— tiekoties ar izglītības ministru

Sarunā tika spriests par Latvijas izglītības sistēmas attīstību, liekot uzsvaru uz konkrētu redzējumu nākotnes izglītības sistēmas stratēģijai. G.Ulmanis akcentēja nostāju, ka ir pienācis laiks risināt izglītības jautājumus profesionāli, nepieļaujot šī sektora politizēšanu, īpaši pirms vēlēšanām. J.Gaigals sacīja, ka viens no svarīgākajiem nosacījumiem pozitīvai izglītības sistēmas attīstībai ir ilgtspējīgas izglītības politikas veidošana.

Runājot par izglītības sistēmas attīstību, tikšanās dalībnieki akcentēja nepieciešamību regulāri izstrādāt izglītības attīstības programmu vairākiem gadiem uz priekšu. Turklāt šai programmai jāparedz vienota izglītības sistēma, saistot izglītību ar citu ministriju pārraudzībā esošajām nozarēm, kā piemēru minot Izglītības un Labklājības ministriju sadarbību nodarbinātības jautājumu risināšanā. Tāpat būtu jāpastiprina sadarbība starp tām ministrijām, kuru pakļautībā atrodas mācību iestādes.

G.Ulmanis un J.Gaigals sabiedrības integrācijas kontekstā uzsvēra latviešu valodas kā būtiskas integrācijas sastāvdaļas nozīmi saliedētas sabiedrības veidošanā. Atzīstot nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu valsts valodas apmācību, tika atzīmēts, ka jāpievērš uzmanība latviešu valodas skolotāju skaita palielināšanai cittautiešu skolās. Lai panāktu efektīvāku latviešu valodas mācīšanu, izglītības ministrs lēš, ka tuvāko gadu laikā cittautiešu skolas jānodrošina ar aptuveni 5000 skolotājiem, kuri mācītu latviešu valodu vai pasniegtu mācību priekšmetus latviešu valodā.

Valsts prezidents izteica stingru pārliecību, ka valdībai būtu finansiāli jāstimulē tie skolotāji, kuri uzņemtos lielo atbildību pietiekami augstā līmenī mācīt valsts valodu cittautiešiem.

Runājot par augstākās izglītības aktualitātēm, J.Gaigals pozitīvi novērtēja profesionālās augstākās izglītības īpatsvara pakāpenisku pieaugumu. G.Ulmanis bija gandarīts par progresīvu mācību metožu izmantošanu arodizglītībā, kā labu piemēru minot Rīgas Galdniecības arodvidusskolu.

Valsts prezidents izteica gandarījumu par Saeimas lēmumu piešķirt papildu līdzekļus skolu saimniecisko problēmu risināšanai.

Sarunā tika skarts jautājums par to skolotāju valsts valodas prasmi, kuri strādā skolās ar krievu un citu minoritāšu mācību valodu. IZM 1996.gada 18.decembra rīkojums paredz, ka līdz 1998.gada 1.septembrim šiem skolotājiem ir jāiziet atestācija par valsts valodas prasmi augstākajā pakāpē, tomēr ne visi pedagogi dažādu iemeslu dēļ to ir paguvuši izdarīt. Valsts prezidents atbalstīja izglītības ministra viedokli, ka nepieciešamības gadījumā, īpaši pilsētās ar lielāku krievu mācību valodas skolu īpatsvaru, atestācijas termiņus varētu pagarināt, vienlaikus nosakot konkrētākus atestācijas īstenošanas un kontroles mehānismus.

Sarunas noslēgumā G.Ulmanis un J.Gaigals pauda pārliecību, ka Saeimā nepieciešama nopietna un konstruktīva diskusija par izglītības attīstību Latvijā.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

1998.gada 9. un 10. jūlijā Latvijā darba vizītē uzturas Spānijas Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs ārpolitikas un ES lietās Ramons de Migels (Ramon de Miguel).

Vakar, 9.jūlijā, ar Spānijas Eiropas lietu ministru Ramonu de Migelu tikās Valsts prezidents Guntis Ulmanis (attēlā).

Sarunas sākumā Valsts prezidents un ministrs pārrunāja Latvijas un Spānijas attiecības, uzsverot, ka abu valstu interesēs ir tās straujāk attīstīt.

Ministrs sacīja, ka viņa vizīte skaidri pauž Spānijas vēlmi veidot ciešākus kontaktus ar Baltijas valstīm, tai skaitā Latviju.

Viesis atzinīgi vērtēja to, ka Latvija ir atvērusi vēstniecību Madridē, kas ir reāls solis ceļā uz turpmāku abu valstu sadarbības sekmēšanu. Arī Spānija, pēc ministra vārdiem, vēlas aktivizēt sadarbību, veicinot politiskos, tirdzniecības, kultūras sakarus, kā arī abu valstu iedzīvotāju personīgo kontaktu veidošanos.

Sarunā ar Valsts prezidentu Ramons de Migels pauda Spānijas stingro nostāju attiecībā uz Latvijas ātrāku integrēšanu ES un NATO. Ministrs izteicās, ka ES paplašināšanās kontekstā Latvijas ekonomiskie rādītāji ir labi un pārliecinoši.

G.Ulmanis iepazīstināja viesi ar Latvijas sabiedrības integrācijas procesa gaitu, atzīmējot saliedētas sabiedrības svarīgo nozīmi valsts nākotnes veidošanā un Latvijas iesaistē Eiropas Savienībā. Valsts prezidents pauda stingru pārliecību, ka agri vai vēlu Saeimā akceptētajiem grozījumiem Pilsonības likumā ir jāstājas spēkā, un tas ir Latvijas interesēs, jo tas būtu svarīgs arguments, lai ES sāktu sarunas ar Latviju par iestāšanos ES.

Valsts prezidenta preses dienests