MĒS SAVĀ ZEMĒ UN LAIKĀ

Un tā…

Un atkal, un vienmēr — kalnā kāpu gavilēt

Aizvakar, 1.jūlijā,

Rīgas Domas laukuma,

atklājot XXII Dziesmu svētkus un XII Deju svētkus

Diriģē Imants Kokars

Imants Kokars ar tikko iegūto Sudraba zizli. Līdzas — Gido Kokars…

…Edgars Račevskis…

…Jānis Dūmiņš…

…

… Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Cik Latvijas kopības vainagam ziedu

Mūsu Dziesmu svētku divdesmit otrās aprites laikā pirmoreiz bija iekļauta īpaša programma "Latvijas vainags". Tās prezentācija jebšu priekšā stādīšana risinājās vakar citkārt pompozajā Kongresu namā, kas savulaik saistījās ar padomju tautu draudzības pārspīlētu cildinājumu.

Latvijas valstiskās izveides postulāti ne pirms astoņdesmit gadiem, ne vēlāk nav saistījušies ar pieņemtu vai iedomātu savrupību, ar vienas vai otras tautas vai tautības uzsvērumu. Tik daudzu tautību skolu un izglītības sistēmu pastāvēšana, kas pirmsokupācijas Latvijā bija neapstrīdama realitāte, daudziem tagad liekas tīrā pasaciņa. Dažiem šķiet, ka tas ir sarkanbaltsarkans sapņojums. Un tikai reālas savstarpēji pieņemamas attiecības arī pašreizējā realitātē mūs atkal var vest un atvest uz sapratnes ceļu.

Šāda ceļa lūkojums vakar Kongresu namā bija arī spožā programma "Latvijas vainags". To konsekventi īstenoja Irīna Viņņika, viena no Latvijas krievu kopienas "publicitātes" līderēm, kura ar savu televīzijas darbinieces pieredzi un labām latviešu valodas zināšanām pierādīja reālas vienotnes ceļa varbūtību.

Programma bija plaša un daudzveidīga. Ar Baibas Dambergas rosināto lībiešu kopu sākumā, kas tagad līdztekus "Līvlist", vēl kādām citām mazāk zināmām saimēm min jaunu taku mūsu tautu kopdarbā. Izrādās, viņu ansamblim "Vīm" (Lietus) jau ir ceturtais kopības gads, un pamazām sāksim atpazīt Ozoliņu klātbūtni, vēl vienu atzaru no Ernštreitiem, arī puisi, kurš gan bilda, ka esot tīrs igaunis, tomēr runāja izteiksmīgā latviešu valodā. Teju, teju, jau no 22.jūlija, Mazirbē būšot lībiešu atskārtas nometne, pēc tam septembrī — lībiešu kultūras dienas, un nevajagot domāt, ka šejienieši neko nevarot un nespējot.

Līdzīgā kārtā varētu "atšifrēt" vakardienas pārējo dalībnieku kopumu. Jo pēc tam skatītāju un klausītāju priekšā nāca Rīgas Krievu ģimnāzijas folkloras ansamblis "Iļinskaja pjatņica", Latvijas poļu sabiedrības "Promiņ" folkloras ansamblis no Daugavpils, armēņu, gruzīnu, pat jakutu pārstāvji.

Ja nu vēl kādam šķiet, ka visa tā ir par maz, lai atļauts piebilst, ka šī muzikālā koncerta otrās daļas programmā bija iekļauts arī Latvijas Vācu kultūras savienības vokālais ansamblis, Latvijas Tatāru kultūras biedrības "Idel" solisti, baltkrievu folkloras ansambļa "Nadzeja" solisti, ukraiņu ansambļa "Dnipro" dalībnieki, Latvijas ebreju kopienas ansambļi "Maagal", "Eliat", "Akiv" un tā tālāk. Arī starptautiski pazīstamais Latvijas Igauņu biedrības koris "Leelo" Jāņa Branta vadībā.

Arī tāds var būt Latvijas vainags. Un ne tikai Dziesmu svētku vasarā.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Ne tikai teikas un vēsture.

Mūsu tauta pirms tūkstoš gadiem

Izdevniecība "AKO" ir aizsākusi jaunu grāmatu sēriju — Latvijas pilis. Teikas un vēsture. Pirmā šajā sērijā tikko, pirms pāris dienām, klajā nākusi grāmata "Āraišu ezerpils".

Grāmata ir iznākusi, pateicoties Cēsu rajona padomei, Drabešu pagasta padomei un izdevniecībai "AKO dizains". Pie grāmatas ir strādājuši Jānis Apals, Mārtiņš Zelmenis, mākslinieks Nikifs, kā arī izmantoti Māra Kundziņa un Jāņa Apala fotoattēli.

Par grāmatas tapšanu stāsta viens no tās autoriem Dr. hist. Jānis Apals:

— Šodien, kad daudz tiek runāts par nacionālo identitāti un patriotisko audzināšanu, būtiski ir neaizmirst savas saknes, pagātni un mūsu bagāto folkloru. Teikas, kas vienmēr saistītas ar pilskalniem, ir neatņemama un būtiska mūsu folkloras daļa. Balstoties uz teikām, arī ir tapusi grāmata par Āraišu ezerpili. Grāmata sastāv no divām daļām — pirmajā ietilpst Mārtiņa Zelmeņa savāktās un literāri apstrādātās teikas par Āraišu ezerpili, kas ir veidotas dialoga formā starp stāstītāju un klausītāju. Otrā daļa ir Jāņa Apala zinātniski teorētiskais pamatojums teikām, atrasto arheoloģisko izrakumu fotogrāfijas un apraksts. Mūsu vēlme bija — lasītājiem, īpaši jauniešiem, viegli uztveramā, vizuāli krāsainā formā pastāstīt par IX–X gadsimta pili. Saliekot kopā teikas un vēsturi, zinātni, savienot garīgo un materiālo kultūru, dodot lasītājam viegli uztveramu priekšstatu par mūsu vēsturi. Grāmatu skaisti papildina zīmējumi un fotoattēli, kas ļauj iegūt vizuālu, fantāziju rosinošu skatu par mūsu senčiem un viņu dzīvesveidu.

Āraišu ezerpils rekonstrukcija ir sākta pirms gadiem septiņiem astoņiem, un šobrīd jau lielā puse rekonstrukcijas darbu ir galā. Pagājušajā gadā mums bija 27 000 apmeklētāju, šogad ceram uz 30 000.

Nākamā šajā sērijā varētu būt grāmata par Cēsu pili.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Grāmatas attēli

Saulainās lietusdienas skaņu mijā

Kā jau daždien gadās, Dziesmu svētku laiks ne vienmēr ir saskanīgs ar spožu sauli pie debesjuma un zilbaltu mākoņu klājumu Latvijas debesīs. Vakardiena, 2.jūlijs, kopš paša rīta, kad pie Lielās ģildes sāka pulcēties mūsu pūtēju orķestru finālkonkursa "A" grupas dalībnieki un to līdzjutēji, nebūt nerādījās laipna. Par laimi, instrumentiem mēdz būt savs izturīgs ietvars, bet mūziķu labsajūtu varētu aplam ietekmēt ja nu vienīgi zibens, pērkons un krusa.

Bet reāli nebija neviena no šiem apstrīdamajiem ļaundariem, smīlāja mērens lietutiņš, un stundas ceturksni pirms deviņiem plašajā Ģildes nojumē varēja samanīt visus starptautiskās žūrijas (tāpat kā nesen koriem) dalībniekus. Maestro Andrē Reihlingu, Luksemburgas konservatorijas profesoru, kas šoreiz bija priekšsēdētāja godā, viņa kolēģus — Jo Konjertu, Māstrihtas Mūzikas akadēmijas profesoru no Holandes, Igaunijas koru biedrības orķestru nozares galveno speciālistu Helduru Sādi. Arī mūsējos — Jāni Puriņu, Raimondu Igolnieku un Pēteri Rudzīti, kas dienu pirms tam bija klausījušies un vērtējuši Latvijas orķestru "zibeņošanu" astoņpadsmit un deviņpadsmit orķestru sasauksmēs.

Cita starpā, Rīgas Latviešu biedrības namā sarīkotajā otrās (visai nosacīti, protams) grupas orķestru parādē bija iegriezies arī Andrejs Jansons, viens no ASV latviešu kopas līdzšinējiem muzikālās dzīves vadītājiem. Tā sagadījās, ka blakus viņam pie žūrijas galda sēdēja Raimonds Igolnieks, daugavpiliešu profesionālā pūtēju orķestra "Daugava" galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs. Vārds pa vārdam, un gluži neviļus raisījās arī mans jautājums:

— Pēc tam kad jūs esat dzirdējis vismaz duci šejienes "ierindas" orķestru, var rasties un droši vien arī rodas vēlme salīdzināt. Ko jūs varētu bilst šajā sakarā?

— Teikt, ka esmu iepriecināts, būtu stipri par maz. Katrā ziņā esmu ļoti gandarīts, ja "mazajā" Latvijā notiek kaut kas tik vērienīgs. Jā, katrā ASV štatā ir vismaz viens pūtēju orķestris, kas spēj reprezentēt ne tikai savu apvidu, bet vajadzības gadījumā arī visu valsti. Tomēr, ja vajadzētu salīdzināt mūsu tēvzemi

ar dižo lielvalsti, šī žanra muzicēšanas ziņā Latvija ir visu priekšgalā, ja ne pašās pirmajās rindās pat pasaules mērogā. Tikai tagad acīmredzot ir īstā reize palūkoties atpakaļ, lai apjaustu, kas mums par vīru savā vietā un reizē ir bijis Gunārs Ordelovskis. It kā Daugavpils vai Jelgavas zēns, kurš ne jau tikai konservatorijā jeb Mūzikas akadēmijā varēja apzināties savu sūtību. Sākt no sākuma — tas pat ir dievišķīgs aicinājums...

Lai nekļūtu daudzvārdīgs, tagad jau arī Latvijā labi pazīstamais meistars atver savu daudz pieredzējušo "diplomātu" un sniedz Raimondam Igolniekam partitūru, kas populāra viņā krastā, bet līdz šejienei vēl nav nokļuvusi:

— Paskaties, varbūt noderēs nākamajos svētkos!

Arī tādas mēdz būt tikšanās, kā mūziķu aprindās mēdz teikt, "šoreiz bez stroķiem". Jo profesionāļiem, tāpat kā daudziem, ir savs žargons, ko pat nevajag atšifrēt.

Un nu — vēl viena saruna. Ar savējo. Ar Pēteri Melni, skolotāju un diriģentu vienā personā. Ar vīru, kura mūžā vairāki gadu desmiti bijuši veltīti Salacgrīvai, citkārt populārajai zvejnieku kopsaimniecībai (tagad akciju sabiedrībai "Brīvais vilnis").

— Kālab ne vairs "Enkura" (tāds nosaukums dots viņa lolotajam orķestrim) priekšgalā? Un kas ir Agra Jankovska, gandrīz vai vienīgā pūtēju orķestru diriģente šajos svētkos?

— Viss notiek tā, kā tam jānotiek. Man kopā ar orķestri aizvadīti ne tikai gadi, bet jau gadu desmiti, un tikai no malas var likties, ka diriģentam tā ir tāda roku vicināšana, kamēr citi spēlē. Tomēr mans "motors" sāk klibot, un tā nu ir sanācis, ka manā ierastajā vietā stāv meita Agra. Jā, tā pati Agra Jankovska, kas kā pašam šķiet, tikai vakar ir absolvējusi Konservatorijas kordiriģentu nodaļu profesora (nu jau nelaiķa!) daudzu Dziesmu svētku virsdiriģenta Daumanta Gaiļa klasē un tomēr ir palikusi mūsu novadā. Izrādās, ka viņas mūzikas pedagoģes un diriģentes zināšanas ir nepieciešamas ne tikai Salacgrīvā, bet arī Strenčos un pat Trikātā. Ja vari, tad dari — tāds ir bijis arī mans dzenulis, nu ir prieks, ka neesmu palicis gluži tukšā.

Un nu jau coda , fināls. Varbūt reizumis bija muzicēšanas zibens un pērkons, savu iespēju pārvarīga demonstrēšana. Bet bija arī labdabīgi kontrasti: iepretī Haralda Bārzdiņa vadītajiem Rīgas 6.vidusskolas diviem orķestriem, kas pat cienījamos ārvalstu žūrijas locekļus pārsteidza ar savu ekspresiju un dalībnieku skaitu ("Ko, vai tiešām kaut kas tāds notiek vienā parastā skolā?"), Balvu orķestra rāmā (vairāk gan — sirsnīgā) muzicēšana bez jebkādām pretenzijām. Ko gan galu galā mēs zinām par Egonu Salmani?

Rīgas Tehniskās universitātes SPO un "Jelgava" rosināja domāt par citām kvalitātēm. Acīmredzot mums pamazām jāpierod pie domas, ka arī labākie pūtēju orķestri spēj būt augstas klases koncertvienības. Vai gan, teiksim, pat pirms desmit gadiem kāds būtu noticējis pieņēmumam, ka SPO izcili nospēlēs Johana de Meija Pirmo simfoniju "Gredzenu karalis" vai jelgavnieki — Imanta Kalniņa Ceturto simfoniju? Citi laiki, citi tikumi, teiktu kāds gudrais. Un tā būtu arī mūsu apstākļos neapšaubāma patiesība.

Bet vakar jau tikai pāris stundu pirms pusnakts kļuva zināmi Latvijas pūtēju orķestru sacensību rezultāti. Lai būtu ko salīdzināt, lai būtu ko domāt. Jo, kā mūsu sarunas laikā bilda Pēteris Melnis:

— Vienmēr var būt vēl labāk. Un tos, kuri tā nedomā, nevajag īpaši klausīties. Ar tādiem ir grūti saprasties. Reizumis varbūt pat nevajag...

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

Pūtēju orķestru konkursa rezultāti

A grupa

Orķestris Vērtējums Vieta

PO "Auseklītis" 51,83 I

PO "Jelgava" 51,58 I

PO "Horizonts" 51,16 II

Rīgas 6.vidusskolas PO 51,00 II

"SPO" 50,75 III

"Balvi" 44,75

Žūrijas komisijas priekšsēdētājs

Andrē Reihlings

(Luksemburga)

 

I grupa

Orķestris Vērtējums Vieta

PO "Ventspils" 53,60 I

PO "Vecauce" 51,83 II

PO "Smiltene" 49,50 III

PO "Talsi" 47,00

PO "Lemisele" 46,50

PO "Latgale" 45,50

PO "Kolka" 45,30

PO "Degsme" 45,16

PO "Enkurs" 44,16

PO "Signāls" 43,60

PO "Staburags" 42,60

Ķekavas un LLU 52,16 ārpus PO

apvienotais PO kategorijas

Žūrijas komisijas priekšsēdētājs

Pēteris Rudzītis

 

II grupa

Orķestris Vērtējums Vieta

Siguldas ģimnāzijas un

mūzikas skolas PO 53,66 I

Jāz. Mediņa mūzikas

skolas PO 51,83 I

Lielvārdes PO "Sīriuss" 50,50 I

Madonas KN PO 49,83 II

Alūksnes E.Glika Valsts

ģimnāzijas PO 49,50 II

Madlienas pag. PO 49,16 II

Jēkabpils pilsētas PO 48,83 II

PO "Jūrmala" 48,16 II

Rūjienas PO "Tālavas

taurētājs" 46,83 III

PO "Tukums" 43,83

PO "Ugāle" 42,83

Strenču pilsētas PO 42,66

PO "Dobele" 40,50

Saldus PO 37,66

Maltas PO 37,50

PO "Neibāde" 34,33

Alojas Ausekļa vsk. PO 31,00

Ludzas PO 29,06

Žūrijas komisijas priekšsēdētājs

Jānis Puriņš

Rīgā 1998.gada 2.jūlijā

Deju konkursa rezultāti

Jauniešu deju kolektīvi:

N.p.k. Kolektīva nosaukums Vadītājs Punkti Vieta

1. Latvijas Universitātes Tautas deju Rolands 21,6 II

ansamblis "Dancis" Juraševskis

2. Jelgavas pilsētas kultūras nama "Rota" Anda 17,65 veic.

Tautas deju ansamblis "Diždancis" Zeidmane

3. Rēzeknes pilsētas kultūras nama deju Inga un Ilmārs 19,15 veic.

kopa "Dziga" Dreļi

4. Limabžu pilsētas kultūras nama Tautas Taisa 17,3 veic.

deju ansamblis "Katvari" Aruma

5. Latvijas Lauksaimniecības universitāres Gunta 16,5 —

Tautas deju ansamblis "Kalve" Skuja

6. Tautas deju un mūzikas kluba "Liesma" Imants 21,55 II

Tautas deju ansamblis "Liesma" Magone

7. Rīgas kultūras un tautas mākslas centra Jānis 16,85 —

"Mazā ģilde" deju ansambļa "Līgo" jaunieši Purviņš

8. Mālpils kultūras nama deju kopa "Māra" Juliana 19,35 veic.

Butkēviča

9. Jaunpiebalgas pagasta jauniešu deju Lāsma 21,05 III

kolektīvs "Piebaldzēni" Damroze

10. VEF kultūras pils Tautas deju ansamblis Aija 23,8 I

"Rotaļa" Baumane

11. Limbažu pilsētas kultūras nama Tautas Ineta 15,45 —

deju ansamblis "Sakta" Indriksone

12. Rīgas Tehniskās universitātes Tautas Uldis 20,85 III

deju ansamblis "Vektors" Šteins

13. Madonas pilsētas kultūras nama tautas Andris 17,25 veic.

deju ansamblis "Vidzeme" Ezeriņš

 

Vidējās paaudzes deju kolektīvi:

N.p.k. Kolektīva nosaukums Vadītājs Punkti Vieta

1. Carnikavas pagasta vidējās paaudzes Baiba 19,85 III

deju kolektīvs "Arnika" Kravčenoka

2. Garkalnes pagasta kultūras nama vidējās Ilze 18,35 veic.

paaudzes deju kolektīvs "Greizie rati" Mažāne

3. Jumpravas pagasta vidējās paaudzes Juris 18,45 veic.

deju kolektīvs "Jumprava" Driksna

4. Lielvārdes pilsētas vidējās paaudzes Alda un Pēteris 19,4 III

deju kolektīvs "Lāčplēšis" Bļodoni

5. Jelgavas pilsētas kultūras nama "Rota" Elita 21,45 I

Tautas deju ansamblis "Lielupe" Simsone

6. Rīgas kultūras un tautas mākslas centra Jānis 18,4 veic.

"Mazā ģilde" deju ansambļa "Līgo" Purviņš

vidējā paaudze

7. Mārupes pagasta vidējās paaudzes Gunta 17,25 —

deju kolektīvs Skuja

8. Jaunpiebalgas pagasta vidējās paaudzes Lāsma 19,9 III

deju kolektīvs "Piebaldzēni" Damroze

9. Talsu kultūras nama vidējās paaudzes Feodosija Utināne 18,65 veic.

deju kolektīvs un Lita Freimane

 

Žūrijas komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Saulīte

1998. gada 28. jūnijā

Tautastērpu skates rezultāti

Divu gadu laikā latviešu tautastērpu komisijas locekļi koru un deju kolektīvu skatēs sniedza konsultācijas par latviešu tautastērpu valkāšanas tradīcijām. Labākie kolektīvi tika izvirzīti tautastērpu skatei.

1998.gada 3.jūnijā tautastērpu mākslas padomes sēdē izvērtēja 225 iesniegumus: no 36 koriem un 21 deju kolektīva.

Individuālo tērpu grupā izvērtēja 127 pieteikumus 3 nominācijās:

• 8 pieteikumi par labāk saglabāto iepriekšējo paaudžu tautastērpu,

• 65 pieteikumi par pašdarināto tautastērpu,

• 55 par labāk nokomplektēto tautastērpu.

Tautastērpu pieteikumi tika izvērtēti pēc to atbilstības skates nolikumam.

Lai realizētu latviešu tautastērpu skates noslēguma uzvedumu, komisija pieņēma lēmumu uzaicināt noslēguma uzvedumam 20 labākos tautastērpu skates dalībniekus katrā no piecām nominācijām.

Apkopojot rezultātus, katrā nominācijā 20 labākie dalībnieki ierindojās šādā secībā:

I. Kora kopskats

Vieta Dalībnieki Diriģents Kopīgais

punktu skaits

I

Madonas rajona Mētrienas pagasta

sieviešu koris "Jūsma" Baiba Āboliņa 261

II

Kuldīgas RPB jauktais koris "Kurzeme" Dagnija Bambāne 253

III

Jaunpiebalgas pagasta jauktais koris Tālivaldis Narvils 252

IV Alūksnes tautas nama jauktais koris "Atzele" Roberts Liepiņš 251

V Talsu rajona Laucienes pagasta jauktais koris Gunārs Zēbergs 250

VI Bauskas rajona Ceraukstes pagasta sieviešu

koris "Ceraukste" Mārtiņš Putniņš 250

VII/VIII Rīgas Latviešu biedrības jauktā kora grupa Ārijs Škepasts 240

Kalvis Ozoliņš

VII/VIII Kultūras nama "Draudzība" sieviešu koris

"Daiļrade" Elita Džeriņa 240

IX Cēsu RKN koris "Beverīna" Mārtiņš Klišāns 237

X Bauskas rajona Codes pagasta jauktais koris

"Mēmele" Einārs Redbergs 230

XI VEF sieviešu koris "Atvasara" Daiga Galēja 228

XII Talsu sabiedriskā kolektīva "Nārone" sieviešu

koris "Vaiva" Gunta Paškovska 227

XIII Ogres rajona Suntažu pagasta jauktais koris Jānis Rijnieks 220

XIV Dobeles rajona kultūrizglītības centra sieviešu

koris "Vizma" Vizma Zandersone 219

XV Bauskas rajona Gailīšu pagasta jauktais koris

"Kamarde" Jānis Rijnieks 216

XVI Saldus rajona Novadnieku pagasta sieviešu

koris "Draudzība" Zigfrīds Zvagulis 215

XVII/XVIII Dobeles rajona kultūrizglītības centra Jānis Zirnis 214

skolotāju koris "Sidrabe"

XVII/XVIII A/s "Brīvais vilnis" kultūras nama jauktais Agra Janovska 214

koris "Kaija"

XIX Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris

"Gaudeamus" Ivars Cinkuss 210

XX Cēsu jauktais koris "Wenden" Ilga Šķendere 205

 

II. Deju kolektīva kopskats un

tērpu piemērotība dejošanai

Vieta Dalībnieki Diriģents Kopīgais

punktu skaits

I

Alūksnes tautas nama deju kopa "Jukums" Agris Veismanis 262

II

Jaunpiebalgas pagasta deju kolektīvs Lāsma Damroze 261/

"Piebaldzēni" (jaunieši un vidējā paaudze) 258

III

Kuldīgas RPB deju kopa "Bandava" Ramona Irbe 253

IV Cēsu rajona Priekuļu pagasta deju kopa

"Miķelis" Māris Brasliņš 250

V Madonas rajona Liezeres pagasta vidējās

paaudzes deju kolektīvs Laimdota Pakalniņa 248

VI Liepājas pilsētas tautas mākslas un kultūras Olita Laiveniece 246/

centra Tautas deju ansamblis "Rucavietis" 238

VII Ventspils rajona Ances pagasta kultūras

nama vidējās paaudzes deju kolektīvs Elita Ķierpe 242

VIII Kultūras nama "Draudzība" jauniešu deju

kopa "Zalktis" Arta Sakārne 240

IX Ogres rajona Suntažu pagasta kultūras nama

deju kopa "Suncele" Jānis Silickis 239

X Dobeles rajona vidējās paaudzes deju kopa

"Dieveris" Sandra Liepiņa 236

XI/XII/XIII Latvijas Lauksaimniecības universitātes

Tautas deju ansamblis "Kalve" Gunta Skuja 234

XI/XII/XIII Kultūras un tautas mākslas centra "Mazā

ģilde" Tautas deju ansambļa "Līgo" (jaunieši) Jānis Purviņš 234

XI/XII/XIII Bauskas 1.vidusskolas deju ansamblis

"Pērkonītis" (vidējās paaudzes grupa) Dzintars Zeibots 234

XIV A/s "Brīvais vilnis" kultūras nama Valentīna Kalniņa 233

vecākās paaudzes deju kopa "Saiva" Līga Dambe

XV Rīgas rajona Mārupes pagasta vidējās

paaudzes deju kolektīvs Gunta Škapare 232

XVI Ogres rajona Suntažu kultūras nama

deju kopa "Sunta" Skaidrīte Andževa 230

XVII Limbažu skolēnu deju ansamblis "Varavīksne" Taisa Aruma 229

XVIII Krāslavas rajona Šķaunes pagasta vidējās

paaudzes deju kolektīvs Natālija Sprukte 228

XIX/XX Ludzas pilsētas tautas nama vecākās

paaudzes deju kolektīvs "Atvasara" Aija Andersone 220

XIX/XX Carnikavas pagasta vecākās paaudzes

deju kopa "Arnika" Baiba Kravčenoka 220

 

III. Individuālo tērpu grupā

Labāk saglabātais iepriekšējo paaudžu tradicionālais apgērbs:

Vieta Dalībnieks Kāda novada Kopīgais

tautastērps punktu skaits

I Kristīne Labarēviča

Piebalga 270

II Daila Petrovska

Alsunga 268

III Ērika Lūkina

Bārta 229

IV Zanda Mūrniece Alsunga 223

V Ilze Apša Rucava 218

VI Inta Siliņa Smiltene 206

 

Precīzākais un rūpīgākais pašdarinātais tautastērps un tā piemērotība valkātājam

Vieta Dalībnieks Kāda novada Kopīgais

tautastērps punktu skaits

I Lilita Rašmane

Krustpils, Līvāni, 253,

Bārta, Talsi 250, 235

II Lūcija Zelle

Nīca 257

III Aija Ozola

Zemgale 252

IV Rasma Tomina Zemgale 251

IV/V/VI Austra Rumbeniece Kuldīga 251

IV/V/VI Liena Kaugare Krustpils 251

VII Dzidra Rumberga Kuldīga 249

VIII Aina Grīnvalde Zemgale 246

IX/X/XI Dzintra Zemīte Zemgale 240

IX/X/XI Daiga Zvirbule Kuldīga 240

IX/X/XI Ērika Veinberga Sigulda 240

XII/XIII Maiga Anna Trukmane Talsi 239

XII/XIII Ilga Šulca Madona 239

XIV Aldona Sormule Zemgale 238

XV Maija Kulakova Krustpils 237

XVI/XVII Rasma Kokina Lenču pagasts 230

XVI/XVII Lidija Kalinka Līvāni 230

XVIII Velta Vītoliņa Drabešu pagasts 229

XIX Dimatere Reklaite Liepupe 228

XX Aina Ozoliņa Ranka 224

 

Pareizāk nokomplektētais tautastērps un tā piemērotība valkātājam

Vieta Dalībnieks Kāda novada Kopīgais

tautastērps punktu skaits

I Ingrīda Kaže

Lielvārde, Kuldīga, 263, 262,

Zemgale, Abrene 251, 230

II Lia Ģibiete

Ugāle 259

III Ilga Balode

Bauska 255

IV Dina Kauliņa Krustpils 251

V Indra Zaure Piebalga 248

VI Liepājas lietišķās mākslas koledža Pērkone 245

VII Ingūna Rijniece Valmiera 244

VIII Lilija Eglīte Krustpils 240

IX Lia Gundega Čimka Zemgale 239

X Taiga Skane Zemgale 238

XI Ieva Simanoviča Vijciems 231

XII Ligita Grauda Zemgale 230

XIII/XIV/XV Skaidrīte Strode Dimatre Reklaite Limbaži 225

XIII/XIV/XV Gita Prīberga Viduslatgale 225

XIII/XIV/XV Erna Liepiņa Lielvārde 225

XVI Ināra Tutiņa Vietalva 223

XVII Arta Sakārne Vijciems 220

XVII Ieva Eglīte Rīga 219

XIX Elfrīda Tereško Izvalta 216

XX/XXI Elga Eglīte Ventspils 209

XX/XXI Biruta Bīriņa Rucava 209