Valsts prezidents Guntis Ulmanis XXII Vispārējo latviešu dziesmu svētku noslēgumā 1998.gada 5.jūlijā:

Kopā ar Dziesmusvētku dalībniekiem svinīgajā gājienā svētdien, 5. jūlijā, — Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Ministru prezidents Guntars Krasts un kultūras ministre Ramona Umblija

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Labvakar, Kurzeme, Latgale, Vidzeme, Zemgale!

Labvakar visiem, kuri piedalās ar dziesmu, deju vai vienkārši ar savu klātbūtni mūsu tautas svētkos!

Šovakar esam kopā dziesmā un dejā XXII un pēdējos svētkos šajā gadu tūkstotī. Šis ir noslēgums šīgada Lielajai Dziesmai, šis ir skaistākais mūsu tautas pulcēšanās brīdis šajā vasarā. Latvijas 80 gadu pastāvēšanas vasarā.

Lai šovakar atceramies un neaizmirstam nākotnē, ar kādu nacionālu pašlepnumu, savas tautas apzināšanās garu un spītējot mūsu dzīves likstām, mūsu senči savu dziedāšanas māku un prieku pārvērta lielos tautas svētkos!

1873.gadā no Latvijas malu malām Rīgā pulcējās sievas un vīri. Viņu vidū arī Vītolu ģimene ar desmitgadīgo dēlu Jāzepu. Tas bija pārdzīvojums, kas lika visu savu dzīvi mūsu dižgaram Jāzepam Vītolam kopt latviešu dziesmas garu! Vēlāk, jau VI dziesmu svētkos, Jāzeps Vītols teica:

"Mūsu dziesmu svētkiem bijis liels vēsturisks uzdevums:

— modināt snaudošo tautas pašapziņu;

— radīt ticību uz kopdarba spēku un panākumiem;

— sargāt un vairot tautas gara mantu un īpatnības."

Šie vārdi tika teikti pirms vairāk nekā 70 gadiem, bet to svars nav mazinājies. Dziesma ir kā liels brīnums, dziesmu svētki — notikums, kas stiprāki par laiku, mūsu skauģiem un tautas zaudējumiem šajā gadsimtā.

Gadu simtiem cauri latviešiem bija jāapliecina — mēs esam, lai pastāvētu, esam, lai mīlētu savu zemi, esam, lai dzīvotu savā valstī. Šī pārliecība radīja apjukumu tajos, kam sveša bija latviskā kopība, latviskā vienotība un latviešu dziesmu spēks.

Šodien, kad esam sevi noteikti un droši apliecinājuši atgūtās neatkarības septiņos gados, varam savas jūtas un garu celt līdzi dziesmas lidojumam.

Šodien varam būt lepni, ka dziesmas savos karos kļūst skanīgākas, tērpi košāki, dalībnieku un sevišķi jaunatnes — vairāk.

Lai ikviens no jums, kura balss šovakar saplūst ar citām, sajūt, ka daļa no paša spēka un mīlestības aizskan Latvijā. Latvija gavilē savas tautas, valodas un tradīciju apziņā. Šajā nedēļā un šajā vakarā ne tikai dziesmai liela diena. Liela diena ir mīlestībai — uz savu tautu, tās pagātni, tradīcijām un nākotni.

Šajos svētkos dziesmā un dejā "Latvijas vainagā" vienojās dažādas tautības. Atkal tautas kultūra pirmā ver durvis nākotnei, kurā kā dziesmu svētkos redzu vienotību daudzbalsībā. Lai no dziesmas daudzbalsības mācāmies gūt kopskaņu. Lai ikviens no mums sirdī allaž glabā — kā vārdā vienoties, kā vārdā ticēt nākotnei.

Es šo mērķi redzu latviešu tautas mūžīgā pastāvēšanā neatkarīgā, izglītotā, pārtikušā, dažādu kultūru ieskautā, eiropeiskā valstī.

Šajā nedēļā un visu mūžu klausoties tūkstoš balsīs, tūkstoš priežu atbalsīs, strādāsim un domāsim par to spēku, kas mūs kopā sauc. Un to spēku es saskatu mūsu bērnos, mūsu jaunatnē, ko mīlam vairāk par sevi, kam dziedam un dzīvojam. Tas ir spēks tautas nākotnei, tur ir mūsu ticība. Un tāpēc dziesmu svētkos atkal un atkal ceļas Gaismas pils. Vienmēr tā pati, arvien gaišāka. Lai tā arī šovakar paceļ mūsu garu un sirdis vien dziesmai sasniedzamā augstumā.