tapšanas grūtības un strauja attīstība

Pārvarot sarežģījumus

īpašuma sakārtošanā

Ināra Zariņa, Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas vadītāja, — "Latvijas Vēstnesim"

Ināra Zariņa

Pirms pieciem gadiem jūlija pirmajās dienās darbību uzsāka Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļa. Tas bija laiks, kad zemes reforma un nekustamā īpašuma attiecību sakārtošana pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas vēl bija savos pirmsākumos.

— Zemesgrāmatu nodaļai divas telpas savā mītnē Lāčplēša ielā 24 laipni atvēlēja Rīgas rajona pašvaldība, un visā lielajā Rīgas rajonā toreiz bija tikai viens Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks — Māra Balode un viena konsultante — Ausma Kolova. Pirmie apmeklētāji tika pieņemti 1. jūlijā. Var teikt, ka toreiz darbs tika uzsākts gandrīz no nekā, pieticīgākos apstākļos nekā mūsu priekšteči 1940. gadā pabeidza. Viņi tolaik jau rakstīja ar rakstāmmašīnām, bet mūsu rīcībā bija tikai spiedogs un pildspalvas. Visi dokumenti tika rakstīti ar roku, priekšnieka lēmumiem izmantojot arī spiedogus. No tiem tika izdarīti ieraksti zemesgrāmatās un aizpildīti pārējie dokumenti. Iznāca tā, ka vienu un to pašu tekstu četras reizes vajadzēja pārrakstīt ar roku. Taču jāteic arī, ka šajā laikā īpašumu reģistrācija zemesgrāmatā sākās lēni, ar lielu "iešūpošanos", un tādēļ mums arī pietika laika apgūt šo vēl neierasto darbu un sistēmu. Tas viss bija jauns, jo, kā zināms, tika atjaunots 1937. gada Zemesgrāmatu likums, bet ne vecās zemesgrāmatas. Pēc pusgadsimta atkal bija sākušies jauni "mērnieku" laiki, atkal spraustas robežas, raktas kupicas, lemts par īpašuma tiesību atjaunošanu un piešķiršanu. Savu darbību jau bija uzsācis zemes kadastra reģistrs, un zemesgrāmatas — tā jau ir pēdējā instance, kas šīs īpašuma tiesības nostiprina. Jā, pats pirmais īpašums zemesgrāmatā tika nostiprināts Ogrē.

— Taču pēc neilga laika, kad nepieciešamie dokumenti bija nokārtoti, zemes samērītas un reģistrētas kadastra reģistrā, īpašuma atgūšanas vilnis skāra arī zemesgrāmatas, un apmeklētāju kļuva nesalīdzināmi vairāk. Kad tas notika?

— Jau nākamā gada augustā tika atvērta arī Siguldas Zemesgrāmatu nodaļa, kas apkalpoja deviņu (no 24) Rīgas rajona pašvaldību iedzīvotājus. Tajā laikā jau sāka veidoties milzīgas apmeklētāju rindas. Pāris cilvēku Rīgā ar šo slodzi vairs nevarēja tikt galā.

— Droši vien sava nozīme bija arī tam, ka Zemesgrāmatu nodaļu darbiniekiem bija tik primitīvs tehniskais nodrošinājums un dokumentu kārtošana ritēja gausāk?

— 1994. gada rudenī mūsu rīcībā bija arī rakstāmmašīnas. Taču, tā kā zemesgrāmatu folijās ar rakstāmmašīnu neko nevarēja iedrukāt, arī kopētais variants nebija derīgs, vienalga, ļoti daudz nācās rakstīt ar roku. Jāteic paldies Rīgas rajona zemes dienesta vadībai par to, ka drīkstējām izmantot viņu kopēšanas tehniku dokumentu pavairošanai un norakstu veidošanai, jo citādi vispār būtu nonākuši bezizejas situācijā. Pirmos datorus un kopējamās iekārtas saņēmām 1995. gada pavasarī. Katrā nodaļā pa vienam. Tā gada vasarā Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļa arī pārcēlās uz Valsts zemes dienesta namu 11. novembra krastmalā un ar uzturēšanos šajā mājā arī saistās vairāki nozīmīgi notikumi.

— Piemēram, Ministru prezidenta Andra Šķēles apmeklējums sakarā ar lielajām rindām un ilgo dokumentu kārtošanas procesu?

— Jā, bet šis apmeklējums deva arī gluži jaunu pavērsienu mūsu darbībā. 1996. gada maijā tika apvienotas abas nodaļas un izveidota viena — Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļa. Tikām nodrošināti ar nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, paplašināja arī štatu sarakstu: tagad Rīgas rajonā ir 9 Zemesgrāmatu nodaļas tiesneši. Protams, arī darbs ieguva gluži citu tempu. Jāteic, ka Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļa ir lielākā mūsu valstī, esam arī devuši vislielāko ieguldījumu īpašumu nostiprināšanā — pērn pie mums reģistrēta desmitā daļa no visiem zemesgrāmatās nostiprinātajiem īpašumiem. Darba apjoma pieaugumu labi atspoguļo statistika — ja 1993. gadā Rīgas rajona zemesgrāmatās tika atvērti 26 nodalījumi, 1994. gadā — 529 nodalījumi, tad 1995. — jau 2889, 1996. — 6466, 1997. gadā — 6642.

Pēdējā laikā arī mūsu rajonā ir stipri pieaudzis darījumu skaits ar jau zemesgrāmatās reģistrētiem īpašumiem. Pagājušajā gadā no 9043 nodaļā pieņemtajiem lēmumiem 1260 bija darījumu nostiprinājumi, bet šogad, īpaši pēdējos mēnešos, apmēram puse no iesniegtajiem lūgumiem ir darījumi.

Pēdējo divu gadu laikā tika uzlaboti Zemesgrāmatu nodaļu darba apstākļi ne tikai mūsu nodaļā. Arī citās valsts Zemesgrāmatu nodaļās ir veikti telpu remonti, ierīkoti moderni arhīvi (Rīgas pilsētas nodaļā, Jelgavas nodaļā); tas nebūtu iespējams bez Tieslietu ministrijas un īpaši ministra Dzintara Rasnača atbalsta.

Jāņem vērā, ka mūsu darba apjoms arvien pieaugs. Līdz šā gada janvārim Latvijā zemesgrāmatās nostiprināta tikai trešā daļa no visiem īpašumiem. Rīgas rajonā ir apzināti aptuveni 100 tūkstoši īpašumu. Taču zemesgrāmatā reģistrēti 20 tūkstoši. Tātad esam paveikuši tikai piekto daļu no visa paredzamā darba apjoma. Te gan nav ieskaitīti visi dzīvokļu īpašumi. Mūsu rajonam ļoti raksturīgi arī tas, ka notiek zemes īpašumu dalīšana. Sevišķi ap Rīgu īpašumus dala apbūves gabalos, tie tiek atsavināti un veidoti jauni īpašumi. Nereti no viena zemes īpašuma veidojas 20 jaunu. Tā notiek Mārupē, Garkalnē, Babītē, Salas pagastā un citur. Mēs redzam, kā veidojas mazģimeņu dzīvojamo māju rajoni. Tā vairs nav tikai atsevišķu bagātnieku priekšrocība, bet redzams, ka mūsu valstī tomēr rodas arī kaut kāds vidēji turīgu cilvēku slānis, kas to var atļauties. Cilvēki noilgojušies pēc savas mājiņas un vēlas izkļūt no biezi apdzīvotajiem pilsētas rajoniem.

— Kādēļ jūsuprāt tomēr tik maz kadastrā reģistrētu īpašumu tiek nostiprināti zemesgrāmatā? Varbūt tādēļ, ka daudzi joprojām domā — šī nostiprināšana ir dārga lieta?

— Tā tas nav. Uz vispārējā izdevumu fona, kas cilvēkam jāsamaksā šajā procesā, šī ir niecīga daļa. Pirmreizējais nostiprinājums zemesgrāmatā maksā 16 latu un 10 santīmu. Vēl jāpierēķina izdevumi notāra pakalpojumam par nostiprinājuma lūguma sastādīšanu un apstiprināšanu, taču arī tie ir tikai daži lati. Manuprāt cilvēki līdz Zemesgrāmatu nodaļai nenonāk galvenokārt tādēļ, ka viņiem ir lielas grūtības ar dokumentācijas sakārtošanu, lai zemesgrāmatā varētu ierakstīt ēkas. Ar zemi parasti problēmu nav. Taču ēkām nepieciešama tehniskā inventarizācija, kas maksā naudu; turklāt šīs inventarizācijas lietas derīgas tikai ierobežotu laiku. Ļoti daudziem cilvēkiem nav arī sakārtoti dokumenti par ēkām, viņiem pat grūti pierādīt īpašuma tiesības, jo mājā gan dzīvojusi dzimta vairākās paaudzēs, taču nekad nav kārtotas mantojuma lietas, un tagad īpašuma tiesības iespējams atjaunot tikai ar tiesas lēmumu. Tas ir ļoti smags šķērslis.

— Vai cilvēki tagad iemācījušies vairāk novērtēt privātīpašuma nozīmi, to, cik svarīgi, ka kaut kas pieder, ka ir zeme?

— Šī apziņa, protams, gadu gaitā veidojusies, un iedzīvotāji tagad tiešām mazliet citām acīm raugās uz privātīpašumu. Taču, cik mēs redzam pēc pirkuma līgumiem, šobrīd zeme vēl nav pietiekami augstu novērtēta. Parasti tās dārgākās ir būves, kas uz tās atrodas. Taču domāju, ka tas ir laika jautājums. Gan jau arī zemes vērtība, arī kadastrālā, celsies. Sevišķi pie mums, Rīgas rajonā.

— Gadu gaitā attīstījusies arī likumdošana par Zemesgrāmatu nodaļu darbību. Kas šeit būtiskākais?

— 1993. gadā ar nelielām izmaiņām tika atjaunots 1937. gada Zemesgrāmatu likums.

Taču trīsdesmitajos gados ēkas zemesgrāmatā netika nostiprinātas, tika ierakstīta tikai zeme. Tādējādi radās virkne problēmu — kā ierakstīt ēkas, kas nepieder zemes īpašniekam, bet kas pēc likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību dabas spēkā stāšanās laika un kārtības" 14. panta uzskatāmas par patstāvīgu īpašuma objektu. Mums ir ļoti daudz tādu gadījumu, un grūtības bija ļoti lielas. Gadu gaitā likumdošana tika sakārtota atbilstoši reālās īstenības prasībām. Sākotnēji šādu ēku īpašnieku tiesības reģistrēt savu īpašumu zemesgrāmatās bija zināmā mērā ierobežotas.

Tajā laikā kārtību, kādā zemesgrāmatās ieraksta ēkas (būves) noteica likums "Par 1937. gada 22. decembra zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību" normas.

Saskaņā ar minētajām normām ēkas (būves), kas ir kā patstāvīgi īpašuma objekti, īpašnieks varēja ierakstīt zemesgrāmatā tikai pēc tam, kad zeme, uz kuras šīs ēkas atrodas, bija ierakstīta zemesgrāmatā un ēku īpašniekam bija nostiprinātas uz šo zemi lietošanas vai nomas tiesības.

Ja attiecīgajam zemesgabalam bija īpašnieks ar zemesgrāmatu, tad bija cerības šo nostiprinājumu veikt, taču, ja īpašnieka nebija, tad faktiski nebija nekādu iespēju savas tiesības nostiprināt. Tādēļ šīs tiesības tika radītas 1995. gadā, kad 27. aprīlī tika pieņemti grozījumi iepriekš minētajā likumā, kad ēku īpašniekam radās iespēja nostiprināt savas īpašuma tiesības neatkarīgi no zemes īpašuma ierakstīšanas un nomas attiecību noregulēšanas. Vēlāk šī procedūra tika pilnveidota un detalizēta LR Ministru kabineta 1996. gada 10. aprīļa noteikumos nr.140, kas 1997. gada 20. februārī tika pieņemti likuma formā. Otrām kārtām, kad Zemesgrāmatu nodaļas uzsāka darbību, to priekšniekiem un vietniekiem bija likuma "Par tiesu varu" rajonu (pilsētu) tiesnešiem noteiktais tiesiskais statuss, bet patiesībā pilnvērtīgi tiesneši mēs nebijām. Mūs gan amatā iecēla Saeima, taču atšķirīgas bija kvalifikācijas iespējas un līdz ar to — arī alga. Pavērsiens notika 1997. gadā, kad tika izdarīti grozījumi likumā "Par tiesu varu"— tad arī Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši ieguva tādas pašas tiesības kā pārējie tiesneši. Pagājušajā gadā tika izveidota arī Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un kvalifikācija tika piešķirta pirmajiem tiesnešiem, kuri šajā nozarē strādā kopš 1993. gada. Šobrīd jau 31 tiesnesis valstī ir saņēmis 4. kvalifikācijas klasi, kas ir augsts darba novērtējums.

— Tagad atmiņas šķiet pat neticamas. Jo vairāk tādēļ, ka kopš 15. maija Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļa atrodas jaunās telpās Mārstaļu ielā 19, šeit ir plaši un gaiši, šeit ir datori, kopētāji, viss, kas normālam darbam nepieciešams.

— Darba apstākļi un tehniskais nodrošinājums šobrīd ir labs. Arī apmeklētājiem daudz ērtāk. Jāteic, neviens no viņiem pie mums neuzkavējas ilgāk par pusstundu. Taču uzskatu, ka arī šis laiks ir jāsaīsina. Mums būtu jānodrošina tāds darba ritms, lai cilvēks jebkurā darba dienā visā darba laika garumā varētu ierasties pie mums un bez kavēšanās iesniegt dokumentus. Jātiek pāri robežai, ka pieņemšana ir tikai pāris reižu nedēļā un ierobežotās stundās. Pārējā laikā notiek dokumentu apstrāde. Lai varētu nodrošināt šādu nepārtrauktības principu, tiesnešu mums pietiek, taču vajadzētu tiesnešu palīgus, kuri veiktu tehniskos darbus, kas neprasa tiesneša kvalifikāciju, bet ir ļoti laika ietilpīgi.

Ar 1998. gada 1. janvāri arī Rīgas rajona nodaļa pilnībā pārgāja uz zemesgrāmatu datorizētu vešanu, kas prasa arī papildu tehnisko nodrošinājumu, jo programma ir sarežģīta un tās darbības nodrošināšanai ir nepieciešama atbilstoša datortehnika. Daļu tehnikas esam saņēmuši, bet gaidām vēl. Taču tas neiet tik raiti kā gribētos, jo Tieslietu ministrijas finansu līdzekļi ir ierobežoti.

Jāteic, ka ir izveidojusies paradoksāla situācija, jo kā zināms, tad saskaņā ar likumu kancelejas nodeva, kuru klienti maksā par nostiprinājumu izdarīšanu zemesgrāmatās, tiek ieskaitīta Tieslietu ministrijas pamatbudžeta kontā un izlietojama zemesgrāmatu nodaļu darbības nodrošināšanai, tai skaitā — materiāli tehniskās bāzes nostiprināšanai. Bet — dzīvē nauda ienāk "kopējā katlā" un ne vienmēr tai var tikt klāt un izmantot to vajadzību nodrošināšanai, kādas šobrīd ir Zemesgrāmatu nodaļās — un pirmkārt datortehnikas iegādei.

Vēl jāpiebilst, ka jaunajās telpās ir modernizēts arhīvs, kas arī ļoti paātrina un atvieglo darbu.

— Vai, paplašinot datoru pielietojumu, šie arhīvi ar laiku vispār netiks izskausti?

— Jā, citās Eiropas valstīs zemesgrāmatu dienestos arhīvu lietas neuzglabā, dokumenti tiek fiksēti vai nu mikrofilmās vai glabāti elektroniskā veidā. Dokumentu oriģināli tiek atdoti to īpašniekiem. Viss darbs notiek ar datora starpniecību. Laika un darba ietaupījumu redzu vēl vienā aspektā: šobrīd katram iedzīvotājam, kas nostiprinājis īpašuma tiesības zemesgrāmatā, kā šī fakta apliecinājums tiek izgatavots un izsniegts zemesgrāmatu akts. Tas tiek izgatavots no dokumenta noraksta, uz kura pamata nostiprinājums veikts; vēl tiek pievienots tiesneša lēmums, to visu iešuj vākos, paraksta un apzīmogo. Atkal laika patēriņš. Tā vietā derētu atcerēties praksi, ko zemesgrāmatās izmantoja trīsdesmitajos gados — īpašuma apliecības, kas saturēja zemesgrāmatas ierakstu aktuālo informāciju un kas noderēja kā īpašuma nostiprinājuma apliecinājums. Tas būtu ļoti ērti un ātri. Nākotnē, kad zemesgrāmata pilnīgi pāries uz datorizēto sistēmu, tā arī vajadzētu būt.

— Tas varētu notikt pēc dažiem gadiem?

— Nē, apmēram pēc gada, varbūt mazliet vēlāk. Mēs tagad attīstāmies ļoti strauji.

— Jūs arī ļoti ātri apgūstat visu jauno, esat daudz mācījušies no citām Eiropas valstīm?

— Jā, esam daudz mācījušies no vāciešiem, norvēģiem un kolēģiem arī citās zemēs; nozīmīga bija arī PHARE projekta palīdzība — mēs strādājam ar viņu izveidotām datorprogrammām. Gribu arī priecāties par mūsu tiesnešu atsaucību, visu jauno uztverot un pieņemot. Piemēram, Norvēģijā mums stāstīja, ka zemesgrāmatu tiesnešiem bijis psiholoģiski grūti pāriet uz datorsistēmu, viņiem šķitis, ka tiek ierobežotas izteikšanās spējas un patstāvība. Pie mums viss notiek ļoti ātri un bez psiholoģiskām barjerām: mums nav bijis laika iesīkstēt.

Mudīte Luksa, "LV"