cēloņiem un sekām

Dr.oec. Bruno Mežgailis, Statistikas institūta vadošais pētnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

Sakarā ar agri noslēgtajām un bieži izšķirtajām laulībām Latvijā pēckara gados laulību koeficients bija aptuveni 9 — 10 promiles. Eiropā lielākā daļā valstu laulības koeficients svārstās ap 4 — 5 promilēm. Šādā līmenī laulības koeficients ir arī Latvijā 1993. — 1994.gadā. Vai tas nozīmē pāreju uz Eiropeisku laulības veidošanas modeli Latvijā, to parādīs tuvākā nākotne. Taču jāņem vērā svešo etnosu lielais īpatsvars, kam raksturīgas agras un nenoturīgas laulības.

Kā pēdējo izvērtēsim šķiršanās koeficientu, kam ir arī sakars ar citiem dabiskās kustības rādītājiem.

Saglabājoties augstam laulību slēgšanas līmenim, pastāv iespējamība, ka augsts būs arī šķiršanās koeficients. Vispār jāsaka, ka pēc Otrā pasaules kara Latvijā radās īsts "šķiršanās bums". Pirms kara uz katriem 1000 iedzīvotājiem gadā izšķīra 0,1 — 0,2 pārus, tad, sākot ar septiņdesmitajiem gadiem, raksturīgi bija 4 — 5 šķirtie pāri. Ja gadā uz 100 noslēgtajām laulībām pirms kara izšķīra 10 — 12 pārus, tad pēdējos 25 gados lielākoties izšķīra 50 un vairāk, bet 90.gados — pāri par 70 izšķirto pāru uz gada laikā 100 noslēgtajām laulībām. Tas liecina par lielu ģimeņu nestabilitāti.

Nestabilās ģimenes neveicina dzimušo skaita palielināšanos, tās nav labvēlīgas arī mirstības samazināšanai. Ģimenes stabilizēšana ir viens no neatliekamajiem pasākumiem, kas jāveic visai sabiedrībai, īpaši baznīcai un ģimenes locekļiem. Tas varbūt ir pats pirmais visas pārējās dabiskās kustības uzlabošanas jautājums mūsdienās.

Turpmāk — vēl

6.tabula

Latvijas iedzīvotāju dabiskās kustības koeficienti

(uz 1000 iedzīvotājiem)

Gads Dzimuši Miruši Dabiskais pieaugums Laulības Šķiršanās

1990. 14,2 13,0 1,2 8,8 4,0

1991. 13,0 13,1 -0,1 8,4 4,2

1992. 12,0 13,5 -1,5 7,2 5,5

1993. 10,3 15,2 -4,9 5,6 4,0

1994. 9,5 16,4 -6,9 4,5 3,3

1995. 8,6 15,5 -6,9 4,4 3,1

1996. 7,9 13,8 -5,9 3,9 2,4