— pieņemot ar Brandenburgas Landtāga prezidentu

Tikšanās dalībnieki pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības paplašināšanos un iekšpolitisko situāciju Brandenburgā un Latvijā.

Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis uzsvēra, ka Latvijai ir izveidojušies labi politiskie, ekonomiskie un kultūras sakari ar vairākām Vācijas federālajām zemēm, un tagad tām pievienosies arī Brandenburga. Veidojot neatkarīgās Latvijas likumdošanu, Latvija daudz aizguvusi no Vācijas likumiem. Tas palīdzot arī šodien, īstenojot Latvijas stratēģisko mērķi — harmonizēt mūsu valsts likumus ar Eiropas Savienības likumdošanas normām.

Raksturojot Latvijas iekšpolitisko situāciju, Saeimas priekšsēdētājs informēja viesi par 3.oktobrī plānotajām parlamenta vēlēšanām, ka arī par parlamenta 22.jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Pilsonības likumā. A.Čepānis pauda pārliecību, ka naturalizācijas logu atcelšana un pilsonības piešķiršana pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā dzimušajiem bērniem, kas atbilst EDSO rekomendācijām, varētu uzlabot Latvijas un Krievijas savstarpējās attiecības. To uzlabošanu, iespējams, sekmēs arī mūsu valsts ekonomiskās situācijas stabilitāte un attīstība, par ko liecina arī pagājušā gada ekonomiskie rādītāji — 6,5% iekšzemes kopprodukta pieauguma, zemais inflācijas līmenis, kā arī ievērojamais investīciju apjoms. "Tā kā Krievija joprojām ir mūsu lielākā tirdzniecības partnere un pakalpojumu izmantotāja, esmu pārliecināts, ka abu valstu ekonomiskās intereses un iespēja nopelnīt liks izdarīt attiecīgus secinājumus arī politiķiem," teica A.Čepānis. Viņš arī atgādināja, ka jau sagatavots Latvijas un Krievijas robežlīgums, un tagad tā spēkā stāšanās atkarīga tikai no Krievijas politiķu labās gribas to parafēt un ratificēt Krievijas Valsts domē.

Savukārt Brandenburgas Landtāga prezidents H.Knoblihs apliecināja atbalstu Latvijas centieniem iestāties Eiropas Savienībā un pauda pārliecību par valstu sadarbību kā būtisku priekšnoteikumu šā mērķa sasniegšanai. "Latvijas un Vācijas attiecībām ir ļoti sena vēsture, tāpēc, ņemot vērā mērķa kopību, Brandenburgas Landtāgs gatavs palīdzēt Latvijai tās ieceru īstenošanā," sacīja H.Knoblihs. Viņš akcentēja, arī labu kaimiņattiecību nepieciešamību ar Krieviju un piebilda, ka, ja Latvija rīkosies taktiski pārdomāti, tai izdosies panākt šo attiecību sabalansētību.

Brandenburgas Landtāga prezidents iepazīstināja Saeimas priekšsēdētāju ar Landtāga pieņemtajiem likumdošanas aktiem, kas skar Lauksaimniecības kameras darbību. Savukārt A.Čepānis izteica cerību, ka, iepazīstoties ar Vācijas kolēģu pieņemtajiem likumiem, arī Saeima sāks izskatīt likumu, kas regulēs Latvijas Lauksaimniecības kameras izveidošanu un tās darbības principus.

Sarunā tika apspriesti arī jautājumi, kas skar pie frakcijām nepiederošu deputātu īpatsvaru abos parlamentos. H.Knoblihs uzsvēra, ka astoņu gadu laikā Brandenburgas Landtāgā par neatkarīgajiem kļuvuši tikai divi deputāti. Līdzīgi kā Saeimā, arī Landtāgā neesot speciālu likumu, kas regulētu deputātu piederību frakcijām, tomēr šajā Vācijas zemē spēcīga ietekme ir tradīcijām, un tas, iespējams, ir galvenais iemesls tam, ka ievēlētie deputāti nepamet partijas, no kurām tikuši ievēlēti.

Brandenburgas Landtāga prezidentu interesēja arī jautājums par deputātu iespējamo sadarbību ar bijušo VDK, tās konstatācijas mehānismu un sekām. Viņš atzīmēja kreiso spēku konsolidācijas procesu Latvijā un šī procesa iespējamo bīstamību. A.Čepānis informēja, ka pašlaik nesaskata reālus draudus Latvijas neatkarībai, jo, viņaprāt, kreiso spēku apvienošanās visticamāk skaidrojama ar vēlmi iekļūt nākamajā parlamentā, kam nepieciešama 5% barjeras pārvarēšana.

Saeimas preses dienests