Līgo dziesmas Lisabonā

Mums

pasaulē izejot

EXPO’ 98 durvis atvērtas tūkstošiem apmeklētāju

Latvijas karoga pacelšana

Latvijas delegācijas vadītājs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs ar suitu sievām

Izstādes EXPO' 98 paviljonus apmeklē tūkstošiem cilvēku

Foto: Jānis Lukss

Lisabonā Težu upes krastā kopš maija darbojas pasaules izstāde EXPO’98, kas veltīta pasaules okeānam, tā izmantošanai un saglabāšanai nākamajām paaudzēm. Vairāk nekā 60 hektāru plašā teritorijā savu ekspozīciju ir iekārtojušas 145 valstis un dažādas starptautiskas organizācijas. EXPO’98 nav tikai vitrīnās izvietota ekspozīcija vai filmas, tā ir milzīga izrāde, kas katru dienu sākas deviņos rītā ar milzīgiem ļaužu pūļiem pie ieejas un beidzas krietni pāri pusnaktij, atstājot izstādes darbiniekiem tikai dažas stundas ikdienas 70 tonnu atkritumu aizvākšanai.

Ko portugālis, malaizietis, anglis vai latvietis, iegādājies biļeti par 5000 eskudo (apmēram 17 latiem), šeit var ieraudzīt? Vispirms tās ir dažādu valstu nacionālās ekspozīcijas, kas stāsta gan par kuģniecības vēsturi, okeāna izmantošanu un saglabāšanu, gan par valsts dabas īpatnībām. Piemēram, Islandes paviljona siena ir veidota kā aisberga gabals, kuram katrs varēja pielikt roku un pārliecināties, ka tas tiešām ir īsts ledus. Daži jaunākās paaudzes pārstāvji uz tā virsmas nekavējoties gravēja savu vārdu. Lielas ekspozīcijas ir izveidojusi Japāna, ASV, protams, Portugāle un tās kaimiņi spāņi. Savukārt mazākas valstis aizņem arī mazāku izstāžu laukumu, taču bieži vien to ekspozīcija ir daudz emocionālāka, cilvēks vieglāk var uztvert, ko šīs zemes ļaudis viņam grib pastāstīt par savām upēm, ezeriem, jūru un okeānu, kura krastos tie dzīvo, strādā un atpūšas. Teiktais pilnīgi attiecināms arī uz Latvijas ekspozīciju pasaules izstādē EXPO’98. Pēc uzvaras rīkotājorganizāciju konkursā to kopumā veidoja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, bet telpas iekārtojuma dizainu izstrādāja firma Zoom . Katram, kas ienāk mūsu valsts paviljonā, vispirms ir jāiekāpj simboliskā laivā, kura pat nedaudz sašūpojas, kā jau tas šādam peldlīdzeklim pienākas. Skatītajam paveras stikla kolonnas, pa kurām nepārtrauktās straumītēs plūst Latvijas ezeru un upju ūdens. Tajās ir iemontēti televizoru ekrāni, kuros var vērot mums tik ierastās dabas ainavas. Savukārt no netālu novietotajiem datoriem apmeklētāji var gan izvilināt visai plašu informāciju par Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju un tautsaimniecību, gan, piemēram, noklausīties Latvijas himnu vai kādu kora dziesmu. Kā pastāstīja LTRK direktors Arturs Dombrovskis, EXPO’98 katru dienu apmeklē aptuveni 25 līdz 100 tūkstoši cilvēku (no atklāšanas dienas 22. maijā līdz 25. jūnijam kopumā izstādi apskatījuši 1 667 323 cilvēki) un apmēram 10 procentu iegriežas Latvijas paviljonā. Daudzi no viņiem stilizētajā ezeriņā, kurā peld jau minētā laiva, iemet pa sīknaudas ripiņai. Grūti izskaidrot, saka A.Dombrovskis, bet visvairāk tajā mēs redzam Lielbritānijas pensus.

Blakus nacionālajiem paviljoniem darbojas dažādu starptautisku organizāciju un tematiskie paviljoni. Piemēram, vienā no tiem savu ekspozīciju ir iekārtojusi Apvienoto Nāciju Organizācija, bet citā, kas saucas "Okeāns", ir izveidots milzīgs akvārijs. Pie tā vienmēr ir garas rindas, jo katrs taču grib pavērot zemūdens dzīvi. Šajā astoņus metrus dziļajā okeāna daļiņā, gandrīz vai jūs skarot, cienīgi aiztraucas raja, to nomaina kāds steidzīgs nelielu zivju bariņš. Bet tad parādās apmēram metru gara haizivs kompānijā ar tradicionālo loča zivtiņu. Kāds no kolēģiem ieminējās — tā bez sāpēm paņems līdzi tavu kāju. Citā akvārijā, kura ūdens temperatūra nepārsniedz +8°, mitinās ducis pingvīnu. Pavisam šādu paviljonu un teritoriju EXPO’98 ir vairāki desmiti.

Savu ekspozīciju ir iekārtojušas arī EXPO sponsorfirmas. To vidū var minēt mums visiem labi pazīstamo "Coca–Cola", BP, "Swatch", "Bacardi", "Unicer" un daudzas citas, kopumā 35 lielas starptautiskas firmas.

Šajā pasaules izstādē tika turpināta senā tradīcija katru dienu atzīmēt kādas valsts nacionālo dienu. 23. maijā nacionālās dienas aizsāka Slovēnija, bet 24. jūnijā, Jāņu dienā, kārta bija pienākusi Latvijai. Uz šo pasākumu ieradās mūsu valsts delegācija ar Ministru prezidenta biedru, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Anatoliju Gorbunovu priekšgalā. Skanot Latvijas un pēc tam Portugāles himnai, EXPO Ceremoniju laukuma karogmastā uzvijās Latvijas, Portugāles un EXPO’98 karogi. Mūsu valsts nacionālā diena bija sākusies. Tās laikā ministrs tikās ar Portugāles parlamentāro lietu ministru Antonio Koštu un EXPO’98 ģenerālkomisāru Torresu Kampušu un apmeklēja Portugāles nacionālo paviljonu, paviljonus "Okeāns" un "Virtuālā realitāte". Vakarā uz plašu Līgo koncertu viesus aicināja folkloras grupas "Grodi", "Sudmaliņas", "Gudenieku suiti" un Jaunais Rīgas teātris. Nākamajā dienā Portugāles lielāko laikrakstu virsraksti vēstīja — "Komplimets Jāņiem", "Sv. Jānis ar Baltijas aromātu", "Latvijas laiva starp Krieviju un Eiropu", "Latvija atnesa ūdeni no Baltijas"...

EXPO’98 ir viss — sākot no konusveida strūklakām, kas, izšaujot gaisā milzīgas ūdens bumbas, jūs samērcēs gluži nepiemērotā brīdī, un beidzot ar aizraujošu ceļojumu zemūdens pasaulē gan fantastiska kuģa kabīnē, gan caurspīdīgā lodē, kuru tvarsta visai iespaidīgi astoņkāji, gan liftā, kas jūs atkal paceļ jūras virspusē. Bez šiem tehnikas brīnumiem uz daudzām skatuvēm koncertē dažādas grupas, tam visam pa vidu notiek kārtējais karnevāls ar kiča stilā veidotiem kuģiem, mistiskām lodēm un daudz ko citu.

EXPO’98 ir ideāla vieta mācību stundām skolēniem. Tāpēc it visur izstādē var redzēt bērnu grupiņas vienādas krāsas cepurītēs, lai vērīgi pedagogi varētu sameklēt kādu atpalicēju. Daudz domāts arī par vecāku cilvēku ērtībām. Piemēram, viņi var iznomāt elektriskos ratiņus vai saliekamus kartona sēdekļus.

Šobrīd, kad jūs lasāt šo "Latvijas Vēstneša" numuru, EXPO’98 atkal ir karsta darba diena gan pārnestā, gan tiešā nozīmē, jo termometra dzīvsudraba stabiņš šeit bieži sasniedz +30° atzīmi.

EXPO’98 darbu beigs septembrī, bet nākamā pasaules izstāde durvis vērs 2000. gadā Hannoverē.

Jānis Lukss

Lisabona–Rīga