Finansu ministrs:

— darba vizītē Singapūrā

Latvijas finansu ministrs Roberts Zīle un Singapūras finansu ministrs Hens Kjans Ļims vakar, 7.jūlijā, Singapūrā parakstīja līgumu par abu valstu savstarpēju investīciju veicināšanu un aizsardzību.

"Ievērojot to, ka Singapūra bijusi valsts, kura līdz šim šajā reģionā izrādījusi vislielāko interesi par investīciju iespējām Latvijā, šā līguma parakstīšana ir daudzsološs priekšnosacījums abu valstu turpmākajai sadarbībai. Turklāt jāatceras, ka šis līgums noslēgts ar valsti, kurai jau ir ieguldījumi Latvijā," pēc līguma parakstīšanas uzsvēra Latvijas finansu ministrs Roberts Zīle.

Šis ir otrais investīcijas veicinošais līgums ar Āzijas reģiona valstīm.

Singapūras tiešās investīcijas Latvijā līdz 1997.gada beigām bija 76 miljoni ASV dolāru, kas ir 9 procenti no kopējā investīciju apjoma. Privatizācijas procesā Latvijā Singapūras uzņēmumi ir privatizējuši uzņēmumus par 5,6 miljoniem ASV dolāru, pārņēmuši saistības par 210 miljoniem ASV dolāru, kā arī apņēmušies investēt vēl 32 miljonus ASV dolāru. Lielākās investīcijas bijušas akciju sabiedrībā "Dauteks", Rīgas tehnoloģisko rīku rūpnīcā un akciju sabiedrībā "Liepājas metalurgs".

Oficiālās vizītes pirmajā dienā ministra vadītajai valdības delegācijai notika sarunas Singapūras Rūpniecības un tirdzniecības ministrijā, kā arī Singapūras Valūtas pārvaldē, kas Singapūrā veido un realizē monetāro politiku, kā arī ir finansu institūcijas uzraugošā instance. Tikšanās laikā pārrunāti Singapūras ekonomiskās izaugsmes nosacījumi, kā arī pašreizējā situācija pēc finansu krīzes Āzijā. "Ir acīmredzami, ka Singapūra, neraugoties uz savu salīdzinoši nelielo ekonomikas apjomu Āzijas reģionā, ir bijusi viena no veiksmīgākajām valstīm šīs krīzes seku mazināšanā. Iemesls tam bijusi Singapūras pietiekami tālredzīgā politika, sekmīgi uzraugot savas finansu institūcijas, no vienas puses, un tikpat sekmīgi pārdomātas ekonomiskās politikas rezultātā radot sabiedrībā plašu un izglītotu vidusslāni, no otras," uzsvēra R.Zīle.

Turpinot vizīti Singapūrā, šodien, 8.jūlijā, Latvijas delegācijai plānotas tikšanās ar "Jurong Town Corporation" (JTC), kā arī ar "Weeluk Group" pārstāvjiem. JTC ir Singapūras lielākā un veiksmīgākā kompānija, kas nodarbojas ar rūpnieciskā īpašuma attīstīšanu. Tā ir izveidojusi un pārvalda vairāk nekā 35 rūpnieciskos īpašumus Singapūrā un citās Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīs. "Pateicoties šīs kompānijas pieredzei un labajiem sakariem pasaulē, Latvijai varētu būt interesanti JTC sakari ar lielajiem investoriem," uzsvēra R.Zīle.

"Weeluk Group" savukārt ir kompānija, kas nodarbojas ar kokmateriālu tirdzniecību un ražošanu. Kompānija pirms trim gadiem sākusi tirdzniecību arī ar Latviju.

Patlaban Latvijā reģistrēti 12 Latvijas un Singapūras uzņēmumi.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Singapūru nodibinātas 1992. gadā. Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Singapūru 1997.gadā bija 18,4 miljoni ASV dolāru jeb 0,4 procenti no kopējā apjoma, tai skaitā Latvijas eksports uz Singapūru bija 17,3 miljoni ASV dolāru, imports — 1,1 miljona ASV dolāru apmērā.

Singapūra ir viena no attīstītākajām Āzijas valstīm, kuras saimniecība orientēta uz transporta, tirdzniecības (ārējās tirdzniecības apjoms 1996. gadā bija 296 miljardi ASV dolāru) un finansu operācijām (valstī darbojas vairāk nekā 100 banku, un finansu pakalpojumi nodrošina aptuveni 27 procentus no IKP). Ienākumi valstī uz vienu iedzīvotāju 1996.gadā bija aptuveni 21,2 tūkstoši ASV dolāru, kas ir 2—3 reizes vairāk nekā Singapūras kaimiņvalstīs — Indonēzijā, Malaizijā, Filipīnās. 1996.gadā valsts iekšzemes kopprodukta pieaugums bija 6,5 procenti. Turklāt šai valstij nav ārējā parāda, bet valsts budžets regulāri tiek veidots bez deficīta.

Finansu ministra uzskatā:

Par Liepājas speciālo ekonomisko zonu

Turpinājums no 1.lpp.

Turklāt īpaši jāuzsver, ka, iestājoties pret šiem grozījumiem, Liepājas SEZ vadība, iespējams, pati to nenojaušot, darbojas ne tikai pret valsts, bet arī pret pašu tās teritorijā strādājošo uzņēmēju interesēm.

Latvijas valdība, cik zināms, nav atteikusies no savas prioritātes kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Turklāt nevajadzētu aizmirst, ka pirmkārt Latvijai un nevis Eiropas Savienībai ir vajadzīgs šis dalībvalsts statuss Eiropas Savienībā un PTO. Tieši tāpēc tai ir jārēķinās arī ar attiecīgajām Eiropas Savienības prasībām un saistībām, kādas Latvija uzņēmusies starptautiskā līmenī.

Konkrēti — jau 1995.gadā Latvija parakstījusi un vēlāk arī ratificējusi Eiropas Savienības asociācijas līgumu, kura 64.pantā skaidri noteikts, ka tiek aizliegts tāds valsts atbalsts uzņēmējdarbībai, kas var ietekmēt savstarpējo tirdzniecību. Visas asociētās dalībvalstis ir piekritušas noteikumiem šī panta piemērošanai, kas nosaka — valsts atbalsta izvērtēšanai Latvija, tāpat kā visas pārējās asociētās dalībvalstis, ievēro ES pieņemtās normas, konkrēti, līgumu par Eiropas ekonomiskās kopienas izveidi, kurā aizliegta valsts atbalsta piesaistīšana eksportam

Visbeidzot, PTO līgumā par subsīdiju un pretsubsīdiju pasākumiem tieši minēts šis pats aizliegums atbalsta piemērošanai eksportam. Turklāt, domājams, Liepājas SEZ vadībai nevajadzētu būt šaubām par to, cik svarīga Latvijai ir pieeja vairāk nekā 130 pasaules valstu tirgiem, kas radīsies, Latvijai iestājoties PTO.

Gadījumā, ja Latvijas likumdošana būs pretrunā ar iepriekš minētajām normām, Liepājas SEZ attiecīgo uzņēmumu tirgos var tikt pielietotas finansu sankcijas, piemēram, pretsubsīdiju nodevas. Tieši tāpēc jo vairāk neizprotama ir Liepājas SEZ valdes rīcība, faktiski darbojoties ne tikai pret valsts kopīgajām, bet arī pret tās teritorijā strādājošo uzņēmumu interesēm.

Turklāt vēlos norādīt, ka Liepājas SEZ, tāpat kā Rēzeknes SEZ, likumi nebija valdības gatavoti vai izskatīti, bet gan iesniegti parlamentam tieši. Tas arī radīja situāciju, ka šie likumi nav saskaņoti ar ES prasībām.

Finansu ministrija nav apšaubījusi iespēju nopietnu investīciju veicināšanai speciālajās ekonomiskajās zonās piemērot nodokļu atvieglojumus. Taču, atceļot nodokļu atvieglojumu sasaistīti ar produkcijas eksportu, rodas situācija, ka nodokļu atvieglojumus saņem arī tie SEZ uzņēmumi, kuri visu savu produkciju realizē Latvijā.

Tādējādi veidojas nevienlīdzīgas konkurences apstākļi — starp uzņēmumiem, kas darbojas Liepājas vai Rēzeknes SEZ un realizē savu preci Latvijā, un uzņēmumiem, kuri darbojas ārpus SEZ. Tieši tāpēc — lai novērstu šos izkropļotos konkurences apstākļus Latvijas uzņēmumiem — Finansu ministrija šobrīd tikai diskutē par investīciju apjomu, no kura varētu sākties nodokļu atvieglojumi. Tāpēc negribētos domāt, ka kāds apzināti manipulē ar pagaidām nekur neapstiprinātiem skaitļiem.

Pilnīgi nepieņemami ir Liepājas SEZ vadītāju izteikumi, sasaistot minētos grozījumus likumā ar investoru aiziešanu vai neienākšanu ekonomiskajā zonā. Pirmkārt, tāpēc, ka likumdošanas un konkurences attiecību sakārtošana tikai veicinātu investīciju vides sakārtošanu. Otrkārt, tāpēc, ka Finansu ministrija nav pat domājusi mainīt Liepājas SEZ likuma 57. pantu, kurā skaidri teikts, ka "šī likuma noteikumu grozīšana nevar pasliktināt to Liepājas SEZ uzņēmējsabiedrību tiesisko stāvokli, kuras uzsākušas savu darbību Liepājas SEZ teritorijā un saņēmušas attiecīgu Liepājas SEZ pārvaldes uz noteiktu termiņu izsniegtu apliecību par tiesībām piemērot nodokļu atvieglojumus".

Atļaušos arī atgādināt, ka jau iepriekš esmu brīdinājis — nodokļu atvieglojumu zonu veidošana Latvijai var radīt un radīs problēmas, stājoties ES un PTO. Jau maija beigās notikušajā pirmajā ES un Latvijas Asociācijas komitejas sēdē, neraugoties uz kopumā labvēlīgo Latvijas ekonomiskās attīstības vērtējumu, esam saņēmuši aizrādījumu par brīvo ekonomisko zonu veidošanu. Latvijai tika norādīts, ka labvēlīgas investīciju vides radīšanai būtu meklējami citi, nevis tikai nodokļu atcelšanas ceļi.

Neskatoties uz iepriekš minēto, Finansu ministrija ir gatava turpināt, mūsuprāt, pietiekoši konstruktīvās konsultācijas par grozījumiem ar SEZ vadību. Vienlaikus gan jāatzīst, ka neizprotami ir SEZ vadības steidzīgie paziņojumi un secinājumi presē.

Par grozījumiem Liepājas un Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu likumos

Aizvadītajā nedēļā, 29.jūnijā, Finansu ministrijas valsts sekretārei Valentīnai Andrējevai tiekoties ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Guntaru Krieviņu un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas prezidentu Mihailu Usačovu, turpinājās konsultācijas par projektu grozījumiem Liepājas un Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu likumos. Tikšanās laikā panākta vienošanās, ka galīgais likumu grozījumu projekta variants varētu tikt izstrādāts pēc tam, kad ar Finansu ministrijas izstrādātajiem grozījumu projektu variantiem būs iepazinušās Liepājas un Rēzeknes SEZ valdes (to sēdes notiks 1. un 3. jūlijā). Līdz šim Finansu ministrija jau apkopojusi citu ministriju iesniegtos grozījumu priekšlikumus un precizēto likuma grozījumu variantu nosūtījusi Liepājas un Rēzeknes SEZ vadībai.

"Finansu ministrijas nostāja jautājumā par izmaiņām nodokļu atvieglojumos Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā esošajiem uzņēmumiem joprojām nav mainījusies. Nodokļu atvieglojumus nekādā gadījumā nav pieļaujams saistīt ar šīs zonas uzņēmumu saražotās produkcijas noieta tirgu," paziņoja V.Andrējeva. "Tieši šāda (līdz šim realizētā) valsts noteiktā nodokļu atvieglojumu politika ir radījusi visasākos Eiropas Savienības institūciju pārstāvju un Pasaules tirdzniecības organizācijas iebildumus, jo tās neatbalsta eksporta tiešu subsidēšanu. Tas var kavēt Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā un iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā. Turklāt, Latvijai izmantojot eksporta subsīdijas, var ciest Liepājas un Rēzeknes SEZ strādājošie uzņēmumi, jo pret tiem ES valstis var sākt piemērot sankcijas."

"Tajā pašā laikā var būt runa par nodokļu atvieglojumiem uzņēmējsabiedrībām, kas Liepājas un Rēzeknes SEZ veikuši ievērojamas investīcijas. Tomēr jāņem vērā, ka tām tik tiešām jābūt ievērojamām investīcijām, jo, nesaistot nodokļu atvieglojumus ar eksportētās produkcijas apjomu, rezultātā rodas situācija, ka nodokļu atvieglojumi pienākas arī tiem SEZ uzņēmumiem, kas visu produkciju realizē Latvijā. Līdz ar to savukārt rodas nevienlīdzīga konkurence starp uzņēmumiem, kas darbojas Rēzeknes un Liepājas SEZ, un citiem uzņēmumiem Latvijā," atzīmēja V.Andrējeva. "Tāpēc pašreiz tiek diskutēts par šo investīciju apjomu, no kura sākas nodokļu atvieglojumi."

Finansu ministrijas preses dienests