|
RĪKI
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1998. gada 8. jūlija rīkojums Nr. 352 "Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.07.1998., Nr. 205/207 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49141
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta rīkojums Nr. 353Par nekustamā īpašuma Liepājā, Ziemeļu ielā 21a, pirkšanu Vēl šajā numurā10.07.1998., Nr. 205/207 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 352 Pieņemts: 08.07.1998. |
Preambula
Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmiju atklāja 1921.gada 6.septembrī kā Latvijas Fiziskās izglītības institūta ar Latvijas Republikas Ministru prezidenta un izglītības ministra rīkojumu. 1945.gada 14.augustā ar Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas un Latvijas Tautas komisāru padomes lēmumu Nr.166 institūts ieguva Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta nosaukumu.
Pirmie statūti apstiprināti 1921.gada 6.septembrī ar Ministru prezidenta un izglītības ministra rīkojumu. Iepriekšējā Satversme ir apstiprināta 1992. gada 10. martā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu "Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu".
I. Vispārīgie noteikumi
1. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (turpmāk tekstā — "akadēmija") ir Latvijas Republikas valsts akadēmiskās un profesionālās izglītības, zinātnes, kultūras un sporta iestāde — Alma Mater , kas atrodas Latvijā un kalpo tās tautas interesēm. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas saīsinātais nosaukums ir LSPA.
Tās nosaukums citās valodās ir:
Latvian Academy of Sport Education (angļu valodā),
Akademie fūr Sportpädagogik Lettland (vācu valodā),
Латвийская академия спортивной педагогики (krievu valodā),
Academie pedagogique sportive de Lettonie (franču valodā),
Akademia Latviensis exercitationis corporis pedagogiae (latīņu valodā).
2. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas adrese: Brīvības gatve 333, Rīga, LV 1006, Latvija.
3. Akadēmijai ir juridiskās personas statuss. Tās zīmogā ir attēlots Latvijas Republikas mazais valsts ģerbonis un ietverti vārdi "Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija". Akadēmijai ir savs karogs un ģerbonis. Akadēmijas karogs ir divkrāsains, viena puse sarkana ar Latvijas Republikas valsts mazo ģerboni zeltītā krāsā , otra puse balta ar akadēmijas ģerboni. Akadēmijas ģerbonī ir akadēmijas fasādes attēls ar četrām kolonnām, diskobola siluetu un uzrakstu "LSPA" puslokā zem tā.
Akadēmijas atklāšanas diena — 6.septembris — ir svinamā diena Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai.
4. Akadēmijā tiek realizēta akadēmiskā brīvība, tā ir autonoma iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz visa pastāvīgā personāla tiesībām un iespējām piedalīties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.
Akadēmijas kompetenci nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta apstiprinātā Satversme. Akadēmija darbojas saskaņā ar šo Satversmi, Latvijas Republikas likumiem un augstskolu starptautiskajiem nolīgumiem.
5. Akadēmija ir akadēmiska un profesionāla augstākās izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas. Studējošajiem līdz ar mācībām un studijām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu, sporta meistarības celšanu un pilnveidošanu. Augstākās izglītības iegūšanai studijas tiek plānotas ne mazāk kā četru gadu ilgai studiju programmai.
Akadēmijā tiek realizētas akadēmiskās, profesionālās un zinātniskās (doktorantūras) studiju programmas.
Pēc akadēmisko studiju programmu apgūšanas tiek piešķirts attiecīgais akadēmiskais grāds: bakalaurs vai maģistrs. Akadēmiskā grāda ieguvējiem pēc profesionālo studiju programmas apgūšanas tiek piešķirtas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas. Pēc doktorantūras studiju programmas apgūšanas un disertācijas aizstāvēšanas promocijas vai habilitācijas padome piešķir doktora grādu.
6. Personām, kas apguvušas studiju programmas, izsniedz noteikta parauga diplomu ar Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu.
II. Darbības mērķis, uzdevumi un pamatprincipi
7. Akadēmijas darbības galvenais mērķis ir dot studentiem augstāko akadēmisko un augstāko profesionālo izglītību un sagatavotību, attīstīt sporta zinātni un izkopt kultūru, lai saglabātu Latvijas Republikai nepieciešamo intelektuālo potenciālu un veicinātu tā attīstību, nodrošinātu tautas harmonisku attīstību. Akadēmija nodrošina studiju un zinātniski pētnieciskā darba vienotību, iespēju iegūt akadēmiskos un zinātniskos grādus, profesionālās kvalifikācijas, tautsaimniecības, kultūras, izglītības, veselības pilnveidošanas, valsts pārvaldes un citās darbības jomās.
8. Akadēmijas uzdevums ir gatavot akadēmiski izglītotus pedagogus. Akadēmija veic zinātniskās pētniecības darbu pedagoģijā, sporta pedagoģijā un citās sporta zinātnes jomās. Realizē sporta darbinieku un pedagogu profesionālās kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanos. Akadēmija sabiedrībai piedāvā iegūtās zinātniskās atziņas un pētījumu rezultātus, sagatavo un izdod mācību grāmatas un mācību līdzekļus.
9. Akadēmijas akadēmiskās studijas paredz bakalaura un maģistra akadēmiskā grāda iegūšanu, kā arī zinātniskās pētniecības darba veikšanu un zinātnisko grādu iegūšanu. Augstākā profesionālā izglītība paredz profesionālo programmu realizāciju un atbilstošas kvalifikācijas apstiprināšanu. Akadēmisko grādu, profesionālo kvalifikāciju un zinātniskā grāda iegūšana ir akadēmijas studiju un pētniecības darba juridiski fiksētais (formālais) mērķis.
10. Īstenojot savu darbības mērķi un uzdevumus, akadēmija pamatojas uz šādiem principiem:
1) izziņas un studiju, akadēmiskā un zinātniskā darba brīvība; studiju priekšmetu un zinātniskā darba satura un metodes brīva izvēle; brīva zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu paušana (publicēšana), ja šī brīvība nav pretrunā ar ētikas normām, citu personu tiesībām u n Latvijas Republikas likumiem;
2) studiju un zinātniskā darba nedalāmība;
3) studiju un zinātniskā darba saistība ar sabiedrības vajadzībām un prasībām, ar civilizācijas augstākajiem sasniegumiem un pasaules humanitārajām tradīcijām.
11. Akadēmija dod iespēju iegūt akadēmisko, zinātnisko un profesionālo izglītību jebkuram Latvijas pilsonim un citām personām atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.
III. Kompetence un darbības formas
12. Akadēmija atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem:
1) izstrādā un pieņem Satversmi;
2) veido personālsastāvu;
3) izstrādā un pilnveido studiju plānus, grafikus un programmas, izraugās akadēmisko personālu, iekārto sporta zāles, stadionu, laboratorijas, bibliotēkas un citas struktūras tā, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, prasmes un iemaņas, akadēmisko izglītību, profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām;
4) nodrošina pārbaudījumu un eksāmenu prasības un procedūru tādā kvalitātē, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālās kvalifikācijas, studiju programmu apgūšanu atzītu citās augstskolās kā Latvijā, tā arī citās valstīs:
5) patstāvīgi nosaka studiju saturu un formu, studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī akadēmijas zinātniski pētnieciskā darba pamatvirzienus;
6) nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru;
7) nosaka darba samaksas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām;
8) veic promociju un habilitāciju, piešķir kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus akadēmijas diplomus, kas atzīti Latvijas Republikā, kā arī nostrificē citās valstīs izdotos diplomus;
9) veic papildizglītības un kvalifikācijas celšanas darbu;
10) ievēlē akadēmijas goda biedrus un goda doktorus, nodibina un piešķir akadēmijas prēmijas un personālstipendijas.
13. Saistībā ar studijām, sporta un zinātnisko darbību akadēmijai ir tiesības:
1) organizēt publiskus kursus un lekcijas, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes, dibināt biedrības;
2) darboties nacionālos un starptautiskos fondos, veidot savus fondus;
3) slēgt līgumus ar Latvijas Republikas un ārvalstu mācību, zinātniskām un citām iestādēm;
4) veikt uzņēmējdarbību un izdevējdarbību.
14. Akadēmijas dibinātās biedrības un citas organizācijas darbojas uz Senāta apstiprinātu nolikumu pamata. Ja kādas biedrības vai cita organizatoriska veidojuma darbība nesaskan ar statūtiem vai ir pretrunā ar akadēmijas interesēm, Senāts ar savu lēmumu ir tiesīgs pārtraukt vai izbeigt tā darbību.
15. Akadēmijas Senāts nosaka augstskolas darbības iekšējo kārtību, ņemot vērā tradicionālo, starptautiski atzīto universitāšu telpu un teritorijas neaizskaramību.
IV. Akadēmijas pašpārvalde un struktūrvienības
16. Akadēmijas pārstāvības, vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir:
1) Satversmes sapulce;
2) Senāts;
3) rektors;
4) Revīzijas komisija;
5) Šķīrējtiesa.
16.1. Satversmes sapulce ir akadēmijas pamatdarbā strādājošā personāla pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija.
Satversmes sapulces kompetence:
— pieņemt un grozīt akadēmijas Satversmi;
— ievēlēt akadēmijas Senātu un apstiprināt tā atbilstību akadēmijas Satversmei, apstiprināt tā nolikumu;
— ievēlēt un atcelt rektoru;
— noklausīties rektora pārskatu;
— ievēlēt Revīzijas komisiju un apstiprināt tās nolikumu;
— ievēlēt Šķīrējtiesu un apstiprināt tās nolikumu.
Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt izskatīšanai un izlemšanai arī citus konceptuālus akadēmijas darbības un attīstības jautājumus.
Satversmes sapulcē ex officio ietilpst akadēmijas profesori un ievēlētie akadēmiskā personāla pārstāvji, kurus ievēlē uz trim gadiem.
Satversmes sapulci ievēlē, aizklāti balsojot, no:
— profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla;
— studējošajiem;
— citām darbinieku grupām.
Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars Satversmes sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60% un studējošo īpatsvars — par 10%.
Satversmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru.
Satversmes sapulci sasauc rektors vai Senāts ne retāk kā reizi trijos gados. Satversmes sapulci var sasaukt, ja to pieprasa ne mazāk par pusi no Satversmes sapulces akadēmiskā personāla vai studentu skaita. Satversmes sapulces darbību nosaka akadēmijas Satversmes sapulces nolikums, kuru apstiprina Satversmes sapulce.
Ar padomdevēja balsstiesībām Satversmes sapulcē piedalās rektors un prorektori.
16.2. Senāts ir akadēmijas personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas akadēmijas darbības sfēras. Akadēmijas Senāta kompetenci un darbību reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums.
Senātu ievēlē uz 3 gadiem Satversmes sapulce un akadēmijas pastāvīgā personāla pārstāvjiem saskaņā ar Senāta nolikumu.
Akadēmiskā personāla, kā arī pārvaldes personāla, palīgpersonāla un saimniecības personāla pārstāvjus Senāta vēlē tikai attiecīgās kategorijas personāla pārstāvji.
Studentu pārstāvjus Senātā deleģē studentu pašpārvalde.
Senāts atbilstoši akadēmijas darbības galvenajiem virzieniem veido pastāvīgās komisijas, kas izstrādā priekšlikumus vai arī dod atzinumus par savai kompetencei atbilstošiem lēmuma projektiem.
Senāta sēdes vada Senāta priekšsēdētājs. Rektors un prorektori ir pilntiesīgi Senāta locekļi ar balsstiesībām.
Akadēmija izveido padomnieku konventu. Padomnieku konventa darbību reglamentē Senāta apstiprināt s nolikums un Augstskolu likums.
16.3. Rektors ir akadēmijas oficiālais pārstāvis visās akadēmijas lietās. Rektors pārzina un vada akadēmijas darbību, ir atbildīgs par to, īstenojot šis Satversmes prasības, Satversmes sapulces un Senāta lēmumus un ievērojot Latvijas Republikas tiesību aktus.
Rektors savas kompetences ietvaros izdod rīkojuma dokumentus.
Rektoru ievēlē Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
Rektors izveido konsultatīvo padomi (rektorātu).
Prorektora amata ieņemšanas kārtību nosaka Senāta nolikums. Rektors nosaka prorektoru kompetenci.
16.4. Revīzijas komisijas sastāvā ir līdz septiņiem cilvēkiem, kurus Satversmes sapulce ievēlē uz trim gadiem. Tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvais personāls.
Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt visu augstskolas darbības sfēru atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem, augstskolas Satversmei un vadības institūciju lēmumiem.
Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā ziņo par sava darba rezultātiem Senā tam.
16.5. Šķīrējtiesas sastāvā ir no trīs līdz pieciem cilvēkiem no akadēmiskā personāla, kurus uz trim gadiem aizklātā balsošanā ievēlē Satversmes sapulce. Tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administrācijas pārstāvji.
Šķīrējtiesa izskata:
1) studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par augstskolas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;
22) strīdus starp augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībā s.
Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda administrācija.
Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei, un no darba viņus var atbrīvot tikai ar tās piekrišanu.
17. Akadēmijas struktūrvienības ir:
1) katedru dome;
2) sporta dome;
3) dekanāts;
4) katedra;
5) laboratorija;
6) akadēmiskā personāla komisija;
7) studiju programmu komisija;
8) uzņemšanas komisija;
9) ekspertu komisija;
110) habilitācijas un promocijas padome.
17.1. Katedru dome koordinē katedru savstarpējo darbību studiju jautājumos, izlemj mācību un studentu zinātniskā darba organizatoriskos jautājumus, ierosina jautājumus, kurus nepieciešams izskatīt Senātā. Domē ir visu katedru vadītāji, dekāni, prodekāni un mācību daļas vadītājs, to vada mācību darba prorektors.
Katedru domes nolikumu apstiprina Senāts.
17.2. Sporta dome koordinē sporta darbu akadēmijā un ierosina jautājumus, kurus nepieciešams izskatīt Senātā. Domē ir katedru vadītāju vietnieki sporta darbā, sporta kluba vadītājs, to vada atbildīgais par sporta darbu prorektors.
Sporta domes nolikumu apstiprina Senāts.
117.3. Dekanāts ir akadēmijas struktūrvienība, kas nosaka un koordinē dienas nodaļas, maģistratūras, doktorantūras, eksternatūras, pēcdiploma apmācības atbilstošas studiju programmas realizāciju akadēmiskās izglītības, akadēmiskā, zinātniskā grāda un profesionālās sagatavotības iegūšanai, nodrošina nepieciešamos apstākļus šai darbībai. Dekanāta darbību vada dekāns un sekretariāts. Pēc katedru domes ieteikuma dekānu ievēlē Senāts uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Dekāns ir studentu, maģistrantu un doktorantu oficiālais pārstāvis visās studiju lietās.
Sekretariāts pārzina dekanāta darbvedību. Dekanāta darbību nosaka nolikums, kuru apstiprina Senāts.
17.4 Katedra ir akadēmijas studiju un pētniecības darba pamatvienība, kas veido, organizē un piedāvā studiju programmas un veic zinātniskos pētījumus.
Katedras izveido Senāta lēmumu.
Katedra ir tiesīga patstāvīgi izlemt visus jautājumus atbilstoši tās darbībai, kuri ar Satversmi nav nodoti domes vai Senāta pārziņā. Katedras vadītāju ievēlē Senāts.
Katedras vadītājs ir oficiālais katedras pārstāvis visās tās lietās.
Piekritības ietvaros katedras var izveidot savas struktūrvienības.
Katedras darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina Senāts.
17.5. Laboratorija ir akadēmijas pētniecības darba pamatvienība, kas veido un realizē pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm vai piedalās citu programmu realizācijā.
Laboratorijas izveide un darbība notiek atbilstoši principiem, kas izteikti attiecībā uz katedrām.
Laboratoriju nolikumus apstiprina Senāts.
17.6. Akadēmiskā personāla komisija izskata mācībspēka atbilstību ieņemamajam (ievēlamajam) amatam saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem. Tās sastāvā ir ne mazāk kā pieci cilvēki, kurus apstiprina Senāts. Komisijas darbu vada priekšsēdētājs rotācijas kārtībā vienu gadu.
17.7. Studiju programmu komisija organizē un vada kursu programmu izstrādi un pilnveidošanu, kā arī koordinē to savstarpējo integrāciju. Tās sastāvā ir līdz septiņiem cilvēkiem, kurus apstiprina Senāts.
17.8. Uzņemšanas komisija organizē un vada jauno studentu uzņemšanu un imatrikulāciju. Tās skaitlisko un vārdisko sastāvu katru gadu nosaka ar rektora pavēli.
17.9. Ekspertu komisija veic bakalaura un maģistra darbu ekspertīzi. Tās skaitlisko un vārdisko sastāvu nosaka Senāts.
17.10. Habilitācijas un promocijas padome organizē un veic zinātnisko grādu piešķiršanu un nostrifikāciju. Tās sastāvu ievēlē Senāts un apstiprina Latvijas Zinātnes padome. Tās darbību nosaka Senāta apstiprināts nolikums.
18. Akadēmijas uzdevumu veikšanai tiek izveidotas citas struktūrvienības, kuru darbību regulē akadēmijas juridiskie dokumenti (nolikumi, pavēles u.tml.).
V. Personāls
19. Akadēmijas personāls, tā tiesības un pienākumi.
Personālu veido:
1) akadēmiskais personāls, kuram akadēmija ir pamatdarba vieta;
2) vispārējais personāls, kuram akadēmija ir pamatdarba vieta;
3) pilnā laika studējošie, arī maģistranti un doktoranti.
Personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu akadēmijas pārvaldē un tās lietu kārtošanā. Personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde.
Personālam ir tiesības Satversmes noteiktā kārtībā piedalīties augstskolas vadības un pašpārvaldes lēmumu un akadēmijas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties akadēmijas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tiesības tikt uzklausītam.
Personālam ir tiesības piedalīties akadēmijas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās.
Vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.
20. Akadēmiskais personāls ir:
1) profesori, asociētie profesori;
2) docenti, vadošie pētnieki;
3) lektori, pētnieki;
4) asistenti.
20.1. Par akadēmijas profesoriem var būt personas, kam ir habilitētā doktora grāds. Profesoru uz sešiem gadiem ievēlē Paplašinātajā habilitācijas padomē un uz tās lēmuma pamata rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai. Šī līguma projektu saskaņo ar izglītības un zinātnes ministru.
20.2. Par akadēmijas asociētiem profesoriem var būt personas ar habilitētā doktora vai, pirmo reizi ievēlot, ar doktora grādu. Asociētā profesora amatu var ieņemt arī personas ar doktora grādu un vismaz piecu gadu darba pieredzi pedagoģijas un/vai sporta nozarēs. Asociēto profesoru ievēlē uz sešiem gadiem pedagoģijas nozares Paplašinātajā habilitācijas padomē, un uz tās lēmuma pamata rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas laiku vai uz laiku līdz 65 gadu vecumam.
20.3. Par akadēmijas docentiem (vadošajiem pētniekiem) var ievēlēt personas, kam ir habilitētā doktora vai doktora grāds. Docentus uz sešiem gadiem ievēlē akadēmijas Senāts un uz tā lēmuma pamata rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas laiku vai uz laiku līdz 65 gadu vecumam.
20.4. Par akadēmijas lektoriem, pētniekiem un asistentiem var ievēlēt personas, kam ir vismaz maģistra grāds. Lektorus, pētniekus un asistentus uz sešiem gadiem ievēlē akadēmijas Senāts.
Ievēlētajiem profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem piešķir atbilstošu akadēmijas akadēmisko nosaukumu.
21. Akadēmiskais personāls veic pedagoģisko darbu un zinātniskos pētījumus, kopīgi ar citiem speciālistiem izstrādā studiju programmu saturu, formu un organizē to izpildi.
22. Vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Vecumu, līdz kuram var ieņemt pārējos personāla amatus, nosaka atbilstoši Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktajam pensijas vecumam. Ar pensionēto akadēmisko personālu saskaņā ar valsts vai citu avotu piešķirto finansējumu rektors var slēgt individuālus līgumus, arī līgumus par zinātnisko pētījumu veikšanu, paredzot konkrētu samaksu par noteiktu darba apjomu atbilstoši darbinieka kvalifikācijai. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā profesoriem un asociētajiem profesoriem, sasniedzot pensijas vecumu, var piešķirt goda nosaukumu — emeritus profesors un citus akadēmijas goda nosaukumus.
23. Ievērojot nepieciešamību apgūt praktiskas iemaņas un zināšanas, profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta, lektora un asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs pietiekams praktiskā darba stāžs . Lai ievēlētu docenta amatā personu, kurai nav zinātniskā grāda, šai personai ir nepieciešams vismaz desmit gadu praktiskā darba stāžs. Lektoriem un asistentiem, kuriem nav zinātniskā un akadēmiskā grāda, ir nepieciešams mācāmajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs.
24. Akadēmisko personālu konkursa kārtībā ievēlē Senāts atbilstoši nolikumam par akadēmiskā personāla vēlēšanām.
Profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas kārtību nosaka Augstskolu likums.
Akadēmiskā personāla kompetenci un darbību nosaka Senātā apstiprinātais "Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas akadēmiskā personāla amatu nolikums".
Ja akadēmijā ir brīva attiecīgā štata vieta, rektoram ir tiesības, neizsludinot konkursu, uz laiku akadēmiskajos amatos pieņemt profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru vai asistentu.
25. Akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas astoņu nedēļu apmaksāts atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus sava darbavietas.
Akadēmiskā personāla locekļiem ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas (trīs mēneši) vai habilitācijas disertācijas (seši mēneši) sagatavošanai. Atvaļinājums izmantojams saskaņā ar katedras apstiprinātu programmu.
Rektors un prorektori ir tiesīgi pēc darba beigšanas attiecīgajā amatā atgriezties iepriekšējā amatā, izmantot par katru nostrādāto termiņu sešus mēnešus ilgu radošo atvaļinājumu, bet kopumā ne vairāk kā 10 mēnešus, kas izmantojami profesionālās kvalifikācijas celšanai vai pārkvalifikācijai. Ievēlēšana administratīvajā amatā aptur docētāja pienākumus, bet neaptur viņa tiesības.
26. Akadēmijas personāls ir tiesīgs piedalīties vadības un pārvaldes lēmumu izstrādāšanā, kā arī izmantot visus akadēmijas organizatoriskos veidojumus noteiktajā iekšējās darbības kārtībā.
27. Akadēmijas personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem tiesību aktiem.
28. Akadēmijā studējošie ir:
1) bakalaura un profesionālo studiju programmu studenti;
2) maģistranti;
3) doktoranti.
29. Tiesības studēt akadēmijā ir katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas nepilsoņu pasi, un personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un vidējās izglītības apliecinošs dokuments.
Ārvalstnieku un bezvalstnieku tiesības studēt akadēmijā regulē Augstskolu likums.
Akadēmijā var studēt katrs, kas:
— ieguvis akadēmijas prasībām atbilstošu vidējo izglītību, lai pretendētu uz bakalaura grādu;
— ieguvis bakalaura vai tam pielīdzinātu grādu, lai pretendētu uz profesionālām kvalifikācijām un/vai maģistra grādu;
— ieguvis maģistra vai tam pielīdzinātu grādu, lai pretendētu uz doktora grādu.
30. Imatrikulācija akadēmijā notiek saskaņā ar uzņemšanas noteikumiem, kuri izziņojami ne vēlāk kā piecus mēnešus pirms attiecīgo studiju sākuma.
Uzņemšanas noteikumi sastāv no divām daļām:
1) no Izglītības un zinātnes ministrijas noteikumiem, kas attiecas uz visām Latvijas augstskolām;
2) no akadēmijas Senātā apstiprinātiem noteikumiem.
Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos ir iespējama, ja nokārtoti attiecīgās studiju programmas iepriekšējo posmu nepieciešamie studiju pārbaudījumi citā augstskolā vai tos nokārto papildus.
Pilna laika studējošo attiecības ar obligāto valsts dienestu regulē Latvijas Republikas likumdošana.
Studējošo izslēgšanu no studējošo saraksta regulē akadēmijas Senātā apstiprinātie noteikumi.
31. Studējošo tiesības:
1) iegūt augstāko akadēmisko un/vai augstāko profesionālo izglītību;
2) noteiktā kārtībā izmantot augstskolas telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus u.c.;
3) noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;
4) saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām;
5) brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;
6) saskaņā ar akadēmijas uzdevumiem realizēt tiesības, kas attiecas uz studiju brīvību;
7) vēlēt un tikt ievēlētiem studentu pašpārvaldē, līdzdarboties akadēmijas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;
8) noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citas augstskolas mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;
9) dibināt biedrības, pulciņus, klubus u.tml.
VI. Studijas akadēmijā
32. Studiju programmas:
1) bakalaura un augstākās profesionālās izglītības programmas ietver visas bakalaura grādam un profesionālām kvalifikācijām nepieciešamās prasības. Profesionālās kvalifikācijas var iegūt personas, kurām ir bakalaura grāds;
2) maģistra programmas ietver maģistra grāda iegūšanai nepieciešamās prasības;
3) doktora programmas ietver doktora grāda iegūšanai nepieciešamās prasības;
4) citas programmas ietver kvalifikācijas celšanai vai pārkvalifikācijai nepieciešamās prasības.
Studiju programmu izstrādi un apstiprināšanas kārtību nosaka akadēmijas Senāts.
Studijas akadēmijā notiek atbilstoši Senātā apstiprinātām studiju programmām.
33. Studiju saturs un apjoms, kā arī pārbaudījumos izvirzītās prasības pilna laika un eksternatūras studentiem ir vienādas.
Bakalaura, maģistra un doktora grāda iegūšanai akadēmija piedāvā programmas pedagoģijā un pedagoģijas apakšnozarēs.
Bakalaura, maģistra un doktora studijas noslēdzas ar gala pārbaudījumiem un bakalaura, maģistra vai promocijas darba aizstāvēšanu Senāta apstiprinātā kārtībā.
Augstākās profesionālās izglītības studijas noslēdzas ar kompleksiem valsts pārbaudījumiem katras kvalifikācijas iegūšanai.
34. Akadēmiskie un zinātniskie grādi, profesionālās kvalifikācijas.
34.1. Akadēmijā iegūst akadēmisko izglītību un šādus grādus:
— bakalaurs (akadēmiskais grāds);
— maģistrs (akadēmiskais grāds);
— doktors (zinātniskais grāds).
34.2. Akadēmijā iegūst arī augstākās profesionālās izglītības kvalifikācijas atbilstoši studiju programmām.
35. Akadēmija realizē kvalifikācijas celšanas, pārkvalificēšanās, citu kursu un semināru studiju programmas.
VII. Zinātniskā pētniecība
36. Zinātniskā pētniecība ir akadēmijas darba neatņemama sastāvdaļa, un tajā piedalās viss augstskolas akadēmiskais personāls, iesaistot tajā studentus.
Akadēmija patstāvīgi nosaka pētījumu virzienus, tematiku un koordinē pētījumu plānus. Zinātniskā darba vadītāji patstāvīgi nosaka savu pētījumu tēmas.
Zinātniskās pētniecības darbs akadēmijā notiek saskaņā ar likumiem "Par zinātnisko darbību" un Augstskolu likumu.
VIII. Īpašums, finanses un saimnieciskā darbība
37. Akadēmijas īpašumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.
Augstskolas valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šā īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu.
38. Akadēmijas budžeta ienākumus veido:
1) valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un pašu ieņēmumi;
2) juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi (arī ar izmantošanas nosacījumiem);
3) citi tiesību aktos paredzētie finansu līdzekļi.
Akadēmija var saņemt un izmantot banku un citu kredītiestāžu kredītus saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.
39. Akadēmijas budžeta izveidošanu, struktūru un izmantošanu nosaka Senāts saskaņā ar likumu "Par budžeta un finansu vadību", bet tā izpildi kontrolē Revīzijas komisija, kura darbojas saskaņā ar Revīzijas komisijas nolikumu. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam un izglītības un zinātnes ministram.
Latvijas Republikas budžeta līdzekļus, ko valdība piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, nodod tieši tai struktūrvienībai, juridiskajai vai fiziskajai personai, kura realizē šo programmu vai pasākumu.
40. Studiju maksu akadēmijā pilnīgi vai daļēji sedz valsts, kā arī juridiskās un fiziskās personas saskaņā ar līgumiem, ko augstskola noslēgusi ar studējošajiem.
Studentu, kuri izturējuši konkursu uz konkrētā specialitātē valsts noteikto vietu skaitu, apmācība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.
Kārtību, kādā studiju maksu un stipendijas sedz valsts, nosaka Ministru kabineta noteikumi.
41. Akadēmijai ir tiesības savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs:
1) atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;
2) slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības, izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus tiesību aktos noteiktajā kārtībā un atbilstoši augstskolas darbības mērķim;
3) veikt akadēmijas profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras peļņa ir ieskaitāma akadēmijas budžetā akadēmijas attīstībai, kā arī ieguldīt savus līdzekļus citos uzņēmumos, piedalīties uzņēmējdarbībā atbilstoši augstskolas darbības mērķim;
4) saņemt un izmantot Latvijas Republikas un ārvalstu banku, citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju, un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus. Augstskolai ir tiesības saņemt un izmantot banku un citu kredītiestāžu kredītus pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru un finansu ministru.
42. Akadēmijai ir tiesības uz atvieglojumiem un priekšrocībām, kādas ar likumu noteiktas augstskolām un zinātniskajām iestādēm nodokļu maksājumos, īpašuma pārvietošanā pāri valsts robežai un citās jomās, kā arī citas tiesības un privilēģijas, kas ar likumu piešķirtas augstskolām un zinātniskajām iestādēm.
IX. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība
43. Akadēmijas Satversmi var pieņemt un grozīt tikai akadēmijas pamatdarbā strādājošā personāla pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija — akadēmijas Satversmes sapulce.
44. Akadēmijas Satversmes sapulces ievēlēšanas kārtību un tās darba reglamentu nosaka akadēmijas Satversmes sapulces nolikums.
45. Akadēmijas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājis Latvijas Republikas Ministru kabinets.