Par atzīmi pasēs un cilvēktiesībām

Valsts cilvēktiesību birojs uzskata, ka atzīme, kas tiks iespiesta pilsoņu pasēs, tiem parakstoties par referenduma rīkošanu jautājumā par Pilsonības likuma grozījumiem, nav cilvēktiesību pārkāpums. Zīmoga iespiešana pasē parakstu vākšanas laikā tieši nenozīmē, ka persona atklāj savus uzskatus, jo pati balsošana referenduma laikā notiks aizklāti. Tiesa, neviens nevar apgalvot, ka spiedoga esamība vai trūkums kādā personā neizraisīs negatīvas emocijas. Šī nav pirmā reize, kad šāda veida balsu kontroles sistēma mūsu valstī rada problēmas. Diemžēl šobrīd ir problemātiski atrast citu risinājumu, lai kontrolētu parakstu vākšanu. Daudz diskriminējošāk būtu pūst uz referenduma atbalstītāju pirkstiem krāsu, lai tādējādi iezīmētu personas, kas jau parakstījušās.

Daži Latvijas iedzīvotāji saskata pretrunu starp Latvijas Republikas konstitucionālo likumu "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi", kura 30.pantā sacīts, ka nevienu nedrīkst spiest atklāt savus politiskos, reliģiskos, ētiskos vai citus uzskatus un likumu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu", kas paredz atzīmes izdarīšanu pasē. Šajā gadījumā neviens netiek spiests atbalstīt referendumu. Izvēle ir katra pilsoņa ziņā. Jāpiebilst, konstitucionālais likums "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" nosaka arī to, ka cilvēku tiesībām un brīvībām ar likumu var noteikt nepieciešamos ierobežojumus, lai aizsargātu citu personu tiesības, cieņu, veselību un tikumību, kā arī garantētu valsts drošību, sabiedrisko kārtību un mieru.

Lielākā daļa iedzīvotāju, kas līdz šim ir vērsušies Valsts cilvēktiesību birojā, iebilstot pret spiedogu pasē, tikai raizējas par iespējamo vēršanos pret viņiem, nevis min konkrētu pāridarījumu, piemēram, atlaišanu no darba. Jāsecina: uztraukums, ka spiedogs pilsoņu pasēs var radīt cilvēktiesību pārkāpumus, ir vairāk mākslīgi radīts nekā pamatots.

Aizbildinoties ar diskrimināciju, Latvijas pilsoņiem nevajadzētu kavēties brīvi izteikt savu gribu un uzskatus. Ikviena persona ir tiesīga brīvi paust savu politisko pārliecību. Tos, kuri uzskata, ka tiek diskriminēti savas politiskās pārliecības dēļ, aicinām vērsties Valsts cilvēktiesību birojā.

Valsts cilvēktiesību birojs

1998.gada 2.jūlijā

Ejot uz 7. Saeimas vēlēšanām

Vakar, 2.jūlijā, Valsts prezidenta Kancelejas vadītājs Ivars Millers tikās ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Arni Cimdaru.

A.Cimdars informēja I.Milleru par Centrālās vēlēšanu komisijas veikto darbu 7.Saeimas vēlēšanu sagatavošanai, kā arī iepazīstināja ar komisijas iecerēm darbā ar sabiedrību nolūkā palielināt vēlētāju aktivitāti. A.Cimdars uzsvēra, ka darbs ar sabiedrību ir īpaši svarīgs, jo, kā liecina statistika, vēlētāju aktivitāte ar katru vēlēšanu reizi krītas.

Pēc A.Cimdara sacītā, Centrālās vēlēšanu komisijas darba plānos ir daudz atbalstāmu pasākumu. Kā zināms, nesen notika seminārs partijām un partiju apvienībām par kandidātu sarakstu iesniegšanai nepieciešamo dokumentu aizpildīšanas kārtību. A.Cimdars pastāstīja, ka, tuvojoties vēlēšanām, komisija iecerējusi regulāri informēt vēlētājus par viņu tiesībām un pienākumiem, tā veicinot pilsoņu piedalīšanos 7. Saeimas vēlēšanās un vienlaikus aktualizējot demokrātisku vēlēšanu nozīmi sabiedrībā.

Valsts prezidenta preses dienests