• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidente: - Latvijas miera uzturēšanas spēku izlūkdienesta bataljonā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.04.2000., Nr. 142/144 https://www.vestnesis.lv/ta/id/4902

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidente: - uzrunā Valsts kontrolē vakar, 19. aprīlī

Vēl šajā numurā

20.04.2000., Nr. 142/144

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidente:

— Latvijas miera uzturēšanas spēku izlūkdienesta bataljonā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 19.aprīlī, apmeklēja Latvijas miera uzturēšanas spēku izlūkdesanta bataljonu (Latbat) Sužos.

Valsts prezidenti pavadīja aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka pulkvedis Gundars Ābols, admirālis Gaidis Zeibots, Zemessardzes komandieris pulkvedis Jānis Kononovs un citas augstas militārpersonas. Sužos Valsts prezidenti sagaidīja goda sardze un bataljona komandiera vietas izpildītājs majors Dzintars Roga, jo bataljona komandieris atrodas ārzemju komandējumā. Prezidentei ziedus pasniedza bataljona kapelāns Elmārs Pļaviņš. Dz.Roga iepazīstināja Valsts prezidenti ar bataljona attīstības vēsturi kopš 1992.gada, pastāstīja par pašreizējiem uzdevumiem, kad saskaņā ar "Baltbat" pārstrukturizēšanu izlūkdesantbataljons kļuva par "Latbat" izveidošanas bāzi, kas gatavo patstāvīgi karavīrus Latvijas miera uzturēšanas spēkiem. Komandieris iepazīstināja ar bataljona pašreizējo personālsastāvu, bruņojumu telpu stāvokli, pieskārās arī problēmām par tālāko bataljona dislokācijas vietu, sakarā ar zemes īpašnieku prasībām, kā arī karavīru izglītību. Ceturtajai daļai personālsastāva ir vidējā izglītība, bet vairums — deviņu klašu.

Pēc tam Valsts prezidentei demonstrēja desanta izsēdināšanu no helikoptera, ar tai sekojošu sakara mezgla ieņemšanu un tuvcīņas elementus. Prezidente bija apmierināta ar redzēto, uzteica desantniekus, sevišķi jauniesauktos, kuri tik īsā laikā apguvuši sarežgītus tuvcīņas paņēmienus. Modernajā karā gan reti nonāk līdz tuvcīņai tādā izpratnē, kā tas bija Otrajā pasaules karā, tomēr desantniekiem tā ir nepieciešama un reizē kalpo kā fiziskās sagatavotības un savu spēku apzināšanās sastāvdaļa. Rotas komandieris virsleitnants Armands Veters stāstīja, ka treniņi notiek gan individuāli, gan rotas sastāvā un par instruktoriem strādā karavīri, kas savulaik mācījušies dažādās specvienībās padomju armijā vai ir viņu skolnieki.

Izlūkdesanta puišiem ir virkne stimulējošu pārbaudījumu, piemēram, "lūša taka". Tās veicējs var nēsāt uzšuvi ar lūša galvas attēlu, bet visu pārbaudījumu pārvarētājs saņem desantnieka zilo bereti. Tādu šoreiz kā dāvanu piemiņai saņēma nacionālo bruņoto spēku virspavēlniece, uz to sacīdama: — paldies! Tas bez lūša takas?

No deviņdesmito gadu vidus Izlūkdesantbataljons sadarbojas ar Eiropā dislocēto amerikāņu spēku kāda bataljona speciālo uzdevumu vienību, kuras instruktori regulāri ierodas Latvijā, lai kopīgi trenētos un mācītos. Tāpēc Valsts prezidente tika aicināta uz Ādažu poligonu, lai novērotu šo treņinu noslēguma mācības. Karavīri veica slēpņa operāciju viena vada sastāvā un ar to saistītās šaušanas mācības. Kā pēc operācijas pastāstīja karavīri, šie demonstrējumi bija kā izrāde — mācību nobeiguma saldais ēdiens. Pašas mācības bija nepārtraukts sāļsviedrains darbs poligona putekļos trīs nedēļu garumā. Valsts prezidente kopā ar ASV vēstnieku Džeimsu Holmsu un ASV militāro atašeju pulkvežleitnantu Sengu pateicās par iespaidīgo kaujas demonstrējumu gan latviešu puišiem, gan amerikāņu instruktoriem.

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis ieskatījās tuvākajā bataljona nākotnē:

— Katrai Baltijas valstij būs savs profesionālais kaujas spējīgs bataljons. "Baltbat" štābs būs Ādažos, tur notiks plānošana un, gatavojoties miera uzturēšanas misijai kādā reģionā, varēs paņemt pa rotai vai citai vienībai no katra bataljona jau profesionāli sagatavotus karavīrus.

Admirālis Gaidis Zeibots savukārt drošināja, ka mūsu atbalsta valstis ievērojami palīdzēs ar ekipējumu un arī citādi, jo bataljona uzturēšanas izmaksas, salīdzinot ar šodienu, var pieaugt desmitkārt.

Bet vai tad mēs negribam savu armiju redzēt labi apbruņotu un apmācītu? Un Valsts prezidentes samērā biežās vizītes pie karavīriem ir atbilde karavīriem, tautai, mums visiem.

Andris Kļaviņš — "Latvijas Vēstnesim"

B10.JPG (22697 BYTES) B5.JPG (26847 BYTES) B2.JPG (29426 BYTES) B11.JPG (22812 BYTES)
Desantnieku demonstrējumu laikā: Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks pulkvedis Gundars Ābols, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis Valsts prezidenti Sužos sagaida bataljona komandiera pienākumu izpildītājs majors Dzintars Roga, izlūkdesantnieki, un augstajai viešņai ziedus pasniedz izlūkdiesneta bataljona kapelāns Elmārs Pļaviņš
B8.JPG (19785 BYTES)

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sarunā ar amerikāņu specvienības instruktoru un LATBAT virsleitnantu Kasparu Zdanovski

B7.JPG (34646 BYTES) B9.JPG (46437 BYTES)
Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Džeimss Holmss un specvienības instruktors atzinīgi vērtē Latvijas karavīru sagatavotību

Admirālis Gaidis Zeibots sarunā par karavīru ikdienu

Foto: Andris Kļaviņš — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!