Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

"Mums pašiem jāizlemj, kā iesim tālāk"

Turpinājums no 1.lpp.

Es nedomāju, ka šeit mums vajadzētu daudz vadīties no padomiem, kas nāk no ārpasaules, šis ir tas brīdis, kad mums pašiem ir jāizšķiras un pašiem jāizlemj, kā mēs virzīsimies uz priekšu, un pamatjautājumam ir jābūt — kādu sabiedrību mēs gribam redzēt? Vai mēs gribam redzēt sabiedrību, kas kaut kādā veidā konsolidējas, apvienojas vai sakļaujas ap Latvijai būtiskiem jautājumiem, vai mēs gribam kā ar pātagas cirtieniem sadalīt sabiedrību divās, trijās vai četrās daļās, atkarībā no tā, kādi līderi stāv katras sabiedrības daļas priekšā, kādus mērķus izvirza tie vai citi politiskie spēki. Es ļoti ceru, ka šai priekšvēlēšanu laikā politiskie spēki būs spiesti būt objektīvi attiecībā uz lietas būtību un mazāk runās par to, kāds katrs cilvēks ir personīgi vai subjektīvi, bet vairāk runās par šā cilvēka viedokli.

— Vai jūsu viedoklis šajā gadījumā saskan ar premjera Guntara Krasta viedokli?

G.Ulmanis:

— Tas ir jautājums, ko man uzdod katru dienu. Un tas ir arī saprotams, jo valdība ir izvirzījusi šos priekšlikumus, valdība tos izvirzīja parlamentā, un valdībai šie jautājumi būtu jāaizstāv principiāli līdz galam vai arī jāsaka, ka mēs no šiem jautājumiem atsakāmies. Es negribētu nekādā veidā komentēt šodien mūsu attiecības ar Guntaru Krastu, klausītāji var būt mierīgi, mēs neplēšamies un nelamājamies, un viens otru neaizvainojam, bet mēs runājam par lietas būtību un meklējam tos virzienus un tos ceļus, kas varētu nākt valstij par labu.

— Šodien Centrālā vēlēšanu komisija lemj arī par to, vai vākt parakstus no ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem. Kā jūs uzskatāt, vai tas būtu nepieciešams?

G.Ulmanis:

— Es uz šo lietu skatos mazliet citādi. Ja valstī šobrīd ir izvirzīts kāds jautājums, par ko ir jāatbild mūsu valsts pilsoņiem, tad visiem šiem pilsoņiem ir jādod iespēja piedalīties šā jautājuma risināšanā. Tālākais mani vairs neinteresē — vai viņš dzīvo Antarktīdā, vai viņš dzīvo Rīgā, vai viņš dzīvo kaut kur citur. Katram pilsonim, ja viņš to grib, ir jācenšas pašam šo jautājumu risināt vai arī jādod likumā paredzētās iespējas, tiesības piedalīties šajos procesos. Kā to tehniski atrisināt — tas ir Centrālās vēlēšanu komisijas kompetencē, un tā šo lēmumu pieņems, jo es, piemēram, nevaru iedomāties, ka mēs Amerikā katrā pilsētā atvērtu kaut kādu aptaujas vai parakstu vākšanas punktu. Un es nevaru iedomāties, ka mēs citās valstīs veidotu tādus punktus, un tas arī nebūtu saprotami, bet, ja kaut kur ir milzīgs latviešu pilsoņu skaits, un saskaņā ar likumu parakstu vākšanas punktam jābūt ne mazāk kā uz desmit tūkstošiem cilvēku, tad šiem punktiem ir jābūt. Cik tas ir materiāli, cik tas ir tehniski, cik tas ir juridiski pareizi, par to lai lemj vēlēšanu komisija, un es arī respektēšu šīs komisijas lēmumu, ja tā to būs izdarījusi atbilstoši mūsu likumdošanai.

— Šī nedēļa Latvijai ir zīmīga arī ar dažām svarīgām vizītēm. Jau trešdien Latvijā ieradīsies ASV valsts sekretāra vietnieks Strobs Talbots, lai piedalītos pirmajā Baltijas — ASV hartas padomes sēdē. Amerikas Savienotās Valstis bija viena no tām valstīm, kas izteica savu prieku par parlamentā pieņemtajiem grozījumiem Pilsonības likumā. Sakiet, vai šībrīža situācija nav mainījusi Amerikas Savienoto Valstu attieksmi pret mums?

G.Ulmanis:

— Nē, demokrātijas procesi, referendums un saraksti ir demokrātijas apliecinājums, likums ir pieņemts, un ASV nebūt nedomā jaukties mūsu valsts iekšējās lietās un izteikt savu viedokli par būtiski katru mūsu soli. Harta, jā, tas ir nopietns dokuments, kurā ir gan drošības, gan ekonomiskie jautājumi, un šī būs pirmā tikšanās pēc hartas formālās parakstīšanas, arī juridiskā apstiprinājuma. Šeit tiksies Baltijas valstu ārlietu ministri, ASV valsts departamenta pārstāvis Talbota kungs un droši vien es šai sanāksmē piedalīšos ar īsu uzrunu, pievēršoties divām problēmām — ekonomiskajai sadarbībai ar Amerikas Savienotajām Valstīm un sadarbībai drošības jomā, kā arī novērtējot pašreizējo starptautisko situāciju, kas ir izveidojusies, notikumiem attīstoties.

— Bet jau rīt Latvijā ierodas Polijas prezidents Aleksandrs Kvašņevskis. Kāds būs galvenais jūsu sarunas temats ar viņu?

G.Ulmanis:

— Temati te varētu būt, Polija ir Baltijas jūras valstu reģiona lielvalsts, un vispār Baltijas jūra ietver sevī valstu grupu, kurā ir gan Eiropas mazākās valstis, gan Eiropas lielākās valstis. Un viena no problēmām — lielo valstu loma reģiona un Eiropas attīstībā un mazo valstu liktenis, kurš, kā zināms, agrākos gadu desmitus bija ne sevišķi veiksmīgs. Un tāpēc mēs runāsim par Baltijas jūras valstu reģiona darbības aktivizēšanu un paplašināšanu, jo līdz šim Polija ir ļoti aktīvi sadarbojusies ar Lietuvu, bet jāsaka, ka poļu aktivitātes nesaistās tikai ar Lietuvu, viņi ir ļoti ieinteresēti arī Latvijā. Iepriekšējais Polijas prezidents jau ir bijis Latvijā, un es esmu bijis Polijā, tādēļ varētu teikt, ka mums ir ļoti labas attiecības. Mēs vienojāmies ar Polijas prezidentu, ka mums ir jāpārrunā, kā mēs turpināsim ekonomisko sadarbību, respektīvi, divpusējo sadarbību, kā patlaban darbojas līgumi, kas ir noslēgti starp Poliju un Latviju, kā jūtas cilvēki — poļi, kas dzīvo Latvijā. Es domāju, ka viņi jūtas labi. Un pēdējās izmaiņas Pilsonības likumā atkal nākušas viņiem par labu, un tā nav mūsu nacionālā problēma. Un es ceru, ka Polijas prezidents par to pārliecināsies. Es vēlējos, lai Polijas prezidents Latvijā runātu par daudziem humanitāriem jautājumiem. Viena lieta, ja to saka pašu prezidents, bet pavisam cita, ja to saka arī kaimiņvalstu un draudzīgu valstu prezidenti, un tāpēc viņš droši vien par šiem humanitārajiem jautājumiem runās gan universitātē, gan arī Reiterna namā. Es ceru, ka Polijas prezidenta vizītes laikā šeit ieradīsies arī diezgan daudz uzņēmēju, kuri pārliecināsies, kādas iespējas ir Latvijā saimniekot, gan citu valstu uzņēmējiem, gan pašiem.

— Pēc dažām stundām Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs atklās Latvijas ģenerālkonsulāta jaunās telpas Sanktpēterburgā, kaut gan mēs zinām, ka pirms tam tika saņemta nepatīkama ziņa, ka ģenerālgubernators atteicies tikties ar mūsu ārlietu ministru. Sakiet, lūdzu, vai to var uzskatīt par vienkāršu starpgadījumu, vai tas ir simptomātiski Latvijas— Krievijas attiecībās?

G.Ulmanis:

— Starpgadījums tas nav noteikti. Cik lielā mērā tas ir simptomātiski, cik lielā mērā strādā Krievijas ārpolitiskā mašīna savas ārpolitiskās sistēmas veidošanā attiecībā uz Latviju, tas ir tuvākās nākotnes jautājums. Bet es apsveicu ārlietu ministra uzņēmību un zināmā mērā pat arī drosmi doties uz Sanktpēterburgu, runāt par nepatīkamām un strīdīgām lietām, runāt par problēmām, tikties ar Sanktpēterburgas žurnālistiem ar Sanktpēterburgas sabiedrību. Nu ko, ja reiz Sanktpēterburgas gubernators jūtas tik vājš, ka viņam ir neērti vai neomulīgi tikties ar mūsu ārlietu ministru, tur neko nevar darīt. Tas nenozīmē, ka ārlietu ministram būtu jāpaliek mājās vai jāaizvainojas. Es ceru, ka pēc Birkava kunga tikšanās Sanktpēterburgā daudziem krieviem — un mēs zinām, cik Sankpēterburga ir inteliģenta un domājoša pilsēta — zināmā mērā atvērsies acis un viņi redzēs, ka Latvija nav šausmu zeme, par kādu Krievija to tagad mēģina iztēlot. Cits jautājums ir — vai mēs spēsim nākotnē izveidot tādu ārpolitisko dialogu ar Krieviju un savas ārpolitiskās nostādnes arī tajos jautājumos, kas pašreiz ir saasinājušās starp Krieviju un Latviju, un tāpēc mēs ar Krasta kungu esam lūguši Ārlietu ministriju pāris nedēļu laikā izstrādāt priekšlikumus, kādai pašreiz ir jābūt mūsu sistemātiskajai nostādnei, jo šī savstarpējā apspriešanās dažādos līmeņos jau neko nedod ne valsts attīstībā, ne tautu savstarpējā izpratnē. Bet ja mēs konsekventi un pārliecinoši argumentēt un arī darbos pierādīt, kādi mēs esam, tad agri vai vēlu viss šis negatīvo jūtu uzplūds no Krievijas puses noplaks. Protams, domāt, ka Krievijas politiķi mīlēs Latviju, tas arī būtu naivums, un uz to mēs arī neceram, bet arī Latvijas politiķiem ir jābūt pietiekami spēcīgiem un objektīviem, lai viņi spētu savu stāju un savu pārliecību argumentēt ne tikai Latvijas robežās.

— Un, visbeidzot, arī prezidentam pienākas atvaļinājums. Sakiet, lūdzu, kad jums tas gaidāms un ko esat plānojis darīt?

G.Ulmanis:

— Jā, atvaļinājums vienmēr ir jautājums, kas ir pats patīkamākais un arī vienmēr domu pilnākais. Es gribētu aiziet atvaļinājumā ar 27.jūliju, es saku — es gribētu, jo es gribēju aiziet jau ar 15., es gribēju aiziet ar 20., bet šīs nedēļas nogalē es braukšu uz Franciju, tikšos ar Francijas parlamentu un senāta pārstāvjiem, tikšos ar Eiropas lietu ministru Francijā un ar citiem politiķiem, jo, manuprāt, ir ļoti būtiski, ka pēc tam, kad mēs esam principiāli rīkojušies arī pēdējās Saeimas sanāksmēs, mums ir jārunā ar vadošajām Eiropas valstīm, jārunā par tām problēmām, kas mums sāp un kuras viņi varbūt visā pilnībā neizprot. Es domāju, ka mums šajās dienās daudz jārunā arī par vēsturi, un šis process ir jāaktualizē, un tāpēc atvaļinājums varētu būt pāris nedēļas, bet atvaļinājuma laikā ir pieteikušies arī daži ciemiņi no ārvalstīm, ierasties un aprunāties. Kaut arī prezidents ir atvaļinājumā tomēr šie procesi ir jāturpina, bet es ceru, ka man izdosies arī kādas pāris nedēļas nomukt malā no preses, televīzijas un radio uzmanības, un tas varbūt nenāk nemaz par ļaunu šad tad.

— Es jums vēlu, lai jums tas izdodas, paldies par šīsdienas sarunu.

— Paldies.

Valsts prezidents —

Latvijas radio žurnālistei

Ingvildai Strautmanei

(Pēc radioieraksta)

Valsts prezidents:

— tiekoties ar Francijas vēstnieku

Vakar, 6.jūlijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Francijas vēstnieku Latvijā Bernāru Ponsē. Sarunas laikā tika pārrunātas valstu divpusējās attiecības, Latvijas iekšpolitiskās aktualitātes un gaidāmā Valsts prezidenta darba vizīte Francijā. No 10. līdz 15.jūlijam G.Ulmanis tiksies ar Francijas Nacionālās asamblejas prezidentu Loransu Fabiusu un Senāta priekšsēdētāju Renē Monorī, kā arī ar Eiropas lietu ministru P. Moscovici. Vizītes laikā ar Francijas amatpersonām tiks pārrunātas Latvijas — Francijas divpusējās attiecības, Latvijas virzība uz ES un NATO.

Francijas vēstnieks B.Ponsē atzīmēja G.Ulmaņa stingro nostāju, paužot savu attieksmi par nepieciešamajiem grozījumiem Pilsonības likumā, un atzina, ka grozījumi likumā ir svarīgi, Latvijai integrējoties ES, jo ir izpildītas EDSO rekomendācijas. Francijas vēstnieks interesējās par Pilsonības likuma grozījumu turpmāko gaitu un prezidenta attieksmi pret referendumu.

G.Ulmanis pauda pārliecību, ka likums agrāk vai vēlāk stāsies spēkā, un atzina, ka referendums ir demokrātijas izpausme un prezidents respektē sabiedrības iespēju izteikt savu viedokli. G.Ulmanis vēlreiz uzsvēra, ka grozījumi Pilsonības likumā ir Latvijas valsts nākotnes interesēs. Vēl prezidents norādīja, ka Krievijas reakcija uz situāciju Latvijā nav adekvāta un liek šaubīties par tās vēlēšanos veidot dialogu ar Latviju. Latvijas Valsts prezidents sarunā uzsvēra, ka, Latvijai izpildot EDSO rekomendācijas, tai nevajadzētu saņemt jaunas rekomendācijas.

Sarunas noslēgumā B.Ponsē Valsts prezidentam uzdāvināja viņa rīcībā nonākušās dokumentu kopijas, kas raksturo Latvijas valsts dibināšanas laiku: K.Ulmaņa vēstules kopiju franču eskadriļas komandierim, telegrammu ar A.Baloža parakstu un diplomātisko notu.

Valsts prezidenta preses dienests

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Saeimas priekšsēdētājs:

— tiekoties ar Uzbekijas ārlietu ministru

Piektdien, 3.jūlijā, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Uzbekistānas ārlietu ministru Abdulazīzu Kamilovu.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja abu valstu noslēgtos līgumus un atzina, ka sadarbībai ir abpusēji izstrādāta tiesiskā bāze. Patlaban tiek gatavotas divas svarīgas vienošanās, kas liecina par attiecību turpmāku attīstību. Saeimas priekšsēdētājs izteica cerību, ka Uzbekistāna iespējami drīz apstiprinās vēstnieku Latvijā un iesaistīsies vēstniecības ēku iekārtošanā Taškentā un Rīgā. Tas nostiprinātu arī ekonomiskos sakarus, kas ir nozīmīgi abām valstīm. A.Kamilovs uzsvēra labos tirdzniecības kontaktus, kas ļauj Uzbekistānai caur Latviju ieiet Eiropas kontinentā. "Mūsu valstis var būt piemērs attiecībām, kādas pastāv starp Eiropas un Āzijas valstīm," teica augstais viesis. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka attiecībām ar Krieviju jābalstās uz jauniem principiem — savstarpēju saprašanos un sadarbību, jābūt konstruktīvam dialogam arī ar bijušajām sociālisma valstīm, demokrātiskai attieksmei pret tām. "Mēs gribam redzēt stabilu Krieviju, spēcīgu, demokrātisku valsti," sacīja A.Kamilovs. Sarunā tika apspriests arī jautājums par Latvijas un Krievijas robežu.

Saeimas priekšsēdētājs pieminēja gaidāmās Saeimas vēlēšanas un uzsvēra, ka Latvijas stratēģiskais kurss pēc vēlēšanām nemainīsies — tas paliks labvēlīgs abu valstu sadarbībai.

— atvadoties no ASV vēstnieka

Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Leriju Neperu, kurš bija ieradies atvadu vizītē.

A.Čepānis pateicās ASV vēstniekam par viņa ieguldījumu sadarbības veicināšanā starp abām valstīm un Latvijas problēmu izpratni. Kā būtiskus sasniegumus Saeimas priekšsēdētājs minēja ASV palīdzību Latvijas aizsardzības sfēras attīstībā un Baltijas valstu un ASV hartas parakstīšanu.

Arī L.Nepers abu valstu sadarbību raksturoja kā veiksmīgu un, runājot par ASV un Baltijas hartu, sacīja, ka šis dokuments būs pamats, uz kura balstīsies abu valstu turpmākās attiecības. L.Nepers arī informēja, ka septembrī Latvijā ieradīsies jaunais ASV vēstnieks Latvijā Dž.Holmss.

Tikšanās laikā tika pārrunātas oktobrī paredzētās Saeimas vēlēšanas un iespējamais referendums par grozījumiem Pilsonības likumā. A.Čepānis pieminēja arī Latvijas un Krievijas attiecības, kas par spīti Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Pilsonības likumā joprojām ir saspringtas. Viņš pauda cerību, ka Krievijas biznesa struktūras, kas ir ieinteresētas abu valstu sadarbībā, spēs ietekmēt Krievijas politiķus attiecību uzlabošanai ar Latviju.

 

— pieņemot Portugāles parlamenta delegāciju

Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Portugāles parlamenta Eiropas lietu komisijas delegāciju.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja savstarpējās sadarbības attīstību un situāciju Latvijā tās ceļā uz Eiropas Savienību. A.Čepānis izteica gandarījumu par Portugāles parlamentāriešu vizīti un pateicību par Portugāles parlamenta, prezidenta un valdības atbalstu Latvijai demokrātiskas valsts izveides periodā. Viesi atzīmēja, ka pēdējos gados Latvijā daudz paveikts juridiskajā un ekonomikas jomā, bet gūtie panākumi, viņaprāt, pārāk maz darīti zināmi pasaules sabiedrībai. Liela uzmanība tiekot veltīta atsevišķiem punktiem, piemēram, Pilsonības likumam, bet netiek runāts par būtiskām lietām — inflācijas nepalielināšanos un citām. A.Čepānis uzsvēra, ka svarīga nozīme ir ES prasību izpildei, ka Latvija pēc neatkarības atgūšanas konsekventi virzās uz ES un ka Eiropas Komisija novērtējusi šos centienus, iekļaujot Latviju ES paplašināšanā. Līdz 2002.gadam Latvijas valdība apņēmusies izpildīt dalībvalsts saistības. Sarunas dalībnieki dalījās domās par nāvessoda atcelšanu, kas Latvijā, atšķirībā no Portugāles, pirmās valsts Eiropā, kur nāvessods tika atcelts jau pagājušajā gadsimtā, vēl nav atcelts. Latvijas Valsts prezidents noteicis moratoriju, nāvessods Latvijā netiek izpildīts, un tas atbilst ES prasībām. Viesus interesēja Baltijas valstu attiecības saistībā ar ES. A.Čepānis minēja Baltijas asamblejas darbu un labos personiskos kontaktus ar Lietuvas un Igaunijas parlamentu priekšsēdētājiem, uzsverot, ka trīs Baltijas valstu starpā principiālu domstarpību nav.

Sarunā tika pārrunāta Krievijas negatīvā attieksme pret šā gada 22.jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Pilsonības likumā, ko vairums pasaules valstu novērtējuši atzinīgi.

Saeimas preses dienest

Ministru prezidents:

— sarunā ar Starptautiskās migrācijas organizācijas reģionālo pārstāvi

Ministru prezidents Guntars Krasts piektdien, 3. jūlijā, tikās ar Starptautiskās migrācijas organizācijas (IOM) reģionālo pārstāvi Hosē Anhelu Oropesu ( Jose Angel Oropeza ) un Latvijas biroja vadītāju Ilmāru Mežu.

IOM ir palīdzējusi pārceļot no Latvijas uz dzimteni personām, kas ievietotas Olaines nelegālo imigrantu uzturēšanās centrā. Lietuvā ar šīs organizācijas palīdzību uz savām zemēm, pārsvarā Āzijas valstīm, nosūtīti apmēram 750 nelegālo migrantu. IOM ir palīdzējusi apmācīt un aprīkot Latvijas robežsargus un migrācijas dienestus. Lai atvieglotu eventuālo iestāšanos Eiropas Savienībā, patlaban tiek gatavots palīdzības projekts, kura mērķis ir paplašināt Baltijas robežsargu un imigrācijas dienestu sadarbību ar nolūku nākotnē izveidot vienotu sistēmu.

Hosē Anhels Oropesa Ministru prezidentam Guntaram Krastam apliecināja IOM gatavību finansiāli un organizatoriski palīdzēt bezpavalstniekiem vai citu valstu pilsoņiem, kuri vēlētos izceļot. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurai ar Krieviju ir noslēgts un ratificēts līgums par pārceļošanu un pārceļotāju tiesību aizsardzību. IOM, risinot ar pārceļotājiem saistītos jautājumus, cieši sadarbojas ar Pilsonības un migrācijas lietu departamentu. Interesi par pārceļotājiem no Baltijas valstīm un vēlmi sadarboties izrādījusi arī Krievijas Federālā migrācijas dienesta pārstāvniecības vadība.

Norādot, ka Latvijas valdība ir pieņēmusi koncepciju par palīdzības sniegšanu repatriantiem, Ministru prezidents Guntars Krasts uzsvēra, ka viņš veicinās Latvijas puses iniciatīvas, nodrošinot pastāvīgu Latvijas valdības, IOM un nevalstisko organizāciju darbības koordināciju, kas paaugstinātu kopīgi veicamā darba efektivitāti, ļautu produktīvāk izmantot līdzekļus.

Ministru prezidents norādīja, ka, ņemot vērā milzīgo pieredzi, kas uzkrāta kopš 1951. gada, IOM varētu Latvijai būtiski palīdzēt risināt ar sabiedrības integrāciju saistītos jautājumus.

Lietuvā un Krievijā IOM ir iecerējusi rīkot konferences par nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu, kas, pēc Hosē Anhela Oropesas un Ministru prezidenta Guntara Krasta domām, varētu veicināt attiecīgo līgumu parakstīšanu starp Latviju, Baltkrieviju un Krieviju.

Romāns Meļņiks,

Ministru prezidenta preses sekretārs

Finansu ministrs:

— darba vizītē Singapūrā

Svētdien, 5.jūlijā, Latvijas delegācija finansu ministra Roberta Zīles vadībā devās darba vizītē uz Singapūru. Tās laikā ministrs R.Zīle parakstīs līgumu starp Latviju un Singapūru par savstarpēju investīciju veicināšanu un aizsardzību (līguma parakstīšana notiks 7.jūlija pēcpusdienā).

Vizītes laikā plānots tikties ar Singapūras rūpniecības un tirdzniecības ministru, finansu ministru, Tirdzniecības attīstības padomes vadību, Singapūras Ekonomiskās attīstības padomi, Singapūras jūrniecības pārvaldi un Singapūras ostas pārvaldi, kā arī ar lielākajām Singapūras firmām.

"Nepārprotami Singapūra šajā reģionā pašlaik, izrāda lielāko interesi par investīciju iespējām Latvijā," pirms došanās vizītē uzsvēra finansu ministrs Roberts Zīle, "tāpēc saprotama arī Latvijas ieinteresētība veicināt šo investīciju piesaisti. Vizītes laikā parakstāmais līgums ir viens no šiem investīciju veicinošajiem faktoriem, kas sakārto uzņēmējdarbības vidi."

Singapūras tiešās investīcijas Latvijā līdz 1997.gada beigām bija 76 miljoni ASV dolāru apmērā, kas ir 9% no kopējā investīciju apjoma. Caur privatizācijas procesu Latvijā Singapūras uzņēmumi ir privatizējuši uzņēmumus par 5,6 miljoniem ASV dolāru, pārņēmuši saistības par 210 miljoniem ASV dolāru, kā arī apņēmušies investēt vēl 32 miljonus ASV dolāru. Lielākās investīcijas bijušas akciju sabiedrībā "Dauteks", Rīgas tehnoloģisko rīku rūpnīcā un akciju sabiedrībā "Liepājas metalurgs".

Pašreiz Latvijā ir reģistrēti 12 Latvijas un Singapūras uzņēmumi.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Singapūru nodibinātas 1992.gadā. Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Singapūru 1997.gadā bija 18,4 miljoni ASV dolāru jeb 0,4% no kopējā apjoma, tai skaitā Latvijas eksports uz Singapūru bija 17,3 miljonu ASV dolāru, imports — 1,1 miljona ASV dolāru apmērā.

Singapūra ir viena no attīstītākajām valstīm Āzijā, kuras saimniecība orientēta uz transporta, tirdzniecības (ārējās tirdzniecības apjoms 1996.gadā bija 296 miljardi ASV dolāru) un finansu operācijām (valstī darbojas vairāk nekā 100 bankas, un finansu pakalpojumi dod aptuveni 27% no IKP). Ienākumi valstī uz vienu iedzīvotāju 1996. gadā bija aptuveni 21,2 tūkstoši ASV dolāru, kas ir 2 — 3 reizes vairāk nekā Singapūras kaimiņvalstīs (Indonēzijā, Malaizijā, Filipīnās). 1996.gadā valsts iekšzemes kopprodukta pieaugums bija 6,5%. Turklāt šai valstij nav ārējā parāda, bet valsts budžets regulāri tiek veidots bez deficīta.

Singapūra ir otrajā vietā pasaulē pārvietojamo urbšanas iekārtu ražošanā naftas ieguvei jūras šelfa zonā, kā arī trešais lielākais naftas pārstrādes centrs. Augsti attīstīta arī kara tehnikas ražošana. Tikpat nozīmīgs valsts ienākumu avots ir arī tūrisms (valsti gadā apmeklē 6 — 7 miljoni tūristu). Singapūra ir labi pazīstama arī kā starptautisku tirdzniecības izstāžu rīkotāja. Valstī ir arī septiņas brīvās tirdzniecības zonas.

Finansu ministrijas

preses dienests