Amerika un Baltija: par drošību, labklājību, stabilitāti

8. jūlijā Rīgā notika ASV un Baltijas Partnerības komisijas ievadsesija

ASV un Baltijas Partnerības komisijas sēdē (no kreisās): Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs, ASV valsts sekretāres vietnieks Stroubs Talbots, Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Ilvess

Foto: A.F.I.

ASV un Baltijas Partnerības komisijas komunikē

ASV un Baltijas Partnerības komisijas ievadsesija notika 1998. gada 8. jūlijā Rīgā, Latvijā. Sesiju atklāja Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, ārlietu ministrs Valdis Birkavs kā namatēvs vadīja pārrunas. Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs un Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāres vietnieks Stroubs Talbots vadīja savu valstu delegācijas.

Divpusējo ekonomikas un drošības darba grupu referenti iepazīstināja ar pēdējo mēnešu tikšanos rezultātiem. Privātā sektora pārstāvji tikās ar Partnerības komisiju, lai ieteiktu ASV un Baltijas ekonomiskās sadarbības perspektīvos virzienus.

Partnerības komisija tika izveidota saskaņā ar Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu Partnerības hartu, ko parakstīja 1998. gada 16. janvārī. Tā paredz hartas mērķu īstenošanas ikgadēju analīzi, kā arī tās saistību novērtēšanu un izpildi divpusējās sadarbības ietvaros politikas, ekonomikas un drošības jomā. Atspoguļojot partnervalstu kopējo skatījumu uz Eiropu kā vienotu un brīvu reģionu, hartas mērķi paredz radīt apstākļus pilnīgai Igaunijas, Latvijas un Lietuvas integrācijai Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības institūcijās, kā arī veicināt demokrātiju, uzplaukumu un drošību Baltijas reģionā.

Saskaņā ar hartā ietvertajiem principiem partnervalstis ir paveikušas sekojošo:

* apņēmušās veicināt Baltijas integrāciju Eiropas un transatlantiskajās institūcijās, turpināt demokrātijas un ekonomikas attīstīšanu, sekmēt stabilitāti, kā arī uzturēt un uzlabot konstruktīvās un labās kaimiņattiecības reģionā;

* apstiprinājušas apņēmību paplašināt ASV un Baltijas ekonomiskās attiecības, īpaši enerģētikas, transporta, komunikāciju, tehnoloģijas un vides aizsardzības jomā, veidojot reģionā valsts un privātā sektora sadarbību;

* beigušas izstrādāt plānus militārajai sadarbībai nākamajā gadā; izteikušas atbalstu cita citas viedoklim bruņojuma kontroles un reģionālās drošības jautājumos un attiecībā uz Vīnē pieņemto drošības modeli;

* atzinīgi novērtējušas ievērojamo Baltijas valstu progresu ceļā uz sociālo integrāciju saskaņā ar EDSO principiem;

* pozitīvi novērtējušas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas praktisko darbību, kas sekmēs to virzību uz priekšu, gala iznākumā iekļaujoties eiroatlantiskajās intitūcijās, kas attīstās un paplašinās, jauno NATO ieskaitot;

* vienojušās kopīgi nodrošināt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uzņemšanu tuvākajā laikā Pasaules tirdzniecības organizācijā ar piemērotiem tirdzniecības noteikumiem;

* veicinājušas reģionālo sadarbību ar tādu institūciju starpniecību kā Baltijas jūras valstu padome (BJVP), iesaistot ASV BJVP darbībā, arī tādās jomās kā vides aizsardzība, kodoldrošība, starptautiskā tirdzniecība un cīņa pret organizēto noziedzību;

* ar gandarījumu uzņēmušas ASV Ziemeļeiropas iniciatīvu, kas paredz veicināt reģionālās enerģētikas un transporta stratēģijas attīstību; paplašināt tirdzniecību un investīcijas, pastiprināt koordināciju cīņā pret organizēto noziedzību un koncentrēt pūles dabas aizsardzībā, un vienojušās sadarboties ar privāto sektoru, lai noteiktu un ieviestu konkrētus projektus tās ietvaros;

* vienojušās veltīt lielākus pūliņus, lai veicinātu drošību, labklājību un stabilitāti reģionā, ieskaitot Krievijas dalību reģionālajā sadarbībā.

Tikšanās noslēgumā partnervalstis nosprauda galvenos ASV un Baltijas valstu sadarbības virzienus nākamajam gadam.

Tās izteica savu apņemšanos ciešāk koordinēt diplomātiskās aktivitātes jautājumos, kas skar reģionālo sadarbību, kā arī Eiropas drošību. Tās vienojās padziļināt ekonomisko sadarbību tādās svarīgās nozarēs kā enerģētika, transports, komunikācijas, vides aizsardzība un meklēt ceļus, kā pilnīgāk iesaistīt tajās privāto sektoru. Partnervalstis uzsvēra, cik svarīga nozīme ir nepārtrauktai ASV militārajai palīdzībai, lai uzlabotu pašaizsardzības spējas un militārpersonu dzīves kvalitāti, kā arī lai Igaunija, Latvija un Lietuva sasniegtu operatīvās sadarbības mērķus NATO ietvaros.

Šajā kontekstā partnervalstis vienojās ātri virzīties uz priekšu, lai īstenotu ASV pētījumu aizsardzības novērtējumā. Partnervalstis arī apņēmās panākt nepārtrauktu progresu Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilnīgā integrācijā Eiropas un transatlantiskajās struktūrās, ieskaitot atbalstu integrācijai Eiropas Savienībā, NATO un Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Noslēgumā partnervalstis vienojās sasaukt nākamo ASV un Baltijas valstu Partnerības komisijas apspriedi Vašingtonā 1999.gadā.

"Latvijas Vēstneša" (Juris Afremovičs, Gunta Štrauhmane) tulkojums

Amerikas Savienoto Valstu un Baltijas Partnerības komisijas komunikē oriģinālā — angļu valodā — sadaļā "Starptautiskie dokumenti" 5.lpp.