Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.49

Rīgā 2000.gada 21. janvārī

Par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību ēkām un būvēm

1. Apstiprinu "Metodiskos norādījumus par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas un uzskaites kārtību ēkām un būvēm".

2. Metodiskie norādījumi par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas un uzskaites kārtību ēkām un būvēm piemērojami, sākot ar nekustamā īpašuma nodokļa par ēkām un būvēm maksājumiem par 2000.gadu.

3. Pārskats par faktiskajiem īpašuma nodokļa maksājumiem par 1999.gadu aizpildāms saskaņā ar VID 1999.gada 4.jūnija rīkojumu Nr.324 apstiprināto paraugu (metodisko norādījumu "Par īpašuma nodokļa aprēķināšanas un uzskaites kārtību" 2.pielikums).

4. Rīkojumu un metodiskos norādījumus publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

5. Atzīt par spēku zaudējušiem ar VID ģenerāldirektora 1999.gada 4.jūnija rīkojumu Nr.324 apstiprinātos metodiskos norādījumus "Par īpašuma nodokļa aprēķināšanas un uzskaites kārtību".

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors A.Sončiks

Metodiskie norādījumi par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas un uzskaites kārtību ēkām un būvēm

Izdoti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 5. pantu un
likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8. panta 4. punktu

Šie norādījumi paredzēti Latvijas un ārvalstu fiziskām un juridiskām personām un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotām šādu personu grupām vai to pārstāvjiem, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā Latvijas Republikas teritorijā ir ēkas un būves (turpmāk - nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji).

Norādījumi izstrādāti atbilstoši likumam "Par nekustamā īpašuma nodokli", likumam "Par nodokļiem un nodevām", Ministru kabineta 1999.gada 6.jūlija noteikumiem Nr.246 "Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" un Ministru kabineta 1999.gada 28.decembra noteikumiem Nr.438 "Noteikumi par ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa deklarāciju un pārskatu", kā arī citiem spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

Norādījumi nosaka nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas un uzskaites kārtību ēkām un būvēm no 2000.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim.

1. Nekustamā īpašuma nodokļa lielumu par ēkām un būvēm aprēķina nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs un tas ir atbildīgs par nodokļa pareizu aprēķināšanu un tā nomaksāšanu attiecīgās pašvaldības budžetā likumā noteiktajos termiņos.

2. Katru taksācijas periodu (kalendāro gadu) līdz 1.februārim nodokļa maksātājs iesniedz pašvaldībai pēc ēku un būvju vai to daļu atrašanās vietas deklarāciju par paredzamo ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību un attiecīgajā gadā maksājamo nodokli (turpmāk - deklarācija) un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc maksātāja reģistrācijas vietas vai dzīvesvietas kopsavilkuma deklarāciju par paredzamo ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību un attiecīgajā gadā maksājamo nodokli (turpmāk - kopsavilkuma deklarācija).

3. Vienlaikus ar deklarāciju par 2000.gadu saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" pārejas noteikumu 11.punktu nodokļa maksātājs iesniedz pašvaldībā arī tās pielikumu "Ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo ēku un būvju saraksts".

4. Taksācijas periodam beidzoties, līdz pēctaksācijas perioda 1.februārim nodokļa maksātājs iesniedz pašvaldībai pēc ēku un būvju atrašanās vietas pārskatu par faktisko ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību un faktiski maksājamo nodokli (turpmāk - pārskats) un attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei kopsavilkuma pārskatu par faktisko ar nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību un faktiski maksājamo nodokli (turpmāk - kopsavilkuma pārskats).

5. Deklarācijas, kopsavilkuma deklarācijas, pārskata un kopsavilkuma pārskata paraugi apstiprināti ar Ministru kabineta 1999.gada 28.decembra noteikumiem Nr.438 "Noteikumi par ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa deklarāciju un pārskatu" (1.-4.pielikums).

6. Deklarācijas un pārskatus, kā arī kopsavilkuma deklarācijas un kopsavilkuma pārskatus iesniedz visas juridiskās personas, kuru bilancē uzskaitītas ēkas un būves, neatkarīgi no tā, vai taksācijas perioda sākumā tās ar nodokli ir apliekamas vai saskaņā ar likumu atbrīvojamas, kā arī visas fiziskās personas, kuru ēkas un būves tiek izmantotas ar nodokli apliekamajā saimnieciskajā darbībā (preču ražošanai, darbu izpildei, tirdzniecībai, pakalpojumu sniegšanai un cita veida darbībai par atlīdzību).

7. Likumā "Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 2000.-2001.gadā" minētajām sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem deklarācijas un pārskati nodokļa administrācijās nav jāiesniedz.

8. Juridiskām personām par pamatu ar nodokli apliekamās vērtības noteikšanai ir ņemama ēku un būvju bilances vērtība finansu un saimnieciskās darbības vajadzībām, bet fiziskajām personām - ēku un būvju inventarizācijas vērtība, kuru Valsts zemes dienests noteicis pēc 1997.gada 1.janvāra un kura uzrādīta būves tehniskās inventarizācijas lietā.

9. Ja inventarizācijas vērtība ir noteikta pirms 1997.gada 1.janvāra, tad saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" pārejas noteikumu 10.punktu deklarācijā par 2000.gadu nodokli aprēķina pēc pēdējās noteiktās inventarizācijas vērtības, bet pārskatā par 2000.gadu - pēc aktualizētās inventarizācijas vērtības (pēc 1997.gada 1.janvāra).

10. Gada vidējo bilances vai inventarizācijas vērtību aprēķina atbilstoši likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" pārejas noteikumu 9.punkta 4.apakšpunkta noteiktajai kārtībai, tas ir, saskaitot pusi no ēku un būvju bilances vērtības uz taksācijas perioda (kalendārā gada) sākumu un pusi no to vērtības uz nākamā taksācijas perioda 1.janvāri ar šo ēku un būvju paredzamo vērtību taksācijas perioda 1.aprīlī, 1.jūlijā, 1.oktobrī un iegūto summu dalot ar 4.

11. Gadījumos, kad nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums nepastāv pilnu taksācijas periodu (kalendāro gadu), tas ir radies kārtējā taksācijas perioda laikā, gada vidējo bilances vai inventarizācijas vērtību nosaka iepriekšminētajā kārtībā, bet attiecīgajos datumos līdz maksāšanas pienākuma rašanās mēnesim, ēku un būvju vērtību pieņem par nulli.

Piemērs

Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kura bilancē ir ar nodokli apliekamas ēkas un būves, reģistrēts Uzņēmumu reģistrā 2000.gada 25.jūnijā. Tātad maksāšanas pienākums šim uzņēmumam rodas ar 2000.gada 1.jūliju. Ēku un būvju bilances vērtība 2000.gada 1.jūlijā ir 100000 latu, 1.oktobrī 130000 latu un 2001.gada 1.janvārī 150000 latu.

Gada vidējo bilances vērtību aprēķina šādi:

12. Iepriekšējā punktā minētajā kārtībā gada vidējo bilances vai inventarizācijas vērtību aprēķina arī gadījumos, kad sakarā ar īpašnieka vai tiesiskā valdītāja maiņu, ēku un būvju atsavināšanu, to funkciju vai lietošanas mērķu izmaiņām vai citu iemeslu dēļ maksāšanas pienākums izbeidzas taksācijas perioda laikā.

Piemērs

Nodokļa maksātājs (fiziska persona) 2000.gada 10.septembrī savā īpašumā esošās un ar nodokli apliekamās būves pārdevis, tātad viņa maksāšanas pienākums ar 2000.gada 1.oktobri izbeidzas. Minēto būvju inventarizācijas vērtība noteikta 1996.gadā un tā ir 26800 latu līdz 2000.gada 5.maijam, kad inventarizācijas vērtība aktualizēta un noteikta 34260 latu.

Šajā gadījumā gada vidējo inventarizācijas vērtību aprēķina šādi:

13. Ja ar nodokli ir apliekama tikai ēkas vai būves daļa, tad apliekamajā vērtībā ieskaita ēkas vai būves vērtību atbilstoši (proporcionāli) tās apliekamajai daļai, par pamatu ņemot apliekamās daļas platību (m2).

Piemērs

Fiziskai personai piederošas daudzstāvu dzīvojamās mājas, kuras gada vidējā inventarizācijas vērtība visu taksācijas periodu ir 296840 latu, 1.stāvs iznomāts SIA, kura tur iekārtojusi ofisu, veikalu un kafejnīcu. Visas mājas platība ir 6200 m2, bet 1.stāva platība 1360 m2, kas ir 21,9% no kopējās platības.

Ar nodokli apliekamās ēkas daļas (1. stāva) apliekamo vērtību nosaka šādi:

296840 latu x 21,9 % (1360 m2 no 6200 m2) = 65007,96 latu

14. Nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām nodokļa maksātājam ir jānodrošina atsevišķa ēku un būvju uzskaite ar mērķi sagrupēt tās pēc to atrašanās vietas, proti, atbilstoši Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajam sadalījumam (pilsētu un pagastu). Bez tam jānodrošina atsevišķa uzskaite arī pa likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 1.panta otrajā daļā un pārejas noteikumu 9.punktā minētajām ar nodokli neapliekamo ēku un būvju (to daļu) grupām (deklarācijas 04.-18.rinda). Šo uzskaiti katrs nodokļa maksātājs iekārto individuāli, atbilstoši savas saimnieciskās darbības specifikai.

15. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji - juridiskās personas, pašvaldībās iesniedzamās deklarācijas 01.rindu aizpilda atbilstoši pirmstaksācijas gada bilances aktīva ilgtermiņa ieguldījumu postenī "Zemes gabali, ēkas un būves, un ilggadīgie stādījumi" uzrādīto ēku un būvju vērtībai perioda beigās, izmantojot atsevišķo uzskaiti pēc ēku un būvju atrašanās vietas.

Fiziskās personas minēto deklarācijas rindu aizpilda, pamatojoties uz inventarizācijas pašreizējo vērtību, kura norādīta attiecīgās būves tehniskās inventarizācijas lietā.

16. Ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa deklarācijā paredzamo nodokļa summu ( 27.rinda ) kārtējam taksācijas periodam aprēķina, pamatojoties uz ēku un būvju paredzamo gada vidējo bilances vērtību ( 02. rinda ). Šo vērtību nosaka, balstoties uz nodokļa maksātāja taksācijas perioda finansiāli saimnieciskās darbības prognozēm un ilgtermiņa ieguldījumu paredzamo kustību (saimnieciskās darbības veidu, pamatlīdzekļu iegādi vai izslēgšanu no bilances, nodošanu ekspluatācijā, rekonstrukciju un tml.), kā arī to nolietojumu attiecīgajos atskaites datumos (taksācijas perioda 1.janvārī, 1.aprīlī, 1.jūlijā, 1.oktobrī un pēctaksācijas perioda 1.janvārī) finansu un saimnieciskās darbības vajadzībām atbilstoši Finansu ministrijas 1994.gada 30. maija norādījumiem Nr.02-5/357 "Norādījumi par pamatlīdzekļu un to nolietojuma (amortizācijas) uzskaiti".

17. Lai aizpildītu deklarācijas 04.-18. rindu , izmanto uzskaiti pa atsevišķām ar nodokli neapliekamo ēku un būvju grupām, katrā no rindām uzrādot attiecīgā neapliekamā īpašuma paredzamo gada vidējo bilances vai inventarizācijas vērtību.

18. Aizpildot deklarācijas 23. rindu , jāņem vērā, ka gadījumos, kad pašvaldības atbilstoši likuma 5.panta ceturtajai daļai ar saistošajiem noteikumiem noteikušas atvieglojumus atsevišķām nodokļa maksātāju kategorijām ne visām maksātāja īpašumā vai valdījumā esošajām ēkām un būvēm, bet tikai atsevišķiem apliekamajiem objektiem, vispirms aprēķināma nodokļa summa par atsevišķo konkrēto objektu un pēc tam nodokļa atlaide par šo objektu. Attiecīgā atlaide vai vairāku atlaižu gadījumā to summa tiek ierakstīta minētajā 23. rindā.

Piemērs

Jūrmalas pilsētas dome ar saistošajiem noteikumiem noteikusi atvieglojumus 50 procentu apmērā no aprēķinātās nodokļa summas vientuļiem pensionāriem, kuri pierakstīti īpašumā, par kuru aprēķināts nodoklis.

Vientuļajam pensionāram A.Baumanim Jūrmalas pilsētā, Ceriņu ielā pieder dzīvojamā māja ar kopējo platību 208 m2 un inventarizācijas vērtību 34600 latu, kurā viņš ir pierakstīts, bet kuras 1.stāvs ar platību 86 m2 ir iznomāts juridiskai personai veikala vajadzībām. Bez tam šim pensionāram Jūrmalā, Jasmīnu ielā pieder vēl viena ēka ar inventarizācijas vērtību 18260 lati, kura iznomāta akciju sabiedrībai šūšanas izstrādājumu ražošanai.

Šajā gadījumā nodokļa atlaide uz ēku Jasmīnu ielā neattiecas, jo īpašnieks tur nav pierakstīts. Atlaide 50 procentu apmērā ir jāpiemēro nodokļa summai, kura aprēķināta tikai par ēku Ceriņu ielā.

Tātad vispirms aprēķinām nodokļa summu par ēkas Ceriņu ielā apliekamo daļu:

19. Paredzamo nodokļa summu ( deklarācijas 27.rinda ) aprēķina no paredzamās gada vidējās ēku un būvju bilances vai inventarizācijas vērtības, piemērojot tai nodokļa likmi 1,5 procenti.

20. Ēku un būvju nekustamā īpašuma nodokļa deklarācijas pielikumā "Ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo ēku un būvju saraksts" 4.ailē liters uzrādāms no deklarācijas iesniedzēja rīcībā esošās būves tehniskās inventarizācijas lietas, bet 5.ailē zemes kadastra numurs - no deklarācijas iesniedzēja rīcībā esošā zemes robežu plāna.

21. Gadījumos, kad taksācijas perioda sākumā juridisko personu bilancē ēkas un būves nav bijušas, fiziskajām personām nav bijušas ar nodokli apliekamas ēkas un būves vai to daļas, sakarā ar ko deklarāciju nodokļa maksātāji neiesniedza, bet taksācijas perioda laikā apliekamais īpašums radies, nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam atbilstoši likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7.panta otrajai daļai mēneša laikā no īpašumu tiesību vai valdījuma rašanās dienas jāpiesakās pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa, un minētajā termiņā jāiesniedz attiecīgajai(-ām) pašvaldībai(-ām) deklarācija(-as) par paredzamajiem nodokļa maksājumiem un VID teritoriālajai iestādei kopsavilkuma deklarācija.

Ja deklarācija un kopsavilkuma deklarācija jau iesniegta, bet taksācijas perioda laikā iegādāti jauni, neprognozēti īpašuma objekti, minētajā termiņā jāiesniedz precizēta deklarācija un kopsavilkuma deklarācija.

22. Iepriekšējā punktā minētajā gadījumā paredzamās nodokļa summas nomaksas termiņus nosaka atkarībā no maksāšanas pienākuma rašanās brīža, deklarācijas iesniegšanas termiņa un nodokļa apmēra.

1. piemērs

Nodokļa maksātājs, pamatojoties uz pirkšanas un pārdošanas līgumu, 2000.gada 25.aprīlī iegādājies ar nodokli apliekamu ēku. Līdz ar to ar 2000.gada 1.maiju viņš kļūst par nodokļa maksātāju un viņa pienākums ir iesniegt deklarāciju par paredzamajiem nodokļa maksājumiem par 2000.gadu ne vēlāk kā līdz 2000.gada 25.maijam. Deklarācija iesniegta savlaicīgi, un deklarēta nodokļa summa 1200 latu.

Šajā gadījumā nodoklis nomaksājams reizi ceturksnī (nodokļa apmērs līdz 2000 latiem), tas ir līdz taksācijas gada beigām palikušajos termiņos - 15.augustā un 15.novembrī vienlīdzīgās daļās vai 600 latu katrā termiņā.

2 .piemērs

Iepriekšējā piemērā minētā situācija, bet deklarācija pašvaldībā iesniegta pēc noteiktā termiņa - 14.augustā, un deklarētā nodokļa summa ir 5820 lati.

Šajā gadījumā nodoklis ir maksājams katra mēneša 15.datumā vienlīdzīgās daļās, pie tam, sākot ar jūnija mēnesi, tas ir, pa 831,43 latiem katrā termiņā.

Par pagājušo vai nokavēto termiņu maksājumiem tiek aprēķināts pamatparāda palielinājums un nokavējuma nauda likuma "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

23. Gadījumos, kad nodokļa maksātājs taksācijas perioda sākumā jau iesniedzis nodokļa administrācijām deklarācijas par paredzamajiem nodokļa maksājumiem, bet taksācijas perioda laikā kļuvis zināms, ka iepriekš deklarētā apliekamā īpašuma vērtība un nodokļa summa objektīvu iemeslu dēļ ievērojami palielinājusies vai samazinājusies, maksātājs var iesniegt precizētu deklarāciju, pievienojot tai rakstisku paskaidrojumu par izmaiņu cēloņiem (piemēram, dabas stihijas vai citu nelaimju rezultātā bojā gājušu objektu izslēgšana no bilances, ēku un būvju atsavināšana, vērtības aktualizācija, apliekamo objektu lietošanas mērķu izmaiņas u.tml.).

24. Faktisko nodokļa summu aprēķina un pārskatu aizpilda līdzīgi deklarācijai, bet pēc uzņēmuma taksācijas gada pārskatā (bilancē) atspoguļotajiem faktiskajiem (nevis paredzamajiem) grāmatvedības uzskaites datiem un faktisko apliekamo ēku un būvju gada vidējo bilances vērtību (nevis paredzamo), piemērojot tai likmi 1,5 procenti.

25. VID teritoriālajā iestādē iesniedzamo kopsavilkuma deklarāciju un kopsavilkuma pārskatu nodokļa maksātājs aizpilda, pamatojoties uz pašvaldībai pēc īpašuma atrašanās vietas iesniegto deklarāciju, ja apliekamās ēkas un būves atrodas vienas pašvaldības teritorijā, vai vairākām deklarācijām, ja apliekamās ēkas un būves atrodas vairāku pilsētu vai pagastu pašvaldību teritorijās, attiecīgos deklarāciju un pārskatu rādītājus summējot.

26. Gadījumos, kad saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" pārejas noteikumu 4.punktu nekustamā īpašuma nodokli par valsts vai pašvaldības īpašumā esošām ēkām un būvēm maksā to lietotājs vai nomnieks, bet šīs ēkas un būves lietotāja vai nomnieka bilancē netiek uzskaitītas, nodokli aprēķina attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija, kuras bilancē tās atrodas, un attiecīgajam maksātājam paziņo maksājamā nodokļa summu.

27. Vairākām juridiskām personām apvienojoties, apvienotā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nekustamā īpašuma nodoklis jāaprēķina, sākot ar kopējās darbības sākumam sekojošā mēneša pirmo datumu. Par darbības rezultātiem līdz apvienošanās brīdim katra juridiskā persona izdara savu nodokļa pārrēķinu pēc ēku un būvju faktiskās gada vidējās bilances vērtības un abām nodokļa administrācijām iesniedz attiecīgi pārskatu un kopsavilkuma pārskatu.

28. Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) sadaloties, nodokli aprēķina un deklarē atsevišķi par sadalāmā un jaunā(-o) uzņēmuma(-u) ēkām un būvēm.

29. Ja deklarāciju pārskatu iesniegšanas termiņš vai ar likumu noteiktais nodokļa nomaksas datums sakrīt ar brīvdienu vai svētku dienu, tad par minēto dokumentu iesniegšanas vai nodokļa nomaksas dienu uzskatāma pirmā darbdiena pēc brīvdienas vai svētku dienas.

30. Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) gada laikā izbeidz savu darbību, negaidot gada beigas, nodokļa maksātājs iesniedz pašvaldībā pēc ēku un būvju atrašanās vietas pārskatu un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, kurā reģistrējies kā nodokļa maksātājs, kopsavilkuma pārskatu par faktisko ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo ēku un būvju vērtību un nodokļa maksājumiem un pilnībā norēķinās ar attiecīgās pašvaldības budžetu.

31. Nodoklis aprēķināms un nomaksājams budžetā latos un santīmos. Aprēķinot nodokli, summa noapaļojama līdz pilniem santīmiem. Ja trešais cipars aiz komata ir 5 vai lielāks, otrais cipars aiz komata noapaļojams uz augšu.

Piemērs

Nodokļa summa 2687,435 lati = 2687,44 lati

32. Aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas nodokļa maksātājs iemaksā tā pagasta vai pilsētas pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai tā daļa, turklāt maksāšanas dokumentā ir jānorāda, ka tas ir nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm.

33. Aprēķināto nodokļa summu uzskaiti nodrošina pašvaldības pēc ēku un būvju atrašanās vietas, pamatojoties uz maksātāja iesniegtajām deklarācijām (27.rinda) un pārskatiem (27.rinda), bet faktiski iemaksāto summu uzskaiti - uz saņemtajiem maksāšanas dokumentiem par maksājumu ieskaitīšanu budžetā.