Pārkārtojot ekonomiku

atbilstoši tirgus prasībām

Zenons Olbraiss (Zenon Olbrys), akciju sabiedrības "Ave Lat Grupa" finansu direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

Pirms pusotra gada akciju sabiedrība "Ave Lat Grupa" noņēma noslēpumainības plīvuru, kas šo uzņēmumu sedza pietiekami ilgi un veicināja dažnedažādu baumu izplatīšanos. Gan pašā pirmajā "Ave Lat Grupas" preses konferencē, gan arī turpmākajās sarunās ar žurnālistiem ir piedalījies finansu direktors Zenons Olbraiss, kuru ģenerāldirektors Ēriks Masteiko raksturoja kā izcilu sava amata pratēju. Interesi, protams, izraisa arī tas fakts, ka Zenons Olbraiss ir amerikānis, kas savas ārvalstīs iegūtās zināšanas lietā liek šeit, Latvijā. Tādēļ arī bija šī latviski angliskā saruna — par "Ave Lat Grupu", par saistītajiem uzņēmumiem, par Latvijas lauksaimniecību un pārtiku, par nākotnes perspektīvām un — arī par dzīvi.

— Kāpēc jūs nolēmāt savu dzīvi saistīt ar Latviju un akciju sabiedrību "Ave Lat Grupa"?

— Lai izskaidrotu manu interesi par Latviju, ir jāatceras ne pārāk sena vēsture. Pirmo reizi Latvijā biju pirms pieciem gadiem. Tad jau vairs nestrādāju Amerikā, bet gan šeit, Austrumeiropā — Polijā, Krievijā. Man ir draugs — latviešu izcelsmes amerikānis, ar kuru Amerikā kopā strādājām biržā. Un viņš mani uzaicināja uz Latviju. Mēs vairākus mēnešus šeit pastrādājām banku jomā, taču šo darbu es neuztvēru nopietni. Esmu Rietumu konsultants, un man bija ļoti grūti. Atšķirības mērogos bija pārāk jūtamas. Tādēļ lūkojos pēc darba Krievijā.

Kad sāku strādāt Maskavā, ar Latviju saglabājās ļoti labas un tuvas attiecības — šeit bija meitene, kura vēlāk kļuva mana sieva. Un bija arī pastāvīgi biznesa kontakti ar spējīgiem uzņēmējiem. Manas attiecības ar cilvēkiem ļāva nemitīgi sazināties ar Latviju, vērot tās attīstību. Taču Maskavā man bija vieglāk strādāt nekā Rīgā.

— Kā tā?

— Tādēļ, ka Maskava ir ļoti liela un cilvēks savā darbībā jūtas pietiekami neierobežots. Maskavā ir daudz lielākas iespējas, var noslēgt nesalīdzināmi vairāk līgumu un strādāt kopā ar lielām un nopietnām starptautiska līmeņa firmām. Jo ir liela atšķirība — strādāt ar vietēja līmeņa vai ar plaša mēroga firmām.

Kad biju Maskavā, sāku darbu pie kompānijas "Kraft Jacobs Suchard" projekta. Man bija jāatrod rūpnīca Austrumeiropā, kurā kompānija varētu atvērt savu ražotni. Tas izdevās, un mani uzaicināja strādāt šajā lielajā koncernā — šokolādes ražotnē Sanktpēterburgā. Acīmredzot šī pieredze pārtikas koncernā arī bija viens no impulsiem sasaistei ar "Laimu", ar "Ave Lat Grupu".

Otrs noteicošais faktors droši vien bija tikšanās kādās viesībās ar patīkamu un gudru cilvēku, ar Ēriku Masteiko. Toreiz mēs stratēģiskos mērogos runājām par saldumu ražošanu. Latvijai bija vajadzīgi speciālisti, kas saprastu un pārzinātu pārtikas, konkrēti — saldumu ražošanas mārketingu un finanses. Mēs runājām par uzņēmumu attīstību, produktu izplatīšanu, kooperēšanos, un šī mana pieredze Krievijā bija nozīmīga. Labs finansu direktors nedrīkst sevi ierobežot tikai ar finansēm, viņam jāzina vairāk, praktiski viss bizness. Uzņēmums Sanktpēterburgā bija apmēram tikpat liels kā "Laima" un darbs Krievijā arī deva man labu pieredzi. Tas manu kandidatūru darīja pievilcīgu, un Ēriks Masteiko izteica piedāvājumu strādāt "Ave Lat Grupā".

"Ave Lat Grupa" ir viens no lielākajiem pārtikas koncerniem Baltijā, tai tirgus ir arī uz austrumiem un rietumiem no Baltijas. Tā ka savu atrašanos Latvijā uzskatu par loģisku — darbošanās nopietnā koncernā, kurā ražo pazīstamu labas kvalitātes produkciju, ar profesionāliem cilvēkiem, kuri vēlas ar mani kopā strādāt.

Atceros, Krievijā kāds cilvēks nopirka "Laimas" šokolādi un teica:"O! "Laima"!" Un arī Amerikā — pagaršo "Laimas" šokolādi un saka: "Laba! Ražota Latvijā?" Viņi nezina, kur atrodas Latvija, bet viņi tagad zina, ka Latvijā ražo labu šokolādi. Un tas nozīmē, ka uzņēmumam ir augsti rādītāji, ka veidojas pozitīvs kontakts ar patērētāju un tātad — uzņēmumam ir nākotne. Ļoti svarīga ir šī tiešā saikne ar patērētāju. Mums ir jārāda sava produkcija un tai vienmēr jābūt izcilai kvalitātei. Domāju, ka "Ave Lat Grupas" uzņēmumi to spēj.

— Jūs teicāt — "Ave Lat Grupa" ir viens no nopietnākajiem pārtikas ražošanas koncerniem Baltijā. Kāpēc jūs tā domājat? Labi uzņēmumi ir gan Lietuvā, gan Igaunijā, ir daudz spēcīgu kopuzņēmumu...

— Igaunijai ir veiksmīgs ģeogrāfiskais novietojums — tā ir blakus Somijai, ar kuru, var teikt, vēsturiski izveidojušās ļoti labas un ciešas kaimiņattiecības. Un esmu priecīgs, ka tas tā ir.

Taču Igaunija visu laiku ir bijusi atvērtāka ārvalstu kapitālam nekā Latvija. Sabiedrība un apstākļi Igaunijā ļoti veicina investīciju piesaisti. Viņi īstā laikā un vietā prot pateikt īstās lietas, veiksmīgi māk sevi parādīt — visādā ziņā veiksmīgāk nekā latvieši, tādējādi veidojot plašas mārketinga iespējas. Un arī viņu likumdošana ir labvēlīgāka starptautiskajam kapitālam, investīcijām, nekustamā īpašuma iegādei. Arī visas ar kapitālu un īpašumu saistītās lietas risinās veiklāk un raitāk nekā Latvijā. Tā viņi parāda, kāda ir viņu attieksme, kas reizē kalpo arī kā veiksmīga reklāma. Igaunijā pastāv arī tāda investoriem ļoti svarīga lieta kā biznesa caurskatāmība un pietiekami elastīga reakcija vienā vai otrā situācijā. Un tā vide kapitālam, finansēm valstī tiek veidota ļoti, ļoti pievilcīga.

Latvija un Lietuva sākotnēji nebija tik atvērtas; tas viss šajās abās valstīs sākās vairākus gadus vēlāk nekā Igaunijā. Tālab arī investori no ārvalstīm uz Latviju un Lietuvu nāca vēlāk. To stāstu, objektīvi vērtējot lietas, ko esmu redzējis. Taču faktu, ka Igaunija ir priekšgalā Baltijas valstīs attīstības ziņā, vērtēju pozitīvi, jo tas ir arī dzinulis Lietuvai un Latvijai neatpalikt un sevi parādīt.

— Arī pārtikas produktu tirgū?

— Tiesa, situācija Igaunijas pārtikas tirgū šobrīd ir diezgan kritiska. Atvērtībai, arī robežu atvērtībai, ir savas sekas, kas var negatīvi ietekmēt vietējos ražotājus. Tomēr ārzemnieki joprojām skatās uz Baltiju kā uz vienotu veselumu un, ja igauņi tiktu pāri pašreizējām grūtībām, viņi varētu parādīt un arī Baltiju pārstāvēt no pozitīvās puses.

— Kādu perspektīvu jūs redzat "Ave Lat Grupas" uzņēmumiem?

— Perspektīvu redzu ļoti, ļoti labu — esmu, šķiet, nepārspējams optimists. Grupai ir jāturpina strādāt tāpat kā līdz šim. Taču ļoti svarīgi ir saprast, kāpēc mēs esam rīkojušies tieši tā un ne citādi.

Es šajā koncernā strādāju apmēram pusotru gadu. Pirmajās mana darba nedēļās ar Ēriku Masteiko plānojām nākamo trīs četru gadu attīstību. Visi privatizētie uzņēmumi bija ļoti perspektīvi. Šobrīd tajos ir labi organizēts darbs, sabalansēts jaudu izlietojums, veikta strukturizācija, izmantojot arī tādu lietu kā holdinga kompānija. Uzņēmumu profils ļauj gan vienoti iepirkt izejvielas un iesaiņojamos materiālus, gan arī strādāt vienotā izplatīšanas un norēķinu tīklā. Mārketings ir koncentrēts, nav nevajadzīgas funkciju dublēšanās, tādējādi tiek ietaupīti līdzekļi un iegūst visa organizācija kopumā.

Strādājot vairākiem saistītiem uzņēmumiem kopā, iespējama arī uzņēmumu saplūšana, kas atkal ļauj ekonomēt. Tālab notika "Uzvaras" un "Laimas" apvienošanās, kas bija pilnīgi loģiska, un šobrīd jau ir jūtami rezultāti. Ir vadības darbības koordinācija, kas ļauj koncentrēties un risināt problēmas kopīgi, atkal iegūstot labāku rezultātu. Nākotnē mūsu koncerna ietvaros nav izslēgta arī citu līdzīga profila uzņēmumu saplūšana.

Pats pirmais mans uzdevums "Ave Lat Grupā" bija veikt pārstrukturizācijas darbu. Nākamais — iegādāties jaunus uzņēmumus. To mēs darām. Piemēram, nesen kļuvām par "Rīgas piena kombināta" kontrolpaketes īpašniekiem, arī mūsu saistītais uzņēmums "Rīgas vīni" iegādājās lielāko daļu "Latvijas balzama" akciju. Un jaunajos uzņēmumos, kas iekļaujas grupā gan tiešā, gan pakārtotā veidā, mēs ieviešam to sistēmu, kas darbojas visā mūsu grupā un ļauj efektīvāk strādāt.

— Vai nākotnē plānojat iegādāties vēl kādu uzņēmumu?

— Atbilde, kaut arī varētu šķist neticama, ir — jā! Taču šai atbildei ir divas daļas. Vispirms — par uzņēmumiem Latvijā. Mums ir saldumu, alkohola, olu ražotnes, piena, labības un zivju pārstrādes uzņēmumi. Mums ir arī serviss, piemēram, "Ave Lat sargs", "Rīgas pirmā saldētava". Mūs varētu interesēt vēl daži piena un zivju pārstrādes uzņēmumi tepat Latvijā. Taču tas nebūt nenozīmē, ka sevi ierobežosim tikai ar pārstrādi: skatāmies un pētām arī mums interesantos lauksaimniecības preču ražotājus. Tiesa, ne uzreiz, jo prioritāte pašlaik tomēr ir pārstrādei, un mēs šobrīd nevēlētos izkliedēt savu uzmanību. Taču nākotnē, pieļauju, varētu strādāt arī ar ražotājiem, jo mums būs vajadzīgas augstas kvalitātes izejvielas.

Otra atbildes daļa ir — uzņēmumi ārpus Latvijas. Mēs domājam izveidot ražotnes, visticamāk, kopuzņēmumus Lietuvā, Ukrainā, Krievijā. Pēc optimistiskām prognozēm — arī Baltkrievijā un, nav izslēgts, pat Vidusāzijā. Tādi pašlaik ir mūsu stratēģiskie plāni.

— Konsolidēto uzņēmumu starpā notiek speciālistu rotācija — administrācijas darbinieki tiek pārvietoti no "Uzvaras" uz "Latvijas balzamu", uz "Rīgas piena kombinātu" un tamlīdzīgi. Vai šāda rotācija kļūs par sistēmu un vai tas nepadziļinās plaisu starp strādājošajiem un administrāciju?

— Varbūt paskatīsimies uz šo lietu no citas puses, kas nav tik nopietna. Iespējams, cilvēku rotācija nav prāta darbs, tiek zaudēta pieredze konkrētā jomā, mainīta darbinieku specializācija. Taču tā ir tikai viena šīs problēmas daļa, negatīvā puse. Ir vēl kāda lieta, ko uzskatu par lielāku problēmu šobrīd Latvijā, varbūt pat par vislielāko. Proti, Latvijā ir neiedomājams labu speciālistu trūkums. Diemžēl. Un labi speciālisti ir jākoncentrē un jāsaudzē. "Ave Lat Grupa" ir liels koncerns. Tādēļ arī mums ir iespējams speciālistus pārvietot uz jaunajiem uzņēmumiem, kuros nepieciešams ieviest mūsu izveidoto sistēmu, pārņemt mūsu struktūras pieredzi. Tieši pieredzes pārnešana un pārņemšana ir grupai nozīmīga lieta, lai mūsu struktūrā iespējami ātri un rezultatīvi iekļautos jaunie uzņēmumi.

— Taču grupas uzņēmumos ir ļoti liela atšķirība starp administrācijas un strādājošo atalgojumu. Vai neradīsies nesaskaņas un necietīs ražojumu kvalitāte?

— Es gribētu nedaudz komentēt. Mūsu koncerna uzņēmumos strādājošie saņem salīdzinoši labu atalgojumu. Ja paraugāmies uz vidējo atalgojumu valstī — vairāk nekā vidējo algu. Taču visā pasaulē ir tāda prakse, ka zinošu un izglītotu speciālistu jeb administrācijas atalgojums atšķiras no strādājošo apmaksas. To nosaka speciālistu tirgus ikvienā pasaules daļā — Rīgā, Maskavā, Ņujorkā, Londonā utt. Taču Maskavā, piemēram, finansu vadītājam uzņēmumā maksā 250 000 ASV dolāru gadā. Tas ir vairāk nekā vidējais atlagojums līdzīgā pozīcijā citur pasaulē. Kāpēc? To nosaka finansu speciālistu tirgus, jo šādu speciālistu ir ļoti maz un visvairāk pieprasītie speciālisti arī visvairāk pelna. Ja ir liels pieprasījums pēc tirgzinību speciālistiem, tas nozīmē, ka arī atalgojums būs vairāk nekā pieklājīgs. Kāpēc dimants maksā tik, cik tas maksā? Tāpēc, ka tas ir rets dārgakmens. Kāpēc Maikls Džordans ir 100 miljonu dolāru vērts? Tādēļ, ka viņš ir tikai viens, otra tāda nav. Šos vārdus man teica pasniedzējs, kad mācījos maģistratūrā. Un šie vārdi ir patiesi.

Taču es gribētu minēt konkrētu un ļoti labu piemēru, kā uzņēmumā var saglabāt kopības sajūtu. "Laimā" visi uzņēmuma darbinieki ir iesaistīti kopīgā sistēmā — no visu darba ir atkarīga uzņēmuma peļņa, no tās savukārt atkal ir atkarīgs katra strādājošā atalgojums. Tātad katrs saņem daļu no kopējā rezultāta.

— Taču — kā ar produkcijas kvalitāti? Vai tā necietīs un līdz ar to — arī daži uzņēmumi, mazpamazām zaudējot patērētāju?

— Tas ir labs jautājums, kaut savā būtībā jautājums nebūt nav tik labs. Protams, visa pamatā ir kvalitāte. Strādnieki strādā labi, ja viņi ir apmierināti ar samaksu, ar iespējām, ko piedāvā uzņēmums. Taču atšķirība atalgojumā nebūt nav vienīgais faktors, kas ietekmē produkcijas kvalitāti. Neapmierinātība ar darba devēju veidojas no daudziem komponentiem un, lai ciestu kvalitāte, jāsakrīt vairākiem no tiem. Domāju, ka mūsu uzņēmumos tādas situācijas nav. Visādā ziņā ceru, ka tā nav, jo pagaidām neesmu kaut ko tādu manījis.

— Vai "Ave Lat Grupa" ir domājusi par speciālistu apmācīšanu, īpaši, ja šeit trūkst zinošu un kvalificētu darbinieku?

— Mēs ne tikai domājam, bet šajā jomā arī esam izdarījuši vairākas reālas lietas. Viena no tām ir sabiedriskā izglītības fonda "Jaunā akadēmija" finansiāla atbalstīšana, kuram mēs esam vieni no lielākajiem sponsoriem. Fonda valde lemj, kur līdzekļus izlietot, un gandarījumu sniedz tas, ka daudzi jauni talantīgi cilvēki no visas Latvijas vecumā līdz 20 gadiem ir guvuši finansiālu atbalstu — sākot no mācību grāmatu iegādes līdz pat studijām ārvalstīs. Tie galvenokārt ir individuāli projekti.

Arī mūsu uzņēmumu speciālisti dodas paaugstināt kvalifikāciju. Piemēram, "Kaijas" menedžmenta speciālisti mācījās dāņu pieredzi, "Hanzas maiznīcā" praktizējas Ekonomikas augstskolas studenti. Arī šos projektus ir virzījusi "Ave Lat Grupa".

Sadarbībā ar Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banku esam izveidojuši "Turn Around Management" programmu, kurā piedalījās speciālisti no Beļģijas. Viņi brauca uz Latviju, lai apmācītu tehniskos darbiniekus un strādniekus "Laimā" un "Uzvarā". Pēc mācībām šeit mūsu darbinieki devās uz Beļģiju un uz vietas vēroja, kā ražošanas process rit turienes saldumu ražotnēs. Šie minētie nebūt nav visi mūsu atbalstītie izglītības projekti.

Taču mēs nedrīkstam strādāt tikai mūsu koncerna iekšienē, tādēļ cenšamies arī atbalstīt cilvēku apmācību, ja tā varētu teikt, no malas. Tā nav tikai palīdzība izglītības iegūšanai, bet gan, kā jūs minējāt, investīcijas nākotnē, ieguldījums, kas Latvijai ir ļoti nepieciešams. Gudri un zinoši speciālisti ir pats pamats uzņēmumu un visas valsts attīstībai.

— Ja mēs runājam par nākotni, — kāda jūsprāt būs "Ave Lat Grupa" pēc pieciem gadiem?

— "Ave Lat Grupas" apgrozījuma daļa no īpašumiem konsolidētajos uzņēmumos būs vairāk nekā pusmiljarda dolāru gadā. Mums būs apmēram divdesmit saistītās ražotnes. Būs kopuzņēmumi Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Lietuvā un, iespējams, arī Vidusāzijā. Visu mūsu uzņēmumu aktīvi sasniegs 300 miljonus dolāru. Loģiski ir tas, ka mums jākļūst publiskai akciju sabiedrībai.

— Kāds ekonomiskais modelis Latvijai varētu būt visoptimālākais un kāda būs Latvijas ekonomika un Latvija pēc pieciem gadiem?

— Par konkrētu attīstības modeli runāt negribētu. Jāpēta tie visi un no katra jāpaņem sev noderīgais. Katra valsts savā attīstībā ir pieļāvusi kļūdas, un Latvijai nevajadzētu tās atkārtot. Jums ir nepieciešamība un arī, gribētos teikt, vienreizēja iespēja izpētīt un atsijāt no visu valstu attīstības modeļiem visveiksmīgākos risinājumus un pielāgot tos Latvijas situācijai. Tā ir ļoti sarežģīta lieta, ko jāspēj paveikt.

Ja mēs kā piemēru ņemtu Īriju, kura arī ir lauksaimnieciska zeme un kurai ir bijis pietiekami daudz nesaskaņu ar saviem kaimiņiem, tad šobrīd šī valsts ir Eiropas zvaigzne, kas par tādu kļuva ļoti strauji. Latvijai ir visas priekšrocības atkārtot Īrijas ceļu. Arī Latvija ir lauksaimnieciska zeme, kura sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ atrodas tranzīta ceļu krustpunktā. Šīs ģeogrāfiskās priekšrocības ir jāizmanto vēl vairāk nekā līdz šim. Labs piemērs ir arī Polija, tāpat arī Igaunija un Čehija.

Lauksaimniecības sektors vienmēr ir bijis izņēmums, tā tas ir faktiski visās pasaules valstīs, un to atbalsta. Latvijas lauksaimniecības ražojumiem ir ļoti laba kvalitāte, un es ticu, ka lauksaimnieki, kuri jau daļēji ir atspērušies, nostabilizēsies. Lauksaimniecība un pārtikas ražošana būs viena no valsts pamatnozarēm.

Latvijas banku sektorā šobrīd ir ļoti labi rādītāji. Šobrīd cilvēki jau var ņemt kredītus dzīvokļu, nekustamā īpašuma iegādei un celtniecībai, kredītus apgrozāmajiem līdzekļiem sadzīves vajadzībām, dažāda veida līzingus. Ir elektroniskās norēķinu sistēmas, esam pievienojušies starptautiskajiem norēķinu tīkliem. Tieši banku sektors ir labs piemērs Latvijā, kas ir attīstījies ļoti veiksmīgi. Taču nākotnē noteikti notiks banku saplūšana un pārsvarā būs starptautiskais kapitāls.

Katrā valstī vidusslānis ir tas, kas uztur sabiedrību. Un Latvijā tas pamazām, bet neatlaidīgi veidojas.

Taču es nebūt neuzskatu sevi par cilvēku, kurš varētu dot receptes attīstībai. Šim nolūkam ir speciālisti Ekonomikas ministrijā, kuri ar valsts attīstības virzieniem strādā katru dienu, tos analizē un pieņem svarīgus lēmumus. Es izsaku tikai savu viedokli.

Latvijas politiķi ir pieņēmuši lēmumu, ka Latvijai ir jābūt gan NATO, gan ES, gan PTO. Un tas arī ir jādara. Taču visbūtiskākais ir Latvijas politiskā stabilitāte un labvēlīgas politiskās attiecības ar visām valstīm, īpaši ar Austrumu kaimiņiem. Bez politiskās stabilitātes nebūs arī ekonomiskās stabilitātes un attīstības.

Taču nu es runāšu tīri personīgi. Es neesmu latvietis, neesmu krievs, esmu amerikānis, kurš ieradies šeit un šeit dzīvo. Ja es esmu šeit, mana ģimene ir šeit, ja mana dzīve būs šeit, Latvijā, tad es ticu — Latvijā viss būs ļoti, ļoti labi. Tāda ir mana nesatricināmā pārliecība.

Rūta Bierande, "LV"