maz kāds mainīja. Arī motivācija praktiski nebija nekāda — kāpēc šie vārdi ir jāizslēdz. Un pats nepatīkamākais ir tas, ka vajadzēja trīs lasījumos skatīt, no kuriem divos lasījumos praktiski nevienu neinteresēja — ne Valsts prezidentu, ne arī kādu citu amatpersonu, ne arī deputātus tā nopietni neinteresēja šī lieta, kas saistās ar nāvessoda vārda lietošanu šajā Krimināllikumā. Diemžēl.

Tā ir rūgta patiesība. Ļoti ātri mēs izskatījām pirmajā lasījumā, tikpat ātri otrajā lasījumā, un tikai trešajā lasījumā beidzot daudzi attapās, ka nu vajadzētu būt īstai diskusijai. Kāpēc es to saku šobrīd? Ļoti bēdīgi, ka šāda pieredze ir bijusi arī izskatot vairākus citus nopietnus likumus. Un negribētos, lai šāda pieredze atkārtotos šajā atlikušajā laikā 6.Saeimai un lai šādu pieredzi pārņemtu 7.Saeima. Ja jau ir konceptuāla nostādne, ja jau ir vēlēšanās noteikti paust savu viedokli par tik nopietnu jautājumu kā šis, tad nav nekādas vajadzības to vilkt garumā vairāk nekā gadu un tikai pēc tam attapties. Tie bija iemesli, kāpēc komisija tomēr ar balsu vairākumu neuzskatīja par vajadzīgu šādu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Lai mēs sadarbojamies ar Padomju savienību vai Eiropas Savienību, mēs kautkādīgi piemirstam, ka mēs esam suverēna valsts. Mūsu prezidents negrib pieņemt mūsu lēmumu, un viņam ir ļoti viegli atkāpties no sava amata. Mēs atradīsim labāku prezidentu. Sliktāku būtu grūti atrast.

Lieta ir tāda. Mums tūkstotis cilvēku gadā izdara pašnāvību. It kā tāpēc, ka mēs viņiem nevaram palīdzēt dzīvot. Bet mēs tagad ņemsim vienu, kas ir pazaudējis savas tiesības dzīvot, un mēs viņu uzturēsim. Un cik tas mums izmaksās? Droši vien, ka mēs šitā viena noziedznieka vietā varētu uzturēt pie dzīvības 20 cilvēkus. To cietumnieku, mums ir viņam jādod apsargātu dzīves vietu, kura ir jāsilda, kura ir jāsargā, viņam ir jādod ēst, jādod algas varbūt uz katru cietumnieku deviņiem sargiem. Tā tautai ir liela nasta. Es saprotu, ka tāds prezidents, kam būs kristāla ziepju trauki, ka viņam par to nav jādomā. Bet varbūt vislabāk par šo jautājumu izteicās Kalnbērza kungs. Viņa šeit nav, tad es atkārtošu viņa argumentu. Mūsu zemē šodien vairāki tūkstoši nāvessodi tiek piespriesti no krimināliem elementiem, daži desmiti no politiskiem elementiem. Es tagad runāju par Lāmu, bet ir bijuši arī citi. Neviens par viņiem nerūpējās. Neviens pat negrib viņus meklēt mūsu Saeimā. Būs jāprasa, lai "Arnast international" nāk un pārbauda, kas šeit notiek ar mūsu disidentiem, tāpat kā tas tiek darīts Nikaragvā un citās zemēs, kurām it kā ir daudz sliktāka slava nekā mūsu zemei.

Bet lieta ir tāda, mēs jau esam par šo jautājumu runājuši, balsojuši, domājuši, raizējušies. Jo jāsaprot, ka var būt kļūdas, cilvēku apvainojot, var būt kļūdas, it īpaši mūsu tiesu sistēmā. Es ticu, ka es zinu vienu kļūdu, kur divi cilvēki ir dabūjuši nāvessodu tikai tāpēc, ka bija izmaksāta godalga par to, ka ir noķerts noziedznieks. Un divi nevainīgi jaunieši ir notiesāti uz nāvi. Es ceru, ka viņu gadījumā lieta tiks apžēlota un ka ar laiku pareizie vainīgie tiks atrasti.

Bet prezidentam ir sava iespēja darīt, kā viņš uzskata par pareizu. Viņš var apžēlot jebkuru nāves notiesāto, un mēs nemaisāmies viņa kompetencē. Mūsu kompetence ir likumprojekti. Viņš ļoti maisās. Ja viņš to darītu savas sirdsapziņas dēļ jeb savas pārliecības dēļ, un diez vai tas ir iespējams šinī kriminālajā valstī, kur tik daudz nāvessodu tiek piespriesti no citiem elementiem. Bet ja viņš to darītu no sevis, tad vēl varbūt varētu viņu godāt, tāpēc ka mums ir domstarpības un viņš cieši turas pie savām domām. Bet viņš to dara, lai apmierinātu kādus citus, lai parādītu, ka latvieši patiešām ir lupatu tauta. Mūsu prezidents ir apkaunojis mūsu valsts varoņus, viņš ir nolēmis, ka mūsu zaldātiem ir jāiet pret Irāku, bet tās citas valstis, kas gāja kopā ar Ameriku pret Irāku tanī laikā, bija visas sīkas valstis. Kad es prasīju Kanādas pārstāvim Latvijā, vai Kanāda arī bija starp tām septiņām valstīm, viņš smējās. Viņš teica, ka ne. Kanādai ir pašcieņa. Bet mums tā trūkst.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis.

Neatļausim mūsu prezidentam parādīt, ka mēs esam lupatas.

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Galvenais, kāpēc Valsts prezidents atgrieza atpakaļ šo likumu, ir nāvessods. Eiropas Savienība grib, lai Latvijā atceļ nāvessodu, bet mēs... Eiropas Padome, jā. Bet mēs to izdarīt pašreiz, es uzskatu, nevaram, tāpēc ka valstī katru gadu notiek ap 450 slepkavībām. Cita lieta, ka ļoti maz cilvēku tiek notiesāti uz nāvi. Tie varbūt ir tikai daži. Es domāju, ka te vairāk ir jānodarbojas tieši ar tiesnešiem, ka par tādiem smagiem noziegumiem, kur ir divkāršas, trīskāršas slepkavības, protams, ka tie ir nelabojami cilvēki, tas ir pierādīts, un viņiem tas nāvessods ir jāpiespriež, un tādai normai ir jābūt, citādi jau tagad cilvēki baidās iet vakaros uz ielas un šauj katru dienu. Mēs skatāmies visās avīzēs.

Protams, ja Valsts prezidents grib, lai atceļ to nāvessodu, viņš jau var visus cilvēkus apžēlot. Viņš jau vislabāk varētu viņus visus ņemt pie sevis pilī un uzturēt. Kopā varbūt ar savu sievas māsu — Ainas māsu, kas tur kļuva slavena ar to, ka sita bārenīšus tur tajā bāreņu namā, par ko senāk prese rakstīja, viņi jau varētu viņus visus pāraudzināt. Kas tas būtu viņam tur pilī, teiksim, ar 1000 slepkavām kopā dzīvot? Viņš taču viņus gada vai divu gadu laikā pāraudzinātu. Tad visi varētu braukt uz Eiropas Savienību. Lai tā Eiropas Savienība pieņem tos mūsu slepkavas! Dosim brīvu izbraukšanu. Pieņemsim tādu likumu, dosim viņiem visiem brīvu izbraukšanu. Eiropas Savienība, mēs te viņus notiesājam, ka mēs viņus izsūtam uz Eiropas Savienību, tur viņiem ir lielākas materialās iespējas, viņi sagatavo viņiem mūža ieslodzījumu, lai viņi tur visu to mūžu dzīvo. Tas būtu mums ļoti labs atbalsts no Eiropas Savienības. Es vispār brīnos, kāpēc mūsu valdība to neprasa. Lai tad Eiropa vienreiz palīdz. Lai pašreiz paņem visus tos slepkavas, kas ir mūsu cietumos uz dažādiem sodiem, izcieš sodu un brauc! Valsts prezidents var turpināt apžēlot visus, ja viņš grib, bet būtu tiešām labi, ja viņš varētu vismaz tos uzturēšanas līdzekļus segt no Valsts prezidenta līdzekļiem. Palielināt viņiem. Tos vajadzētu visus kopā.

Mūsu valsts, pirmkārt, pašreiz vēl nav ekonomiski tik stabila, lai mēs varētu tādus noziedzniekus visu mūžu turēt cietumā. Otrkārt, es domāju, ka vēl ir ļoti smagi noziegumi, ka nāvessodu atcelt nevar. Es esmu pret nāvessoda atcelšanu. Tāpat es domāju, Lībane un Panteļējev, ja jums un "Latvijas ceļam" tas ļoti patīk, brauciet visi uz Eiropu projām! Tāpat jūs te neko labu neesat izdarījuši šīs Saeimas laikā. Laimīgi uz Eiropu!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Druva, LZS, KDS frakcija.

K. J.Druva

(LZS, KDS frakcija). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es nevēlos runāt par to, ko vēlas panākt Eiropas Savienība. Es nēvēlos runāt par to, ko varbūt iesaka mūsu Valsts prezidents, bet es vēlos runāt par nāvessodu pašu.

Es domāju, ka vismaz manas domas atšķiras no tā, ko es dzirdēju tikko pauda Valmaņa kungs. Ja pat viens no jums ir izlasījis kādu autoritāru, gribētu teikt, ļoti zinošu raksturojumu par to, vai nāvessods strādā kā bieds. Tad es jums varu pilnīgi pateikt, ka tas nestrādā kā bieds. Ja mēs runājam par to, ka vajag atriebību, tad jā, tad varbūt tas ir pamatojums, kādēļ vajadzētu nāvessodu. Ja mēs runājam par to, kā viens deputāts šeit tikko izteicās, lai mums nebūtu lieki jāēdina vēl viens cilvēks, tad atrodam nāvessodu un ietaupam naudu tā, lai valstij nebūtu jāēdina cilvēks.

Jums bija iespēja noklausīties raidījumā nepilnu mēnesi atpakaļ no trijiem, kuriem ir Latvijā jau piespriests nāvessods un kuri pašlaik sēž cietumā, varbūt ja jūs ieklausījāties viņu teiktajā, tad varbūt tas jūs pārliecinātu, ka mūža ieslodzījums ir smagāks lēmums nekā nāvessods. Jo visu atlikušo mūžu ir jāsēž un jādomā par padarīto, ņemot vērā to, ka ārā no ieslodzījuma netiks.

Es domāju, ka mums katram būtu jāpārdomā šis jautājums, un it īpaši tiem cilvēkiem un deputātiem, kas jau ir domājuši un izteikuši savu vēlmi, ka kaut kur nākotnē, teiksim, piecu, astoņu gadu laikā, mēs varētu atteikties no nāvessoda, tad es sirsnīgi ieteiktu varbūt atteikties šodien un neiet cauri divas reizes tam procesam.

Tātad mans priekšlikums ir un aicinājums jums katram ir, es domāju, ka tā kā nāvessods nestrādā kā bieds, tad izdarīsim to, ko mums vajag darīt. Ne priekš viena cita — ne Valsts prezidenta, ne Eiropas Savienībai, nevienam citam, bet priekš mūsu pašu sabiedrības — atcelsim nāvessodu, ieslodzīsim tos cilvēkus uz mūžu tā, lai viņi vairs nevar atkārtot to, ko viņi jau ir izdarījuši. Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es jau šajā jautājumā vienreiz runāju šeit no Saeimas tribīnes. Tāpēc teikšu ļoti īsi. Es aicinu noraidīt Valsts prezidenta Ulmaņa kunga priekšlikumu — atcelt nāvessodu. Gribu uzsvērt tikai to, ka man ir ļoti žēl, ka prezidents pēdējā laikā nejūt to, ko domā tauta, sabiedrība. Tas nav tikai šajā jautājumā, īpaši spilgti tas izpaužas Pilsonības likuma ietvaros. Grib uzspiest mums pieņemt to, kas latviskajai Latvijai nav pieņemams.

Aicinu nedebatēt ilgi, bet balsot. Mums katram viedoklis ir skaidrs. Es neizvairos no skaidrības un saku: skaidri un gaiši balsošu par nāvessoda saglabāšanu īpaši, es uzsveru, īpaši smagos noziegumos, par kuriem nav piedošanas.

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es arī labprāt aicinātu daudz nerunāt, bet balsot. Bet man izraisīja pārdomas Ulmaņa kunga — mūsu Valsts prezidenta atsūtītā vēstule. Kā pavadvēstule otrreizējai caurlūkošanai par Krimināllikumu. Viens no tiem teikumiem, kas man izraisīja diezgan lielu, es teiktu, nepatiku. Tas teikums skan šādi: "Tiesības uz dzīvību ir viena no būtiskākajām cilvēka pamattiesībām. Bet valsts, kas nerespektē cilvēka pamattiesības, nevar rēķināties ar atbalsta saņemšanu pasaulē." Man ļoti skarbi gribas teikt, ka tik zemiski cinisku teikumu, tik liekulīgu es nekad neesmu lasījis.

To tagad dzird arī Valsts prezidents. Lai viņš to dzird! Tālāk Valsts prezidents raksta, ka viņš būtu gandarīts, ja, otrreiz caurlūkojot Krimināllikumu, Saeima atteiktos no nāvessoda. Es personīgi viņam nesagādāšu gandarījumu un balsošu par nāvessoda atstāšanu. Kāpēc man šis teikums izraisīja tādu pretestību? Ja runā par tiesībām uz dzīvību, es tajā vietā liktu: "godbijību pret dzīvību", kas ir cilvēka dzīves sastāvdaļa, cilvēka būtība, nevis tiesības. Tiesības ir arī nogalinātajam uz dzīvību.

Tiesības ir nedzimušam bērnam, kuru nogalina caur abortu. Kāpēc Valsts prezidents ne reizi nav runājis par šo nejēdzību pasaulē, kad tiek atņemta dzīvība caur abortu? Ka pastāv vismodernākie līdzekļi kā no vīrieša puses, tā no sievietes izbēgt no grūtniecības. Vienalga, legalizējam abortu, un tas notiek! Tā ir dzīvības atņemšana. Vai tās nav tiesības uz nedzimuša cilvēka dzīvību. Kāds cinisms tas ir no Valsts prezidenta puses un vispār pasaulē no tām valstīm, kur karo, kur met bumbas, kur šauj un nogalina bērnus. Tā ir pasaule! Es uzskatu, Latvijā nav pienācis vēl laiks atteikties no nāvessoda.

Mēs šajā Krimināllikumā prasām, Druvas kungs, par sevišķi smagiem noziegumiem paturēt. Un, ja jūs sakāt, ka tas neiedarbojas, tad tā nav taisnība. Es esmu runājis ar cietumsargiem, ja kamerā ir ieslodzītais, kuram ir piespriests nāvessods un pēkšņi viņam izmaina nāvessodu, un viņi saka: "Jā, viņš ir šokā. Viņš zaudē pat samaņu, kad viņam paziņo, ka viņam ir piespriests mūža ieslodzījums, bet, vienalga, viņš pārdzīvo tā, it kā būtu no jauna piedzimis." Un nevajag šeit liekuļot. Nevajag liekuļot! Latvijai nav vēl tas brīdis pienācis, ka mēs varam atteikties no nāvessoda.

Es savā sirdī esmu pret nāvessodu. Bet uzskatu, ka vēl gadi desmit varbūt, līdz desmit gadiem varbūt, ka sabiedrība paliks tikumiskāka, ka mēs pratīsim izaudzināt savus bērnus nedarīt pāri dzīvībai, jebkurai dzīvībai! Un šeit nav ko liekuļot. Es aicinu vienkārši nepakļauties šiem vējiem — kā no Austrumiem, tā no Rietumiem. Jo saule tāpat kā lec, tā leks, kā rietēja, tā rietēs. Latviešiem tai dziesmai mūžīgi būs tālāk skanēt! (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs.

Aivars Kreituss — pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Man ir rokās šodienas "Vakara Ziņas". Tās jau nav speciāli priekš šodienas sapulces taisītas. Kas šeit ir rakstīts? "Latvijā šogad piecu mēnešu laikā reģistrēti 15,5 tūkstoši noziegumu. Noziegumu skaits nepilngadīgo vidē pieaudzis par 34%. Valsts policijas priekšnieks Rekšņas kungs prognozē, ka līdz gada beigām pieaugs divas reizes." Kāpēc atkal šajā rakstā nav iekšā statistikas par slepkavībām? Mēs katru otro dienu lasām kriminālo hroniku. Šeit pat tālāk. Šajā pašā avīzē rakstīts, ka šodien atkritumos atrasts zīdaiņa līķis. Katrā avīzē katru dienu mēs lasām, ka ir vairākas slepkavības. Bet slepkavību statistika no policijas šeit netiek parādīta. Es īpaši sekoju šiem rakstiem un gaidīju, jau ilgāku laiku, kurā parādīsies slepkavību statistika. Tā netiek parādīta.

Es gribu lūgt, lai šeit atnāk ārlietu ministrs, ja ir šādas Eiropas Padomes prasības, lai nāk tribīnē un pasaka, kāda kārtība ir kaut vai 15 Eiropas Savienības valstīs, kurās ir nāvessods un kurās nav. Kāpēc atsevišķās var būt nāvessods, un kāpēc mums var izvirzīt šādu prasību. Mums nevar šādu prasību izvirzīt, ja mums pašiem par savu naudu ir jāsakārto visa cietumu sistēma.

Es domāju, ka šeit var nepieminēt tos notikumus, kas ir bijuši. Mēs esam runājuši no šīs tribīnes par meitenītes slepkavību Valmierā. Mēs esam runājuši par citām slepkavībām. Mēs redzējām, kas nupat notika pusaudžu vidū, kur dēļ 4 latiem noslepkavoja dēlu Vilka kungam. Mēs redzējam, kas notika Daugavpilī. Slepkava mierīgi izbēga un vēlreiz noslepkavoja. Viņu nevarēja nosargāt.

Šeit Rubina kungs saka, lai prezidents tos slepkavas ņem pie sevis pilī. Kā viņš var ņemt pilī, ja viņam ir caurs jumts. Nerunājot par visu pārējo. Tāpēc es domāju, ka jautājums valdībai un tām frakcijām, "Latvijas ceļam" it īpaši, kas man nesaprotamu iemeslu dēļ iestājas par šo jautājumu — par nāvessoda atcelšanu, vajadzētu nākt šeit priekšā un runāt, cik līdzekļu tiks izdalīti no budžeta cietuma celtniecībai, kas cels, kas brauks to darīt, kas garantēs, ka vairāk ārā no cietumiem nemuks. Vai tas būs Leiškalna kungs?

Kāpēc, Leiškalna kungs, šeit nav iekšlietu ministra? Jūs esat parlamentārais sekretārs. Es gaidu, ka jūs nāksiet tribīnē tagad un pastāstīsiet šeit, kāda tad ir statistika par slepkavībām. Kāpēc iekšlietu ministrs kārtējo reizi izvairās no nākšanas tribīnē? Pagājušajā reizē, kad es runāju par šo pašu jautājumu, es lūdzu: "Kur ir iekšlietu ministrs?" Iepriekšējais iekšlietu ministrs nav zālē vispār. Šeit ir tikai viens bijušais iekšlietu ministrs. Pārējie visi ir aizbēguši. Es nezinu, vai tāpēc, ka šāds jautājums šodien tiek apskatīts. Es ceru, ka nāks parlamentārais sekretārs un pastāstīs, kāda ir slepkavību statistika Latvijā. Bet nevis nāks šeit aizstāvēt "Latvijas ceļa" pozīcijas. Nāks un konkrēti pateiks, kad tiks saremontēti caurumi jumtos, kad tiks kārtīgi jumti uzlikti. Kad slepkavas nebēgs laukā. Kad mēs varēsim šādas Eiropas Savienības jeb Eiropas parlamenta prasības pildīt. Pašreiz mēs nevaram pildīt. Kāpēc šeit neviens nenāk priekšā un nepasaka, ka mums nav mūža ieslodzījuma. Mums iesloga uz 25 gadiem, un pēc tam var prasīt apžēlošanu. Tikko kā bija rakstīts avīzē, tikko sieviete, kura noorganizējusi ģimenes noslepkavošanu, triju cilvēku noslepkavošanu kopā vēl ar citiem, iedeva viņai mūža ieslodzījumu tikai. Un vairāk neko. Es domāju, ka šeit nav ko runāt par nezin kādu humānismu un nezin ko citu. Es domāju, ka šeit skaidri un gaiši jāsaka tas, ko tauta prasa.

Mēs ļoti daudz braukājam apkārt pie vēlētājiem, un nevienā zālē es neesmu dzirdējis, ka, piemēram, jautājumā Valmierā par meitenītes noslepkavošanu vai par līdzīgiem gadījumiem, ka nevajadzētu būt nāvessodam. Nevienā auditorijā es neesmu dzirdējis šādu priekšlikumu. Un tajā pašā laikā avīzē parādās visādi safrizēti procenti par to, kā tauta izsakoties. Es domāju, ka nevajadzētu šeit caur avīzēm organizēt tautas noskaņojumu. Labākā ir šodienas "Vakara Ziņu" avīze, nopērciet, lūdzu, to un izlasiet, kas te ar slepkavībām un noziegumiem Latvijā notiek. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns. Vai kā deputāts, vai kā parlamentārais sekretārs? Tātad frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Jā, augsti godātais sēdes vadītāj! Godātais Kreitusa kungs! Es arī tikko pie Ministru prezidenta padomnieces centos noskaidrot, kāda tad ir valdības politika šajā jautājumā, un ziniet, šeit nav ne Ministru prezidenta, ne Valsts prezidenta, ne tieslietu ministra... Es domāju, ka iekšlietu ministra uzdevums ir ķert, bet likumdošana lielākā vai mazākā jomā, sevišķi tik svarīgu starptautisko līgumu jautājumos, ir tieslietu ministra un Ministru prezidenta deklarējama valdības politika.

Bet es pats, kā jau es pagājušoreiz balsoju, esmu tā sauktais nāvessoda atbalstītājs. Tā kā īpaši uz mani skatīties, Kreitusa kungs, nevajadzētu, es dzīvoju Vecās Derības laikmetā un uzskatu, ka aci pret aci, zobu pret zobu ir labāk kā, ja tu... Nu es ne-stāstīšu neko no Kalna sprediķa, bet mani interesē Latvijas Republikas ārpolitiskās saistības. Ārpolitiskās saistības. Un šeit gan nav nekāda runa par Eiropas Savienību, bet 1991. gada 13. septembrī Latvijas Republika iesniedza pieteikumu Eiropas Padomei. Pie tam tā bija mūsu lielā izvēle grūtā laikā, un apsolīja realizēt, tuvākajos gados pieņemt likumus atbilstoši Eiropas cilvēktiesību konvencijai. Apsolīja parakstīt un ratificēt... Kreituses kundze, neskatieties uz mani bargi, es arī vēlreiz saku, ka es to zobu atbalstu, nevis to aci... un apsolīja arī, Seiles kundze, es vēl paklausīšos, ko jūs teiksiet, tad balsošu tā, kā balsošu. Apsolīja arī 6. protokolu, kas ir tieši pret nāvessoda atcelšanu. 1995. gadā, es atceros, ja nemaldos, februārī, Latvijas Republika tika uzņemta par Eiropas Padomes dalībvalsti. Latvijā nu toreiz vēl valdīja sabiedrībā zināma pacilātība, bija vesela televīzijas filma par šo notikumu, Latvijas karogs tika pacelts tur pie skaistās pils, mēs visi gavilējām. Bet iepriekš mēs bijām izdarījuši atkal kādu solījumu, pie tam solījumu, ko ir realizējušas pat tādas valstis, vēl nebūdamas Eiropas Padomes locekles, kā Azerbaidžāna, man liekas, Armēnija, viņas jau ir parakstījušas šo protokolu. Kreitusa kungs, ļaujiet izrunāt līdz galam... "Vakara Ziņas" es nelasīšu, jo, kas attiecas uz dzeršanu, tur es esmu atreferēts nepareizi. Acīmredzot jūs reklamējat tieši šo gabaliņu... Nu es taču zinu, ko es saku, Čerāna kungs (No zāles deputāts Čerāns: "Kā tu vari zināt, ja nelasi!")... Bet neveidosim šeit sarunas.

Tātad mans jautājums ir par to, kāda ir valdības nostāja. Cik es zinu, cik man ir izdevies noskaidrot, nevis no ārlietu ministra, kas acīmredzot ir Briselē, nevis no Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra, kura nav vispār, man izdevies noskaidrot, ka valdība ir uzdevusi šobrīd sūtnim parakstīt Eiropas cilvēktiesību konvencijas 6. protokolu, tātad valdība akceptē nāvessodu. Mēs te izliekamies par muļķiem, šļurināmies. Tad varbūt neizskatām šo Krimināllikumu, vispirms mēģināsim ratificēt attiecīgo protokolu parlamentā, tā kā starptautiskās tiesības ir augstākas, nevis teikt te priekšvēlēšanu runas.

Es tiešām esmu par nāvessoda saglabāšanu šobrīd Latvijā, un ne tāpēc, ka tas uzlabo vai pasliktina kriminogēno situāciju valstī, tas tiešām tā nav. Bet es esmu cilvēks, kas reizēm neizprot Jauno Derību visā savā būtībā, un esmu atriebīgs cilvēks. Gribas man atriebties. Man tiešām gribas kādreiz kādu nošaut šajā zemē, un ar to es esmu slikts... Es saprotu. Bet man gribas arī dzīvot valstī un būt tādas valsts pilsonim, kas pieņem kaut kādus lēmumus 1991. gadā, 1998., 1999. , 2000. gadā un turas pie šiem solījumiem. Nu tad nebūtu gājuši tajā attiecīgajā Eiropas... ne Birkavs, toreiz vēl Birkavs nebija, bija Jurkāns... pēc tam Andrejevs.... Apņemties kaut kādus solījumus, toreiz mums bija otra alternatīva — Neatkarīgo valstu savienība, tad vajadzēja tur pieteikties, dzīvot, tur nāvessodu izpilda gan legāli, gan nelegāli, tur ir "razborkas", tur kriminālā situācija ir vēl drausmīgāka.

Un vēl viens, ko es gribēju pateikt. Valsts prezidents... pašreizējais... cik es esmu dzirdējis, tad par nākamo gatavojas Vaira Paegle no Savienotajām Valstīm, ir izsludinājis šo moratoriju, no tā jau šī situācija šajā zemē ne pasliktināsies, ne uzlabojas kriminālā... Kriminālā situācija uzlabojas tikai tad, ja cilvēkiem ir iespēja iegūt izglītību un iesaistīties sabiedrības darba dalīšanas procesos, respektīvi, saņemt darbu un cerības nākotnē. Es nezinu vēl, kā es balsošu, es paklausīšos, ko teiks pārējie. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

U.Veldre

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Piektdien, sestdien un svētdien es biju savā rajonā un piedalījos trīs lielās saiešanās. Un pēc tām saiešanām iznāca aprunāšanās ar cilvēkiem, cilvēki griezās un pauda tieši savu nostāju. Gan par nāvessodu, gan par pilsonību. Un nevienā vietā neviens cilvēks neteica, ka vajag aizliegt nāvessodu.

Un es domāju, ka ļoti nepārdomāti rīkojas Valsts prezidents, izmantojot gan ASV vēstnieku, lai pilsonības jautājumā mūs piespiestu pieņemt vēlamu lēmumu, labi, ka lielgaballaiva nebija ienākusi Daugavā, jo tādā veidā nedrīkst rīkoties, un mani uztrauc visvairāk tas, ka mēs zinām, kā balsosim, bet mums uzspiež, un arī Valsts prezidents, ārlietu ministrs neparādās, nesaka savu nostāju, bet avīzēs, televīzijā un citās vietās aprunā gan valdību, gan Saeimu, un es tomēr gribu pateikt, ka jābūt kaut kādam goda prātam paust savu viedokli. Un tā kā daudz kas labs parādās "Dienas Biznesā", es nolasīšu nelielu citātu: "Varbūt Latvijas politiķi savu enerģiju no histēriski sasteigtas likumdošanas saskaņošanas novirzīs uz iekšpolitiskās stabilitātes veidošanu un ekonomiskās izaugsmes sekmēšanu. Tieši šie divi jautājumi ir svarīgākais priekšnoteikums ceļā uz civilizētās valsts izveidi." Es domāju, ka ir ļoti labi pateikts.

Un vēl viena lieta. Ja mēs nobalsojam, ka atcelt nāvessodu, tad jāsaka, ka Saulkrastos viens cilvēks daudzu tūkstošu priekšā izteica tādu priekšlikumu, ka nevajadzētu slepkavas vispārīgi likt cietumā, bet viņiem ap kaklu aplikt nenoņemamu šlipsi, un tad citi cilvēki jautāja — bet kā pazīs slepkavu? Slepkavam būs vairākas šlipses. Tā kā redziet, es pajautātu Ulmaņa kungam — varbūt tas ir viņa priekšlikums, ka Trīszvaigžņu ordeņa vietā dos nenoņemamās šlipses. (No zāles "Laba ideja!") Es aicinu balsot pret!

Sēdes vadītājs.

Rāzna Jānis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Rāzna

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es dzirdēju, ka kādas divas nedēļas apmēram atpakaļ bija diskusija par nāvessodu televīzijā. Bija Aksenokas kundze, Inkēna kungs un Ādamsona kungs... Visi trīs. Un es tagad citēšu tikai, paklausieties. Aksenokas kundze saka, ka slepkavības izdara cilvēki būtībā, kas ir tuvu vai uz robežas psihiski slimiem. Varētu acīmredzot tam piekrist. Inkēna kungs saka: kurš tad sods galu galā ir smagāks, viņš uzskata, ka smagāks ir tas sods, ka cilvēkam tur 40—50 gadu jānodzīvo nebrīvē. Nu tad ir man jautājums — ko tad mēs īsti gribam? Būt tikpat nežēlīgi kā Eiropas Savienībā un likt tiem cilvēkiem 40—50 gadus dzīvot tajā nebrīvē? Ja? Jo vairāk, ka tie ir turpat vai psihiski slimi cilvēki. Ozoliņa kungs, paklausieties... bļaut jūs bļaujiet jau divas dienas... Nu tad es vēl jums pateikšu. Tad mums būs jāiet tālāk, ja mēs sekosim Eiropas Savienībai. Tikko Eiropas Savienība pieņēma lēmumu, ka vienai vistai sprostā jābūt nākošā gadā 550 kvadrātmetru vismaz, lai viņa varētu pastaigāties, 2002. gadā — 850, šobrīd esot 450 . Es nebrīnīšos, ja Eiropas Savienība pēc diviem gadiem pieņems, ka tam cietumniekam ir jābūt divistabu dzīvoklim ar visām ērtībām. Arī tad mēs iesim pakaļ.

Nu un šobrīd es gribu teikt tikai to, ka sabiedrībā 90% cilvēku, tas ir noteikti, vismaz no tiem, ar kuriem es esmu runājis, neatbalsta nāvessoda atcelšanu. Vienkārši divu faktoru dēļ. Pirmkārt, tas ir ekonomiskais. To pašu diskusijā dzirdēju, bet tie ir 5—6, varbūt pat 4 cilvēki gadā. Bet parēķiniet, šis cilvēks dzīvos tanī cietumā 40 un 50 gadus. 50 reiz 5, tas ir 250 cilvēku. Un tas viss mums būs jāuztur un jāuztur, nevis tādā cietumā, kā pašreiz, bet tā, kā to prasa Eiropas standarti. Un otrs moments. Man nav tiesību un mums nevienam, ne arī prezidentam, man liekas, nav šo tiesību šobrīd to vecāku, to radinieku vārdā, kuru, teiksim, radinieki vai ģimenes locekļi tiek noslepkavoti, pateikt, ka nē, mēs viņu nesodīsim vai nesodīsim pietiekoši bargi. Un pareizāk laikam būtu, ja mēs gribam šo jautājumu lemt, tad tas acīmredzot būtu dodams visas tautas nobalsošanā. Un tad arī tauta pati izlemtu, vai šo nāvessodu mums atcelt vai arī atstāt dotajā momentā. Un tāpēc pašlaik es tiešām nevaru atbalstīt šo prezidenta priekšlikumu — atcelt nāvessodu, un es balsošu noteikti par atstāšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai". Godātie kolēģi, mums vēl arī budžets ir jāizskata rīt vai parīt.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Te tiešām daudz nav ko runāt. Jūs taču visi zināt, ka Juris Bojārs iespējamo autozagli nošāva, un tas bija pareizi darīts, neviens par to viņu nesodīja. Tādi nesodītie šāvēji aizlaiž viņsaulē katru gadu apmēram 20 līdz 30 cilvēku. Pensionāri izdara pašnāvību, badā nomirst vai nosalst apmēram 100, par to Eiropas Savienībai ne silts, ne auksts. Šodien tieši saņemu šādu vēstuli no Kuldīgas. Kuldīgā uzsākts atkal jauns genocīds pret pilsētas iedzīvotājiem, sāk atslēgt dzeramo ūdeni, un šie cilvēki, kuri lūdz nepateikt viņu vārdus, paraksts ir, raksta tā: "Kuldīgas varasvīru izrīcības jau mudinājušas dažu labu vientuļo pensionāru pie sava dzīvokļa durvju roktura izbeigt šīspasaules mocības. Vai tagad pienākusi kārta veselām ģimenēm to darīt?" Un šajā kontekstā mēs vēl te debatējam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pauls Putniņš, LZS, KDS frakcija.

P.Putniņš

(LZS, KDS). Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Mums vajadzētu runāt atklātu valodu. Un te es domāju no Valsts prezidenta puses vispirms, ja mums par visu varu ir jātiek Eiropas Savienībā, tad saziņā ar šo norunu Eiropas Padomei, lūk, mēs norijam visu to, ko mēs šeit runājam, katrs savas patiesības izjūtu, un jā, mēs esam pret nāvessodu. Bet kāpēc, augsti godātais klātneesošais prezidenta kungs, man jāklausās, ka es esmu populists tāpēc, ka man ir sava pārliecība, es varbūt neesmu tajos pārliecības augstajos debešos, kādi acīmredzot valda Rietumeiropā, bet tas arī mani pēdējā laikā vairs nepārliecina pēc otrā lasījumā, kad mēs runājām par Pilsonības likumu, šis vājprātīgais spiediens bez izpratnes pret mūsu sabiedrību. Mani ļoti sarūgtināja mūsu tautietes Lailas Freivaldes raksts "Dienā" pirms pāris mēnešiem, kur no Zviedrijas augstajiem mākoņiem tika runāts par nāvessodu un par mūsu zemo spriešanu, par to ne actiņu nepaceļot, tas ir, nenolaižot līdz mūsu sabiedrības īstajam, patiesajam stāvoklim, arī līdz mūsu izpratnei, kas šeit valda, bet tikai tur, kur demokrātija ir gadu simtos kopta, un tad, redziet, cik grūti, kādreiz vēl nav sakopta, kur kari nav bijuši, kur viss ir harmonizēts, un tad arī tur neiet.

Es domāju, kolēģi, tā kā šeit nav klāt pašlaik Indulis Emsis, pagājušo reizi Emša kungs kad runāja par nāvessodiem, tad es pilnīgi tādu pret nāvessodu, es tādu parodiju iekšēju pilnīgi runāju, es negribu šodien šeit vairs izvērsties ar to, es tikai gribu pateikt, ka tad jau mums jābūt konsekventiem viscauri, un ja pasaulē pastāv vēl bruņošanās un mēs ieročus ražojam un apmācam, kāda tad tur tā situācija, ja mēs iesim pēc ļeņiniskās mācības, ka ir aizstāvēšanās kari un iekarošanas kari. Es neesmu dzirdējis, ka kāds teiktu, es emu iekarotājs, visi ir aizstāvji, tad iesim konsekvencēs, un burtiski nāvessoda noraidītāji kādreiz muld, burtiski tādā veidā, ko tas nozīmē, kolēģi?

Un es savu runu gribu beigt arī ar to, ar ko es sāku, ja mēs nolemjam, ka tas ir vajadzīgs kaut kā augstāka vārdā, tātad Eiropas Savienības vārdā, lai mēs tur iekļūtu, tad tāpat kā igauņi norijam kaut ko un mēģinām pārliecināt savu sabiedrību un noraidām nāvessodu, bet ja mūsos šaubas arvien vairāk rodas, vai Eiropas Savienība ir glābiņš mūsu tautai, mūsu valstij varbūt jā, bet mūsu tautai, es neredzu. Ārlietu ministrs un "Latvijas ceļš" tautas vārdu divu mēnešu laikā nav pieminējis mūsu lielajās sarunās, tā tas ir. Un tas ir ļoti smagi. Un tad man jau kļūst vienalga, vai es esmu vienā pusē vai otrā pusē, ja tautas izredzes tur nav nekādas. Es nezinu, kā es balsošu, teiksim, ja kāds mani pārliecinās no šīs tribīnes šodien, ka jāatceļ nāvessods tiešām ar visu pārliecību, ka tas ir tā vērts, tad jā, bet tad es arī eju pret sevi un eju pašlaik pret sabiedrību, bet, ja būs tikai šie apgalvojumi par soda maznozīmību vai kā to lai saka, tad nē. Pašās beigās es gribu pateikt, ka šajās dienās, kad iet Laventa šo sarunu atreferējumi, tad es iedomājos, ja nebūtu nāvessods Lietuvā atcelts, tad nemaz Dekanidzes noziegumu neatklātu, tāda tur ir tā loģika, jūs redzat, tad visa šī runāšana tukšā, ka soda bardzība neko nenosaka, tad tiešām tā ir visa sadomāta lieta, soda bardzībai ir liela jēga un sabiedrība ir jātīra, ja mēs nevaram morāli to attīrīt, tad mums ir jādara citādi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, 20 Saeimas deputāti ierosina pārtraukt darba kārtības jautājumu — Krimināllikuma izskatīšanu un pāriet pie nākamā darba kārtības jautājuma. Saeimas Kārtības ruļļa 52.pants šo procedūru mums atļauj, ja par to ir balsojusi Saeima. Vai kāds deputāts vēlas runāt par vai pret? Dobelis — pret.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Mēs vairākkārt esam runājuši par to, cik svarīgi ir pieņemt šo likumu. Kamdēļ atkal šāda liekulīga rīcība? Kaut kāds aizmugurisks paņēmiens mēģināt tomēr par katru cenu panākt savu. Jau šis īpatnējais piedāvājums balsot pat aizklāti, tagad, redzot savu vājumu, šie paši autori iesniedz citu priekšlikumu — pārtraukt vispār šī likuma izskatīšanu, tātad te nevar būt tas, ka šiem autoriem interesētu pats likums, nē, te ir vēlēšanās par katru cenu vēl kaut kādā veidā rīkoties. Kolēģi, es aicinu noraidīt šādu priekšlikumu, jo tas ir tiešām priekšlikums ar nolūku vispār neko neizdarīt saistībā ar šo Krimināllikumu. Es ļoti aicinu balsot par to, lai mēs turpinātu, respektīvi, balsot pret šo 20 deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Panteļējevs — par.

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie klātesošie! Es nezinu, ko Dobeļa kungs apzīmē ar vārdu "savu", bet katrā ziņā es domāju, ka Dobeļa kungs neuzskata pašreizējo valdību par kaut ko absolūti svešu attiecībā pret viņu pašu un viņa partiju. Kā mēs zinām, šis Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par to, ka mēs pievienojamies attiecīgajam Eiropas Cilvēktiesības konvencijas protokolam, parakstām to un ratificējam. Tātad te nav neviens, kas mēģina kaut ko dabūt savu, bet te ir vienīgi mēģinājums, lai parlamenta rīcība kaut cik būtu kaut kādā loģiskā saskaņā ar to, ko dara šī Guntara Krasta vadītā valdība šobrīd, Tabūna kungs. Jūs varbūt neesat pamanījis, kas vada šo valdību — Guntars Krasts, tās partijas pārstāvis, kurai jūs nesen esat pievienojies. Un tāpēc es domāju, ka mums ir loģiski jāsaskaņo šīs normas pieņemšana ar attiecīgajiem valdības soļiem. Un valdība, es domāju, tuvākās dienās parakstīs attiecīgo konvenciju un protokolu, un pēc tam mēs arī varēsim pieņemt savu galīgo lēmumu. Tas ir pirmais arguments.

Un otrais arguments. Es domāju, mums vajadzētu arī pārtraukt šīs debates kaut vai tāpēc, lai neapgānītu šo tribīni un šīs telpas ar tām tumsonīgajām runām, kas te izskan šajā sakarā. Man tiešām par tām ir kauns. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izskatām 20 deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 30, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts. Turpinām debates. Guntis Eniņš, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš

(LNRP, LZP). Augsti godātie Saeimas deputāti! Ievēlētie tautas kalpi! Man tomēr ir gandarījums, ka vairums, pārsvars tomēr šajā zālē ir kaut cik godīgi cilvēki. Pirms stundas pirmais gandarījums, ka tik svarīgu jautājumu gribēja izlemt kaut kur, nezinot tautai, izlemt, aizklāti balsojot. Kā tā var?

Piemēram, Gunārs Ziemelis "Dienā" raksta pavisam īsi un izsaka savu priekšlikumu, ka, tieši otrādi, viņš aicina, ka katrā partijas programmā vajadzētu iekļaut atbildi uz jautājumu, jūs esat par vai pret nāvessodu, un tad balsotāji izšķirtu, jo  referendumu, tā ir dārga lieta, bet lai nebūtu šis dārgums, to var iekļaut tagadējās Saeimas vēlēšanās un rakstīt tiešām šo atbildi — par vai pret nāvessodu un neko vairāk. Un tas jau daudz ko vēlētājiem izšķirtu. Iestāšanās par nāvessoda atcelšanu humānisma vārdā ir liela liekulība, pat vairākkārtēja liekulība un divkosība. Es to tūlīt pa punktiem jums pierādīšu.

Nāvessoda atcelšanas aizstāvjiem katrs it kā šķietamais arguments patiesībā ir liekulības pamatakmens. Pirmkārt, viens no tādiem īpaši zīmīgiem liekulības pamatakmeņiem ir arguments, ka nāvessods neesot tas briesmīgākais, bet mūža ieslodzījums, lūk, esot tas briesmīgais. To sakot paši ieslodzītie, bet ko lai ieslodzītie citu teiktu, skaidrs, ka nāves notiesātais, viņam tas mūža ieslodzījums būtu briesmīgāks. Tie cilvēki, kas ir izdarījuši daudzus nāvessodus un slepkavības sadistiski, tiem var ticēt? Protams, ka viņi tā runā.

Otrā liekulība ir tā, ka nāvessoda atcēlēji iesaka to apmainīt pret mūža ieslodzījumu, bet, kā jau te teica& mums nav Kriminālkodeksā šāda soda, ir tikai 25 gadi, tātad pēc 25 gadiem ārā nāks šis slepkavnieks, kuram bija 30 gadi, viņam būs 55, vai, ja viņam bija 20 gadi slepkavības reizē, viņam būs tagad 45 gadi, un viņš varēs turpināt.

Trešais, visbriesmīgākais liekulības pamatakmens ir tas, ka godīgos cilvēkus, pensionārus un nevainīgus bērnus šausmoņi, sadisti kādu nogalina katru dienu. Un šadā brīdī daļa deputātu arī aizrautīgi runā par to, lai it kā humānisma vārdā apžēlotu sadistiskus slepkavas no nāvessoda. Statistika rāda, ka Latvijā katru dienu vidēji notiek 1 vai 2 slepkavības. Varbūt šajā stundā, kad mēs humāni spriežam par nāvessoda atcelšanu sadistiskiem slepkavām, varbūt tieši šajā stundā notiek kāda slepkavība, nevainīga bērna spīdzināšana un izvarošana, un vēlāk nogalināšana. Varbūt šobrīd atkal kādā vientuļā lauku sētā iebrukuši šausmoņi, necilvēki, sasējuši vecus pensionārus un spīdzina viņus ar uguni vai, asinīm notašķījušies, dursta vecīšus ar adatām vai nažiem, lai viņi pasaka, kur noslēpuši pensiju par kādiem 5 vai 50 latiem.

Ceturtais arguments. Nevajag apvainot mūs, kas ir par nāvessoda saglabāšanu, it kā mēs prasītu nāvi pret nāvi. Nē, mēs prasām tikai, lai būtu droša izolācija šiem sadistiskiem slepkavām. Bet tādu jūs nevarat nodrošināt. Vispirms šie cilvēki mūsu cietumos var izbēgt, un tas uz 25 gdaiem vai uz mūžu notiesātais katrā savā mūža dienā, katrā savā stundā to vien tik domā, kā kādu noslepkavot — sargu, medmāsu vai savu ārstu noslepkavot, un tad, ja viņu ķērāji būs ielenkuši, tad viņam tik jāattopas īstajā brīdī nomest ieroci, pacelt rokas, un viņš atkal varēs sākt visu no gala, jo viņš neko nevar zaudēt. Viņam ir šis mūža ieslodzījums. Bet, lūk... (No zāles deputāts M.Lujāns: "Eniņ, nāc nost.")

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas.

G.Eniņš.

Var vēl vienu minūti?

Sēdes vadītājs.

Par to ir jābalso, Eniņa kungs. Eniņa kungs prasa vēl vienu minūti. Godātie deputāti! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par to, lai Eniņam piešķirtu vēl vienu minūti. Lūdzu balsošanas režīmu! Godātie deputāti! Lūdzu balsosim par to, lai Eniņa kungs varētu no tribīnes vēl vienu minūti runāt. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 22, atturas — 10. Eniņa kungs, jūs deputāti neatbalsta, līdz ar to, lūdzu, atbrīvojiet tribīni.

G.Eniņš.

Žēl, es nedabūju par algotiem slepkavām izteikt argumentus.

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Leonards Stašs, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

L.Stašs

(TSP). Cienījamie kolēģi! Savā rakstā parlamentam prezidents raksta, ka dzīvība ir dārgākais, kas cilvēkam ir dota, un tā nav atņemama. Cilvēks nedrīkst rīkoties ar cilvēka dzīvību. To ir devis Dievs, un tā tālāk, un tā tālāk. Un to citēja arī daudzi citi. Bet redzat, kā iznāk. Dzīvību var atņemt perversā veidā, spīdzinot, un tā tālāk, nogalināt nevainīgus bērnus, sirmgalvjus, vecīšus nespēcīgus, visu ko var izdarīt slepkava. Bet mēs nedrīkstam viņam atņemt dzīvību. Kā tas ir? Kur tad tas humānisms te parādās? Atvainojiet, velns un elle, ko mēs darām? Kamēr Amerikā uz šodienu pastāv elektriskais krēsls, pastāv arī nāvessods. Un kamēr mums, ja mēs tikai apmainīsim, tikai augs noziedzība un slepkavības. Nāve pret nāvi. Ja viņš ir atņēmis cilvēkam dzīvību, jāatņem arī viņam. Nav vērts tādu cilvēku turēt mūsu sabiedrībā izolēti vai neizolēti. Nav svarīgi. Viņam ir jāmirst tāpat, kā viņš ir nomērdējis citus. Un lai dzīvo taisnība! Jo nevar būt, ka slepkavam ir svēta dzīvība un noslepkavotajam tā it kā nav svēta. Nav tā.

Un tagad, ko Panteļējeva kungs mums te sludina, ka mēs esam parakstījuši dažādas konvencijas un tā tālāk, un tā tālāk, mums vajag tagad respektēt un mums vajag apstiprināt, citādi mēs Eiropā netiksim. Bet kas pilnvaroja parakstīt tās konvencijas? Kas pilnvaroja mūsu valdību vai tā tālāk, kādas pilnvaras viņi saņēma, parakstīdami tādus dokumentus? Es uzskatu, ka mums ir jādenonsē šie parakstītie dokumenti, un nav ko tur runāt. Ir jādenonsē un nevar būt tādas lietas. Neviens nav pilnvarojis. Nebija ne tautas aptaujas, ne arī no deputātiem neviens neprasīja neko. Kā tas notiek? Es lūdzu nāvessodu neatcelt, un tam ir jāpastāv vēl ilgus gadus manā saprašanā.

Sēdes vadītājs.

Nākamajam vārds Imantam Liepam, frakcijas "Latvijai" deputātam. Godātie deputāti! Runājiet vismaz tik klusu, lai varētu dzirdēt tas, kurš tiek izsaukts tribīnē.

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ir dažas pamatpatiesības, kuras der atcerēties. Un mūsu civilizācijas vēsture māca. Māca, lūk, ka katra sabiedrība jebkurā laikā un jebkuras tautas ietvaros ir cīnījusies par to, lai būtu pēc iespējas mazāk nogalināto, lai būtu pēc iespējas mazāk izpildīto nāvessodu. Tā ir ļoti pareiza tendence. Un tieši šī tendence ir palīdzējusi cilvēcei kā sabiedrībai saglabāties. Tad, lūk, ja mēs paskatāmies, kas notiek šodien Latvijā. Šodien Latvijā, spriežot pēc preses ziņām, katru dienu tiek izpildīts ja ne viens, tad vairāki nāvessodi. Un šo nāvessodu izpilde notiek vārtrūmēs, notiek tumšās, klusās vietās, notiek ar spīdzināšanu, ar ņirgāšanos par līķiem un tā tālāk, un tā tālāk. Tā ir nogalināšana, tā ir nāvessoda izpildīšana. Un kura Eiropas Padome mums ir sniegusi tādas rekomendācijas, kā izvairīties no šādas daudzskaitlīgas nogalināšanas mūsu valstī? Pašreiz apskatāmā likumprojekta kontekstā nāvessods nav atriebības mērs. Nāvessods šeit ir skatīts kā līdzeklis sabiedrības aizsardzībai pret šādu daudzskaitlīgu nogalināšanu. Un šis līdzeklis pašreiz mums ir efektīvs. Efektīvāka nav. Mums jebkuriem līdzekļiem ir jācenšas šo milzīgo slepkavošanu novērst. Tādēļ, uzskatot, ka tas ir līdzeklis, šis līdzeklis ir jāsaglabā. Un vēlreiz atcerēsimies no tīri filozofiskā un cilvēciski ētiskā viedokļa, ka pastāv jēdziens "cēloņi un sekas". Un, lūk, sods ir tikai un vienīgi sekas. Cēlonis ir tas, vai tiek nogalināts vai ne. Un sekas tikai iestājas pēc tam. Patiesība ir viena. Nenogalini, un neviens nekāros pēc tādas vai citādas sodīšanas. Paldies par uzmanību!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Laikam ir pilnīgi pieņemami, ka mums katram ir sava pārliecība. Un tikpat pieņemami būtu arī tas, ka mums šī pārliecība balstītos uz kaut ko nopietnu un ka tā būtu ilglaicīga. Un tieši tāpēc mani satrauc visa šī liekulība, kas patlaban kaut kādā veidā aptver šo te diskusiju par nāvessoda nepieciešamību. Tas jau parādījās arī no paša sākuma šodien. Vispirms mums piedāvā kaut kādu savdabīgu slepenās tēmas apmēram līmenī balsojumu ar zīmēm. Nesanāk tas, piedāvā vispār neizskatīt vairs Krimināllikumu, balstoties atkal uz kaut ko ātri pievilktu klāt, piesaucot valdību, kur vajag un kur nevajag. Kāpēc tad nebija šī runa par valdību tad, kad mēs nolēmām izskatīt šo Krimināllikumu? Tad vajadzēja šim argumentam parādīties. Tātad nevis arguments kā tāds, bet kaut kas aiz matiem pievilkts vajadzīgajā brīdī.

Tāpat arī atkārtošu vēl vienu reizi par attieksmi pret šī pārāk nopietnā dokumenta izskatīšanu un veidošanu, kas mums ir bijis vairāk nekā pusotru gadu. Un visas šīs nopietnās sarunas, tās ir tiešām bijušas ļoti vajadzīgas. Un var būt, ka tad kaut kas būtu bijis arī šajā likumā kaut nedaudz citādāk. Bet tieši tad, kad ir viss tas lielais, nopietnais darbs pabeigts, likumprojekts ir izstrādāts, tad parādās uz trešo lasījumu 891 priekšlikums. Un, lūk, tad sākas lielās diskusijas — vajag nāvessodu vai nevajag nāvessodu. Tātad skaidrs ir tas, ka tie, kas šodien nevēlas saglabāt nāvessodu Krimināllikumā, liekuļoja pirmajā un otrajā lasījumā. Viņi liekuļoja! Jo nebija ne šīs balsošanas pret, ne šīs uzstāšanās pret. Nekas nebija. Kapa klusums bija.

Tāpat šī liekulība izpaužas arī attieksmē pret jebkuriem piedāvājumiem no kaut kādiem labvēļiem vai nelabvēļiem, kas dzīvo ārpus Latvijas robežām. Pietiek tikai kādam kaut kur kaut ko pateikt, sadzirdēt, pareizi vai nepareizi saprast, momentā parādās brīnišķīgi ierosinājumi. Jums tur ir jādara tas, un jūs nedrīkstat darīt to. Nevis nopietna analīze. Ja jau bija šī lielā vēlēšanās atcelt nāvessodu, kur ir šī analīze, kur ir šie skaitļi, par kuriem tik brīnišķīgi te daudzi ar mums runājuši pat komisiju sēdēs? Nav to. Nav šī skaitļu materiāla, nav tas kārtīgi parādīts, kādā veidā par to runāt. Tas viss parādījās tikai uz trešo lasījumu. Atvainojiet, lūdzu, ne pirmajā, ne otrajā lasījumā nekā nebija. Galīgi nekā nebija. Tur jau tā nelaime. Un arī darba grupa, kas izstrādāja, mainīja savu viedokli zināma spiediena rezultātā. Seminārs parādījās šeit atkal tad, kad mēs bijām konceptuāli nobalsojuši par šo likumu. Lūk, un tas, man liekas, ir tas satraucošākais, ka daudzu mūsu likumu pieņemšanas gaitā parādās neveselīgi piedāvājumi, neveselīgi spiedieni, kuru rezultātā mēs zaudēsim savu valstisko nacionālo identitāti. Mākslīgi mēģinot pielāgoties, pašiem lāgā nesaprotot, ko mums dos vai nedos šāda pielāgošanās. Un šeit nav runa par kādu partiju vai par kādu īpašu grupējumu. Šeit ir runa par valsti. Nevienai valstij nedara godu klanīšanās jebkura piedāvājuma priekšā. Un tomēr arī mana pārliecība ir, ka vairākums Latvijas Republikas pilsoņu ir par to, lai mēs saglabātu nāvessodu Krimināllikumā, un, šķiet, ka, balsojot par, es aizstāvēšu šo pilsoņu intereses.

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi, izskatīsim desmit deputātu ierosinājumu — turpināt Saeimas sēdi šodien bez pārtraukuma līdz Krimināllikuma izskatīšanai. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Dobelis vēlas runāt par.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Kāpēc šāds piedāvājums? Kā jūs redzat, ir visvisādi mākslīgi mēģinājumi bremzēt šī likuma izskatīšanu jebkurā veidā. Panākt kaut vai ar negodīgiem paņēmieniem izmaiņas šajā likumā, kaut pēdējā brīdī. Laika tēriņš ir mūsu pašu ziņā.

Lai jūs nebaida, ka tur ir diezgan daudz vēl pieteikušies. Pirmkārt mēs varam piedāvāt slēgt debatētāju sarakstu, saīsināt debašu ilgumu, visu ko mēs varam. Nekāda īpaša laika pārtēriņa mums nebūs. Bet vienu reizi šī lieta ir jābeidz, lai mēs, deputāti, cienītu paši sevi. Lai atkal mums pēc pārtraukuma nebūtu jāsaņem visvisādi padomi, visādas skraidelēšanas pa vēstniecībām, es nezinu vēl pa kurieni.

Es tāpēc aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, un es domāju, ka tuvākās stundas laikā mēs mierīgi varam pabeigt darbu. Jo pēc šī konceptuālā balsojuma visi pārējie priekšlikumi, es ceru, praktiski neizraisīs nekādas diskusijas. To nav daudz tur.

Sēdes vadītājs

. Vai kāds vēlas runāt pret? Modris Lujāns.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Mums priekšā ir divas darba dienas, kad mums ir pietiekami daudz laika, lai izdiskutētu, un nezin, vai šovakar mums jātaisa atkal kārtējo reizi kaut kāds akorda darbs. Es ceru, ka patiešām tieši visi nāvessoda atbalstītāji, iespējams, pa nakti neizmainīs savu viedokli. Rīt viņi tikpat varonīgi aizstāvēs šo ideju, tādēļ es neredzu motivētu pamatojumu, kādēļ būtu patiešām jābaidās. Ja patiešām nāvessodu var tik strauji ietekmēt ārvalstu vēstniecības, tad man ir kauns par šiem nāvessoda atbalstītājiem.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par desmit deputātu priekšlikumu — turpināt sēdi bez pārtraukuma šodien līdz Krimināllikuma izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 12, atturas — 5. Pieņemts. Nākamais runās Ģirts Kristovskis — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu teikt, ka nāvessods tomēr ir katra individuālās pārliecības jautājums. Tomēr arī ne tikai. Tas ir acīmredzot tāds specifisks informētības jautājums. Nāvessods, neapšaubāmi, manuprāt, ir arī modes jautājums. Eiropai ir raksturīgas dažādas modes. Trīsdesmitajos gados Eiropa bija aizrāvusies ar autoritārismu, šobrīd Eiropas Savienība ir aizrāvusies, manuprāt, arī ar nāvessodu, bet varbūt arī pietiekami pamatoti.

No otras puses, Eiropas Savienība mums šo prasību ir izvirzījusi. Es saprotu arī, kāpēc valdība šādu prasību ir uzņēmusies un akceptējusi. Tomēr, no otras puses, Eiropas Savienība saka, ka paplašināšana notiks pēc pieciem vai desmit gadiem, tāpēc, manuprāt, tas jautājums Latvijas sabiedrībā var tikt diskutēts pietiekami ilgi un tas varbūt nav šodienas problēma.

Bet ir vairāki aspekti, kuru dēļ es, piemēram, pats iestājos pret nāvessoda saglabāšanu. Neapšaubāmi, tā ir juridiska kļūda, kura rodas izmeklēšanā vai iztiesāšanas procesā, jo ir princips, ka viens nevainīgs uz nāvi notiesāts cilvēks un šis zaudējums, ko tas sabiedrībai dod, neatsver varbūt 100 tiešām uz nāvi notiesātu, pamatoti notiesātu cilvēku nāvi. Tā ka tas neapšaubāmi ir pārliecības un informētības jautājums.

Šeit tika runāts, ka iekšlietu ministriem ir jāveic. Manuprāt, iekšlietu ministram ir tā iespēja, es domāju, ka ne tikai man kādreiz ir bijusi šī iespēja piedalīties tiešām autoritatīvās diskusijās par nāvessoda jautājumiem, par dekriminalizāciju kā tādu. Līdz ar to varbūt šiem cilvēkiem ir pietiekami kompetenta un varbūt mazliet savādāka izpratne par šiem jautājumiem. Piedaloties šādās diskusijās, neapšaubāmi, šie cilvēki redz, ka reālajiem skaitļiem, reālai noziedzībai un nāvessoda pastāvēšanai vai nepastāvēšanai nav tiešas matemātiskas vai kaut kādas citas sakarības. Diemžēl valstīs, kur ir nāvessodi, notiek šīs slepkavības, un diemžēl slepkavības notiek arī valstīs, kur nāvessoda nav. Tā ka es domāju, ka iekšlietu ministram varbūt, kā Leiškalna kungs teica, nav uzdevums iet un ķert, bet varbūt tomēr iestāties par to, lai viņa vadītās iestādes strādā tik veiksmīgi, ka var samazināt kriminālo situāciju pašu par sevi.

Vēl varbūt viens tomēr aizrādījums valdībai, jo tiešām kā deputāts un kā jau šeit arī vairāki cilvēki izteicās, es tomēr izjūtu šo spiedienu, ko valdība vai atsevišķi ministri tomēr ir veikuši, parakstot attiecīgo Eiropas Cilvēktiesību konvenciju vai attiecīgos protokolus, vai kādus citus dokumentus. Jo pēc būtības mēs tiekam nu varbūt, labu gribot, bet mēs tomēr tiekam šantažēti, mēs tiekam nostādīti konkrētu procesu priekšā, un faktiski līdz ar to mūsu nostāja tiek pacelta starptautiskā līmenī kā valsts diskreditācija. Mūsu izšķiršanās tiek nostādīta faktiski mūsu valstī nevēlamā gaismā. Tas nozīmē tikai to, ka šis process mūsu valstī — nāvessoda apspriešana, sabiedrības informētības celšana, izpratnes palielināšanās un arī neizbēgami domstarpību maiņa un arī viedokļu maiņa nav risināta varbūt pietiekami kompetenti, pietiekami izsvērti. Acīmredzot arī trešais lasījums, kurā parādījās šī iestāšanās pret nāvessodu, tas laiks ir pārāk īss, un tāpēc acīmredzot šeit pārmest vienam vai otram viedoklim vienkārši nebūtu pamatojuma. Es domāju, ka šeit tiešām pārliecībai ir jābūt. Cilvēki balsos. Diemžēl starptautiskajā arēnā, cik es saprotu, no tā mēs kaut ko zaudēsim. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Klausoties tās debates, kuras notiek mūsu parlamentā, un analizējot šo debašu saturu, man tā vien liekas, ka pēc gadiem 20 kādi vēsturnieki sāks cilāt šīs stenogrammas, varēs nonākt pie secinājuma, ka šajā laikā Latvijā pie Baltijas jūras ir dzīvojusi maza, zaglīga latviešu tauta ar slepkavnieciskām tieksmēm. Tāpēc, ka arī šodien no šīs tribīnes visu laiku iet diskusijas. Mēs diskutējam par to, vai ir vajadzīga nāvessoda atstāšana Krimināllikumā vai nav. Es uzskatu, ka šī diskusija pati par sevi it kā būtu vajadzīga. Bet kāpēc latvieši tā strikti iestājas par nāvessoda saglabāšanu Krimināllikumā? Varbūt mēs viens otram uzdosim šo jautājumu un mēģināsim rast šo atbildi. Man ir dziļa pārliecība, ka latvieši, diemžēl tā ir mentalitātes īpatnība, ir dziļi taisnīga tauta pēc savas pārliecības. Un ir pieraduši, ka katram ir jāsaņem pēc saviem nopelniem.

Mani dziļi izbrīna, pareizāk sakot, jau sen neizbrīna tas, ka Ulmaņa kungs, kurš ir ierosinātājs, lai nāvessodu atceltu Latvijā, ne reizi nav atradis iespēju piedalīties Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē vai arī Saeimas sēdē un mēģinājis pārliecināt deputātus un sniedzis iespēju deputātiem izvērtēt Valsts prezidenta motivāciju. Diemžēl šāda motivācija līdz šim nav bijusi sasniedzama deputātiem šajā sēdē, kā arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdēs.

Atcerēsimies nesenos notikumos kaut vai ASV, kad atsevišķi teroristi uzspridzināja Tirdzniecības centru. Cietuši vairāk nekā 1000 cilvēku. 169 cilvēki aizgāja bojā. Iedomāsimies to diskusiju. Nedod Dievs, ja tāds terora akts notiktu Latvijā, kādas būtu sekas? Mēs pēc tam pakratītu ar pirkstu šim teroristam un teiktu: "Nu, vecīt, mēs tev piedodam! Iziesi no cietuma, varēsi spridzināt tālāk!" Vai mēs esam bijuši tālu no tāda risinājuma? Diemžēl nē.

1995.gadā Valdis Birkavs kā ārlietu ministrs mēģināja panākt, lai Latvijā, respektīvi, Rīgā, tiktu atvērtas Irākas un Irānas vēstniecības. Motivējot ar iespēju piesaistīt finansu līdzekļus no šīm valstīm. Pēc vairākkārtējiem protestiem no Iekšlietu ministrijas tomēr tas nenotika. Pieņemsim, ka tomēr valdība būtu pieņēmusi tādu lēmumu. Kas tad notiktu? Neizbēgami nāktu līdzi arī viss terorisma vilnis, kurš ir saistīts ar Tuvējiem un Vidējiem Austrumiem. Diemžēl mēs stāvam terorisma priekšā. Mēs neesam arī īsti gatavi cīnīties ar terorismu, tāpēc ka nav tādas valdības programmas.

Nākamais aspekts. Sākot no 1995.gada, Iekšlietu ministrija visu laiku aktīvi diskutē par to un mēģina panākt kaut kādu valdības un parlamenta atbalstu, lai kaut kādā veidā samazinātu noziedzības līmeni starp pusaudžiem. Statistika diemžēl ir nemainīga. No gada uz gadu noziedzības līmenis starp pusaudžiem, tātad jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, pieaug vidēji par 30% — 32%. Lielākā daļa no šiem jauniešiem ir tie, kuri nav ieguvuši nekādu izglītību. Diemžēl ar šīm sekām mums ir jācīnās vēl nākotnē, tuvākajos 40 — 50 gados. Viņus pārraudzināt jau būs faktiski neiespējami.Tikmēr, kamēr nav pieņemti lēmumi, kādā veidā mēs uzlabosim kriminogēno situāciju valstī, es neuzskatu par iespējamu atbalstīt nāvessoda atcelšanu valstī. Kā jau Staša kungs šeit minēja, ja mēs gribam, lai nāvessods tiek atcelts, tad jābūt tautas referendumam, un lai tauta izsaka savu izvēli.

Sēdes vadītājs.

Izskatīsim desmit, piedodiet, vienpadsmit deputātu priekšlikumu, kuri saskaņā ar Kārtības ruļļa 65.pantu ierosina slēgt runātāju sarakstu par pirmo priekšlikumu. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Runāt neviens nevēlas. (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izskatīsim 11 deputātu priekšlikumu par runātāju saraksta slēgšanu par pirmo priekšlikumu.Vēl debatēs ir pieteikušies seši deputāti. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 2, atturas — nav. Pieņemts. Runātāju saraksts par pirmo priekšlikumu tiek slēgts.

Nākamais runās Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es iepazinos ar sarakstu, un es domāju, cik tālu mūsu valstī ir nonākuši kristieši. Cienījamie kristieši, diemžēl jāsaka, ka mācītāja Aida Prēdele un arī cienījamais kristietis Paulis Kļaviņš atbalsta nāvessodu. Kā, cienījamie kolēģi, tas īsti saskan ar jūsu ticību? (Starpsauciens: "Nemuldi!") Protams, var jau teikt, bet tas tomēr ir ļoti interesants jautājums, kā tas saskan ar Bībeli, kurā ir teikts: "Neatņem citam dzīvību!"

Cienījamie kolēģi! Man gribas konkretizēt tādus pāris momentus. Vajadzētu arī no cienījamā Zīles kunga dabūt informāciju, cik katrs nāvessoda veids izmaksā? Vai Latvijas budžetā uz nākošo gadu būs tādi līdzekļi? Pieņemsim, cienījamie kolēģi, jūs varat bļaut vai nebļaut, es pierakstīju pāris paveidus. Es lūdzu, lai Finansu ministrija izanalizē, nožņaugšana, nošaušana, indēšana, galvas ciršana, noslīcināšana, kutināšana ar elektrību, saraustīšana gabalos, nomētāšana ar akmeņiem. Cienījamie kolēģi, šeit ir jāuzzina, kurš ir efektīvākais veids un lētākais Latvijas budžetam. Jo tā arī var izrādīties nopietna problēma, ka mēs atbalstīsim nāvessodu, bet naudas jau nebūs. Un tad vienīgais būs jālūdz sociāldemokrātu Bojāra kungu, kurš varbūt netīšām toreiz trāpīja tam auto zaglim, lai viņš brīvajā laikā nodarbotos arī ar šo veidu. Kas būs Latvijā šis bende, cik viņš saņems un cik reizes nedēļā vai mēnesī strādās? Tie ir ļoti nopietni jautājumi, un šodien mums tādas atbildes nav.

Es domāju vēl arī iniciatīvu, ko varētu izrādīt "Tēvzemei un Brīvībai".Vēl vienu ideju, ko mēs neesam pārdomājuši. Visus šos cilvēkus, kam ir nāvessods piespriests, mēs pa kluso mēģinām iestumt Krievijas teritorijā. Es domāju, ka līdz ar to Latvijas budžetam nebūtu problēmu, un pie reizes mēs varētu ļoti daudz ieriebt Krievijai, ka visi šie slepkavnieki būtu tur.

Sēdes vadītājs

. Priekšlikumi par lētāko nāvessodu nav saņemti.

P.Kļaviņš

(LZS, KDS). Cienījamie kolēģi, diskusija ir interesanta, un būtu tīri labi, ja mēs tā runātu, izteiktu savas patiesās domas un neapvainotu viens otru. Man ļoti nepatīk, ka tos, kuri savu pārliecību izsaka, ka pret nāvessodu, tūlīt ieliek tos liekuļu kategorijā. Nu kāpēc tad nevar cilvēks būt ar šādu nostāju un šādu pārliecību, ka viņš netic, ka ar nāvessoda paturēšanu mēs samazināsim noziedzību? Es, piemēram, esmu tāds neticīgais, kas netic, ka ar šī soda paturēšanu mēs samazināsim noziegumu skaitu vai slepkavību skaitu mūsu zemē. Citas zemes ir pierādījušas, ka bez nāvessoda tas noziedznieku skaits nepieaug, varbūt kļūst mazāks, jo cik noziedznieku ir vai nav, to nenosaka šis soda veids, bet gan daudzi citi sociāli, galvenokārt sociāli, faktori. Tad man gribas izteikt arī dažas pamācības cienījamam kolēģim Staša kungam. Un viņš tā drusku pukojās par to, kas esot devis pilnvaras mūsu valdībai pievienoties Cilvēktiesību konvencijai.

Redzat, demokrātisko valstu praksē tas ir tā parasts, ka valdību veido parlamenta vairākums, koalīcija. Un parasti demokrātijā šīs valdības vadītājs ir attiecīgās koalīcijas un partijas un tās pamatprincipu pārstāvis, un viņš zina, ko viņš var parakstīt un ko nevar, jo viņš zina, ka aiz viņa parlamentā ir šis vairākums. Normāli.

Tātad šī ir normāla prakse un par to nevajadzētu uztraukties un domāt, kā viņš tur var parakstīt tādu konvenciju, neprasījis to iepriekš parlamentam. Tas attiecas arī uz citiem starptautiskiem līgumiem. Cita starpā par robežlīgumu ar Krieviju, tas robežlīgums, kas no mūsu puses kādreiz tiks parakstīts, to mūsu Ministru prezidents parakstīs, balstoties uz zināšanām par savas partijas viedokli šinī jautājumā. Un tā tas iet tālāk. Bet redzat, te vairāki tādi neloģiski secinājumi bija dzirdami, un tādēļ mums gandrīz vai konferenci derētu sarīkot par nāvessoda jautājumu, bet nu to mums vairs neizdosies izdarīt, jo laika nav. Taču es Dobeļa kungam gribētu teikt, ka neatkarību gan mēs nezaudēsim, ja mēs nāvessodu atcelsim. Tā nebūs. Neatkarību mēs varētu zaudēt drīzāk tad, ja mēs aizmirsīsim, ka mums ir Aizsardzības ministrija, ka mums ir Nacionālie bruņotie spēki un, ja mēs aizmirsīsim, ka šiem Nacionāliem bruņotiem spēkiem vajag naudu. Par to mēs rīt runāsim un runāsim skaidru valodu. Tad gan mē bet, ja mēs atcelsim nāvessodu, tā mēs neatkarību neapdraudam.

Bez tam, ja kāds domā, ka šis jautājums būtu katram liekams uz priekšvēlēšanu programmu malas, tad es esmu ar mieru to darīt, es zinu, ka par mani nebalsos tie, kas domā tik primitīvi, ka ar nāvessoda uzturēšanu ir iespējams atrisināt visas noziedzības problēmas mūsu zemē. Nav iespējams! Tur ir daudz kas cits jāveic. Par visām lietām mūsu tiesiskās sistēmas izkopšana, arī tur ir vajadzīgi līdzekļi. Mums ir vajadzīgi kārtības sargi ar morāli, nevis tādi, kas savas formas un formas tērpus nodod noziedzniekiem jeb arī kas paši kļūst par tādiem, kas šīsdienas dzeltenajā avīzē ir lasāms. Mums daudz kas ir vajadzīgs, un tur ir nepieciešams nopietns darbs. Bet kas attiecas uz soda veidu, es zinu, tā ir iespējams bargāk sodīt nekā ar nāvessodu, lai tiešām samazinātu šo noziegumu skaitu mūsu sabiedrībā. Un tas ir galvenais.

Sēdes vadītājs.

Jānis Ābele, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Ābele

(LC). Godājamais priekšsēdētāj, godājamais Prezidij, godājamie kolēgas! Man ir dažas pārdomas par apspriežamo jautājumu. Jo zinu, ka katram no mums šajā jautājumā ir sava nostāja, un nez vai šīs debates šeit daudz ko mainīs. Bet tomēr šīs nostādnes es izteikšu. Pirmkārt, nāvessods nav bieds, kas kādu atturēs no slepkavības. To pierāda vēsturiskā pieredze daudzās pasaules valstīs. Pat publiskie viduslaiku sodi pilsētas rātslaukumos daudzu tūkstošu acu priekšā galvenokārt kalpoja kā sadistisko dziņu apmierinājuma skati. Nāvessods, otrkārt, ir ētiska kategorija. Morālas dabas jautājums. Kā vienkāršs atriebības akts vai sadistisko dziņu apmierinājums. Vienam otram runātājam, no šīs tribīnes runājot, specifiski spīdēja acis, aprakstot dažāda veida slepkavību skatus. Treškārt, ja valsts kā politiskās varas institūts akceptē nāvessodu kā likumīgu slepkavību, līdz ar to publiski noliedzot dzīvības neaizskaramību, tad nav ko prasīt pietāti pret dzīvību no dažāda veida antisabiedriskiem elementiem. Un ceturtais pārdomu elements. Cik tiesvedības praksē nav bijis gadījumu, kad nāvessods piespriests un izpildīts pilnīgi nevainīgiem cilvēkiem, bet patiesie slepkavas tikuši atklāti daudz, daudz vēlāk. Kam šajā gadījumā jāuzņemas atbildība, varbūt tiem, kas šajā zālē ar putām uz lūpām aizstāv nāvessodu? Nu nesauksim viņus gluži vārdos, bet katrā ziņā viņiem šī atbildība ir. Es kā kristietis atzīstu piedošanas institūtu un līdz ar to noliedzu tēzi "zobs pret zobu". Paldies! Pirms mēs balsojam, tomēr pārdomāsim, kuru pogu spiest. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Guntis Eniņš, Reformu partija un Zaļā partija, otro reizi.

G.Eniņš

(LNRP, LZP). Augsti godātie deputāti! Es gribu atgādināt tikai vienu lietu, ka ne jau nāvessoda atcelšanas pretinieki iestājas par to, lai ikvienam un visiem slepkavniekiem izpildītu nāvessodu, nepavisam. Lai lielākā slepkavnieku daļa, lielum lielākā daļa paliek dzīva. Varbūt vienu no desmit vai no simta iznāk sodīt. Bet sodīt ne tikai tos, kuri ir dubultslepkavnieki, bet kuri galvenokārt arī ir sadistiski smagos apstākļos izdarījuši šo slepkavību. Kurā nav nekā no cilvēka. Kā jau es te runāju. Un vēl es gribētu atgādināt, ka šodien, vienalga, pastāv algotie slepkavas, kurus var nolīgt, kuri spridzina, kāpēc tas jūs neuztrauc? Man jāatgādina par liekulīgu domāšanu tādā gadījumā, un tādā gadījumā jau publiski ir pat paziņojuši cilvēki, žurnālisti, ja viņu bērnu izvaros un spīdzinās, un noslepkavos, tad viņa nolīgs šādu algotu slepkavu. Pie kā mēs vedam mūsu sabiedrību?

Sēdes vadītājs.

Aristids Lambergs, Reformu un Zaļā partija.

A.J.Lambergs

(LNRP, LZP). Cienītais Prezidij, godātie deputāti! Pašreiz Latvijā atrodas Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas pārstāvji, kuri ieradušies šeit sakarā ar to, ka Eiropas Padome ir saņēmusi sūdzību no Krievijas, es atvainojos, ka netiek Latvijā ievērotas cilvēktiesības un citas konvencijas. Es esmu viens no sešiem Latvijas un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas deputātiem. Mums vakar bija tikšanās, un par šo tematu mums bija ļoti dziļas debates — tieši par nāvessodu, kā arī par pilsonību. Un es jums pateikšu tā, ko teica šie pārstāvji. Tad, kad Latvija parakstīja un tika uzņemta Eiropas Padomē, Latvija kā valsts apsolījās pieņemt attiecīgās konvencijas, kuras pieprasa šīs padomes likumi un lēmumi. Latvija apsolījās. Viņi saka, ja jūs, latvieši, Latvijas valsts deputāti, nobalsosiet pret, tas nozīmē, ka jūs nepildāt savu solījumu, ka jūsu solījumi nav vērā ņemami, un es viņam prasīju tā, vienu momentu, es prasīju tā, kādas ir konsekvences negatīvam lēmumam, kādas ir konsekvences, ja mēs paturam nāvessodu Latvijā? Viņš teica, ļoti vienkāršas, Latviju izslēgs no Eiropas Padomes. Jums neredzēt Eiropas Savienību un NATO kā savas acis. Padomājiet, ko darāt! Padomājiet, ko darāt, godātie deputāti, pirms nospiežiet to pogu! Es jūs aicinu būt valstiskiem, balsot Latvijas tautas, Latvijas valsts interesēs. Es jūs lūdzu balsot — atcelt nāvessodu Latvijā! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns — otro reizi un pēdējais pēc runātāju saraksta.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi, es nācu atbildēt Panteļējeva kungam, jo neesmu radis pagriezt vaigu vai otru ausi, ja sit pa vienu. Viņš apvaino visus deputātus, kuri domā savādāk nekā Panteļējeva kungs un kuri ir pret to, lai atceltu nāvessodu. Tad, Panteļējeva kungs, man negribas pat komentēt jūsu šo izteikumu, tā ir vienkārši nekaunība, bet es jums pie izdevības iemetīšu sejā drusciņ smagāku pliķi. Kā jūs domājat, kā nosaukt jūsu gribu, totālo gribu uzspiest visiem, uzspiest mums pieņemt tādu likumu, lai pilsonību iedod visiem 700 000, kas būtu Latvijas bojāeja. Kā jūs domājat, vai tā nav tumsonība? Es domāju, ka, pavisam precīzāk, tā ir nodevība! Un es labāk izvēlos starp šiem diviem tumsonību nekā nodevību.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.Lūdzu zvanu, lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 1.priekšlikumu — svītrot 7.pantā vārdus "nāvessods". Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 35, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts. Jā, Druvas kungs vēlas runāt, kā lieta virzāma tālāk. (Zālē aplausi.)

K.J.Druva

(LZS, KDS). Cienījamie kolēģi, paskatīsimies izdrukā, jūs paši redzat, ka Kostandas kungs nav uz vietas, bet tikko tika nobalsots par Kostandas kungu. Un es iebilstu pret to.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, priekšlikumu. Veldre, lūdzu, apsēdieties vietā, nu neklaigājiet te! Priekšlikumu par pārbalsošanu var iesniegt Kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Izskatām 2.priekšlikumu. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi, 2.priekšlikumu saistot ar 3. un 4., vienojās Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija ar Juridiskās komisijas priekšsēdētāju un pēc šīs vienošanās nolēma 2.priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumi par komisijas atzinumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Dobelis.

Bet savukārt izmantot 3.priekšlikumu, lai to iestrādātu 4. kā 21.panta 2.daļas redakciju.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt 22.panta 2.daļas redakcijai. Pieņemts.

J.Dobelis.

5.priekšlikums konceptuāli vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu tālāk!

J.Dobelis.

Līdzīgi skar piedāvājumi par 6. un 7. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Pieņemts. Tālāk!

J.Dobelis.

8. priekšlikums — piedāvā 41. panta 1. daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 41. panta 1. daļas redakcijai? Pieņemts.

J.Dobelis.

9. priekšlikums — piedāvā 48. panta 1. daļas 1. punkta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 48. panta 1. daļas 1. punkta redakcijai? Pieņemts.

J.Dobelis.

10. priekšlikums, 11., 12., 13. — konceptuāli nav balsojami.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu tālāk!

J.Dobelis.

14. priekšlikums, ko piedāvā Juridiskā komisija, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to deputāti akceptē likumprojekta 81. panta nosaukumu, kāds tas ir mūsu dokumenta 5. ailītē 35. lappusē. Pieņemts.

J.Dobelis.

15. priekšlikums — 109. panta 1. daļas dispozīcijas redakcija. Ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Dobelis.

Bet pieņemts ir 16. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to deputāti piekrīt likumprojekta 109. panta 1. daļas redakcijai. Pieņemts.

J.Dobelis.

17. priekšlikums — konceptuāli vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu tālāk!

J.Dobelis.

18. priekšlikums — skar 148. panta dispozīcijas papildinājumu, bet ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē 148. panta nosaukumu un 1. daļas redakciju, ko ir akceptējusi komisija.

J.Dobelis.

Analoģiski noraidīts ir 19. un 20. priekšlikums, kas skar tāpat 148. panta sankciju un 2. daļas izslēgšanas iespējas.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to deputāti akceptē arī 148. panta 2. daļas redakciju.

J.Dobelis.

21. priekšlikums — par 151. panta dispozīcijas redakciju — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Tātad deputāti akceptē 151. panta nosaukumu un tā redakciju, kādu to ir ieteikusi atbildīgā komisija? Pieņemts.

J.Dobelis.

22. priekšlikums ir iestrādāts komisijas redakcijā un pieņemts kā 23. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē 154. likuma panta... piedodiet... 155. likuma panta redakciju, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Godātie kolēģi! Kā lēmām, izskatīsim likumu līdz galam...

J.Dobelis.

24. līdz 27. priekšlikumam — skar 161. panta tekstu un ir no šiem četriem pieņemts 27. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis.

28. un 29. priekšlikumi faktiski ir iestrādāti Aizsardzības un iekšlietu komisijas variantā un piedāvāti kā 29. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 162. panta 1. daļas redakcijai? Pieņemts.

J.Dobelis.

30. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to deputāti akceptē 164. panta 1. daļas redakciju, kādu to ir ieteikusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

J.Dobelis.

31. priekšlikums — par maiņu 175. panta 3. daļā — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē atbildīgās komisijas ieteikto 175. panta 3. daļas redakciju. Pieņemts.

J.Dobelis.

32. priekšlikums — par 176. panta 3. daļu — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to deputāti akceptē 176.panta 3. daļas atbildīgās komisijas ieteikto redakciju. Pieņemts.

J.Dobelis.

33., 34. un 35. priekšlikums — skar 188. panta nosaukumu un 1. daļu. Pēc visu triju priekšlikumu izskatīšanas ir pieņemts 35. priekšlikums komisijas variantā.

Sēdes vadītājs.

Tātad, godātie kolēģi, deputāti akceptē likumprojekta 188. panta 1., 2. daļas redakciju, kādu to izteikusi atbildīgā komisija.

J.Dobelis.

36. priekšlikums, ko ieteicis ir Valsts prezidents, nav balsojams, jo faktiski nav arī piedāvājuma, ir tikai filozofiska rakstura pārdomas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

J.Dobelis.

37. priekšlikums, kas skar maiņu 196., 197., 198. un 199. pantā, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Dobelis.

38. priekšlikums par 196. panta 1. daļas dispozīcijas redakciju ir noraidīts.

Sēdes vadītājs

. Līdz ar to deputāti akceptē 196. panta 1. un 2. daļas redakciju. Pieņemts.

J.Dobelis.

39. priekšlikums ir par 198. panta redakcijas maiņu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs

. Līdz ar to deputāti akceptē 198. panta 1. un 2. daļas redakciju. Pieņemts.

J.Dobelis.

Tagad man ir... atvainojiet....

Sēdes vadītājs

. Tagad ir 40. priekšlikums, Dobeļa kungs, 80. lappusē...

J.Dobelis.

Jā, jā, bet tas ir diezgan tālu... Tā. 40. priekšlikums — par 199. panta 1. daļas teksta maiņu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs

. Līdz ar to deputāti akceptē likumprojekta 199. panta 1., 2. daļas redakciju. Pieņemts.

J.Dobelis.

Lūdzu pacietību, kolēģi, drīz mēs beigsim... 41. priekšlikums — par 316. panta 1. daļas teksta maiņu. Tas ir iestrādāts komisijas variantā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vai jūs akceptējat atbildīgās komisijas atzinumu par 41. — Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Dobelis.

42. ir šī priekšlikuma, varētu teikt, paplašināts variants. Un to arī komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs

. Arī deputāti akceptē? Pieņemts.

J.Dobelis.

43. ir priekšlikums par 316. panta 1. daļas redakciju. To komisija noraidījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

J.Dobelis.

44. arī ir priekšlikums par 316. panta tekstu. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 44. priekšlikumu? Pieņemts.

J.Dobelis.

Līdztekus tas attiecas arī uz 45. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

45. priekšlikumam komisijas viedoklis nav pretī uzrakstīts.

J.Dobelis.

Tas ir noraidīts... Tas ir iestrādāts....

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt, ka tiek noraidīts 45. priekšlikums? Piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis

. 46. priekšlikums par 316. panta 2. daļas teksta maiņu ir noraidīts, bet pieņemts savukārt ir 47. priekšlikums.

Sēdes vadītājs

. Līdz ar to, godātie... Čerāns Kārlis vēlējās runāt. Lūdzu! Frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Man šeit ir iebildumi pret 47. priekšlikumu, jo šis 316. pants... es lūdzu šeit nedaudz uzmanības, jo šeit ir tiešām ļoti būtisks jautājums. Šis 316. pants nosaka valsts amatpersonas jēdzienu, un šeit ir jautājums 2. daļā par to, kuras ir tās valsts amatpersonas, kuras ieņem atbildīgu stāvokli un līdz ar to kuru dienesta pilnvaru pārsniegšana un citu likumu pārkāpumi būtu sodāmi ar lielāku sodu. Tātad definējums: kuras amatpersonas ieņem valstī atbildīgu stāvokli. Ja mēs no šī 316. panta 2. daļas izslēdzam vārdus "Saeimas un Ministru kabineta ievēlētās uzņēmējsabiedrību amatpersonas", šeit ir runa par uzņēmējsabiedrību amatpersonu izslēgšanu, tad tādā gadījumā mēs izslēdzam, piemēram, Privatizācijas aģentūras valdi un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru. Tātad tās ir amatpersonas, kuras ieceļ amatā Ministru kabinets, un mēs nekādā gadījumā nedrīkstam no amatpersonu loka, kas ieņem valstī atbildīgus stāvokļus, izslēgt ārā Privatizācijas aģentūras valdi un ģenerāldirektoru. Tās ir vistiešākā veidā tās amatpersonas, kuras ieņem pat ļoti atbildīgus stāvokļus.

Un tātad es aicinu neatbalstīt šo 47. priekšlikumu. Es pieņemu, ka šeit ir kāds pārpratums radies, ka tas ir izslēgts, jo tā motivācija varbūt bija kāda cita, bet mēs nedrīkstam šo priekšlikumu pieņemt. Paldies! (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Juris Dobelis.

J.Dobelis.

Ja prasa balsojumu, tad balsosim. Aicinu atbalstīt komisijas variantu!

Sēdes vadītājs.

Tātad Čerāna kungs lūdz balsot 47. priekšlikumu. Un aicina to noraidīt. Godātie kolēģi, situācija ir tāda. 47. priekšlikumu ir izteikusi pati atbildīgā komisija — svītrot 316. pantā 2. daļā vārdus "vai uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību". Komisija, protams, savu priekšlikumu ir pieņēmusi un atbalstījusi. Čerāna  Izšķirsim to jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 47. priekšlikumu, kas izteikts dokumenta 124. lappusē. Komisijas priekšlikums, un, protams, ka komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 11, atturas — 12. Pieņemts.

J.Dobelis.

Cienītie kolēģi! Paldies par interesanto pēcpusdienu, bet visi priekšlikumi ir izskatīti, un es tagad aicinu deputātus balsot par šī Krimināllikuma pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 21, atturas — 11. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Tātad mēs vienojāmies šodien strādāt, kamēr pabeigsim šī likuma otrreizējo caurlūkošanu. To mēs esam izdarījuši. Pirms sēdes noslēguma lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties... pirms pārtraukuma... piedodiet... Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm un Māri Rudzīša kungu, Saeimas sekretāra biedru, lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Šī nav pēdējā reģistrācija, sēde sākās vakar un beigsies, es nezinu, kad. Sēdes laikā ir trīsreiz jāreģistrējas. Tad, kad jūs, Golubova kungs, nebūsiet, tad mēs sarīkosim reģistrāciju!

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Jānis Jurkāns, Andrejs Krastiņš, Aleksandrs Kiršteins, Juris Sinka, Andris Tomašūns, Ruta Marjaša, Edvīns Inkēns, Indulis Bērziņš, Atis Sausnītis, Ernests Jurkāns, Ojārs Grinbergs, Ziedonis Čevers, Viesturs Boka, Jānis Ādamsons, Janīna Kušnere, Ervids Grinovskis, Jānis Rubulis, Māris Vītols,

Sēdes vadītājs

. Pārtraukums līdz rītam pulksten 9.