Latvija un Polija — kā paraugs kaimiņattiecībām

Vakar un šodien Latvijā valsts vizītē uzturas Polijas Republikas prezidents Aleksandrs Kvašņevskis

Papildus 1.lpp.

informācijai

Vakar Polijas prezidents A.Kvašņevskis apmeklēja Rīgas Domi, kur viņu sagaidīja Rīgas Domes priekšsēdētājs A.Bērziņš

Vakar Polijas prezidents ieradās pie Brīvības pieminekļa un nolika ziedus. Attēlā: Jolanta Kvašņevskas kundze un Aina Ulmanes kundze

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Otrdien, 7.jūlijā, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Polijas Republikas prezidentu Aleksandru Kvašņevski, kurš ieradies Latvijā oficiālā divu dienu vizītē.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas parlamenta pieņemtos grozījumus Pilsonības likumā, kā arī abu valstu sadarbības iespējas.

Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis pauda gandarījumu par Latvijas un Polijas savstarpējām attiecībām, īpaši akcentējot abu valstu parlamentu sadarbību. Par to liecinot gan Latvijas un Polijas parlamentārās sadarbības grupas darbība, gan arī sakārtotā likumtiesiskā bāze, kas saistīta ar abu valstu attiecībām. A.Čepānis pastāstīja, ka 3.oktobrī Latvijā notiks 7.Saeimas vēlēšanas un līdz tam laikam Latvijas parlamentam vēl jāpaspēj ratificēt vairākus starpvalstu līgumus un jāizskata grozījumi nodokļu likumdošanā, kas sekmētu ārvalstu investīciju piesaisti Latvijai.

Atbildot uz Polijas Republikas prezidenta jautājumu par grozījumiem Pilsonības likumā un iespējamo tautas nobalsošanu šajā jautājumā, Saeimas priekšsēdētājs informēja, ka 22.jūnijā Latvijas parlaments pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, kas paredzēja naturalizācijas logu atcelšanu un pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, kas dzimuši Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta — Latvijas neatkarības atjaunošanas. Pēc trešdaļas parlamenta deputātu pieprasījuma likuma publicēšana apturēta, un no 20.jūlija Latvijā notiks parakstu vākšana par tautas nobalsošanu. A.Čepānis prognozēja, ka diezin vai izdosies savākt nepieciešamos vairāk nekā 130 tūkstošus parakstu. Viņš uzsvēra, ka sabiedrībai nepieciešams izskaidrot, ka 18 tūkstoši nepilsoņu bērnu, kas saskaņā ar jaunpieņemtajiem grozījumiem kļūtu par Latvijas Republikas pilsoņiem, neietekmēs mūsu valsts pilsoņu kopumu.

Tikšanās laikā tika pārrunāts arī jautājums par atvieglotu pilsonības piešķiršanu Latvijā dzīvojošajiem poļiem. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka šādi atvieglojumi Latvijas poļu tautības iedzīvotājiem ir nepieciešami. A.Čepānis izteica pārliecību, ka drīzumā šis jautājums tiks atrisināts, un atzinīgi izteicās par poļu diasporas darbību un tās lojalitāti pret Latviju.

Polijas prezidents A.Kvašņevskis savukārt pastāstīja par Polijas ekonomisko attīstību un tās virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Viņš akcentēja, ka šis periods viņa vadītajai valstij būs smags, jo nepieciešams veikt smagas reformas tādās tautsaimniecības nozarēs kā lauksaimniecība, smagā rūpniecība un kalnrūpniecība, un izteica cerību, ka sabiedrības domas paliks līdzšinējās, proti, tā atbalstīs Polijas iestāšanos ES un NATO.

Tikšanās nobeigumā A.Čepānis apliecināja, ka neatkarīgi no rudenī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām Latvijas stratēģiskais kurss paliks nemainīgs — konsekventa virzīšanās uz ES un NATO, un sacīja, ka Polija būs labs piemērs un tās pieredzi varētu izmantot arī Latvija.

Saeimas preses dienests

Preses īssaietā

Vakar, 7. jūlijā, notika Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Polijas Republikas prezidenta Aleksandra Kvašņevska preses īssaiets (attēlā pa labi). To atklāja Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

— Es apsveicu Polijas delegāciju, Polijas prezidentu šeit, Rīgā. Tas ir liels notikums Latvijai, Rīgai, sevišķi ņemot vērā to emocionālo pacēlumu un pozitīvo spriedzi, kas mums bija Dziesmu svētku laikā. Mēs ar Polijas prezidentu jau paspējām parunāt par problēmām, kas skar Latvijas un Polijas divpusējās attiecības. Te problēmu nav, bet priekšā stāv milzīgs darbs. Mēs pārrunājām arī reģionālās attīstības problēmas, kur Polijai ir milzīga loma. Pārrunājām attiecības, kas skar citas valstis, tajā skaitā arī Krieviju. Es informēju Polijas prezidentu par situāciju Latvijā, par grozījumiem Pilsonības likumā, par to, kā jūtas poļu minoritāte Latvijā un kā tālāk attīstīsies darbs pie Pilsonības likuma īstenošanas. Es ceru, ka vizītes laikā mēs daudz runāsim par tirdzniecības un rūpniecības attīstības jautājumiem, par to, kā darbojas brīvās tirdzniecības līgums un kā veidosies mūsu tālākās ekonomiskās attiecības.

Tad runāja Polijas Republikas prezidents Aleksandrs Kvašņevskis:

— Es ļoti priecājos būt šeit, Latvijā, Rīgā. Polijas un Latvijas attiecības ir ļoti aktīvas. Šī ir trešā Polijas Republikas prezidenta vizīte Latvijā. Mēs pārrunājām jautājumus, kas skar poļu minoritāti Latvijā, Pilsonības likumu, kā arī līgumu par brīvo tirdzniecību. Labas kaimiņattiecības ir ļoti svarīgas gan Baltijas, gan Viduseiropas reģionā. Es gribētu, lai Polijas un Latvijas savstarpējās attiecības kalpotu par paraugu labām kaimiņattiecībām Eiropā. Es ceru, ka šī divu dienu vizīte ļaus labāk izprast Latvijā notiekošos procesus, Latvijas centienus integrēties Eiropas struktūrās. Polijai ļoti svarīgs ir viss, kas Latvijā notiek pēc 1989. gada, un mēs esam gatavi dalīties savā pieredzē.

 

Tad sekoja žurnālistu jautājumi:

— Kvašņevska kungs, vai, tiekoties ar Gunti Ulmani, jūs pārrunājāt jautājumus, kas saistīti ar poļu minoritāti Latvijā?

A.Kvašņevskis:

— Jā, mēs par to runājām. Sešas poļu skolas tiek finansētas no valsts budžeta, mēs šos centienus visnotaļ atbalstām. Latvijā notiek intensīva poļu integrācija.

— Vai jūs runājāt arī par Latvijas attiecībām ar Krieviju? Vai Polija, kas ir EDSO misijas priekšsēdētāja, varētu ietekmēt šī jautājuma pozitīvu risināšanu?

A.Kvašņevskis:

— Jā, bez šaubām. Ulmaņa kungs izskaidroja šo situāciju, un Polija, būdama EDSO misijas priekšsēdētāja, darīs visu, lai noregulētu šo jautājumu.

G.Ulmanis:

— Es piekrītu Kvašņevska kungam. Latvija ir izpildījusi visas EDSO prasības. Visvēlamākais būtu konstruktīvs Latvijas un Krievijas dialogs.

— Kvašņevska kungs, ko jūs ar Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu runājāt par Latviju?

A.Kvašņevskis:

— Mēs runājām par Baltijas reģionu, par Eiropā, īpaši Kosovā, notiekošajiem procesiem. Ir jāintensificē Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības. B. Jeļcins gan izteica bažas par krievu minoritātes stāvokli Latvijā.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Vakar Polijas prezidents Aleksandrs Kvašņevskis Rīgas pilī parakstījās goda viesu Zelta grāmatā. Attēlā: Aleksandrs Kvašņevskis, Guntis Ulmanis, Jolanta Kvašņevska, Aina Ulmane

Vakar Polijas prezidents Reiterna namā uzstājās ar priekšlasījumu. Attēlos: Aleksandrs Kvašņevskis, Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs; lekcijas laikā

Pēcpusdienā augstais viesis ar kundzi Latvijas Valsts prezidenta ar kundzi pavadībā iepazinās ar Okupācijas muzeju Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Dinejā par godu Polijas Republikas prezidentam

Otrdienas, 7.jūlija, vakarā Rīgas pils Baltajā zālē Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis rīkoja dineju par godu Viņa ekselencei Polijas Republikas prezidentam Aleksandram Kvašņevskim un Jolantai Kvašņevskas kundzei.

Uzrunā Valsts prezidents ar gandarījumu atzīmēja, ka palielinājies Latvijas potenciāls pārvarēt pusgadsimtu ilgās okupācijas sekas, par kuru esamību nenesam nekādu morālu vai politisku atbildību. Uzsverot piederību Eiropai, G.Ulmanis teica, ka nākotnes vārdā Latvija spērusi drosmīgu soli integrētas sabiedrības virzienā, un, tikai nostiprinot mūsu valsts iekšējo sakārtotību un demokrātiju, Latvija arī ārpolitikā būs spējīga sasniegt savu mērķi. Latvija savu nākotni saskata dinamiskā Baltijas jūras reģiona attīstībā, kā nozīme pēdējā laikā ir augusi, un šī reģiona attīstībā ievērojama loma ir Baltijas valstu un ASV sadarbības hartai.

G.Ulmanis atzīmēja arī Polijas panākumus ceļā uz ES un dalību NATO. Latvijas Valsts prezidents runāja par Latvijā dzīvojošajiem poļiem, kas devuši nozīmīgu ieguldījumu mūsu valsts tapšanā un izaugsmē. Valsts prezidents atzīmēja, ka nesenais Saeimas lēmums par grozījumiem Pilsonības likumā ļaus Latvijā dzīvojošajiem poļiem vēl efektīvāk izmantot Latvijas demokrātijas dotās iespējas Latvijas un poļu kultūras uzplaukumam.

Polijas Republikas prezidents A.Kvašņevskis uzsvēra, ka viens no galvenajiem abu valstu ārpolitiskajiem mērķiem ir iekļaušanās apvienotās Eiropas aprisēs un ceļš uz turieni ved caur dalību NATO un ES struktūrās. Polijas Republikas prezidents atzīmēja, ka saimniecisko izmaiņu dinamika ir palīdzējusi abām valstīm iekļūt to valstu skaitā, kurām ir vislielākais IKP pieaugums, un ka Polijas un Latvijas kontaktiem ir iespēja attīstīties un nostiprināties vēl vairāk. A.Kvašņevskis izteica gandarījumu par izdarītajiem grozījumiem Pilsonības likumā, kas noregulē Latvijā dzīvojošo poļu statusu. Viņš atzinīgi vērtēja Latvijas izglītības iestādes, kas veicinājušas poļu skolu atdzimšanu Latvijā.

Valsts prezidenta preses dienests