Pētījuma rezultātu izkārtojums

1. Latvijas iedzīvotāju priekšstati par

korupcijas būtību, pastāvēšanas

priekšnoteikumiem un attīstības tendencēm

14.lpp.

1.6. Korupcijas attīstības tendences

2. Korupcijas izplatība

2.1. Iedzīvotāju uzticēšanās valsts un sabiedriskajām institūcijām

2.2. Institūciju, valsts iestāžu un uzņēmumu godīguma novērtējums

2.3. Valsts un pašvaldību institūciju attieksme pret iedzīvotāju

problēmu risināšanu

2.3.1. Valsts un pašvaldību veselības aprūpes iestādes

2.3.2. Vietējās pašvaldības un to namu pārvaldes

2.3.3. CSDD (Automobiļu reģistrācija un tehniskā apkope)

2.3.4. Ceļu policija

2.3.5. Valsts izglītības institūcijas

2.3.6. Valsts ieņēmumu dienests

2.3.7. Zemes dienests

2.3.8. Muita

2.3.9. Pārējās iestādes

2.4. Respondentu pieredze saskarsmē ar valsts vai

pašvaldību iestādēm

2.5. Respondentu uzskati par Latvijas ierēdņu korumpētības pakāpi

2.6. Nepieciešamība dažādu problēmu risināšanā veikt

ārpuskārtas maksājumus

2.6.1. Ārstēšanās poliklīnikā, slimnīcā

2.6.2. Īpašuma lietu kārtošana

2.6.3. Lietu kārtošana pašvaldībās vai to namu pārvaldēs

2.6.4. Autotransporta reģistrācija vai tehniskā apskate (CSDD)

2.6.5. Bērna mācības vai iekārtošana skolā

2.6.6. Saskare ar Ceļu policiju

2.6.7. Pārējās problēmas

2.6.8. Faktori, kas traucē sekmīgi atrisināt aptaujāto problēmas

3. Korupcijas sekas un novēršanas iespēju vērtējums

3.1. Korupcijas ietekme uz valsti

3.2. Respondentu uzskati par to, kam jāuzņemas galvenā loma

cīņā pret korupciju

3.3 Vērtējums amatpersonu un valdības vēlmei cīnīties ar korupciju

3.4.Korupcijas novēršanas pasākumu vērtējums

4. Respondentu demogrāfiskais raksturojums

5. Aptaujas rezultātu salīdzinājums ar

Pasaules Bankas aptauju

5.1. Korupcijas cēloņu novērtējums

5.2. Korupcijas situācijas novērtējums

5.3. Respondentu viedoklis par amatpersonu un valdības vēlmi

cīnīties ar korupciju

5.4. Iestāžu korumpētības novērtējums

6. Secinājumi

Aivita Putniņa.

Iedzīvotāju personiskā pieredze un priekšstati

par korupciju Latvijā

Ievads

1. Korupcijas definīcija

2. Korupcija un morāle

3. Korupcijas prakse

4. Korupcijā iesaistītie aģenti

5. Zināšanas un vara

6. Informācija un tās kanāli

Nobeigums

Ieteikumi korupcijas apkarošanas pasākumiem

Klāvs Sedlenieks.

Lietderīgā korupcija: Latvijas iedzīvotāju uzskati

par valsti un tirgu

1. daļa. Teorētiskie apsvērumi

Brīvais tirgus un demokrātija

2. daļa. Pētījuma rezultātu analīze

Attieksme pret valsti

Valsts kā institūcija

Attieksme pret valsts pārstāvjiem: lobisms ir korupcija

Tirgus pret valsti

Latvijas iedzīvotāji par korupcijas pozitīvo ietekmi

uz valsts attīstību

Latvijas iedzīvotāji par korupcijas pozitīvo ietekmi

uz viņu pašu ekonomiskajām aktivitātēm

Latvijā godīgā ceļā nevar kļūt bagāts

Korupcijas valoda, tirgus valoda, demokrātijas valoda

Blats: attīstība mūsdienu Latvijas apstākļos

Atbildība par korupciju valstī

Kopsavilkums par attieksmi pret valsti, tirgu un korupciju

Secinājumi

Nobeiguma piezīmes par šo pētījumu

Pieminētā literatūra

LNKA. Ieskats Latvijas Republikas likumdošanas aktos

korupcijas jomā

LNKA. Korupcijas tēls Latvijā.

Ieskats preses publikācijās

Pētījums tapis sadarbībā ar:

Pētījums īstenots ar Sorosa Fonda - Latvija finansiālu atbalstu

Atbildes nosacīti var sadalīt vairākās grupās atkarībā no atbilžu daudzuma uz katru jautājumu. Korupciju vairums gadījumos (kas arī veido pirmo grupu) uzskata par papildus neoficiālas samaksas pieprasīšanu (73.6% no visiem aptaujātajiem) par noteiktu jautājumu nokārtošanu, situācijas, kad tiek pieļauta nelikumīgas darbības veikšana (71.2%) vai, lai nepiemērotu sodu par kādu pārkāpumu (69.8%).

Otrajā grupā ir situācijas, kas saistītas ar dzīvokļu (43.3%), valsts vai pašvaldības pasūtījuma (41.5%) saņemšanu, radu iekārtošanu darbā (40.2%) vai lēmumu pieņemšanu kādas sociālas grupas interesēs (40.3%).

Rindas dažādās iestādēs aptaujātie īpaši nesaista ar korupciju (4.9%), tāpat kā sūtīšanu no viena kabineta uz otru (8.6%). Arī ziedu vai konfekšu pasniegšana tiek visumā attaisnota (tikai 9.2% no visiem aptaujātajiem to uzskata par korupciju).

Analizējot sadalījumu pēc vecuma, izglītības un nodarbošanās, vērā ņemamas atšķirības netika novērotas.

Jāsecina, ka uzskati par korupcijas jēdzienu, būtību un darbībām, kas ietvertas šajā jēdzienā, ir neviennozīmīgi un nesaskan ar "Korupcijas novēršanas likuma" doto definīciju.

1.zīmējums

Triju par korupciju visbiežāk uzskatīto situāciju sadalījums

atkarībā no aptaujāto dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

pirmais - papildus neoficiālas samaksas pieprasīšana par noteiktu jautājumu nokārtošanu;

otrais - situācija, kad amatpersona pieņem vai pieprasa neoficiālu maksājumu, lai pieļautu nelikumīgas darbības veikšanu;

trešais - situācija, kurā amatpersona pieņem vai pieprasa neoficiālu maksājumu, lai nepiemērotu sodu par kādu pārkāpumu.

1.2. Attaisnojumi korupcijas pastāvēšanai

Šajā jautājumā aptaujātajiem tika lūgts novērtēt virkni piedāvāto apgalvojumu, lai noteiktu sabiedrībā valdošos uzskatus, kas attaisno korupcijas pastāvēšanu (2.tab.).

2.tabula

Korupciju attaisnojošo apgalvojumu vērtējums

(% no kopējā aptaujāto skaita)

Tālākā atsevišķu apakšpunktu analīzē pārsvarā tiks izmantotas sasummētās piekrītošās atbildes, kas ietvers aptaujāto atbildes "pilnībā piekrīt" un "drīzāk piekrīt" uz katru no apgalvojumiem procentos no kopējā respondentu skaita (2.tab.).

Tādiem faktoriem kā dzimums, vecums, izglītība, tautība vai pilsonība ir visai maza nozīme un nelielās atšķirības būs atzīmētas pie katra apakšpunkta individuāli.

Ietekme uz atbildēm ir tam, kāda ir aptaujāto darbības sfēra (3.tab.), darbības joma (4.tab.) un vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli (5.tab.).

3.tabula

Korupcijas attaisnojuma piekrītošs vērtējums

atkarībā no aptaujāto darbības sfēras

(% no tiem, kas strādā)

Analizēsim katra apgalvojuma vērtējumu atkarībā no aptaujāto dzimuma, vecuma, izglītības, ģimenes lieluma un citiem rādītājiem. Ja vērtējums ir tuvs vidējam rādītājam un atsevišķa faktora ietekme ir minimāla, tad analīzi šeit neatkārtosim, bet atzīmēsim tikai tos gadījumus, kad vērtējuma novirze no visu aptaujāto vidējā vērtējuma ir vismaz 3%-4% vai vairāk.

1. Korupcija ir attaisnojama gadījumos, ja citādi nevar atrisināt likumīgu jautājumu

Vidējais vērtējums (piekrīt) - 33.9%.

Šim apgalvojumam nedaudz vairāk piekrīt vīrieši (37.7%), iedzīvotāji, vecumā no 25-34 gadiem (42.5%) un tie, kam zemāks izglītības līmenis (pamatskola - 36.5%, vidusskola - 36.1%).

2.zīmējums

Aptaujāto vērtējums atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

2. Kukuļus ņemt/dot ir morāli attaisnojami, jo visi tā dara

Vidējais vērtējums (piekrīt) - 16.2%.

Šim apgalvojumam nedaudz vairak piekrīt aptaujātie vecumā no 25-34 gadi (23.3%), aptaujātie bez LR pilsonības (25.6%), cittautieši (21.1%), kā arī tie, kam ir pamatskolas izglītība (19.8%). Pēdējo īpatsvars kopējā skaitā ir visai mazs, tādēļ rezultātu var ietekmēt tikai minimāli.

3.zīmējums

Aptaujāto vērtējums atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

3. Tikai apkarojot augstākā līmeņa korupciju, izzudīs zemākā

Vidējais vērtējums (piekrīt) - 79.2%.

Šim apgalvojumam nedaudz vairāk piekrīt aptaujātie vecumā no 45-54 gadi (85.5%).

4.zīmējums

Aptaujāto vērtējums atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

4. Korupcija ir līdzeklis, kuru izmanto konkurentu apsteigšanai

Vidējais vērtējums (piekrīt) - 50.4%. Vērtējumā nav būtisku atšķirību.

5.zīmējums

Aptaujāto vērtējums atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

5. Korupcija ir vienīgā izeja biznesa pastāvēšanai

Vidējais vērtējums (piekrīt) - 26.7%.

Šim apgalvojumam nedaudz vairāk piekrīt aptaujātie vecumā no 25-34 gadi (32.6%).

6.zīmējums

Aptaujāto vērtējums atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

6. Pašreizējā valsts birokrātijas sistēma spiež dot kukuļus

Vidējais vērtējums (piekrīt) - 78.2%. Dažādu faktoru ietekme uz vērtējumu ir nebūtiska.

7.zīmējums

Aptaujāto vērtējums atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

7. Korupcija ir negodīgs paņēmiens, bet dažkārt neizbēgams

Vidējais vērtējums (piekrīt) - 72.1%.

Vismazāk tam piekrīt 55 gadus veci un vecāki aptaujātie (64.6%).

8.zīmējums

Aptaujāto vērtējums atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

8. Bez kukuļošanas neko nevar panākt, jo visa valsts sistēma ir korumpēta

Vidējais vērtējums (piekrīt) - 62.5%.

Visvairāk tam piekrīt aptaujātie bez LR pilsonības (68.5%).

9.zīmējums

Aptaujāto vērtējums atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

Visvairāk atbalstītais apgalvojums, ka "Tikai apkarojot augstākā līmeņa korupciju, izzudīs zemākā", tāpat arī atbildes par to, ka "Pašreizējā valsts birokrātijas sistēma spiež dot kukuļus", kopumā liecina par to, ka sabiedrība ir diezgan negatīvi noskaņota attiecībā uz korupcijas izplatību Latvijā un norāda virzienus, kuros būtu jādarbojas, lai novērstu šīs parādības izplatību.

Sabiedrībā tomēr ir iesakņojies viedoklis, kas attaisno korupciju kā pašreizējos apstākļos neiznīdējamu parādību, kas saistīta ar birokrātijas pārlieko svaru. Korupcija tiek izmantota kā līdzeklis konkurentu apsteigšanai. Tas norāda, ka korupcijas cēloņiem ir dziļas iekšējas sociālās saknes un labvēlīga organizatoriski-administratīvā vide.

1.3. Attieksme pret dažādiem apgalvojumiem

1.3.1. "Latvijas valdība nepietiekoši pārņem

citu valstu pozitīvo pieredzi"

Korupcijas novēršanā viens no būtiskākajiem virzieniem ir citu valstu pozitīvās pieredzes pārņemšana un izmantošana, un tāpēc aptaujas gaitā respondentiem tika dotas iespējas novērtēt apgalvojumu: "Latvijas valdība nepietiekami pārņem citu valstu pozitīvo pieredzi".

Katrs piektais aptaujātais (18,1%) šādam apgalvojumam pilnīgi piekrīt, bet 42,2% procenti drīzāk piekrīt. Tikai katrs trešais respondents 30,3% šim vērtējumam drīzāk nepiekrīt vai pilnīgi nepiekrīt (katrs desmitais - 9,4 % savu vērtējumu nav snieguši).

Nepieciešams secināt, ka lielākā aptaujāto daļa ir pārliecināta, ka Latvijas valdība ir nepietiekoši aktīva un vāji pārņem citu valstu pozitīvo pieredzi (10.zīm.).

10zīmējums

Respondentu novērtējums apgalvojumam, ka Latvijas valdība

nepietiekami pārņem citu valstu pozitīvo pieredzi

(% no visiem respondentiem)

1.3.2. "Valsts nodrošina veicinošus apstākļus

korupcijas attīstībai"

Respondentiem tika piedāvātas iespējas izteikt savu viedokli par to, vai valsts nodrošina veicinošus apstākļus korupcijas attīstībai. Gandrīz trīs no četriem aptaujātajiem (72,7%) šādam apgalvojumam piekrīt vai drīzāk piekrīt. Tikai 17,8% drīzāk nepiekrīt vai pilnībā neatzīst, to, ka tieši valsts ir tā, kas nodrošina veicinošus apstākļus korupcijas attīstībai (11.zīm.).

11.zīmējums

Respondentu attieksme pret apgalvojumu,

ka valsts nodrošina veicinošos apstākļus korupcijas attīstībai

(% no visiem respondentiem)

1.3.3. "Kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme

pret valsti, kurā tie dzīvo?"

Latvijas iedzīvotāju attieksme pret valsti, kurā tie dzīvo ir visumā pozitīva. Aptaujas rezultāti liecina, ka divi no trim aptaujātajiem (65,7%) ir lepni par to, ka viņi dzīvo Latvijā. Tomēr katrs ceturtais respondents (23,4%) nav gandarīts par to, ka viņi dzīvo Latvijā. Attiecībā uz minēto atzinumu ir jāatzīst ļoti augsta korelatīva saistība starp LR pilsonību un lepnumu par iespējām dzīvot Latvijā (12.zīm.).

12.zīmējums

Gandarījums un lepnums par dzīvi Latvijā atkarībā no pilsonības

(% no visiem

Neapšaubāmi, ka pilsonības statuss parāda ne tikai Latvijas iedzīvotāju tiesisko stāvokli, bet zināmā mērā atspoguļo arī viņu lojalitāti pret valsti. Jāatzīst, ka lojalitātes potenciāls un lepnums par valsti, kurā dzīvo respondenti, tomēr daudz augstāks ir Latvijas pilsoņiem, kas būtībā ir dabiski.

Aptaujas rezultāti liecina, ka lepnums un gandarījums par dzīvi Latvijā latviešiem ir augstāks, salīdzinot ar citu etnisko grupu pārstāvjiem (6.tab.).

6.tabula

Gandarījums un lepnums par dzīvi Latvijā atkarībā no etniskās piederības

(% no visiem respondentiem)

Apgalvojumam, ka lepojas ar to, ka dzīvo Latvijā nepiekrīt divas reizes vairāk dažādu citu etnisko grupu pārstāvju (salīdzinot ar latviešiem). Atliek secināt, ka Latvijā ir nepieciešams intensīvāk un plašāk realizēt nacionālās integrācijas programmu, iesaistot Latvijas sabiedriskajā dzīvē visu valstī dzīvojošo etnisko grupu pārstāvjus.

Aptaujas rezultāti liecina, ka gandarījums par dzīvi Latvijā visaugstākais ir Vidzemē (ar to lepojas 73,0% aptaujāto) un Kurzemē (70,7% atbalsta šo atzinumu).

Tajā pašā laikā, viszemākais gandarījuma līmenis ir Rīgā (60,2% respondentu lepojas, ka dzīvo Latvijā).

Ar lepnumu par dzīvi Latvijā vislielākā mērā ir saistīts atzinums par to, ka Latvijas parlaments un valdība ir ieinteresēti, lai Latvijā cilvēki dzīvotu labi . Kopumā minētajam atzinumam piekrīt tikai katrs trešais respondents (33,6%). Tam pilnībā nepiekrīt nedaudz vairāk par pusi aptaujāto - 56,4%. Visaugstāk minētais apgalvojums ir pozitīvi vērtēts Zemgalē, kur 44,9% respondentu uzskata, ka Latvijas Saeima un Ministru kabinets ir ieinteresēti Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa kvalitātes pieaugumā. Tajā pašā laikā viszemāk Latvijas centienus minētajā jomā vērtē Kurzemē un Latgalē, kur atbilstoši tikai 26,0% un 29,4% piekrīt augstāk minētajam atzinumam.

1.3.4. "Vai Latvijas valdība ir ieinteresēta

korupcijas novēršanā?"

Mazāk nekā trešdaļa (31,3%) respondentu uzskata, ka Latvijas valdība ir ieinteresēta korupcijas novēršanā. Pilnīgi pretējs viedoklis, ir 55,5% aptaujāto. Sevišķi pesimistiski uzskati minētajā jomā ir Latgalē, kur tikai katrs ceturtais respondents (25,8%) ir pārliecināts, ka valdība patiešām cenšas kaut ko veikt minētajā jomā. Nedaudz optimistiskāks skats uz valdības darbību korupcijas novēršanā ir Zemgalē, Vidzemē un Latgalē, kur atbilstoši 36,7%, 36,4% un 35,1% piekrīt, ka Latvijas valdība ir ieinteresēta korupcijas apkarošanā.

Kopumā ir jāatzīst, ka Latvijas iedzīvotājiem ir visai pesimistiski uzskati par Latvijas valdības lomu un ieinteresētību reāli novērst korupciju. Nozīmīgs ir iezdīvotāju viedoklis par jautājumu: "Latvija būtu sasniegusi daudz vairāk, ja valstī nebūtu tik lielas korupcijas".

Minētajam spriedumam piekrīt 75,8 % respondentu, bet nepiekrīt tikai katrs desmitais. Lai cik tas nebūtu paradoksāli, tomēr šim atzinumam nepiekritušo skaits ir viszemākais Latgalē (67,8%), kur objektīvi dzīves līmenis ir vidēji viszemākais. Iespējams, ka šī novada respondentos nedaudz biežāk dominē tieši pretējie uzskati.

Tajā pašā laikā Kurzemē un Zemgalē uzskata (attiecīgi 83,7% un 82,2%), ka Latvija būtu sasniegusi un ieguvusi nesalīdzināmi vairāk, ja valstī nebūtu augsts korupcijas līmenis.

Varam secināt, ka Latvijā dažādos reģionos valda dažādi uzskati par korupcijas lomu valsts attīstībā un izaugsmē.

1.3.5. "Kāda ir korupcijas loma valsts ekonomikas

un citu sabiedrisko sfēru attīstībā?"

Viens no nozīmīgākajiem un interesantākajiem respondentu vērtējumiem ir saistīts ar korupcijas lomu valsts ekonomikas un citu sabiedrisko sfēru attīstībā, jo tikai 14,3% tā, aptaujāto ir piekrituši vai drīzāk piekrituši apgalvojumam, ka, ja Latvijā nebūtu korupcijas daudzas sabiedrībai noderīgas sfēras joprojām nebūtu attīstītas. Tātad, katrs astotais respondents uzskata, ka daudzas sabiedriski nozīmīgas sfēras ir Latvijā attīstītas tikai tāpēc, ka to izaugsmi veicina korupcija.

13.zīmējums

Respondentu novērtējums par apgalvojumu, ka, ja nebūtu korupcijas,

daudzas sabiedrībai noderīgas sfēras Latvijā joprojām būtu neattīstītas

(% no visiem respondentiem)

Kopumā var teikt, ka ir pilnībā iespējams, ka atsevišķās sfērās korupcijas ietekme varētu būt kā attīstību veicinošs stimuls. Šajās sfērās (jomās) korupcija varētu būt it sevišķi plaši izplatīta.

1.3.6. "Vai korupcija veicina valsts ekonomisko izaugsmi?"

Viena no jūtīgākajām sfērām, no kurām ir atkarīga sabiedrības stabilitāte un augšupeja, ir ekonomika. Respondentiem tika dota iespēja novērtēt apgalvojumu, ka korupcija veicina valsts ekonomisko izaugsmi.

Minētajam apgalvojumam pilnībā piekrīt vai arī daļēji piekrīt nedaudz vairāk par katru desmito respondentu (11,8%). Absolūti lielākā daļa dotajam apgalvojumam pilnīgi vai drīzāk nepiekrīt (80,2%).

Astoņi procenti nespēj novērtēt šo apgalvojumu (14.zīm.).

14.zīmējums

Respondentu uzskati par apgalvojumu,

ka korupcija veicina valsts ekonomisko izaugsmi

(% no visiem respondentiem)

Iespējams, ka atsevišķiem respondentiem ir pieredze, lai apgalvotu, ka koruptīvas attiecības var būtiski veicināt valsts ekonomisko izaugsmi.

1.3.7. "Kāda ir attieksme pret ierēdniecību?"

Noteiktu apgalvojumu iekļaušana šajā jautājumā bija vērsta uz to, lai respondenti izteiktu savu attieksmi pret korupciju veicinošiem faktoriem. Tāpēc aptaujas anketā ietverts atzinums par to, ka Latvijā ir pārāk daudz ierēdņu.

Jāatzīmē, ka kopumā trīs no četriem respondentiem (76,7%) piekrita minētajam spriedumam. Tikai 12,7% no aptaujātajiem bija negatīvs viedoklis. Visaugstākais minētā sprieduma pozitīvais vērtējums, piekrųtpt, ka Latvijā ir pārāk daudz ierēdņu, bija starp Rīgas (81,6%) un Kurzemes (80,4%) respondentiem. Iespējams, ka tieši šajos novados ierēdņu skaits ir visaugstākais.

Līdztekus uzskatiem par ierēdņu skaitu, respondentiem bija jāizsaka spriedumi par ierēdniecības varu.

Apmēram trīs no četriem respondentiem atzīst, ka ierēdņiem ir ļoti liela vara. Tikai katrs sestais respondents minētajam spriedumam nepiekrīt.

1.3.8. "Vai Latvijā godīgā ceļā var kļūt bagāts?"

Viens no atbildēs uz šo jautājumu iekļautajiem interesantākajiem apgalvojumiem bija, ka Latvijā godīgā ceļā nevar kļūt bagāts.

Šis apgalvojums norāda uz tiesiskās apziņas līmeni, orientāciju uz labklājības sasniegšanu ar prettiesiskiem līdzekļiem. Aptaujas rezultāti liecina, ka 75,9% respondenti ir pārliecināti, ka Latvijā patiešām nevar kļūt bagāts godīgā ceļā. Pretējs viedoklis ir nedaudz mazāk kā katram piektajam respondentam (18,2%). Interesanti, ka godīguma motivācija visaugstākā ir Latgalē, kur 67,8% uzskata, ka bagātību var iegūt arī godīgā ceļā. Pretējs viedoklis ir Kurzemē un Zemgalē. Iedzīvotājiem ir dažādi priekšstati par godīgumu un iespējām taisnīgā ceļā iegūt bagātību un nodrošināt pilnvērtīgu dzīvi.

1.4. Faktori, kas attur no kukuļa došanas

7.tabula

Faktoru vērtējums, kuri aptaujātos attur no kukuļa došanas

(iespējamas vairākas atbildes)

(% no visiem aptaujātajiem)

Finansiāli nevaru atļauties dot kukuli

10.tabula

Korupcijas iemeslu un veicinošo faktoru vērtējums

atkarībā no aptaujāto ienākumiem uz vienu iedzīvotāju mēnesī

(var būt vairākas atbildes)

(% no attiecīgajā ienākumu grupā))

Analizēsim katra apgalvojuma vērtējumu atkarībā no aptaujāto dzimuma, vecuma, izglītības, ģimenes lieluma un citiem rādītājiem. Ja vērtējums ir tuvs vidējam rādītājam un atsevišķa faktora ietekme ir minimāla, tad to šeit neatkārtosim, bet atzīmēsim tikai tos gadījumus, kad vērtējuma novirze no visu aptaujāto vidējā vērtējuma ir vismaz 0.1 vai vairāk.

1. Pārmērīgs noteikumu daudzums/sarežģītība

Vidējais vērtējums - 3.35.

Šim apgalvojumam nedaudz vairāk piekrīt iedzīvotāji vecumā no 45-54 gadiem (3.42) un vecāki par 55 gadiem - 3.48.

2. Noteikumu piemērošanas izvēles brīvība

Vidējais vērtējums - 3.67.

19.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

3. Pārmērīgi nodokļi/importa nodevas

Vidējais vērtējums - 3.67

Vairāk šim vērtējumam piekrīt iedzīvotāji vecumā no 35-44 gadiem (3.77).

20.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

4. Nodokļu/nodevu likumu interpretācijas neierobežotas iespējas

Vidējais vērtējums 3.94.

Mazsvarīgāks tas šķiet 18-24 gadus veciem aptaujātajiem (3.67).

21.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

5. Vāja tiesu vara/nepietiekami konsekventa likumu piemērošana

Vidējais vērtējums 3.93.

22.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

6. Ierēdņu profesionālisma trūkums

Vidējais vērtējums 3.63.

Par nopietnāku cēloni to uzskata iedzīvotāji bez LR pilsonības - 3.73.

23.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

7. Valsts ierēdņu zemais atalgojums/samaksa

Vidējais vērtējums 3.22.

Zemo atalgojumu par svarīgāku atzīst jaunieši no 18-24 gadiem (3.35), bet ar mazsvarīgāku - iedzīvotāji ar augstāko izglītību - 3.16.

24.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

8. Nedrošība par ilglaicīgu palikšanu amatā

Vidējais vērtējums - 3.27.

Nopietnāks korupcijas cēlonis tas ir vidēja vecuma aptaujātajiem 45-54 gadi (3.39), bet aptaujātie ar augstāko izglītību tā ietekmi vērtē zemāk - 3.10.

25.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

9. Valsts augstākā līmeņa vadītāju sliktais piemērs

Vidējais vērtējums 3.94.

Nelielas svārstības vērtējumā ir atkarībā no aptaujāto vecuma: jaunie cilvēki 18-24 gadus veci tā ietekmi vērtē zemāk - 3.72, bet vecākās grupas pārstāvji to atzīst par svarīgu - 4.08.

26.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

10. Vispārēja nabadzība

Vidējais vērtējums 3.55.

Apskatāmā faktori ietekmi par svarīgāku atzīst aptaujātie vecumā 35-54 gadi (3.66-3.69).

27.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

11. Izglītības trūkums

Vidējais vērtējums 3.18.

Vērtējums praktiski nav atkarīgs no aptaujāto vecuma, dzimuma, tautības, pilsonības.

28.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

12. Pārāk maza privatizācija

Vidējais vērtējums 2.75.

Vismazāk apskatāmajam apgalvojumam piekrīt aptaujātie ar augstāko izglītību - tikai 2.58 balles. Visvairāk to atbalsta cittautieši ar vidējo vērtējumu 2.86 un nepilsoņi - 2.94 balles.

29.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

13. Pārāk liela privatizācija

Vidējais vērtējums 3.11.

Vairāk šim apgalvojumam piekrīt vecāki cilvēki (45-54 gadi un virs 55 gadi to vērtē ar 3.27 un 3.22 ballēm attiecīgi) un tie, kas nav LR pilsoņi - 3.27 balles.

30.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

14. Politiskā iejaukšanās

Vidējais vērtējums 3.34.

Par politisko iejaukšanos vismazāk uztraucas jaunieši - 3.23 balles, bet visvairāk tie aptaujātie, kuriem nav LR pilsonības.

31.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

15. Pārāk lielas/radikālas ekonomiskās reformas

Vidējais vērtējums 3.2.

Tam piekrīt pārsvarā 45-54 gadus veci aptaujātie, kā arī cittautieši un aptaujātie bez LR pilsonības.

32.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

16. Nepietiekamas ekonomiskās reformas

Vidējais vērtējums 3.22.

To par nenozīmīgāku salīdzinājumā ar pārējiem aptaujātajiem uzskata jaunieši no 18-24 gadiem (3.06 balles). Cittautieši un aptaujātie bez LR pilsonības tam piekrīt salīdzinoši vairāk (3.35 un 3.34 balles attiecīgi).

33.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

17. Izveidojusies sistēma gūt personīgo labumu

Vidējais vērtējums 4.36.

Acīmredzot jaunieši mazāk jūt sistēmas ietekmi tādēļ nedaudz mazāks ir arī atbalsts minētajam apgalvojumam - 4.24 balles, bet visvairāk tam piekrīt gados vecāki aptaujātie virs 55 gadiem - 4.45.

34.zīmējums

Aptaujāto vērtējums korupcijas cēloņiem atkarībā no viņu dzīves vietas

(% no katrā reģionā aptaujātajiem)

Turpinājums - seko