Ministru kabineta noteikumi Nr. 245

Rīgā 1998.gada 7.jūlijā (prot. Nr. 36, 27.§)

Noteikumi par bēgļa pabalstu

Izdoti saskaņā ar likuma "Par patvēruma meklētājiem un
bēgļiem Latvijas Republikā" 24.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka bēgļa pabalsta apmēru un tā piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību.

2. Bēgļa pabalsts ietver:

2.1. pabalstu dzīvošanai un uzturam, un tam jāsedz izmaksas par dzīvojamo telpu īri, komunālajiem maksājumiem un uzturu vai arī uzturēšanos iestādē, kas nodrošina šos pakalpojumus (internātskolā, pansionātā u.tml.);

2.2. pabalstu latviešu valodas apguvei valsts valodas prasmes 1.pakāpes līmenī, un tam jāsedz izmaksas par latviešu valodas apmācību.

3. Pabalstu latviešu valodas apguvei piešķir bēglim no septiņu gadu vecuma.

4. Bēgļa pabalstu bērnam vecumā līdz 16 gadiem izmaksā viņa vecākiem vai vienam no viņa likumiskajiem pārstāvjiem.

5. Bēgļa pabalstu neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

II. Bēgļa pabalsta piešķiršanas kārtība

6. Lai saņemtu bēgļa pabalstu, bēglim Bēgļu lietu centrā jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un jāiesniedz šādi dokumenti:

6.1. iesniegums;

6.2. iztikas līdzekļu deklarācija (pielikums).

7. Parakstot iztikas līdzekļu deklarāciju, bēglis rakstiski apliecina, ka Bēgļu lietu centrs ir tiesīgs iepazīties ar viņa kontu stāvokli.

8. Ja bēglim nav citu iztikas līdzekļu avotu, Bēgļu lietu centra vadītājs pieņem lēmumu par bēgļa pabalsta piešķiršanu attiecīgajam bēglim no dienas, ar kuru viņam piešķirts bēgļa statuss.

III. Bēgļa pabalsta apmērs un tā izmaksāšanas kārtība

9. Bēglim izmaksājamais pabalsts dzīvošanai un uzturam ir 50 latu mēnesī, pabalsts latviešu valodas apguvei — ne vairāk kā 35 lati mēnesī.

10. Pabalstu dzīvošanai un uzturam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk — Pārvalde) pārskaita bēglim uz viņa norādīto kredītiestādes kontu.

11. Pabalstu dzīvošanai un uzturam Pārvalde bēglim pārskaita reizi mēnesī. Daļu no šī pabalsta Pārvalde ir tiesīga pārskaitīt iestādei, uzņēmumam vai organizācijai, kas bēgli nodrošina ar dzīvojamo telpu vai sniedz viņam komunālos pakalpojumus.

12. Pabalstu latviešu valodas apguvei Pārvalde pārskaita iestādei, kurā bēglis apgūst latviešu valodu.

13. Bēgļa pabalstu pārtrauc izmaksāt, ja bēglis:

13.1. noslēdz darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai darba līgumu uz laiku, kas ilgāks par diviem mēnešiem, uzsāk uzņēmējdarbību vai sāk gūt citus ienākumus vismaz tādā apmērā, kas līdzvērtīgs pabalstam dzīvošanai un uzturam;

13.2. par nozieguma izdarīšanu notiesāts ar brīvības atņemšanu;

13.3. iztikas līdzekļu deklarācijā norādījis nepatiesas ziņas;

13.4. noteiktā kārtībā zaudē bēgļa statusu.

14. Šo noteikumu 13.3.apakšpunktā noteiktajā gadījumā bēglim jāatmaksā viss nepamatoti saņemtais bēgļa pabalsts.

15. Bēglim ir pienākums paziņot Bēgļu lietu centram par šo noteikumu 13.1.apakšpunktā noteiktā nosacījuma iestāšanos, kā arī par izmaiņām viņa iztikas līdzekļu deklarācijā norādītajā informācijā.

16. Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija sniedz Bēgļu lietu centram rakstisku informāciju par šo noteikumu 13.2.apakšpunktā noteiktā nosacījuma iestāšanos.

17. Lēmumu par bēgļa pabalsta izmaksas pārtraukšanu pieņem Bēgļu lietu centra vadītājs.

18. Lēmumu par bēgļa pabalsta piešķiršanas atteikumu vai tā izmaksas pārtraukšanu bēglis mēneša laikā var pārsūdzēt Bēgļu lietu apelācijas padomē.

19. Bēgļa pabalsta izmaksām neizlietotos līdzekļus gada beigās pārskaita valsts budžetā.  

Ministru prezidents G.Krasts

Iekšlietu ministrs A.Krastiņš