Izsverot dzīvokļu

privatizācijas lietas

Privātīpašumam vajadzētu radīt drošības un stabilitātes izjūtu, taču privatizēto dzīvokļu īpašniekiem tās bieži vien trūkst. Joprojām pietiekami nesakārtotā likumdošana rada lielas problēmas un galvassāpes gan pašiem dzīvokļu īpašniekiem, gan pašvaldībai vai citām institūcijām, kas saistītas ar šo dzīvokļu un dzīvojamo māju uzturēšanu.

Gana sarežģīta situācija ir izveidojusies Baldonē, ciemata mājā ar skaistu nosaukumu — Tulpes. To 1981. gadā uzcēla kolhozs "Baldone". Tulpēs dzīvokļus piešķīra galvenokārt kolhozā strādājošajiem, daļu arī vietējās skolas, kā arī starpkolhozu celtniecības organizācijas darbiniekiem, kas būvēja šo māju. 1993. gadā Tulpju, tāpat kā citu Baldones māju iemītniekiem, tika dota iespēja dzīvokļus privatizēt par pajām, ko saņēma par kolhozā nostrādātajiem gadiem. Tā šeit no 66 dzīvokļiem 52 nonāca privātīpašumā. Pārējo dzīvokļu iemītniekiem vai nu nebija paju, vai arī to nepietika, bet maksāt par dzīvokli 200 — 300 latu likās pārāk dārgi, un viņi turpināja dzīvokļus īrēt. Tobrīd neviens no jaunajiem īpašniekiem neaizdomājās par dzīvokļu un mājas turpmāko apsaimniekošanu. Lai gūtu jelkādu pielietojumu šīm kolhoza piešķirtajām pajām — privatizēja, un viss.

Ko darīt ar apkuri?

Problēmas sākās pēc dažiem gadiem. Juka ārā paju sabiedrība. Daudzi zaudēja darbu, pazeminājās iedzīvotāju maksātspēja. Baldonē trūkst darba vietu: šeit ir pāris zāģētavu, pasts, skola, tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumi un zemnieku saimniecības. Sanatorija, kas nodrošināja darba vietas vairāk nekā 30 procentiem Baldones iedzīvotāju, galvenokārt sievietēm, ir likvidēta. Rūpniecības uzņēmumu te nav. Lai brauktu strādāt uz Rīgu, darbam jābūt ļoti labi apmaksātam.

Dzīvokļu privatizācijas laikā katlu māja, kas piederēja paju sabiedrībai "Baldone", 1994. gada martā pārņēma Baldones pašvaldība, jo paju sabiedrība nonāca līdz likvidācijai. Izrādījās, ka četri apkures katli, kas nodrošina ar siltumu Tulpes un vēl sešas ciemata mājas, ir visai bēdīgā stāvoklī.

Kā pastāstīja Tulpju iedzīvotāja, arī šīs mājas apsaimniekošanas biedrības iespējamā priekšsēdētāja Jolanta Lingbērziņa, jau 1996./1997. gada apkures sezonā ar siltumapgādi gājis grūti — temperatūra dzīvokļos turējusies vidēji no +12° līdz +16°. Pagājušajā ziemā, kas nebija pārāk auksta, temperatūra dzīvokļos svārstījusies no +16° līdz +18°. Viens bija skaidrs — nu jādomā, ko darīt tālāk. Risinājumu piedāvāja pašvaldība. Sākumā esot domāts rekonstruēt veco trasi, taču šī ideja kā nelietderīga ātri atmesta. Tad sākušās runas par jaunu gāzes katlu ierīkošanu katram namam atsevišķi vai pa diviem kopā. Pērn šāds apkures katls ticis uzstādīts divām citām ciemata mājām. Tā ierīkošanu kreditējusi Baldones dome. Iedzīvotājiem šis kredīts jādzēš kopā ar maksu par apkuri — tas iekļauts siltumapgādes apmaksas aprēķinā.

Cīkstēšanās ap aizdevumu

1997. gadā Baldones dome apsolījusi Tulpju iedzīvotājiem palīdzēt risināt siltuma lietas, piešķirot aizdevumu apkures ierīkošanai. Taču — ar noteikumu — jānodibina mājas apsaimniekošanas sabiedrība, kurā jāiestājas visiem dzīvokļu īpašniekiem. Tā arī uzņemtos juridisku atbildību, ieķīlājot dzīvokļus, līdz šis kredīts tiktu dzēsts. Taču mājas iedzīvotājus šāds piedāvājums satraucis un viņi no tā atteikušies. Iedzīvotāji savukārt ieteikuši dibināt mājas apsaimniekošanas bezpeļņas sabiedrību ar 5 latiem dalības maksas, neieķīlājot dzīvokļus, bet tikai uzņemoties mājas apsaimniekošanu. Viņi domei piedāvājuši arī citu variantu: viena trešdaļa dzīvokļu īpašnieku nepieciešamo summu apkures ierīkošanai varētu samaksāt tūlīt, vēl daļa — gada laikā; kopumā tie būtu 50 — 60 procentu dzīvokļu īpašnieku. Domei tika izteikts priekšlikums piešķirt šo kredītu atlikušajai iedzīvotāju daļai. Taču domes priekšsēdētāja Karina Putniņa šādam variantam neesot piekritusi. Jāatzīst, bažas ir pamatotas, jo Tulpēm šobrīd ir 14 tūkstošu latu parāds par apkuri, t.i., par to norēķinājušies tikai 57 procenti mājas iedzīvotāju.

Domes priekšsēdētāja uzskata — ja Baldones pašvaldība apņemas rekonstruēt siltumtrasi vai mainīt apkures katlus, ieguldot kredīta līdzekļus, tai ir jāsaņem garantijas, ka šis kredīts tiks atmaksāts. Dome aizņēmumu garantē ar pilsētas budžetu, ar savu īpašumu, un, ja tas netiks atmaksāts, tā cietīs lielus zaudējumus. Tātad regulāri, ik ceturksni, šī summa domei ir jāsaņem atpakaļ.

— Tulpēs mīt 66 ģimenes, t.i., aptuveni 200 cilvēku. Pavisam Baldones pašvaldībā dzīvo 5000 cilvēku, tad kādēļ šai mājai būtu jānodrošina pakalpojumi uz visas pašvaldības rēķina; tā pat nav pašvaldības funkcija, turklāt — par brīvu? — vaicā K.Putniņa.

Savukārt J.Lingbērziņa uzskata, ka mājas apsaimniekošanas sabiedrība nespēj uzņemties juridisku atbildību par māju, kurā ir tik nesakārtotas īpašuma attiecības. Tulpēs privatizēti ir tikai dzīvokļi. Pagrabi, bēniņi un citas palīgtelpas vēl joprojām ir paju sabiedrības "Baldone" īpašumā. Vairākos dzīvokļos mitinās tā dēvētās nelabvēlīgās ģimenes, dzērāji, cilvēki, kuri nedomā par rītdienu, kā arī pensionāri, kuri nespēs kredītu atmaksāt. Kā vispār iespējams dibināt, teiksim, SIA vai kooperatīvo sabiedrību uz šāda īpašuma bāzes? Taču — ziema nav aiz kalniem, cilvēki ir satraukti.

Ar jautājumu — ko Baldones pašvaldība kopš 1994. gada, kad pārņēma katlu māju no paju sabiedrības "Baldone", ir darījusi, lai to savestu kārtībā, griezos pie Baldones domes priekšsēdētājas K.Putniņas un izpilddirektora Osvalda Usāna.

O.Usāns pastāstīja, ka līdz brīdim, kad katlu māju pārņēma pašvaldība, to 13 gadus apsaimniekoja kolhozs un pēcāk — pati paju sabiedrība. Pēdējos četros gados esot regulāri veikti nepieciešamie remontdarbi, lai šo katlu māju katru sezonu varētu ekspluatēt, jo kopš tās nodošanas ekspluatācijā nopietni remonti iepriekšējos 13 gados netika veikti ne siltumtrasē, ne katlu mājā. Lai katlu māju sakārtotu atbilstoši mūsdienu prasībām, pašvaldība esot ieguldījusi 100 000 latu. Ņemot vērā šīs padomju laika katlu mājas neefektivitāti, līdzekļi remontiem netiekot iegūti no siltumenerģijas realizēšanas, pat ņemot vērā visai augsto tarifu — Ls 0,60 par kvadrātmetru. Šie līdzekļi spējot nosegt tikai tiešās siltumenerģijas ražošanas izmaksas, neiekļaujot apmaksas tarifā ne amortizācijas atskaitījumus, ne uzkrājumus remontiem. Lai veiktu vēl kaut kādus remontdarbus, būtu nepieciešams paaugstināt tarifu. Taču iedzīvotāju maksātspēja pazeminās, un arī tāpat uzkrājas parādi par patērēto siltumenerģiju. Jau pārņemot šo katlu māju, Baldones pašvaldība sākusi mudināt šo māju dzīvokļu īpašniekus, tātad arī Tulpēs dzīvojošos, dibināt mājas apsaimniekošanas sabiedrības, kas atbildētu par namu iekšējām komunikācijām, taču pretestība esot ļoti liela.

Ko iesākt, ja nav iespējams vienoties?

Kad jautāju, ko Baldones dome iesaka Tulpju iedzīvotājiem darīt, domes priekšsēdētāja atbildēja:

— Šogad ieguldīts aptuveni 9000 latu gāzes trases rekonstrukcijā, lai tehniski būtu iespējama arī individuālā apkure. Tātad domes investīcijas nav mazas. Šī summa no iedzīvotājiem netiks atprasīta. Ja dzīvokļu īpašnieki Tulpēs negrib vai nespēj apvienoties, izveidojot jebkāda veida mājas apsaimniekošanas sabiedrību, viņi apkures problēmas varēs risināt individuāli. Mēs nodrošināsim, lai līdz mājai tiktu pievadīts vidēja spiediena gāzes vads. Tālākais ir šo dzīvokļu īpašnieku un īrnieku ziņā. Viņiem vai nu atliek vienoties, nodibinot šo juridiski atbildīgo apsaimniekošanas sabiedrību, un ierīkot apkures katlus katrā kāpņu telpā, tātad pa vienam uz 14 dzīvokļiem, vai arī tikt galā ar apkures lietām katram atsevišķi. Jāpiebilst, ka arī no tiem 14 dzīvokļiem, kuri nav privatizēti un joprojām ir paju sabiedrības "Baldone" īpašums, neviens pie mums nav bijis interesēties — kāda būs viņu daļa, viņu līdzatbildība. Nezinām, vai šie cilvēki domā noslēgt līgumu ar pašvaldību, vai nē. Taču laiki ir mainījušies, vairs nevar tā dzīvot, ne par ko nerūpējoties!

Baldones pašvaldība vēlas palīdzēt tiem cilvēkiem, kam ir apnikusi šī kopus sabiedrība, šis "kolhozs". Jā, kopus saimniekošana nav iespējama, ja nevar panākt vienošanos visu dzīvokļu īpašnieku starpā. Un acīmredzot tieši viedokļu saskaņa Tulpēs nav iespējama, jo — vai var vienoties ar cilvēku, kurš tikai dzer, ir izpārdevis pat sanitārtehniku.

Tad kāda ir izeja no šīs situācijas, ko lai dara tie 40 dzīvokļu īpašnieki, kuri vēlas ierīkot apkuri un normāli apsaimniekot māju? Atbildot uz šo jautājumu, O.Usāns ķērās pie 1995. gadā izdotā likuma "Par dzīvokļa īpašumu". Kā uzskata Baldones domes izpilddirektors, tad likums ir devis tiesības privatizēt dzīvokli, bet likuma 8. pantā arī skaidri un gaiši pateikts: visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Riskēt ieķīlāt savus dzīvokļus?

Taču jāparaugās uz šo jautājumu arī no Tulpēs dzīvojošo puses. Ir jāsaprot arī šo cilvēku piesardzība un bažas, jo, nodibinot apsaimniekošanas sabiedrību, tai jāgarantē iespēja domes piešķirto kredītu atmaksāt. Taču, ja ir tik daudz nemaksātāju un nav arī likuma par apsaimniekošanas sabiedrībām, šāda atbildība biedē. Cilvēki baidās pret kredītu ieķīlāt dzīvokli, jo tas tomēr ir viņu vienīgais patvērums.

Ja vienā mājas kāpņu telpā no 14 tajā esošajiem dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem tikai aptuveni puse ir gatavi maksāt par kopējo apkures ietaisi, vai tad šiem septiņu dzīvokļu īpašniekiem iznāks maksāt arī par pārējiem, kuri to nedarīs? Varbūt ir iespēja šos dzīvokļus nepieslēgt pie apkures? Vai tas tehniski ir iespējams — vaicāju Usāna kungam. Vienkārši tas neesot, bet ne gluži neiespējami. Taču šis tehniskais risinājums jārod mājas iedzīvotājiem pašiem. To, ka domes rīcībā ir kredīts 50 000 latu apmērā un ka paredzēta divu vietējo konteinera tipa gāzes katlu uzstādīšana, iedzīvotāji esot zinājuši jau kopš 1997. gada augusta. Taču viņi zināja arī domes nosacījumus. Tomēr līdz šim brīdim jautājums netiekot risināts. Tas esot pašu iedzīvotāju interesēs, lai būtu iespējams veiksmīgi cīnīties ar nemaksātājiem, dzērājiem utt. Kā uzsvēra Baldones domes izpilddirektors, tad tiem, kuri maksā par īri un apkuri, nebūtu jābaidās dzīvokli ieķīlāt, likums viņiem neļaujot baidīties. Un par to esot vajadzējis domāt, privatizējot dzīvokli, jo jebkura īpašuma iegāde uzliek arī pienākumus. Ja esi spēris pirmo soli, zini, ka būs jāsper nākamais.

Taču, kā uzsvēra domes priekšsēdētāja, tad pašlaik gan tiek runāts par sekām. Šīs privatizēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanas lietas jau agrāk bija jārisina valstiskā līmenī: pirms vairākiem gadiem jāpieņem īpašs likums, kas regulētu šīs attiecības, bet tāda diemžēl joprojām nav. Privatizācija drīkstētu notikt tikai tad, kad likumdošana stingri būtu noteikusi, kāda atbildība un pienākumi jāuzņemas privātīpašniekam. Pie mums diemžēl viss noticis otrādi, neviens neaizdomājās, kas notiks pēc privatizācijas.

— Tāpēc, lai arī situācija ir neapskaužama, izeja ir jāatrod, un mēs to mēģinām darīt, — uzsvēra K.Putniņa. Vēl viņa piebilda — ja nebūtu lielo parādu par apkuri pēdējā sezonā (1. jūnijā par apkuri bija samaksājuši tikai 62 procenti iedzīvotāju), Baldones pašvaldība vēl meklētu kādu risinājumu. Mēģinātu salabot, savest lietošanas kārtībā šos četrus padomju laika apkures katlus, lai gan to lietderības koeficients esot tikai 50 procentu. Taču šo līdzekļu nav, un rodas jautājums — vai ir jēga to vispār darīt?

Apkures problēma esot visām ciemata mājām, un, ja tās šo jautājumu spēj atrisināt, ar to jātiek galā arī Tulpju iedzīvotājiem. Kā pastāstīja domes priekšsēdētāja, viena no ciemata mājām — Olimpija pilnīgi pārejot uz individuālo apkuri; Norās tiek dibināta apsaimniekošanas sabiedrība, un patlaban šīs mājas iedzīvotāji slēdzot līgumus ar pašvaldību par apkures ierīkošanu uz kredīta; daži uzstādīs apkures ietaisi uz līzinga. Palikušas vienīgi Tulpes, kurās tie, kas vēlas, varēs ierīkot individuālo apkuri. Cita varianta nav. Daži Tulpju iedzīvotāji jau izņēmuši tehniskos noteikumus un kārto dokumentus individuālā apkures katla iegādei uz līzinga.

Domes izpilddirektors O.Usāns uzskata, ka siltumapgādes problēma ir tikai sākums, viss pārējais dzīvokļu privatizācijas kampaņas sakarā vēl tikai sekos. Problēmas būtība — kā likumu "Par dzīvokļa īpašumu" padarīt darbotiesspējīgu, un tas nu esot likumdevēju pienākums. Neizveidojot mājas apsaimniekošanas sabiedrības, kādu laiku var izdzīvot katrs atsevišķi, bet agri vai vēlu radīsies problēmas gan ar kanalizāciju, ūdensvadu, jumtiem un pamatiem, gan ar ārsienu siltināšanu. Vārdu sakot, ja šis likums nedarbosies, tad privātajiem dzīvokļiem būs pilnīgs krahs. Tās būs tādas Hārlemas — pie mums, Latvijā.

Tikos arī ar dažiem Tulpju iedzīvotājiem.

Alla Kuruzo ir pensionāre, dzīvo viena, dzīvoklis ir privatizēts. Parāds par apkuri 400 latu apmērā iekrājies vairāku gadu laikā. Pensija šai sievietei ir 49 lati, bet par apkuri jāmaksā 31 lats mēnesī, plus pārējie maksājumi par elektrību, gāzi, ūdeni. Viņa mēģināšot dzēst apkures parādu, arī meita solījusies palīdzēt.

Sandra Krastiņa, Baldones vidusskolas skolotāja, domā, ka nav problēmu ar kooperatīvo mājas apsaimniekošanas sabiedrību; patiesībā tā jau ir nodibināta — notikusi iedzīvotāju sapulce, atliekot tikai reģistrēties Uzņēmumu reģistrā. Taču problēma ir tā, ka Baldones dome nepiekrīt šādas sabiedrības dibināšanai, ja tajā ir tikai daļa mājas iedzīvotāju. Diemžēl mājas iedzīvotāju sastāvs ir pārāk "raibs", un visi šai sabiedrībā nekad neiesaistīsies, sevišķi jau tie, kam ir īres un apkures parādi.

— Mani biedē tas, — saka S.Krastiņa, — ka visi mājas iedzīvotāji nespēs vienoties, lai iesaistītos šai apsaimniekošanas biedrībā, bet izeja taču ir jāatrod. Individuālā apkure izmaksā 400 — 500 latu, un ne jau visiem ir materiālās iespējas to ierīkot — piemēram, vai tad pensionārs to var atļauties? Es te nerunāju par dzērājiem un tā dēvētajiem ļaunprātīgajiem nemaksātājiem, bet par pārējiem mazturīgajiem iedzīvotājiem, kuriem vienkārši nav naudas šādiem izdevumiem. Ko viņiem darīt — vienkārši nosalt?

Ilze un Arvīds Plūmes dzīvo neprivatizētā dzīvoklī. Ilze strādā par mūzikas skolotāju, Arvīds dien Latvijas armijā. Plūmēm ir apkures parāds 220 latu, kuru ģimene cer nomaksāt tuvākajā laikā. Plūmes būtu ar mieru privatizēt šo dzīvokli par sertifikātiem, bet likvidējamās paju sabiedrības "Baldone" valdē pieņemts lēmums, ka tas nav atļauts. Paju sabiedrības likvidators Kārlis Villerušs piedāvājot dzīvokli nopirkt par 500 latiem, bet šādas naudas ģimenei neesot. Neviena dokumenta, pat īres līguma Plūmēm nav.

Domes priekšsēdētāja K.Putniņa šo situāciju komentēja šādi. Juridiski Plūmes kā īrnieki varot palikt šajā dzīvoklī, ja spēs samaksāt par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Paju sabiedrības likvidators viņiem acīmredzot piedāvās pirmpirkuma tiesības dzīvokļa iegādē, taču, ja viņi dzīvokli pirkt nevēlēsies, to pārdos izsolē.

Tāda nu ir aina Baldones Tulpēs. Atliek cerēt, ka risinājums šajā tik sarežģītajā situācijā tiks atrasts — gan Baldones pašvaldībai panākot pretī dzīvokļu īpašniekiem, gan pašiem iedzīvotājiem reāli novērtējot savas iespējas un pieņemot izdevīgāko risinājuma variantu, lai ziema nebūtu jāsagaida aukstumā.

Ināra Zalcmane