Nozaru ziņas

Eiropas Integrācijas birojs

Informācija

Par sarunām Briselē

Šodien no divu dienu komandējuma Briselē atgriezās Eiropas Integrācijas biroja direktors Edvards Kušners un direktora vietnieks Gints Freimanis. Briselē viņi tikās ar vairākām Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta amatpersonām, lai pārrunātu Latvijas progresa ziņojuma sagatavošanas gaitu un uzzinātu, kādu ziņojumu par Latvijas progresu šajā gadā gatavo Eiropas Komisija.

Kā zināms, Latvija liek lielas cerības uz Eiropas Komisijas gatavoto ziņojumu par Latvijas progresu, jo, ja tas būtu labvēlīgs, Latvijai būtu reālas izredzes panākt pirmās kandidātvalstu grupas valstis, tai skaitā Igauniju.

Komisāra van der Bruka padomnieks Rutgers Visels (Rutger Wissels) informēja, ka pēc metodoloģijas Eiropas Komisijas ziņojums būs līdzīgs pagājušā gada atzinumam Agenda 2000, norādot progresu, kas panākts kopš pagājušā gada jūlija, un tas būs orientēts uz konkrētiem jautājumiem, ko nepieciešams risināt. Visels gan ļoti izvairīgi atbildēja uz jautājumu, vai Eiropas Komisija savā ziņojumā rekomendēs Latviju aktīvai sarunu uzsākšanai, un vai vispār ziņojumos būs rekomendācijas par sarunu uzsākšanu. Pavisam Eiropas Komisija sagatavos vienpadsmit ziņojumus — desmit par katru kandidātvalsti un pārskatu par visām kopā. Pēc ziņojuma pabeigšanas Eiropas Komisija to iesniegs Eiropas Savienības dalībvalstīm.

No šīm sarunām Eiropas Integrācijas biroja pārstāvjiem izdevās uzzināt, ka Eiropas Komisijas ziņojumam tomēr nebūs noteicoša loma, vai Eiropas Savienība, kā cerēts, jau nākamgad varētu sākt ar Latviju aktīvas sarunas par iestāšanos. Jo, kā pastāstīja Rutgers Visels, ziņojumu par Latvijas un pārējo kandidātvalstu progresu tālāko virzību būtiski ietekmēs prezidējošā valsts. Nākamā Eiropas Savienības prezidējošā valsts, kā zināms, no šodienas ir Austrija, kas nav deklarējusi kā savu prioritāti aktīvu sarunu uzsākšanu ar jaunām kandidātvalstīm. Tāpēc Latvijas un pārējo kandidātvalstu diplomātiem būs jāiegulda liels darbs, lai panāktu aktīvāku Austrijas atbalstu Eiropas Savienības paplašināšanai.

Pagaidām grūti prognozēt, kā situācija varētu mainīties nākamās valsts — Vācijas — prezidentūras laikā, jo Vācijas ierēdņi jau tagad izteikušies, ka atbalsta ES paplašināšanos tikai gadījumā, ja jaunajām dalībvalstīm tiks noteikts ilgs pārejas periods četru brīvību (personu, kapitāla, preču un pakalpojumu brīvas kustības) ieviešanai. Vācija īpaši baidās no brīvas personu kustības, kuras gadījumā Vāciju varētu "pārpludināt" apmēram 400 000 darba meklētāju no Austrumeiropas valstīm, sevišķi no Polijas.

E.Kušners Briselē arī pārrunāja ar pirmsstrukturālajiem fondiem saistītos jautājumus. Drīzumā Latvijā sāks darboties īpašā sagatavošanās programma pirmsstrukturālo fondu izmantošanai. Šo programmu 3 miljonu ekiju apmērā finansēs Eiropas Komisija, un tā vērsta visu nepieciešamo priekšnoteikumu izpildei, lai Latvija, sākot no 2000.gada, būtu gatava pilnā apmērā izmantot pirmsstrukturālo fondu līdzekļus. 2000. gadā Latvijā un pārējās kandidātvalstīs sāks darboties divi pirmsstrukturālie fondi — lauksaimniecības un reģionālās attīstības atbalstam. Kopumā kandidātvalstīm šim mērķim tiks piešķirti līdzekļi 1,5 miljardu ekiju apmērā. Eiropas Komisijas pārstāvji šīs tikšanās reizē uzsvēra, ka pirmsstrukturālo fondu izmantošanā kandidātvalstīm, tai skaitā Latvijai, jāsagatavojas ne tikai valsts pārvaldes, bet arī pašvaldību līmenī. Ja Latvijas (jebkuras kandidātvalsts) uzņēmēji un zemnieki, un pašvaldības tam nebūs sagatavoti, un Latvija nespēs šo iespēju pilnvērtīgi izmantot, neizmantotie pirmsstrukturālo fondu līdzekļi tiks novirzīti citām kandidātvalstīm vai pat ES dalībvalstīm.

Eiropas Integrācijas biroja

preses sekretāre Gunta Avotiņa

Valsts ieņēmumu dienests

Informācija

Starp savu valsti un pasauli

Rīt, 3.jūlijā, tiek atzīmēta Latvijas Republikas

muitas atjaunošanas 8.gadadiena

Kā atcerēsimies: Latvijas valsts muita tika atjaunota 1990.gada 3.jūlijā, kad Latvijas Republikas Ministru padome ar lēmumu Nr.51 izveidoja savā pakļautībā Ministru padomes Muitas departamentu.

Šim notikumam par godu šodien, 2.jūlijā, Valsts ieņēmumu dienesta zālē Smilšu ielā 1/4 tiek rīkota svinīgā sanāksme, kurā paredzēta arī labāko muitas darbinieku sveikšana un apbalvošana.

Tiks izteikta pateicība par ilggadēju darbu un izturību 62 muitas darbiniekiem, kas strādā muitas iestādēs no valsts muitas atjaunošanas dienas un līdz šai dienai ir palīdzējusi veidot neatkarīgās Latvijas muitas sistēmu. Savukārt 35 muitas darbinieki tiks apbalvoti ar Atzinības rakstu par godprātīgu darbu un nozīmīgu personisko ieguldījumu, īstenojot muitas politiku un nodrošinot valsts ekonomiskās robežas aizsardzību.

Tuvāk par saviem Latvijas muitnieku svētkiem laipni piekrita pastāstīt Andrejs Runčs, kas atjaunotajā Latvijas muitas dienestā strādā kopš pašiem tā pirmsākumiem un šodien ir Muitas pārvaldes direktora vietnieks.

— Toreiz, kad 1990.gada 3.jūlijā pie Latvijas Republikas Ministru padomes tika izveidots Muitas departaments, Latvijā pastāvēja tikai dažas starptautiskās robežšķērsošanas vietas — Rīgas osta, Rīgas lidosta, Liepājas un Ventspils ostas, kas darbojās PSRS Muitas komitejas pakļautībā. Rīgas muitā jau no 1989.gada aktīvi darbojās Tautas frontes grupa, un jau šajā laikā bija dzīva ideja par muitas autonomiju. Breša valdības laikā, kad notika politiskās spēlītes ar Maskavu par zināmu saimniecisku patstāvību, arī muitas autonomijas jēdziens tika pieminēts, bet pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas 1991.gada 4.maijā radās jautājums par valsts robežu un neatkarīgu muitas teritoriju kā šīs neatkarības simbolu izveidošanu.

Godmaņa valdība 1991.gada jūlija sākumā izveidoja Muitas departamentu. Tas tika izveidots tiešā Ministru padomes pakļautībā taktisku iemeslu dēļ — lai operatīvi un ātri varētu veiksmīgi risināt uzdevumus, kādi varēja būt šai jaunajai tikko dzimušajai institūcijai, jo gan Rīgas ostā, lidostā, Liepājā un Ventspilī turpināja darboties PSRS pakļautībā esošā muita, kura Latvijas Republikas Muitas departamenta rīkojumiem nepakļāvās, bet turpināja pildīt bijušās PSRS muitas likumdošanu un Muitas departamentu vienkārši neatzina.

Šos laikus atceramies kā tādus divvaldības laikus visās valsts iestādēs — gan Iekšlietu ministrijā, gan prokuratūrā, tāpat bija arī ar muitu. Šajā situācijā jūlija beigās Godmanis uzdeva pirmajam Muitas departamenta direktoram Gunāram Saliņam pieņemt darbā ap 800 jaunus muitas darbiniekus, lai izveidotu robežposteņus uz visām Latvijas robežām, un tas bija politisks solis, lai parādītu, ka mēs ne tikai deklaratīvi esam pasludinājuši neatkarību, bet reāli veidojam savu valsti, savu muitas teritoriju un gatavojamies aizsargāt to, ka mums ir savs Muitas departaments, kas sāka darbu tikai 5—6 cilvēku sastāvā, bet jau septembrī tika pieņemti šie 700—800 cilvēki un tika izveidoti pirmie robežposteņi uz visām Latvijas robežām. Diemžēl visos svarīgākajos robežcaurlaides punktos turpināja darboties padomju muita. Šāda situācija turpinājās līdz pat bēdīgi slavenajam augusta pučam, pa vidu muitnieku dzīve bija ļoti raiba, ja atceramies apšaudes Iekšlietu ministrijā, līdzīga situācija bija arī muitas posteņos, kur Maskavai paklausīgie milicijas spēki vairākas reizes uzbruka muitas posteņiem. Par laimi, līdz asins izliešanai nenonāca, taču muitas darbinieki tika piekauti, atņemti formas tērpi un dokumenti. Traģiskāk bija Lietuvā, kur vairāki muitnieki tika nogalināti.

Pēc augusta puča situācija krasi mainījās. Tad kļuva skaidrs, ka Latvija ieguvusi patstāvību de facto , un Godmaņa valdība izdeva rīkojumu pārņemt visas padomju muitas — ar šo brīdi var sākt runāt par visaptverošu LR muitas dienesta veidošanos.

Nenoliedzami, šie pirmie trīs gadi, protams, bija tie grūtākie, jo nebija ne pastāvīgas mācību bāzes, zem Muitas kodeksa nebija sekundārās likumdošanas, nebija nekādas starptautiskas pieredzes. Muitā vispār bija palikuši tikai kādi 15 cilvēki, un daži Liepājā un Ventspilī, kuriem vispār bija kaut kāda pieredze muitas darbā, un tie 700—800 cilvēki, kas pēc Godmaņa rīkojuma tika "rekrutēti" muitas darbā, nāca tīrā patriotisma dēļ, nevarēja būt pat runas par kaut kādu lietišķu vai profesionālu sagatavotību.

Nākamais attīstības posms saistās ar 1994.gadu, kad Finansu ministrijas pakļautībā tika izveidots Valsts ieņēmumu dienests, kas apvienoja muitas dienestu ar nodokļu inspekciju, pēc tā sauktā Dānijas modeļa, līdzīga sistēma ir arī Nīderlandē un Lielbritānijā. Runča kungs šo modeli gan neatzina par sevišķi veiksmīgu, taču šobrīd tiek strādāts pie tā uzlabošanas.

Šodien vissvarīgākais ir tas, ka 1996.gadā Latvijas muitā tika uzsākta visaptveroša modernizācijas programma. Valdība zināmā mērā pēc Valsts ieņēmumu Valsts ministres Aijas Počas iniciatīvas vienojās ar Eiropas Savienības komisiju par tehniskās palīdzības sniegšanu Latvijas muitas dienestam modernizācijas jomā. Šī modernizācijas programma ir ļoti liels solis uz priekšu, konkrēts mēģinājums uzlabot darbu muitas dienestā. Tās ietvaros ir uzsākti vairāk nekā 20 projekti, sākot ar muitas likumdošanu, jautājumiem par muitas tehniku, procedūrām, muitas kontroli, finansu garantijām, par muitas attiecībām ar uzņēmējiem. Pats svarīgākais ir tas, ka šo projektu rezultātā tika apmācīti daudzi muitas centrālā aparāta darbinieki un šīs zināšanas tika nodotas arī rajonu muitu darbiniekiem un muitniekiem, kas strādā uz robežas. Daudzi vidējā un zemākā posma darbinieki ir bijuši stažēties citu Eiropas valstu muitas dienestos. Nepārtraukti tiek strādāts, lai muitas dienestu pārveidotu gan organizatoriski, gan funkcionāli. Likumdošanā — no pagājušā gada jūnija darbojas jaunais Muitas likums, kas par 99% izveidots uz ES likumdošanas bāzes. Šī gada laikā tiek attīstīta sekundārā likumdošana un normatīvie akti, kas ir VID un Muitas pārvaldes kompetencē. Daži projekti ir pabeigti, bet modernizācijas programmas ietvaros nāk klāt arvien jauni, jo laiks iet uz priekšu, mainās ne tikai Latvijas muitas, bet arī citu valstu muitas un pašas ES muitas likumdošana. Viens no ļoti pozitīviem momentiem ir tas, ka mēs varam pārņemt pašu progresīvāko pieredzi no citām valstīm. Kā pierādījums tam — šajā gadā uzsāktais muitas informatizācijas projekts ASYCUDA, kas divu gadu laikā paredz saslēgt vienotā tīklā visus muitas posteņus ar centrālo aparātu, savienot tos ar citām valstī nozīmīgām datu bāzēm. Ja tas izdosies, un Runča kungs ir par to pārliecināts, tad Latvija būs lielu soli priekšā vairāku citu Eiropas Savienības valstu muitas dienestiem. Tas ļaus ievērojami paātrināt muitas procedūru izpildi, caurlaides spēju uz robežām. Attīstās arī projekts par jauno kompjuterizēto tranzītkontroles sistēmu Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Esam saņēmuši aicinājumu pievienoties ES un Ziemeļvalstu kopējai tranzītkonvencijai, kas reāli gan varētu notikt ne ātrāk kā pēc 2—3 gadiem.

Darbojas Muitas koledža, kurai šogad būs arī filiāles Daugavpilī, Liepājā un Ventspilī. Ir Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts pie Tehniskās universitātes, par ko 1991.gadā muitas darbinieki varēja tikai sapņot.

Saviem kolēģiem Runča kungs novēlēja izturību, jo tā esot pats galvenais laikā, kad uzsāktas tik visaptverošas un nozīmīgas pārmaiņas muitas darbā.

VID Sabiedrisko attiecību daļas vecākā referente

Solvita Ulmane