Par Liepājas speciālo ekonomisko zonu

Turklāt īpaši jāuzsver, ka, iestājoties pret šiem grozījumiem, Liepājas SEZ vadība, iespējams, pati to nenojaušot, darbojas ne tikai pret valsts, bet arī pret pašu tās teritorijā strādājošo uzņēmēju interesēm.

Latvijas valdība, cik zināms, nav atteikusies no savas prioritātes kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Turklāt nevajadzētu aizmirst, ka pirmkārt Latvijai un nevis Eiropas Savienībai ir vajadzīgs šis dalībvalsts statuss Eiropas Savienībā un PTO. Tieši tāpēc tai ir jārēķinās arī ar attiecīgajām Eiropas Savienības prasībām un saistībām, kādas Latvija uzņēmusies starptautiskā līmenī.

Konkrēti — jau 1995.gadā Latvija parakstījusi un vēlāk arī ratificējusi Eiropas Savienības asociācijas līgumu, kura 64.pantā skaidri noteikts, ka tiek aizliegts tāds valsts atbalsts uzņēmējdarbībai, kas var ietekmēt savstarpējo tirdzniecību. Visas asociētās dalībvalstis ir piekritušas noteikumiem šī panta piemērošanai, kas nosaka — valsts atbalsta izvērtēšanai Latvija, tāpat kā visas pārējās asociētās dalībvalstis, ievēro ES pieņemtās normas, konkrēti, līgumu par Eiropas ekonomiskās kopienas izveidi, kurā aizliegta valsts atbalsta piesaistīšana eksportam

Visbeidzot, PTO līgumā par subsīdiju un pretsubsīdiju pasākumiem tieši minēts šis pats aizliegums atbalsta piemērošanai eksportam. Turklāt, domājams, Liepājas SEZ vadībai nevajadzētu būt šaubām par to, cik svarīga Latvijai ir pieeja vairāk nekā 130 pasaules valstu tirgiem, kas radīsies, Latvijai iestājoties PTO.

Gadījumā, ja Latvijas likumdošana būs pretrunā ar iepriekš minētajām normām, Liepājas SEZ attiecīgo uzņēmumu tirgos var tikt pielietotas finansu sankcijas, piemēram, pretsubsīdiju nodevas. Tieši tāpēc jo vairāk neizprotama ir Liepājas SEZ valdes rīcība, faktiski darbojoties ne tikai pret valsts kopīgajām, bet arī pret tās teritorijā strādājošo uzņēmumu interesēm.

Turklāt vēlos norādīt, ka Liepājas SEZ, tāpat kā Rēzeknes SEZ, likumi nebija valdības gatavoti vai izskatīti, bet gan iesniegti parlamentam tieši. Tas arī radīja situāciju, ka šie likumi nav saskaņoti ar ES prasībām.

Finansu ministrija nav apšaubījusi iespēju nopietnu investīciju veicināšanai speciālajās ekonomiskajās zonās piemērot nodokļu atvieglojumus. Taču, atceļot nodokļu atvieglojumu sasaistīti ar produkcijas eksportu, rodas situācija, ka nodokļu atvieglojumus saņem arī tie SEZ uzņēmumi, kuri visu savu produkciju realizē Latvijā.

Tādējādi veidojas nevienlīdzīgas konkurences apstākļi — starp uzņēmumiem, kas darbojas Liepājas vai Rēzeknes SEZ un realizē savu preci Latvijā, un uzņēmumiem, kuri darbojas ārpus SEZ. Tieši tāpēc — lai novērstu šos izkropļotos konkurences apstākļus Latvijas uzņēmumiem — Finansu ministrija šobrīd tikai diskutē par investīciju apjomu, no kura varētu sākties nodokļu atvieglojumi. Tāpēc negribētos domāt, ka kāds apzināti manipulē ar pagaidām nekur neapstiprinātiem skaitļiem.

Pilnīgi nepieņemami ir Liepājas SEZ vadītāju izteikumi, sasaistot minētos grozījumus likumā ar investoru aiziešanu vai neienākšanu ekonomiskajā zonā. Pirmkārt, tāpēc, ka likumdošanas un konkurences attiecību sakārtošana tikai veicinātu investīciju vides sakārtošanu. Otrkārt, tāpēc, ka Finansu ministrija nav pat domājusi mainīt Liepājas SEZ likuma 57. pantu, kurā skaidri teikts, ka "šī likuma noteikumu grozīšana nevar pasliktināt to Liepājas SEZ uzņēmējsabiedrību tiesisko stāvokli, kuras uzsākušas savu darbību Liepājas SEZ teritorijā un saņēmušas attiecīgu Liepājas SEZ pārvaldes uz noteiktu termiņu izsniegtu apliecību par tiesībām piemērot nodokļu atvieglojumus".

Atļaušos arī atgādināt, ka jau iepriekš esmu brīdinājis — nodokļu atvieglojumu zonu veidošana Latvijai var radīt un radīs problēmas, stājoties ES un PTO. Jau maija beigās notikušajā pirmajā ES un Latvijas Asociācijas komitejas sēdē, neraugoties uz kopumā labvēlīgo Latvijas ekonomiskās attīstības vērtējumu, esam saņēmuši aizrādījumu par brīvo ekonomisko zonu veidošanu. Latvijai tika norādīts, ka labvēlīgas investīciju vides radīšanai būtu meklējami citi, nevis tikai nodokļu atcelšanas ceļi.

Neskatoties uz iepriekš minēto, Finansu ministrija ir gatava turpināt, mūsuprāt, pietiekoši konstruktīvās konsultācijas par grozījumiem ar SEZ vadību. Vienlaikus gan jāatzīst, ka neizprotami ir SEZ vadības steidzīgie paziņojumi un secinājumi presē.

Finansu ministrijas preses dienests